Iesaki rakstu: 
Pie sevis vienmēr esmu domājis, ka Tam Kungam ir ļoti smalka humora sajūta. Kad putleriešu karakuģis aizgāja pa burbuli, tad par to pārliecinājos vēlreiz. Iedomājos, ka viņš šobrīd uzvilcis T-kreklu ar ukraiņu karavīra trāpīgo vēstījumu.
Bet, ja pavisam nopietni, tad man ilgi būs jādomā par to, kā šī traģēdija vispār varēja sākties!? Tik daudz nevainīgo asinis izlietas, lai pasaule beidzot ieraudzītu kārtējā autoritārā režīma patieso seju!
Jā, jā, jā... tagad visi gudri spriež – “viss jau uz to gāja”. Bet kapēc mēs kopīgi nebijām spējīgi apstādināt šo katastrofu, pirms tā sākās?
Un atbildes mums būtu jāprasa tiem, kuriem bijām uzticējuši atbildību par kopējo drošību un stabilitāti Eiropā. Gadiem ilgi viņi rīkoja neskaitāmas konferences, kurās gudri sprieda par drošību un stabilitāti. Smalkos vārdos runājoši politiķi izveidoja neskaitāmas domnīcas, “izcilības centrus” un vēl visādas organizācijas, iestādes, kurās solījās pasargāt Eiropu no briesmām. Atvainojiet, bet kur ir rezultāts!?
Un, lūdzu, nevajag tagad izdomāt tukšas atrunas - tūkstoši nevainīgo šobrīd guļ zem drupām, bērni un sievietes izvarotas. Masveidā. Tas noticis 21. gadsimta Eiropā! Kāpēc savās neskaitāmajās konfrencēs, domnīcās nespējāt atrast atbildi, kā apstādināt psihopāta Putina bandu?
Atcerējos vārdus, kurus 1995. gadā kādā konferencē teica bijušais Igaunijas prezidents, Eiropas domātājs Lenarts Meri:
"Dažas valstīs ir izveidojusies īpaša akadēmisko prusaku kategorija, kas tekalē no vienas politiskās virtuves uz otru un atkārto tekstus, kuros, labākajā gadījumā, ir izmainīts tikai valsts nosaukums. Viņi iztērē vairāk naudas nekā ANO miera spēki, viņi savā starpā ir izveidojuši efektīvu riņķa aizsardzību, viņu metavaloda ir ietilpīga, taču vienkāršajam mirstīgajam netulkojama.
Laikā, kad mūsu acu priekšā kā margarīns Sahāras saulē izkūst pasaules starptautiskās organizācijas, kad alus bāru možo meldiņu pārspēj raķešu dūkoņa, kad pa asfaltu ripo norautas galvas kā futbolbumbas pāri zaļajam stadiona mauriņam, cienījamie akadēmiskie prusaki ir radījuši mirāžu par pasauli, kurā dienu no dienas nostiprinās drošība, stabilitāte un cilvēktiesības. Vispārliecinošākie argumenti parasti ir vidēji vienu reizi nedēļā noslēgtie pamieri, mazliet biežāk tā ir moža ziņa, kura artilērijas šāviņu vai raķetes sprādzienu pasludina par pēdējo, līdz bēthoveniskai apoteozei paceļot cilvēces brāļošanos. (...)
Vēstures un ikdienas pieredzes rāda, ka no dzirksteles var uzliesmot ugunsgrēks un, skat’, globālā ciema salmu jumti acumirklī uzliesmo. Novērst dzirksteli ir vienkāršāk, nekā nodzēst ugunsgrēku. Taču starptautisko organizāciju preventīvās diplomātijas efektivitāte ir bijusi maza un, neskatoties uz svinīgajām delegācijām, ciniska."
Noslēgumā jāatceras, ka jau toreiz Meri brīdināja arī par imperiālisma vīrusa atgriešanos Kremļa gaiteņos, bet viņu vienkārši ignorēja, uzskatīja par nevēlamu trauksmes cēlāju.
Eiropas un pārējās it kā civilizētās pasaules veselo saprātu bija aizmiglojusi vēlmju domāšana un neremdināma alkatība pumpēt Krievijas dabas bagātības, pieverot acis uz čekistu bandas rosību.
Seko mums 
Pirms ejam tālāk, ir jāuzsver, ka sazvērestības teoriju patiesums šeit nav būtisks. Vārdu savienojums “sazvērestības teorija” sākotnēji nenozīmē, ka šī teorija pauž nepatiesību, vien to, ka tā apraksta vairāku spēlētāju sazvērēšanos. Taču skaidrs, ka mūsdienās šim vārdu savienojumam ir negatīva konotācija — ar to apzīmē stāstus, kurus publiskajā telpā nav pieņemts uzskatīt par patiesiem.
16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Uzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
Valsts prezidents Egils Levits kādā nesenā televīzijas intervijā, atbildot uz jautājumu, vai kandidēs uz otro termiņu, atbildēja: „Ja partijas uzskata, ka būtu jēdzīgi to darīt, es varu to darīt.” Par šādu izteikumu ir grūti nesmīnēt, taču pašreizējos apstākļos jāsaka godīgi — ir bezjēdzīgi gaidīt drosmīgāku un skaidrāku atbildi. Jo tāda ir mūsu pašreizējā valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, tāda ir mūsu prezidenta vēlēšanas tradīcija, un tādu piesardzību veicina mūsu attieksme pret zaudētājiem un drosmīgajiem.
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
