Par dzelzceļa kravu pārvadājumu radīto troksni Sarkandaugavā un ministra dēla hobija apmaksu
Domubiedru grupa NĒ vilcienu radītajam troksnim!*12.12.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vairāki aktīvi Sarkandaugavas iedzīvotāji, kas apvienojušies domubiedru grupā “NĒ vilcienu radītajam troksnim!”, līdz šim ilgstoši, bez panākumiem cenšas panākt politisku rīcību no atbildīgās Satiksmes ministrijas (SM) amatpersonu – ministra un valsts sekretāra puses, lai nodrošinātu dzelzceļa trokšņa ietekmes uz vidi samazināšanu. Radītais troksnis diennakts garumā būtiski piesārņo apkārtējo vidi un nelabvēlīgi ietekmē tajā dzīvojošo rīdzinieku veselību un darbaspējas.
SM pakļautībā esošā VAS „Latvijas dzelzceļš” koncerna uzņēmums SIA „LDZ CARGO”, kas ir lielākais tranzīta un transporta nozares uzņēmums Latvijā, lielākais dzelzceļa kravu pārvadātājs Baltijas valstīs un piektais lielākais Eiropas Savienībā, veic kravu, t.sk., bīstamo un negabarīta, pārvadājumus iekšzemes un starptautiskā satiksmē, kā arī sniedz citus ar dzelzceļa pārvadājumiem saistītos pakalpojumus. Savā mājaslapā uzņēmums lepojas, ka tiek pārvadātas dažādu veidu kravas – nafta, akmeņogles, metāls, kokmateriāli, pārtikas preces, minerālmēsli, ķīmiskās u.c. veida kravas.
Šīs kravas tiek transportētas pa to VAS „Latvijas dzelzceļš” infrastruktūru, kāda tā savulaik ir izbūvēta – gar daudzstāvu dzīvojamām mājām. Neviens no iedzīvotājiem, izvēloties dzīvot Sarkandaugavā, nerēķinājās, ka kopš 2014. gada, kad tika pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr.16 ”Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība” ar tajos noteiktiem robežlielumiem, tie dzīvē ne tikai netiks ievēroti, bet tiks būtiski pārsniegti. Tieši tāpēc domubiedru grupas “NĒ vilcienu radītajam troksnim!” pārstāvji vairākkārt rakstiski vērsušies pie atbildīgajām amatpersonām ar aicinājumu novērst vai vismaz ierobežot troksni līdz normās noteiktajam robežlielumam.
Līdzšinējā sarakste ar SM, tostarp atbildīgo ministru Uldi Auguli, izrādījusies nesekmīga. Tā vietā no ministrijas un VAS „Latvijas dzelzceļš” saņemtas vēstules ar ironiskām norādēm, ka, “iegādājoties īpašumus, iedzīvotāji skaidri apzinājās attālumu līdz sliežu ceļiem un iespējamo dzelzceļa radīto troksni” un ka “prettrokšņa ekrānu uzstādīšana saistīta ar ievērojamām izmaksām”. Tas, ka dzīve diennakts garumā vilcienu radīto trokšņu un vibrācijas dēļ daudziem tūkstošiem iedzīvotāju ir nepanesama, nevienu neuztrauc.
Tai pašā laikā valsts nodokļu maksātāju līdzekļi tiek izlietoti kādas amatpersonām pietuvinātas biedrības apšaubāmām aktivitātēm.
Biedrības “Latvijas Motosporta federācija” (LaMSF) viens no biedriem ir motobraucējs un ministra dēls Krišjānis Augulis. Lai gan LaMSF nav ministrijas padotībā esoša valsts pārvaldes iestāde, ministrs Augulis regulāri netieši, caur SIA “LDZ CARGO” un SIA “LDZ ritošā sastāva serviss”, kas savukārt ir ministrijas padotībā esošas valsts kapitālsabiedrības, sponsorē šo biedrību.
Sarkandaugavas iedzīvotāji vēlas zināt, cik šajā kontekstā ētiski ir finansiāli uzturēt LaMSF un kādu labumu no tā gūst nodokļu maksātāji, tai pašā laikā nerūpējoties par savā politiskajā atbildībā esošas infrastruktūras – dzelzceļa, atbilstošu izmantošanu saskaņā ar Ministru Kabineta noteiktajiem trokšņu līmeņa robežlielumiem?
Satversmes 115.pants nosaka: “Valsts aizsargā ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, sniedzot ziņas par vides stāvokli un rūpējoties par tās saglabāšanu un uzlabošanu.” No minētās tiesību normas izriet divi būtiski satura elementi: 1) valstij ir konstitucionāls pienākums aizsargāt vidi un 2) personai ir subjektīvās tiesības dzīvot labvēlīgā vidē.
