Par demokrātiju, priekšā līdējiem un “valstiskās nepārtrauktības” izredzētajiem
Otto Ozols26.03.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Domājot par “visīpašākajiem cilvēkiem”, kuru dzīvības un veselības ir vērtīgākas nekā kaut kādiem parastajiem mirstīgajiem, nevilšus atcerējos kādu senāku rakstu. Lūdzu neuztvert to kā aicinājumu sekot franču vai britu piemēram, jo ko nu viņi saprot no demokrātijas, labām manierēm un vispār valstsgribīga pazemības gara.
Pirms vairāk nekā desmit gadiem viena no spilgtākajām latviešu intelektuālēm Vita Matīsa kādā savā rakstā salīdzināja attieksmi pret VIPeļiem Latvijā un Rietumeiropā. Atļaušos nocitēt šo fragmentu pilnībā.
Matīsa rakstīja: "Notikums ir īsts notikums — viena no retajām Marisa Jansona viesošanās reizēm Rīgā, šovakar viņš muzicē kopā ar LNSO, un Lielajā Ģildē skan Štrauss. Koncertu apmeklē teju vai visa Latvijas politiskā "spice" — prezidente, premjerministrs, ministri, viņu pavadoņi. Uz vienu vakaru šī nu ir tā vieta Latvijā, kur varas centra magnētiskais lauks pievelk visspēcīgāk.
Ir starpbrīdis, un mazās kafejnīcas garā rinda stiepjas vēl aiz durvīm. Mana jaukā kompānija, kuras negaidītā ielūguma dēļ arī es šeit atrodos, stāv kaut kur rindas vidū. Kamēr tērzējam par nupat dzirdēto, es vēroju, kā no galda pie kura sēž vairāki Ministru kabineta smagsvari, pieceļas divi vīri no viņu svītas un mierīgi, visai rindai pa priekšu iet taisnā ceļā pie letes. Tikpat mierīga ir rinda, kura it kā neko neredz (vīri ir pazīstami), neko nemana.
Es gan sāku vārīties, šķendēties, un jaukā kompānija mēģina mani mierināt ar vārdiem - "padomju paražas"... Tas gan - neviens normāls Rietumeiropas politiķis ar kaut ko tādu neriskētu, jo apzinātos, ka viņš momentā var zaudēt visu klātesošo, viņu ģimeņu un draugu balsis nākamajās vēlēšanās.
Bet, ja tomēr riskētu, tad, piemēram, Francijā viņam būtu jārēķinās ar to, ka varbūt kāds vīrietis no rindas beigām skaļā balsī pārkliegtu zāli ar dzēlīgu — "Ei, mīkstmieši, jūs neesat nekāda Marija Antuanete, un mēs šeit neesam Versaļas pils galms!", un rindas priekšpusē kāds varētu viņiem pat uzspļaut; savukārt Anglijā bufetniece pati, iespējams, būtu nolikusi brašos zēnus pie vietas."
Fragments no Vitas Matīsas raksta „Vientuļais patriotisms” laikrakstā “Diena” 2007. gada 16. novembrī.
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
