Iesaki rakstu: 
Pie sevis vienmēr esmu domājis, ka Tam Kungam ir ļoti smalka humora sajūta. Kad putleriešu karakuģis aizgāja pa burbuli, tad par to pārliecinājos vēlreiz. Iedomājos, ka viņš šobrīd uzvilcis T-kreklu ar ukraiņu karavīra trāpīgo vēstījumu.
Bet, ja pavisam nopietni, tad man ilgi būs jādomā par to, kā šī traģēdija vispār varēja sākties!? Tik daudz nevainīgo asinis izlietas, lai pasaule beidzot ieraudzītu kārtējā autoritārā režīma patieso seju!
Jā, jā, jā... tagad visi gudri spriež – “viss jau uz to gāja”. Bet kapēc mēs kopīgi nebijām spējīgi apstādināt šo katastrofu, pirms tā sākās?
Un atbildes mums būtu jāprasa tiem, kuriem bijām uzticējuši atbildību par kopējo drošību un stabilitāti Eiropā. Gadiem ilgi viņi rīkoja neskaitāmas konferences, kurās gudri sprieda par drošību un stabilitāti. Smalkos vārdos runājoši politiķi izveidoja neskaitāmas domnīcas, “izcilības centrus” un vēl visādas organizācijas, iestādes, kurās solījās pasargāt Eiropu no briesmām. Atvainojiet, bet kur ir rezultāts!?
Un, lūdzu, nevajag tagad izdomāt tukšas atrunas - tūkstoši nevainīgo šobrīd guļ zem drupām, bērni un sievietes izvarotas. Masveidā. Tas noticis 21. gadsimta Eiropā! Kāpēc savās neskaitāmajās konfrencēs, domnīcās nespējāt atrast atbildi, kā apstādināt psihopāta Putina bandu?
Atcerējos vārdus, kurus 1995. gadā kādā konferencē teica bijušais Igaunijas prezidents, Eiropas domātājs Lenarts Meri:
"Dažas valstīs ir izveidojusies īpaša akadēmisko prusaku kategorija, kas tekalē no vienas politiskās virtuves uz otru un atkārto tekstus, kuros, labākajā gadījumā, ir izmainīts tikai valsts nosaukums. Viņi iztērē vairāk naudas nekā ANO miera spēki, viņi savā starpā ir izveidojuši efektīvu riņķa aizsardzību, viņu metavaloda ir ietilpīga, taču vienkāršajam mirstīgajam netulkojama.
Laikā, kad mūsu acu priekšā kā margarīns Sahāras saulē izkūst pasaules starptautiskās organizācijas, kad alus bāru možo meldiņu pārspēj raķešu dūkoņa, kad pa asfaltu ripo norautas galvas kā futbolbumbas pāri zaļajam stadiona mauriņam, cienījamie akadēmiskie prusaki ir radījuši mirāžu par pasauli, kurā dienu no dienas nostiprinās drošība, stabilitāte un cilvēktiesības. Vispārliecinošākie argumenti parasti ir vidēji vienu reizi nedēļā noslēgtie pamieri, mazliet biežāk tā ir moža ziņa, kura artilērijas šāviņu vai raķetes sprādzienu pasludina par pēdējo, līdz bēthoveniskai apoteozei paceļot cilvēces brāļošanos. (...)
Vēstures un ikdienas pieredzes rāda, ka no dzirksteles var uzliesmot ugunsgrēks un, skat’, globālā ciema salmu jumti acumirklī uzliesmo. Novērst dzirksteli ir vienkāršāk, nekā nodzēst ugunsgrēku. Taču starptautisko organizāciju preventīvās diplomātijas efektivitāte ir bijusi maza un, neskatoties uz svinīgajām delegācijām, ciniska."
Noslēgumā jāatceras, ka jau toreiz Meri brīdināja arī par imperiālisma vīrusa atgriešanos Kremļa gaiteņos, bet viņu vienkārši ignorēja, uzskatīja par nevēlamu trauksmes cēlāju.
Eiropas un pārējās it kā civilizētās pasaules veselo saprātu bija aizmiglojusi vēlmju domāšana un neremdināma alkatība pumpēt Krievijas dabas bagātības, pieverot acis uz čekistu bandas rosību.
Seko mums 
“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
