Par dzīvokļu tirdzniecību izsolē kopā ar pastāvīgajiem iedzīvotājiem

Saite uz Usmas 18-42 dzīvokļa izsoli Ventspilī: https://izsoles.ta.gov.lv/izsole/001d8f15-89dd-42f8-b653-6f0cfbedbe17

Pēc Ventspils pilsētas Tautas deputātu padomes izpildkomitejas 1989. gada 16. novembra lēmuma nr.231 par dzīvojamās platības piešķiršanu un pilsoņu uzņemšanu uzskaitē dzīvojamās platības piešķiršanai (dokumenti ir pieejami Ventspils Zonālajā valsts arhīvā) mēs tikām pie dzīvokļa Ventspilī Usmas 18, jo mans tēvs, Igors Semjonovs, strādāja VAS Latvijas Dzelzceļš, kur viņš strādā aizvien.

Privatizācijai aizsākoties, iepazīstoties ar atbildīgu personu izteikumiem un rakstiem, būdama daudzbērnu ģimene (parādu par dzīvokli mums nebija un nav), mēs nolēmām dzīvokli neprivatizēt, jo dzīvokļa pārdošana mums nebija nepieciešama, un mēs uztvērām to kā sociālu dzīvokli, kas mums deva drošību.

Faktiski šāds iedzīvotajiem piešķirtais dzīvoklis ir sociāls dzīvoklis, ja vien dzīvoklis nonāk pašvaldības nevis valsts pārvaldībā, ko nezinājām toreiz ne mēs, ne arī tolaik AS Privatizācijas aģentūra, jo viņu pārstāvji, apmeklējot mūs vēl pirms 5 gadiem, ir minējuši, ka, neprivatizējot dzīvokli, varam mierīgi turpināt dzīvot. 

Tomēr 08.04.2020 mēs saņēmām vēstuli ar aicinājumu izpirkt dzīvokli par 14 800 eiro, pretējā gadījumā pēc mēneša dzīvoklis tiks pārdots izsolē kopā ar pastāvīgajiem iedzīvotājiem. 

Dzīvoklim ir noteikta tirgus vērtība, nesniedzot novērtētājam informāciju par dzīvokļa apgrūtinājumiem - pilntiesīgiem ilggadējiem iedzīvotājiem ar beztermiņa īres līgumu. Sanāk, ka mums ir jāizpērk reiz mums jau piešķirtā dzīvokļa privatizētā daļa par tirgus vērtību - 14 800 eiro, kas kopš privatizācijas aizsākšanās ir cēlusies simtkārt bez pamatojuma, tomēr ar draudiem izlikt dzīvokli publiskā izsolē!

Šādu izsoļu organizācija, pārdodot dzīvokļus ar pilntiesīgiem iedzīvotājiem, kuriem dzīvoklis ir piešķirts, jau saknē ir kļūda - tā ir šoka terapija likt dzīvokļa iemītniekiem izpirkt savu dzīvokli par jebkuru noteiktu cenu. Šāda prakse nav pieļaujama nedz privātpersonu, nedz vēl jo vairāk valsts līmenī. Arī Valsts zemes dienestā nav nekādas atzīmes par dzīvokļa apgrūtinājumu - pastāvīgiem iedzīvotājiem ar beztermiņa īres līgumu uz nenoteiktu laiku.

Noniecinot dzīvokļu iemītnieku tiesības, šie dzīvokļi tiek pārdoti līdzvērtīgi atbrīvotiem dzīvokļiem, un, pārdodot tos privātpersonām, dzīvokļu iemītnieki netiek aizsargāti nekādā dokumentālā veidā. Ir skaidrs, ka, iegādājoties šādu dzīvokli, jebkura privātpersona nebūs ieinteresēta dzīvokļa izīrēšanā un izdarīs visu iespējamo, lai atbrīvotos no tā iedzīvotājiem, veicot pat pretlikumīgas darbības.

Pēc bijušās Privatizācijas aģentūras, tagadējās AS Possessor darbinieku sniegtās informācijas, šādi gadījumi ir, turklāt tie pamatā ir Rīgā, kur dzīvokļu cenas ir daudz augstākas nekā reģionos, tādēļ nereti negodprātīgi cilvēki iegādājas šādus dzīvokļus. 

Respektīvi valsts AS Possessor personā, pārdodot privātpersonām dzīvokļus ar iedzīvotājiem, kuriem tie ir piešķirti pirms daudziem gadiem, rada augsni iespējamām nelikumīgām darbībām pret pastāvīgiem dzīvokļu iemītniekiem.

