Par dzīvību cīnās Jānis Vaišļa, aicinu ziedot steidzamai sirds transplantācijai
Māris Gailis18.12.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Par dzīvību cīnās pazīstamais ceļotājs un radošā personība Jānis Vaišļa, kurš sirgst ar retu slimību – sirds amiloidozi. Viņa dzīvību var glābt, tuvāko četru nedēļu laikā veicot sirds transplantāciju. Tāpēc Jāņa Vaišļas draugi un tuvinieki lūdz līdzcilvēku atbalstu un ziedojumus 120 tūkstošu eiro apmērā, kas ļautu veikt sirds transplantāciju Eiropā.
“Šo slimību izraisa vielas, kas nogulsnējas sirds muskulī, radot sirdsdarbības traucējumus un izraisot neārstējamu sirds mazspēju, kuras rezultātā iestājas nāve. Lai glābtu dzīvību, nepieciešama sirds transplantācija, ko var veikt Latvijā par valsts līdzekļiem, taču iespēja, ka četru nedēļu laikā Baltijas valstīs tiks atrasts piemērots donors, ir mazāka nekā tad, ja meklējumi tiktu paplašināti. Tādēļ donors tiks meklēts arī Eiropā, kas trīskāršotu iespēju glābt Jāņa dzīvību. Pēc sirds transplantācijas būs nepieciešama vēl virkne citu medicīnisko manipulāciju - Valsts hematoloģijas centrā tiks veikta kaula smadzeņu transplantācija un citas nepieciešamās terapijas,” atklāj J.Vaišļas ārstējošais ārsts Andris Skride.
J.Vaišļas tuvinieki ir pateicīgi Paula Stradiņa Klīniskās slimnīcas kardioloģijas centra kolektīvam un galvenajam ārstam Andrejam Ērglim, kas dara visu iespējamo, lai cīnītos kopā ar Jāni pret smago slimību.
Jānis Vaišļa ir dzimis 1969.gadā Latvijā un jau kopš skolas gadiem aktīvi iesaistījies sabiedriskajā dzīvē. Vairākus gadus strādājis RTU Studentu klubā, Anglikāņu baznīcā, līdz ar neatkarības vēsmām palīdzējis atjaunot studentu korporāciju “Selonija”.
Deviņdesmito gadu sākumā Jānis guva atpazīstamību, darbojoties populārajā radošajā apvienībā „Zvaigznīšu brīdis”. Šajā laikā arī tapušas pirmās filmas ar Jāņa dalību - „Ceļojums uz Tukumu”, „Kovačs”, „Sviests”.
2001.gadā Jānis Vaišļa piekrita piedalīties ceļojumā apkārt pasaulei ar jahtu “Milda”. Jānis bijis arī "Radio Skonto" ētera personība, veidojis vairākus TV raidījumus LNT. Kopā ar domubiedriem piedalījies arī Eirovīzijas dziesmu konkursā ar muzikālu dejas priekšnesumu „Pirates of the Sea”. Kopš 2011. gada Jānis darbojas ar jauniešu biedrību "Chaula.tv", kur kopā ar entuziastiem veido savu TV kanālu.
Ziedot Jāņa Vaišļas atbalstam ir iespējams labdarības organizācijas Ziedot.lv mājaslapā tiešsaistē, veicot pārskaitījumu uz bankas kontu Swedbank LV95HABA0551006150241 (ar norādi Jānim Vaišļam), kā arī zvanot pa tālruni 90067009 un ar katru zvanu ziedojot 1,42 eiro.
Foto no kasjauns.lv
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
