Par finansiāli pamatotu Onkoloģijas plānu 2022. - 2024. g. un nepieciešamā finansējuma nodrošināšanu onkoloģijas pacientu ārstēšanai
Onkologu organizācijas*23.05.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Augsti godātais Valsts prezident Levita kungs, augsti godātais tiesībsarg Jansona kungs, augsti godātais Ministru prezident Karina kungs, augsti godātie Saeimas deputāti un ministri, valsts institūciju pārstāvji, lūdzam Jūsu tūlītēju iesaisti finansējuma nodrošināšanai medikamentiem onkoloģijas pacientu ārstēšanai - 2022. gadā ir nepieciešami 28 miljoni eiro, 2023. gadā - 44 miljoni eiro un 2024. gadā - 55 miljoni eiro.
Papildu finansējums ir nepieciešams arī vēža diagnostikai, vēža reģistra izveidei, pacienta ceļa definēšanai un sakārtošanai, skrīningam un profilaksei, papildu medicīnas personāla ieviešanai un atalgojumam.
Lūdzam Jūs iestāties par 160 tūkstošu Latvijas onkoloģisko pacientu un viņu līdzcilvēku vajadzībām un tiesībām, lai onkoloģijas pacienti varētu saņemt atbilstošu terapiju.
Lūdzam Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021. - 2027. gadam un topošajā Onkoloģijas plānā 2022. - 2024. gadam paredzēt finanšu līdzekļus onkoloģijas pacientu diagnostikai un ārstēšanai, īpaši jauno medikamentu iekļaušanai kompensējamo zāļu sarakstā, ņemot vērā virkni apstākļu, kas šādu jautājumu atlikšanu padara morāli un ētiski apšaubāmu. Tas neatbilst Eiropas prasībām.
Kopējais onkoloģijas pacientu skaits Latvijā ir ap 80 tūkstošiem, bet kopā ar līdzcilvēkiem tie ir vairāk nekā 160 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kuri cieš no onkoloģijas diagnozes ietekmes.
2019. gadā 1614 Latvijas iedzīvotāji priekšlaicīgi nomira ļaundabīga audzēja dēļ, nesasniedzot 64 gadu vecumu. Tika zaudēti 14 344 darba gadi, kas nesaražotā iekšzemes kopprodukta (IKP) veidā ir ekvivalenti aptuveni 373 miljoniem eiro jeb 27% no kopējā veselības aprūpes budžeta. Starptautiskā pieredze liecina, ka ieguldījumi veselībā ir saistīti ar 10 reizes lielāku ekonomisko atdevi - ar nosacījumu, ka veselības aprūpe tiek balstīta uz izmaksu efektīviem risinājumiem ar augstu ekonomiskās atdeves potenciālu.
Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021. - 2027. gadam paredz nodrošināt vienlīdzīgi pieejamus kvalitatīvus veselības aprūpes pakalpojumus, lai novērstu priekšlaicīgu darba nespēju un priekšlaicīgu mirstību, kā arī sekmētu sociālo iekļaušanu un produktivitāti. Tāpat plāns paredz, ka ārstniecības kvalitāte un rezultāti ir uzlabojami, gādājot par efektīvu medikamentu pieejamību.
Problēmu, ka atbilstošas ārstēšanas un inovatīvo medikamentu pieejamība pacientiem ar onkoloģiskām slimībām ir ļoti ierobežota, ietver arī Sabiedrības veselības pamatnostādņu 2021. - 2027. gadam projekts, kas nosaka, ka onkoloģija ir viena no veselības aprūpes prioritārajām jomām. Latvijā vīriešiem izplatītākās diagnozes ir plaušu, prostatas (priekšdziedzera) un kolorektālais (zarnu) ļaundabīgais audzējs; sievietēm biežākie ir krūts, ādas, resnās zarnas un dzemdes kakla ļaundabīgie audzēji.
Veselības ministrijā secināts un atzīts, ka kompensējamo zāļu sarakstā iekļautie inovatīvie medikamenti uzrāda ļoti labus ārstēšanas rezultātus un pacientiem ir jāturpina terapija, bet tam ir vajadzīgi finanšu līdzekļi. To apliecina statistikas dati par vēzi, kur redzams, ka ir būtiski samazinājusies pirmā gada letalitāte dažādās stadijās un palielinājusies 5 gadu dzīvildze.
Vēlamies vērst Jūsu uzmanību arī uz to, ka Latvijai ir saistoša Eiropas Komisijas daudzgadu tematiskā prioritāte veselības jomā - vēža apkarošana. Tā ir balstīta uz dramatisko vēža izplatīšanās situāciju un atspoguļota konkrētā rīcības plānā. Galvenais virsmērķis ir līdz 2030. gadam izglābt vairāk nekā 3 miljonus dzīvību, cilvēku dzīves ilguma un kvalitātes palielināšana. Tas paredz laika posmā no 2021. gada līdz 2030. gadam nodrošināt 70% vēža pacientu 10 gadu dzīvildzi.
Eiropas Komisijas pieņemtajā Eiropas Vēža uzveikšanas plānā uzsvērts, ka viena no pamata iniciatīvām ir Vēža diagnostika un ārstēšana visiem, kas paredz uzlabot piekļuvi inovatīvai vēža diagnostikai un ārstēšanas metodēm un onkoloģiskajā aprūpē samazināt nevienlīdzīgu piekļuvi personaiizētajai medicīnai
Diemžēl fakti liecina, ka Latvijā ir garākais laiks līdz onkoloģijas zāļu pieejamībai - 981 diena kopš reģistrācijas Eiropas Zāļu aģentūrā (piemēram, Dānijā tās ir 86 dienas). Tas nostāda Latvijas pacientus nevienlīdzīgā situācijā ar pacientiem citās Eiropas valstīs.
Līdz 2021. gada 1. martam iekļaušanai kompensējamo zāļu sarakstā attiecībā uz audzējiem jau ir pieteikti 26 medikamenti dažādās terapijas līnijās. Uz iekļaušanu kompensējamo zāļu sarakstā gaida plaušu vēža, krūts vēža, prostatas vēža, dzemdes kakla vēža, kolorektālā vēža, olnīcu u. c. vēžu ārstēšanai. Hematoloģijā uz iekļaušanu sarakstā gaida astoņi medikamenti , un Nacionālais veselības dienests 2021. gada 17. februāra Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē norādīja, ka ir nepieciešami 28 miljoni euro medikamentu iekļaušanai kompensējamo zāļu sarakstā.
Veselības ministrijas organizētajās onkoloģijas plāna dizainēšanas domnīcās, kas norisinājās no 2020. gada novembra līdz 2021. gada martam, medikamentu pieejamība tika izvirzīta kā viena no prioritātēm, skaidri iezīmējot konkrētus soļus - divu gadu laikā Kompensējamo zāļu sarakstā iekļaut jau rindā esošos medikamentus, kā arī iezīmēt skaidru mehānismu finanšu līdzekļu piešķīrumam arī turpmāk, lai nodrošinātu medikamentu pieejamību Latvijas pacientiem atbilstoši starptautiskajām vadlīnijām (vismaz 18 mēnešu laikā no apstiprināšanas Eiropas Zāļu aģentūrā).
Atsaucoties uz augstāk minēto, aicinām iesaistīties Latvijas valsts prezidentu Egilu Levitu, tiesībsargu Juri Jansonu, ministru prezidentu Krišjāni Kariņu un kopā ar Saeimas deputātiem, ministriem un valsts institūciju pārstāvjiem lemt par stratēģisku, finansiāli pamatotu Onkoloģijas plānu 2022. - 2024. gadam un nepieciešamā finansējuma nodrošināšanu onkoloģijas pacientu diagnostikai un ārstēšanai.
* Latvijas Onkoloģijas pacientu organizāciju apvienība ONKOALIANSE Fonds “Movember Latvija”
Melanomas pacientu atbalsta biedrība “Soli priekšā melanomai”
Plaušu vēža pacientu un tuvinieku biedrība Biedrība “EuropaColon Latvija”
Rozā vilciena labdarības fonds
Alianse vīriešu veselībai “Dažādas paaudzes par dzīvi”
Latvijas sieviešu volontieru biedrība VITA
Latvijas Onkologu asociācija
Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācija
Latvijas Tuberkulozes un plaušu slimību ārstu asociācija
Latvijas Torakālo ķirurgu biedrība
Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācija
Latvijas Kolposkopijas biedrība
Latvijas Patologu asociācija
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