Mēs esam ar mieru izpirkt dzīvokļa privatizēto daļu tikai tad, ja novērtējumā tiks ietverts pilntiesīgu iedzīvotāju esamības fakts. Diemžēl mūsu kaimiņienei no Usmas 18, Ventspilī situācija ir daudz bēdīgāka - šo dzīvokli par darbu valsts labā, strādājot LDZ, ir saņēmusi viņas māte, kura šobrīd ir guloša un kuru apkopj meita bezdarbniece.

Viņa arī ir paļāvusies uz to, ka valsts dzīvoklis sniedz drošības sajūtu. Sieviete dzīvo ar māti pensionāri un pārtiek no viņas pensijas, un viņai nav naudas nedz izpirkšanai, nedz arī kredītam. Kā redzams, nav izstrādāts neviens instruments sociāli neaizsargātu iedzīvotāju (invalīdu, pensionāru, daudzbērnu ģimeņu) tiesību aizsardzībai.

Līdzīga situācija ir arī citā Usmas 18. nama dzīvoklī - savulaik viņi rindā sagaidīto dzīvokli Ventspilī, Inženieru ielā (pirms privatizācijas) samainīja pret dzīvokli Usmas ielā, bet nu šai ģimenei, kura arī jau pirms vairāk nekā 20 gadiem izlēma, ka vēlas dzīvot neprivatizētā valsts dzīvoklī, ir jāsaskaras ar sava dzīvokļa pārdošanu par tirgus vērtību, neievērojot viņu beztermiņa īres līgumu.

Arī šī ģimene, redzot, ka drošības nebūs, ir gatava izpirkt dzīvokļa privatizēto daļu, tomēr vērtējumā ietverot apgrūtinājumus (ilggadēju iedzīvotāju klātbūtni ar beztermiņa tiesībām dzīvot tajā). 

Lai gan AS Possessor ir sniegusi termiņa pagarinājumu sakarā ar pandēmiju līdz 18.09.2020 un ir būtiski izmainījusi sludinājuma tekstu, tomēr novērtētājam nav sniegta informācija par esošajiem apgrūtinājumiem, un nav arī veiktas nekādas atzīmes zemesgrāmatā, kas aizsargātu pilntiesīgu iedzīvotāju tiesības, liekot mums vērsties Latvijas Īpašumu vērtētāju asociācijā, ja neesam apmierināti ar novērtējumu. Tomēr mums nav pretenziju pret novērtētāju, bet gan pret novērtējuma pasūtītāju, kas nav sniedzis novērtētājam informāciju par pastāvīgu iedzīvotāju esamības faktu, pamatojoties uz beztermiņa līgumu.

Sociālu apsvērumu dēļ mēs un citas ģimenes pirms vairāk nekā 20 gadiem atteicāmies no dzīvokļa privatizācijas, kas savulaik maksāja vien 120 Ls - vienu mēnešalgu, bet līdz 2020. gadam šī cena ir progresējusi līdz tirgus vērtībai, un nu mums tiek uzspiesta jau reiz piešķirtu dzīvokļu izpirkšana, pretējā gadījumā dzīvokļi tiks pārdoti ar visiem iedzīvotājiem, ignorējot jebkādas viņu tiesības! 

Mēs saprotam, ka valsts nevēlas pārvaldīt dzīvokļus, un tomēr demokrātiskā valstī šis process nevar notikt tik necilvēciskā veidā, vēl jo vairāk netiek padomāts par pensionāriem, invalīdiem, daudzbērnu ģimenēm - uz visiem attiecas viens princips: ja neizpirksi tev reiz piešķirtu dzīvokli par nepamatoti noteiktu tirgus cenu, tiksi pārdots izsolē ar visu dzīvokli!

Pamatojoties uz to, ka dzīvojam demokrātiskā valstī, kur pastāv cilvēktiesību aizstāvība ar likumu, mēs, Latvijas valsts iedzīvotāji, pieprasām pārtraukt šādu dzīvokļu izlikšanu izsolē vai pārdošanu privātpersonām, rast taisnīgu risinājumu šādu dzīvokļu privatizētās daļas izpirkšanai, ievērojot mūsu tiesības, un sniegt valsts aizstāvību tiem iedzīvotājiem, kuri šādā veidā ir pārdoti kopā ar saviem dzīvokļiem par spīti tam, ka valsts arhīvos ir izpildkomiteju lēmumi un ieraksti par dzīvokļu piešķiršanu iedzīvotājiem. Būtiski, ka šīs daudzdzīvokļu mājas ir tikušas būvētas šiem cilvēkiem, kuri tagad ir kļuvuši par situācijas gūstekņiem.

Novērtē šo rakstu: