Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Katra cilvēka dzīvība ir vērtība. Sevišķi to jūtam par tuvo un mīļo dzīvībām. Latvijas Republikas Satversmes 111. pants uzliek par pienākumu valstij aizsargāt cilvēku veselību, tās 93. pants – tiesības uz dzīvību. Satversmes ievads nosaka rūpes ne tikai par sevi, bet arī par saviem tuviniekiem un sabiedrības kopējo labumu, izturoties atbildīgi pret citiem.

Zinātniski pierādīts, ka Covid-19 infekcijas izplatība noris izglītības iestādēs ar asimptomatiski slimojošu nepilngadīgo starpniecību, inficējot vecāka gadagājuma tuviniekus un skolotājus. Jau vasaras sākumā pieejamas zinātniskas publikācijas, ka klātienes izglītība skolās kā asimptomātiskās vīrusa infekcijas izplatības vidēs ir bīstama skolotājiem un vecvecākiem.

Savukārt Latvijā publiski zināms, ka iniciatīvas izveides laikā, šobrīd skolas vecuma bērni inficējas biežāk nekā Latvijas iedzīvotāji vidēji (Kuzmina, I. LA, 2020.X.29.). Arī mazgadīgie jau ārstējas slimnīcā – vecuma grupā zem desmit gadiem. Daudzās mājsaimniecībās nav iespējams pilnībā nošķirt vecāko paaudzi.

Ievērojot straujo pandēmijas izplatību un veselības nozares pārslodzes risku, kas pamato Ministru kabineta 2020. gada 6. novembra rīkojumu Nr. 655 par ārkārtējo situāciju, ir Satversmē noteiktajam pretēji uzdot vieniem ģimenes locekļiem īstenot izglītību klātienē, ar to pakļaujot citus riska grupā esošus ģimenes locekļus paliekošiem veselības traucējumiem un nāves draudiem. Valstij jāīsteno Satversmes 110. pantā noteiktā ģimenes institūta aizsardzība.

No vienas puses Slimību profilakses un kontroles centrs aicina mācības neīstenot klātienē, no otras puses publiskas amatpersonas draud atbildīgiem vecākiem ar sociālo dienestu iejaukšanos, ja vecāki liks šķēršļus izglītībai klātienē. Šādi indivīda rūpes par riska grupu tuvinieku dzīvībām ģimenēs tiek apgrūtinātas vai nav iespējamas, taču Latvijas iedzīvotājiem ir tiesības uz dzīvību, tiesības nemirt kļūdainas izglītības politikas īstenošanas dēļ.

Svarīgi, lai pēc ārkārtējās situācijas vispārējā izglītībā būtiski neaugtu skolotāju trūkums pedagogu slimību un nāvju dēļ, lai vecāku vai vecvecāku nāves nepasliktinātu skolēnu sociālo drošību un lai infekciju mājsaimniecībās atnesušie bērni negūtu psiholoģisku traumu, sevi vainojot tuvinieku slimībās un nāvēs.

Ministru kabinets nespēj vienoties par izglītības klātienē apturēšanu. No Satversmes izriet, ka tiesību uz dzīvību aizsardzība jāveic ar likuma palīdzību. Līdz ar to par dzīvībām jālemj Saeimai, pieņemot atbilstošu normatīvo aktu. Dzīvības likumu.

Tāpēc aicinām pieņemt Dzīvības likumu. Tā mērķis ir sekmēt Satversmes 93. pantā nostiprināto pamattiesību uz dzīvību aizsardzību, īstenojot Satversmes ievadā paredzēto solidaritātes principu, rūpējoties par saviem tuviniekiem un sabiedrības kopējo labumu Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanā.

Vispārējās izglītības programmas neīsteno klātienē periodā, kad ir izsludināta ārkārtējā situācija. Šajā laikā kvalitatīvi īsteno izglītību tālmācības, pašizglītības vai izglītības ģimenē Izglītības likuma 8. pantā ietvertajās formās.

Klātienes izglītības aizlieguma pabalstu piešķir par visu ārkārtējās situācijas periodu, kurā nenotiek klātienes vispārējās izglītības apguve gan vecākiem, kas audzina bērnu, kurš apgūst vispārējās vidējās izglītības programmas 1.–6. klasē, piešķirot pabalstu par katru bērnu, gan arī pedagogiem, kuri atrodas darba tiesiskajās attiecībās ar izglītības iestādi, kas īsteno vispārējās vidējās izglītības programmu, un piedalās šīs programmas īstenošanā. Pabalsta pieprasīšanas, piešķiršanas kārtību un apmēru nosaka Ministru kabinets. «Vecāki par labāku izglītību» piedāvā vispārējo izglītību īstenot kvalitatīvi, tā izstrādājusi Dzīvības likumu un aicina to steidzami pieņemt.

Satversmes ievadā noteiktā solidaritāte paredz cilvēka sapratni. Tāpēc «laba izglītība nav samērojama ar manu tuvinieku nāvi, laba, sociāli atbildīga izglītība ir iedarbīga izglītība, laba izglītība nedrīkst spiest bērnus tapt vainotiem nāvēs». Pieņemot Dzīvības likumu, Latvija pasargās un iegūs savu cilvēku dzīvības.

Iespēja parakstīties:

https://manabalss.lv/par-dzivibam-drosu-izglitibu-lai-aizsargatu-bernu-skolotaju-vecaku-un-vecvecaku-dzivibas/show

Novērtē šo rakstu:

14
34

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...