Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vairāki aktīvi Sarkandaugavas iedzīvotāji, kas apvienojušies domubiedru grupā “NĒ vilcienu radītajam troksnim!”, līdz šim ilgstoši, bez panākumiem cenšas panākt politisku rīcību no atbildīgās Satiksmes ministrijas (SM) amatpersonu – ministra un valsts sekretāra puses, lai nodrošinātu dzelzceļa trokšņa ietekmes uz vidi samazināšanu. Radītais troksnis diennakts garumā būtiski piesārņo apkārtējo vidi un nelabvēlīgi ietekmē tajā dzīvojošo rīdzinieku veselību un darbaspējas.

SM pakļautībā esošā VAS „Latvijas dzelzceļš” koncerna uzņēmums SIA „LDZ CARGO”, kas ir lielākais tranzīta un transporta nozares uzņēmums Latvijā, lielākais dzelzceļa kravu pārvadātājs Baltijas valstīs un piektais lielākais Eiropas Savienībā, veic kravu, t.sk., bīstamo un negabarīta, pārvadājumus iekšzemes un starptautiskā satiksmē, kā arī sniedz citus ar dzelzceļa pārvadājumiem saistītos pakalpojumus. Savā mājaslapā uzņēmums lepojas, ka tiek pārvadātas dažādu veidu kravas – nafta, akmeņogles, metāls, kokmateriāli, pārtikas preces, minerālmēsli, ķīmiskās u.c. veida kravas.

Šīs kravas tiek transportētas pa to VAS „Latvijas dzelzceļš” infrastruktūru, kāda tā savulaik ir izbūvēta – gar daudzstāvu dzīvojamām mājām. Neviens no iedzīvotājiem, izvēloties dzīvot Sarkandaugavā, nerēķinājās, ka kopš 2014. gada, kad tika pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr.16 ”Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība” ar tajos noteiktiem robežlielumiem, tie dzīvē ne tikai netiks ievēroti, bet tiks būtiski pārsniegti. Tieši tāpēc domubiedru grupas “NĒ vilcienu radītajam troksnim!” pārstāvji vairākkārt rakstiski vērsušies pie atbildīgajām amatpersonām ar aicinājumu novērst vai vismaz ierobežot troksni līdz normās noteiktajam robežlielumam.

Līdzšinējā sarakste ar SM, tostarp atbildīgo ministru Uldi Auguli, izrādījusies nesekmīga. Tā vietā no ministrijas un VAS „Latvijas dzelzceļš” saņemtas vēstules ar ironiskām norādēm, ka, “iegādājoties īpašumus, iedzīvotāji skaidri apzinājās attālumu līdz sliežu ceļiem un iespējamo dzelzceļa radīto troksni” un ka “prettrokšņa ekrānu uzstādīšana saistīta ar ievērojamām izmaksām”. Tas, ka dzīve diennakts garumā vilcienu radīto trokšņu un vibrācijas dēļ daudziem tūkstošiem iedzīvotāju ir nepanesama, nevienu neuztrauc.

Tai pašā laikā valsts nodokļu maksātāju līdzekļi tiek izlietoti kādas amatpersonām pietuvinātas biedrības apšaubāmām aktivitātēm.

Biedrības “Latvijas Motosporta federācija” (LaMSF) viens no biedriem ir motobraucējs un ministra dēls Krišjānis Augulis. Lai gan LaMSF nav ministrijas padotībā esoša valsts pārvaldes iestāde, ministrs Augulis regulāri netieši, caur SIA “LDZ CARGO” un SIA “LDZ ritošā sastāva serviss”, kas savukārt ir ministrijas padotībā esošas valsts kapitālsabiedrības, sponsorē šo biedrību.

Sarkandaugavas iedzīvotāji vēlas zināt, cik šajā kontekstā ētiski ir finansiāli uzturēt LaMSF un kādu labumu no tā gūst nodokļu maksātāji, tai pašā laikā nerūpējoties par savā politiskajā atbildībā esošas infrastruktūras – dzelzceļa, atbilstošu izmantošanu saskaņā ar Ministru Kabineta noteiktajiem trokšņu līmeņa robežlielumiem?

