Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pirms vairāk nekā gada, 2018. gada martā un aprīlī publicēju četru rakstu sēriju sakarā ar AB LV krīzi un ar to saistītām lietām. Uz pēdējo no tiem dabūju negaidītu reakciju no sava sena paziņas, profesionāla finanšu speciālista Daiņa Barupa. Mūsu ceļi ar Daini pirmo reizi krustojās vēl deviņdesmito sākumā, bet pēdējos gadus par viņa darba gaitām neko konkrētu nezināju. Pa ausu galam biju dzirdējis, ka viņš strādājot Londonā.

Un te pēkšņi koments FB, sak, kā gan man tā gadījies galīgi sabraukt auzās. Drusku apmulsu, jo publikāciju cikls saistībā ar AB LV pēkšņo galu nesaturēja nekādus smalkus aprēķinus, tēma pamatā bija par “tīro” un “netīro” naudu, kā arī par to, kāda ir valsts iestāžu loma un tamlīdzīgi.

Pēc dažām replikām kļuva skaidrs, ka Dainis ir kategoriskā nemierā ar vienu frāzi, no raksta pašām beigām, kas tur iesprukusi, tā sakot, skaistam finālam. Citēju no pērnā pavasara artiķeļa: “Bieži minētās “desmit vai vienpadsmit” bankas dabūs trūkties, un uz rudeni arī Guseļņikova kga projektam būs skuju taka iezīmējusies. Pēdējais gan notiks pats par sevi, gada auditu šamajiem normāli pabeigt neizdosies.”

Izrādās, ka Dainis Barups strādā pie Guseļņikova kga (attēlā) un viņš metas sirsnīgā apņēmībā aizstāvēt sava maizes tēva institūciju. Tālāk sekoja piektdienas pavakarei tipiska, nedaudz alkoholizēta salamāšanās, kuru interesenti visā košumā var paši izlasīt šeit: https://www.facebook.com/marcis.bendiks/posts/853452038175669

Īsā versija: Dainis tobrīd strādā pie Guseļņikova (un, kā jau minēju, ir finanšu profs), un viņam acīmredzami ir visa informācija, kādu vien var iedomāties, bet man – tikai veca blēža pieredze. Es piedāvāju neauglīgo strīdiņu beigt un saderēt, ka Norviks auditu par 2018. gadu neizies. Derības godīgas, 1:1, Dainis lai liek vienu savu mēnešalgu pret vienu manu pensiju. Šamais kaut ko atburkšķēja par pudeli dzēriena, kas ir klaji negodīgs piedāvājums: viņam tā maksātu 10x mazāk nekā man (no ienākumiem rēķinot). Nu tā arī palika, kā jau i–netā mēdz būt: palamājas, palamājas un aizmieg.

Fast Forward uz šo pavasari. Atcerēdamies mūsu nenotikušās derības, ausīgi sekoju ziņām no Fuktuka, kurš ik pa brīžam izsniedza soda taloniņus par audita neiesniegšanu. Taisnībai par godu jāsaka, ka grūtības ar šo procedūru šogad esmot bijušas sevišķi ķēpīgas, jo lielie auditori no mūsu mazbanciņām atteikušies. Līdz ar to sodus (atklāti sakot, sodiņus, kapeikas banku kapitāla mērogos) dabūja arī tie, kas galu galā auditus izmocīja. Par vienu šādu, manā ieskatā aumež interesantu gada pārskatu, rakstīšu kādas dienas vēlāk, šoreiz turpināšu par bijušo Norviku, tagad PNB banku.

Pēc ziņas no Fuktuka par sodu PNB, kura uzlikšana nāk vēlāk, jo šīs bankas uzraudzība un tātad sodīšana ir ECB kompetence, veru vaļā mājas lapu, lai lejuplādētu audita ziņojumu. Un ko mēs redzam? Ku–kū, auditētais pārskats kur? Tu–tū.

Ir jūnija sākums. Atgādināšu, audits jāiesniedz 1. aprīlī, tātad kavēšana tagad jau ir divi mēneši. Protama lieta, atcerējos baņķieri Barupu, Guseļņikova kga darbinieku un sirsnīgu aizstāvētāju, un nolēmu šamo atkal pakacināt, trīs nedēļas pēc audita termiņa.