Šajā normā ir ietverts valsts pozitīvais pienākums rūpēties par vides aizsardzību. Lai aizsargātu vidi un ievērotu subjektīvās tiesības uz vidi, valstij ir pienākums atturēties no vidi degradējošu darbību veikšanas, kā arī pieņemt tādu vides politiku, kas veicina dabas vides saglabāšanu un vides kvalitātes uzlabošanu. Valstij ir pienākums pasargāt cilvēkus no vides riska, ko rada ne tikai valsts, bet arī privātpersona.
Kādai jābūt politiskajai gribai un apņēmībai - papildus peļņas iegūšanas kārei veikt būtiskus ilgtermiņa ieguldījumus, izbūvējot prettrokšņa aizsargsienu, tādējādi nodrošinot iedzīvotāju iespēju dzīvot labvēlīgā vidē?
Tieši šāda metode – prettrokšņa aizsargsienas izbūve tiek īstenota daudzviet pasaulē, piemēram, Vācijā dzelzceļa skaņu ierobežošanai katru gadu paredz 100 miljonus eiro, fiksētu summu šiem mērķiem katru gada izdala arī Itālijā. Francijā ir izstrādāts plāns, kur noteiktā laikā jāuzceļ trokšņu aizsargsienas. Pieejamie dati liecina, ka šobrīd visgarākās dzelzceļa trokšņu aizsargsienas izbūvētas Dānijā – 46 km, Čehijā – 115 km, bet Austrijā pat 450 km garumā.
Sarkandaugavas iedzīvotāji aicina SM augstāko amatpersonu – ministru Uldi Auguli (ZZS) sniegt nepārprotamu atbildi: kādēļ tā atļaujas sponsorēt radinieka hobiju, bet nespēj vai, drīzāk, nevēlas pieņemt drosmīgu un atbildīgu politisku lēmumu – atrast līdzekļus efektīvam risinājumam kravu vilcienu radīto trokšņu un vibrācijas mazināšanai, ļaujot rīdziniekiem dzīvot labvēlīgā vidē, kā arī saglabājot viņu darbaspējas?
*Ēriks Pozemkovskis, Viestura prospekta 39, Rīgā, iedzīvotājs
Seko mums 
Vēlos Jūs informēt, kas notiek Valmieras policijā un prokuratūrā.Jau neskaitāmas reizes pēdējo pāris gadu laikā tiek ierosinātas krimināllietas par izvarošanu. Tiek aizturēti cilvēki, kuri pēc pāris mēnešiem tiek atbrīvoti. Bet tajā pašā laikā cietušās personas saņem no valsts atlīdzību, kas paredzēta cietušām personām
Pirms vairāk nekā desmit gadiem politiskajā dienaskārtībā pirmoreiz nonāca jautājums par Latvijas sabiedrisko mediju apvienošanu. Toreiz Latvijas Radio iestājās pret to, jo apvienošanās sākotnējais ambiciozais plāns toreizējā resursu trūkuma situācijā bija nerealizējams, savukārt apvienošanās, neieguldot nepieciešamos finanšu līdzekļus attīstībai, solīja vairāk risku nekā ieguvumu. Procesa virzītāji aizrautīgi runāja par sinerģiju, kas veidosies apvienotajā medijā, tajā pašā laikā nespējot kliedēt bažas par to, vai:
Pirms ejam tālāk, ir jāuzsver, ka sazvērestības teoriju patiesums šeit nav būtisks. Vārdu savienojums “sazvērestības teorija” sākotnēji nenozīmē, ka šī teorija pauž nepatiesību, vien to, ka tā apraksta vairāku spēlētāju sazvērēšanos. Taču skaidrs, ka mūsdienās šim vārdu savienojumam ir negatīva konotācija — ar to apzīmē stāstus, kurus publiskajā telpā nav pieņemts uzskatīt par patiesiem.
16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Uzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
Valsts prezidents Egils Levits kādā nesenā televīzijas intervijā, atbildot uz jautājumu, vai kandidēs uz otro termiņu, atbildēja: „Ja partijas uzskata, ka būtu jēdzīgi to darīt, es varu to darīt.” Par šādu izteikumu ir grūti nesmīnēt, taču pašreizējos apstākļos jāsaka godīgi — ir bezjēdzīgi gaidīt drosmīgāku un skaidrāku atbildi. Jo tāda ir mūsu pašreizējā valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, tāda ir mūsu prezidenta vēlēšanas tradīcija, un tādu piesardzību veicina mūsu attieksme pret zaudētājiem un drosmīgajiem.
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