Satversmes 115.pants nosaka: “Valsts aizsargā ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, sniedzot ziņas par vides stāvokli un rūpējoties par tās saglabāšanu un uzlabošanu.” No minētās tiesību normas izriet divi būtiski satura elementi: 1) valstij ir konstitucionāls pienākums aizsargāt vidi un 2) personai ir subjektīvās tiesības dzīvot labvēlīgā vidē.

Šajā normā ir ietverts valsts pozitīvais pienākums rūpēties par vides aizsardzību. Lai aizsargātu vidi un ievērotu subjektīvās tiesības uz vidi, valstij ir pienākums atturēties no vidi degradējošu darbību veikšanas, kā arī pieņemt tādu vides politiku, kas veicina dabas vides saglabāšanu un vides kvalitātes uzlabošanu. Valstij ir pienākums pasargāt cilvēkus no vides riska, ko rada ne tikai valsts, bet arī privātpersona.

Kādai jābūt politiskajai gribai un apņēmībai - papildus peļņas iegūšanas kārei veikt būtiskus ilgtermiņa ieguldījumus, izbūvējot prettrokšņa aizsargsienu, tādējādi nodrošinot iedzīvotāju iespēju dzīvot labvēlīgā vidē?

Tieši šāda metode – prettrokšņa aizsargsienas izbūve tiek īstenota daudzviet pasaulē, piemēram, Vācijā dzelzceļa skaņu ierobežošanai katru gadu paredz 100 miljonus eiro, fiksētu summu šiem mērķiem katru gada izdala arī Itālijā. Francijā ir izstrādāts plāns, kur noteiktā laikā jāuzceļ trokšņu aizsargsienas. Pieejamie dati liecina, ka šobrīd visgarākās dzelzceļa trokšņu aizsargsienas izbūvētas Dānijā – 46 km, Čehijā – 115 km, bet Austrijā pat 450 km garumā.

Sarkandaugavas iedzīvotāji aicina SM augstāko amatpersonu – ministru Uldi Auguli (ZZS) sniegt nepārprotamu atbildi: kādēļ tā atļaujas sponsorēt radinieka hobiju, bet nespēj vai, drīzāk, nevēlas pieņemt drosmīgu un atbildīgu politisku lēmumu – atrast līdzekļus efektīvam risinājumam kravu vilcienu radīto trokšņu un vibrācijas mazināšanai, ļaujot rīdziniekiem dzīvot labvēlīgā vidē, kā arī saglabājot viņu darbaspējas?

*Ēriks Pozemkovskis, Viestura prospekta 39, Rīgā, iedzīvotājs

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Jāprasa atbildība no atbildīgām institūcijām

FotoKad vienas politiskās grupas pārstāvji ieņem vairākus nozīmīgus valsts amatus, piemēram, valsts prezidenta, ministru prezidenta, tieslietu un iekšlietu ministru posteņus, kā arī vada tādas iestādes kā Ģenerālprokuratūra, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), Finanšu izlūkošanas dienests un Valsts policija, rodas jautājums par varas koncentrācijas ietekmi uz demokrātijas principiem un vārda brīvību.
Lasīt visu...

21

Varakļānu novada domes deputāti aicina respektēt iedzīvotāju gribu un novērst sabiedrības šķelšanu

FotoVarakļānu novada domes deputāti ir nosūtījuši vēstuli Latvijas Republikas valsts prezidentam, Saeimas deputātiem un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai, paužot neizpratni un sašutumu par Saeimas opozīcijas deputātu pieteikumu Satversmes tiesā. Šajā pieteikumā tiek apstrīdēts administratīvi teritoriālās reformas lēmums par Varakļānu novada pievienošanu Madonas novadam, kas rada nevajadzīgu sabiedrības šķelšanu un liek novada iedzīvotājiem kļūt par politisko manipulāciju ķīlniekiem.
Lasīt visu...