Atbilde no pirmavota: Londonas birojs slēgts, un nevis tādēļ, ka biznesa intereses pārvirzījušās uz Brazīliju, Ņū–Vasjukiem vai Marsa orbitālo staciju, bet gan, Barupa vārdiem sakot, “izdevumu samazināšanai”. Tātad trūkst naudiņas, un audita arī nav. Esam abi ar Daini šādu situāciju vērojuši tuvplānā 1995. gadā, khm khm.

Mana pārliecība: Guseļņikova kga banka ir vēl sprāgonīgāka nekā pērn, un viņa draudi tiesāties par daudz miljoniem ar Latvijas valsti, ECB un kaut vai pašu ANO rodas no aumež banāla iemesla. Proti, jāatdod nauda investoriem, bet naudiņas nav. Atliek cerēt kaut ko izmurdzīt no astrāliem tiesas procesiem vai vismaz pavilkt laiku, simulējot juridiski saimniecisku aktivitāti.

Viņa verbālie un tviteriskie uzbrukumi mūsu valstij kopumā un uzraugošajām institūcijām, it īpaši Fuktuka šefam Pēteram Putniņam, ir jāskata šai leņķī: jāvāc pseidoargumenti procesam. Kad izrādās, ka PNB uzraudzība juridiski nodota ECB, jādraud sūdzēt tiesā arī šos, lai cik absurdi pirmā brīdī tas šķistu. Un šai leņķī arī jāskatās uz bandarlogu un hunveibinu pēkšņo vēlmi izspridzināt visu finanšu sektora uzraudzību, lai nomainītu principiālus profesionāļus pret politiskiem vaņķām–vstaņkām.

Nezināmu iemeslu dēļ mūsu masu mēdīkļi laipni retranslē Guseļņikova kga apņēmības pilnos stāstus par tiesāšanos par miljoniem, bet nevīžo pašķirstīt šo prasību dokumentus. Lasāmviela nogurdinoša, protams, un lielākoties garlaicīga, bet vienu norādi par bankas īsteno vērtību tā netīšām atsedz. Dokuments gan nav plaši daudzināts, bet pavisam slepens arī nav.

2017. gada 12. decembrī AS Norvik banka un Guseļņikovi (5 gabali) iesniedz arbitrāžas prasību pret Latvijas Republiku, un tajā ir runa par simtiem miljonu ASV dolāru zaudējumiem, ko prasītāji prasa kompensēt.

Par bankas un Guseļņikova kga grūšo likteni jau esam televīzijā redzējuši, prasībā ir tas pats stāsts, detalizēti aprakstīts juristu nevalodā. Bet viens manās acīs ļoti svarīgs moments ir zemsvītras piezīme prasības 32. lpp, kurā pieminēts strīds par 25%-1 akciju piederību.

Izrādās, jau 2017. gadā esot pieņemts lēmums, ka šīs akcijas pieder kādam Guseļņikova kga partnerim, kurš atsakās tās pieņemt, lai arī līgums to no viņa paģēr. Tātad biznesa partneris nevis prasa šīs akcijas, bet jau ilgstoši atsakās pieņemt.

Un, ja banka ir simts miljonu vērta, tad tie būtu kādi 25 mio, vai ne? Un ko ta šamais izvairās, cūka sarainā? Vai ne tādēļ, ka grib reālu naudiņu, nevis daļu no sprāgoņa, kurš pat Dainim Barupam nevar vairs aldziņu maksāt, lai viņš savukārt varētu pa godam ar mani nokārtot zaudēto derību rēķinu? 

Tiešām, mūsu finanšu sistēmā vajadzīgs remonts, tikai nepavisam ne tāds, uz ko aicina jaunie komunisti un kam labprāt piebalso vecie metalurģijas atbalstītāji un citadeļu izpārdevēji.

Turpinājums sekos.

Pārpublicēts no https://benedictingibjorg.wordpress.com

Novērtē šo rakstu:

86
5

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...