Iesaki rakstu: 
Erasmus+ ir Eiropas Savienības (ES) galvenā programma izglītības un jauniešu mobilitātē. Erasmus+ būtiskākais aspekts ir iespēja iesaistīto valstu studentiem studiju ietvaros doties uz ārvalstu universitātēm.
Līdz šim Erasmus+ programma ir ietvērusi 27 ES valstis un vēl 6 asociētās valstis, kur ārpus Eiropas valsts bija tikai Turcija. Šī gada oktobrī ES nāca klajā ar fantastisku priekšlikumu: paplašināt Erasmus+ programmu musulmaņu pasaulē, iekļaujot programmā sekojošās valstis: Alžīriju, Ēģipti, Izraēlu, Jordāniju, Libānu, Lībiju, Maroku, Palestīnu, Sīriju un Tunisiju.[1.]
Āfrikas un Tuvu Austrumu studentu iekļaušana Erasmus+ programmā notiks “Vidusjūras pakta” ietvaros. Pakts paredz ES ietekmes izplešanu Tuvo Austrumu reģionā, turklāt tiks dubultots ES budžets reģionam līdz 42 miljardiem eiro.
ES Vidusjūras telpas komisāre Dubravka Šuica izteikusies, ka pakta mērķis ir “apvienot jauniešus”.[2.] Tā kā viens no pakta stūrakmeņiem ir migrācija, Šuica izteicās, ka migrācija ir “kopīga iespēja” abām pusēm. Tikšot radīti legāli migrācijas ceļi, lai risinātu Eiropas darbaspēka vajadzības.
Fon der Leiena uzliek visam pa virsu ķirsīti, sakot, ka Vidusjūra ir “tilts starp kontinentiem cilvēkiem, precēm un idejām” un “patiesību sakot, Eiropa un Vidusjūras reģions nevar pastāvēt viens bez otra”.[3.]
Ja kādam vēl nav skaidrs – šis ir kārtējais tautu sajaukšanās plāns. Visu zemju proletārieši savienojieties, dažādība ir ieradusies Eiropā! Šis plāns paredz, ka entie tūkstoši, iespējams, pat miljoni studentu no Tuvajiem Austrumiem un Āfrikas tagad varēs vieglāk nekā jebkad doties studēt uz Eiropu un otrādi.
Bet tas vēl nav viss. 2014. gada statistika liecina, ka bijušajiem Erasmus programmas studentiem ir daudz lielāka iespēja stāties transnacionālās attiecībās: 33% bijušo Erasmus studentu ir citas nacionalitātes partneris, salīdzinot ar 13% to studentu, kuri studēt paliek savā zemē; 27% Erasmus studenti satiek savu ilgtermiņa partneri, piedaloties programmā. Komisija aplēš, ka aptuveni viens miljons mazuļu ir dzimuši Erasmus pāriem kopš 1987. gada.[4.]
Vai tā ir tā “jauniešu apvienošana”? Lai Eiropu apvienotu ar Arābiju, izveidojot Eirābiju?
Protams, var visā arī atrast mazumiņu humora. Piemēram, vēlēsim veiksmi Rietumeiropas zilmatainajām, progresīvajām jaunietēm musulmaņu valstu universitātēs! Varbūt Erasmus+ programma būs iespēja pieredzēt uz savas ādas, ka sieviešu tiesību stāvoklis Eiropā nebūt nav tik slikts. Arī Latvijas stambulētājas “Kis, kis kauns, likumprojekts ļauns” var gūt “transnacionālu pieredzi” Palestīnā.
Avoti:
[1.] https://www.politico.eu/article/eu-expand-erasmus-program-southern-mediterranean-africa-middle-east/
[2.] Turpat.
[3.] Turpat.
[4.] https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/ip_14_1025
Seko mums 
Otrajā Pasaules karā (WW2) zaudēja gan kara vinnētāji UK, gan zaudētāji (Vācija). Izjuka impērijas, uz pelniem izauga jauna. Tā bija brutāla padarīšana.
Veselības nozare Latvijā pēdējos gados piedzīvo nebijušu sabiedrības uzmanību. Ne tāpēc, ka tā būtu kļuvusi efektīvāka vai pieejamāka, bet tāpēc, ka tās strukturālās problēmas kļuvušas redzamas ikvienam pacientam, nodokļu maksātājam un veselības sistēmas lietotājam. Lai gan nav iespējams uzreiz aptvert visus nozares aspektus, trīs jautājumi izceļas īpaši skaidri: pakalpojumu pieejamība, resursu sadale un projektu vadības kvalitāte. 
Vienā no iepriekšējiem "Latvijas Avīzes" numuriem tika publicēts biedrības „Latvijas Mediju ētikas padome” valdes locekles Ilonas Skujas raksts ar nosaukumu "Process nonācis strupceļā". Rakstā 
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