21

Vara baidās no patiesības un uztver to kā lielāku apdraudējumu nekā korupciju vai ārējos ienaidniekus

FotoLatvijā valsts drošības dienestu līdzatbildība valsts nozagšanā ir sistēmiska problēma, kas apdraud ne tikai tiesiskumu, bet arī nacionālo drošību un sabiedrības uzticību valstij. Kad šie dienesti, kuru primārais uzdevums ir aizsargāt valsti un tās iedzīvotājus, sāk kalpot nevis sabiedrības interesēm, bet atsevišķām ietekmīgām grupām, tiek deformēti tiesiskuma pamati.  
Lasīt visu...

21

Kur pazuda "airBaltic" stratēģiskais investors?

FotoViens notikums, divi dažādi paziņojumi. AirBaltic paziņojums: Lufthansa grupa iegādājas mazākuma daļu airBalticLufthansa paziņojums: Lufthansa grupa stiprina tā sauktā "slapjā līzinga" partnerību ar airBaltic. Viens par mūža mīlestību, otrs par aprēķina attiecībām bez traucējošām saistībām.
Lasīt visu...

21

Aicinām pārbaudīt aizdomas par iespējamu varas izmantošanu, lai apklusinātu un/vai izrēķinātos ar Lato Lapsu

FotoLatvijas Žurnālistu savienība pauž satraukumu, bažas un aizdomas par to, ka Latvijas Žurnālistu savienības biedra Lato Lapsas aizturēšanu šī gada janvāra beigās un pret Lato Lapsu izvirzītās apsūdzības ir saistītas ar Lato Lapsas iegūtajiem rezultātiem pētnieciskajā žurnālistikā par vairāku Latvijas Republikas tiesību aizsardzības sistēmas struktūru amatpersonu īstenotajām nelikumībām un iespējamiem noziegumiem.
Lasīt visu...

21

„Lufthansa” labi saprot, ka Latvijas valdība ir uz ceļiem un gatava izpildīt visas seksa pozas

FotoAirBaltic situācija diemžēl ir sliktāka par plānoto. Lufthansai pārdoto akciju cena ir saskaņā ar kuluāros dzirdēto - pesimistisko stāstu. Ja 10% Lufthansa pērk par 14 miljoniem eiro, tad kompānijas kopējā vērtība ir tikai 140 miljoni. Tas ir pēc rekapitalizācijas, bet pirms - nevis nulle, bet mīnuss.
Lasīt visu...

12

Dievs, svētī "Ajax" līdzjūtējus! Pēc tam arī latviešus pieķer klāt...

FotoUz Amsterdamas Ajax līdzjutēju izdarībām Rīgas centrā var palūkoties arī no arodbiedrību vai pilsoniskās sabiedrības puses – proti, cik gan vienkārši ir sanākt kopā, vienoties par kaut ko vienu un to visu atklāti nodemonstrēt tā, lai ikviens saprastu, kas ar to domāts.
Lasīt visu...

18

Rinkēvičs ir “koalīcijas prezidents”, ne tautas prezidents, lai ko arī viņš necenstos stāstīt

FotoKonservatīvās platformas „Demos” radītājs Jāzeps Baško aicina Aināru Šleseru un Aleksandru Kiršteinu kaut ko beidzot darīt, lai “nabaga apmaldījušos cilvēku” Eviku Siliņu dabūtu “nost no amata”. Pilnībā piekrītot viņa paustajam apliecinājumam, varu tikai piebilst sekojošo.
Lasīt visu...

21

Mācieties no manis, kā vajag nopelnīt un atstrādāt vietu pie siles!

Foto"DeskTime" aplikācijas ieviešana Ekonomikas ministrijā ir izraisījusi asus komentārus, daudziem bažījoties, vai ar šīs datorprogrammas palīdzību tiešām var sasniegt ministrijas stratēģiskos mērķus. "DeskTime" noteikti nav rīks stratēģijas noteikšanai, un pēc tā ieviešanas nenotiks brīnumaina Latvijas atdzimšana. Taču, pareizi ieviests, tas var ļoti labi noderēt ierēdņu darba efektivizācijai un caurskatāmības uzlabošanai valsts pārvaldē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi