Iesaki rakstu: 
Stāstā par diviem atvestiem vagoniem, kurus AS "Pasažieru vilciens" tikko saņēma no ārvalstu ražotāja, mani personīgi mulsina ne iespējamā korupcijas komponente un ne cenu jautājums. Mani mulsina, ka Satiksmes ministrija kopā ar neuzpērkamajiem un objektīvajiem Latvijas medijiem no šī pasākuma sarīkoja nacionāla mēroga sensāciju.
Man šķiet, ka tik plašs šīs ļoti nenozīmīgās tēmas atspoguļojums ir kārtējais mūsu valdības mēģinājums parādīt Latviju kā ieleju ar atpalikušiem aborigēniem, kuri māk tikai šaut ar loku un ar pavērtu muti skatīties uz lielo balto cilvēku tehniskajiem sasniegumiem.
Runājot par tehniskajiem sasniegumiem, ir vērts atcerēties ka ne tik sen mūsu kuģniecība bija nozīmīgākā Baltijā un ne tā mazākā Eiropā. Mums bija viena no ne tikai Baltijas valstīs prestižākajām aviācijas universitātēm, kur uz kvalifikācijas paaugstināšanu katru gadu ieradās studenti no visas pasaules. Mēs PAŠI būvējām tūkstošiem vagonu un izmantojām PAŠU kuģus, lai nogādātu šos vagonu vietās, kur labi attīstītas mašīnbūves nebija.
Un šodien nav ne šī, ne visa pārējā, ko normālās valstīs uzskata par modernas rūpniecības pazīmēm. Šī nav, bet ir pie varas esošu parazītu bariņš, kas mūsu dzimteni uzskata par veiksmes stāstu krājumu. Tādu veiksmes stāstu kā, visticamākais, kārtējais korumpētais vilcienu iepirkums vai krāsaini midzeņi turīgiem narkomāniem, kas atrodas uz vēl nesen par Rīgas tirdzniecības ostu dēvētajām tukšajām piestātnēm.
Bet skumjākais šajā stāstā nav kosmiskās vilcienu cenas vai izpalīdzīgi idioti valdībā. Skumjākais ir tas, ka ar šādu “veiksmes stāstu” palīdzību ļoti konkrēti personāži Latvijas tautai cenšas atrofēt jebkādu būtisku ambīciju izpausmi.
Tas tiek darīts ļoti vienkārši – vajag 30 gadus zombēt cilvēkus, ka “maksimālā programma” viņiem ir nevis uzbūvēt savu vilcienu, bet gan paņemt kredītu pareizā bankā par pareizo procentu, lai pēc tam šo naudu iztērētu vilcienu iepirkumam no pareiza ārvalstu ražotāja. Tādējādi lielākās daļa iedzīvotāju prātos tiek radīta pārliecība, ka aktīvi piedalīties pasaules ekonomikas attīstībā nav viņu prerogatīva. Viņiem veidojas pārliecība, ka viņu dzīves jēga ir nevis vēlme iekarot pasauli, bet gan vēlme iztērēt pēc iespējas vairāk kredītnaudas, lai pēc tam visu mūžu maksātu procentus.
Šīs plānotās degradācijas cita sastāvdaļa ir tā sauktās “VID/NKP babas”. Šīs ne īpaši patriotiskās tantes pavada lielāko daļu sava darba, laika identificējot un turpmāk apturot to Latvijas uzņēmumu attīstību, kuriem nav svētības no big brother, bet ir potenciāls paaugstināt Latvijas starptautisko kredītreitingu.
Rezultātā "atvesto vagonu" politika pilnībā sagrauj jebkādas cilvēku tieksmes sasniegt diženumu, un to dēļ mūsu valsts arī turpmāk pasaulē būs slavena tikai ar elitārām prostitūtām, pieklājīgiem viesmīļiem, punktuāliem šoferiem un strādīgiem zemniekiem.
Seko mums 
Godātais Mārtiņa Kazāka kungs, vispirms vēlos uzsvērt, ka šī vēstule nav domāta kā kritika vai uzbrukums Jums personīgi, bet drīzāk kā aicinājums aktīvāk iesaistīties un risināt situāciju, kas skar gan Latvijas Bankas reputāciju, gan tās aizsargātās klientu intereses. 
Paldies Krievijas caram Pēterim I par Lielo Ziemeļu karu, kura laikā viņa karavīri izjāja Vidzemi un atstāja pēcnācējus, kuri izveidoja latviešu tautu.
Valdības nomaiņas ēnā bez pienācīgas uzmanības palikusi ziņa par liegumu no Krievijas iebraukt tur reģistrētām automašīnām. Labi, tas, ka vairs nevar iebraukt, varbūt varēja būt kā vienas dienas aktualitāte, taču tam komplektā ir vesela virkne neatbildētu jautājumu, ko nedrīkstam nolikt tālā plauktā apputēšanai.
Pirms nedēļas biedrība "Austošā Saule" pulcēja piketa dalībniekus pretī "Maskavas namam" Rīgā. Ar plakātiem, kas atgādināja par ukraiņu ciešanām un nepieciešamību atbrīvoties no Krievijas ietekmes, pretī Krievijas valsts simboliem. Piketa dalībniekiem nebija šaubu par to, ka vairāk nekā pusotru gadu pēc pilna apmēra kara sākuma Ukrainā un gadu pēc okupekļa nojaukšanas Pārdaugavā "Maskavas nama" atrašanās Rīgā ir spilgts simbols arvien neatrisinātajai cīņai par Latvijas ģeopolitisko kursu un mūsu pašu interesēm savā valstī.
Sortition. Tā senajās Atēnās sauca sistēmu, kurā tautas priekšstāvji, amatpersonas, augstākie ierēdņi, tiesneši tika izvēlēti lozējot. Tas, kuram izkrita kārts ieņemt kādu augstu amatu, tad deva zvērestu kalpot godīgi, tikai un vienīgi tautas interesēs, neņemt kukuļus utt. Šī senā demokrātijas metode nav pilnībā izzudusi līdz pat mūsu dienām, piemēram, tādās valstīs kā ASV, kur šādi tiek izvēlēti tiesu zvērinātie, kuri krimināllietās faktiski izlemj – vainīgs vai ne.
Pagājušajā piektdienā, 15. septembrī, Latvijas Republikas Saeimā sākās ārkārtas sēde. Tajā bija tikai viens izskatāms jautājums, proti: “Par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam.” Runa, protams, ir par aizejošās labklājības ministres Evikas Siliņas izveidoto valdību.
Godātie Saeimas deputāti, vēršamies pie Jums, lai paustu dziļas bažas par Gunāra Kūtra pieteikto kandidatūru un plānoto apstiprināšanu Saeimas priekšsēdētāja amatā. Uzskatām, ka deputāta publiskajā telpā izskanējušie izteikumi neatbilst augstajiem godprātības, atklātības un atbildīguma standartiem, kas tiek sagaidīti no Saeimas priekšsēdētāja kā vienas no augstākajām valsts amatpersonām.
Rietumu pasaulē
Pētot Daugavpils Čmoikas un Re:Baltica prokrieviskā dueta darbības, uzdūros interesantam dokumentam, kurā Tiesībsargs analizē ar Imigrācijas likuma grozījumiem saistītos riskus, tai skaitā iespējamo eventuālo Krievijas Federācijas pilsoņu izraidīšanu no valsts nenokārtotas latviešu valodas pārbaudes dēļ.
