Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pirms kāda strēķa ziņu portālos parādījās teksts, ka pie kultūras ministres sanākuši rakstnieki un uzrīkojuši kaut ko līdzīgu jautram ķīviņam. Diemžēl nebiju klāt, lai gan tādas izpriecas man patīk un personīgā rakstnieku savienība viena biedra sastāvā vienbalsīgi pieņēma lēmumu par piedalīšanos. Pēc ilgiem disputiem mana rakstnieku savienība atbalstīja arī visaptveroša memoranda sacerēšanu, iebilstot vienīgi pret ideju ietilpināt sacerējumā vēdu un šumeru periodu atziņas, bet apmierinoties ar Latvijas laiku, sākot no 1918. gada.

Kultūras ministram nav jābūt izcilam mūziķim, gleznotājam vai dzejniekam. Pietiekami, ja viņš ir labs organizators. Bet jebkurā gadījumā tam jābūt kultūras cilvēkam. Diez vai no viņa varētu prasīt, lai atšķir Hindemitu no Haidegera, Pikaso no Pisarro vai Dīraku no Dīrera, bet apjēgai par atšķirība starp kultūru un civilizāciju ir jābūt. (Sākumam kaut vai atceroties skološanas laikus un pārlasot Špenglera Eiropas norietu, kas ir pagarš sacerējums, bet lasās viegli.)

Ieinteresējies par ķīviņa iemesliem Kultūras ministrijā, nolēmu beidzot iepazīties ar Nacionālās attīstības plānu 2011.-2014. gadam. Tas, ko zināju no komentētājiem, kam uzticos, lai pašam nav jālasa, jau bija kā brīdinājums, bet ir niķis bojāt sev garastāvokli, ko arī sekmīgi īstenoju. Tālāk par trīsdesmit lappusēm netiku un no izlasītā sliecos kļūt par stingru darvinistu, beidzot atradis neapgāžamus pierādījumus, ka cilvēks cēlies no pērtiķa. Pie vienām nepatikšanām vēl pāršķirstīju Kultūrpolitikas vadlīnijas 2006.-2015. gadam, Rīgas domes Kultūras pārvaldes nolikumu un metu mieru, apņēmies vismaz pāris gadus nepieskarties no dzimšanas mirušiem tekstiem.

Prāts viegli aizķērās pie politiskā slenga puķēs „konsolidācija” un kalkas „risināt jautājumus”, lai arī pie tādiem salikumiem jau bija pierasts kā pie impotenta stāstiem par seksu. Ierasti uzkaitināja stratēģija bez mērķa un rīcības plāna, bet arī tas bija saprotami, jo stratēģiju var gadiem apcerēt, bet rīcības griba prasa rīcību. Kur tādu zvēru lai atrod? Kad par stratēģijas apcerēšanu ieteicos lauku saimniecei, viņa aiztrenca mani uz veikalu pēc maizes, un ar stratēģisko plānu aizkūra krāsni. Veselā saprāta cilvēkam nepiemīt tieksme pieņemt nolikumus, kurus radījusi deģenerējusies telpa, un uzsmaržinātas papīra puķes tam neizsaka neko.

Nopietnāk aizkaitināja jaundarinājums „kultūras industrija”. Līdz šim biju saskāries ar jēdzienu „izklaides industrija”, kas ir dabisks civilizācijas atribūts un tikai ideoloģiskā patēriņa zīmē attiecināms uz kultūru. Daba, kultūra, ekoloģija, tirdzniecība – mēs taču saprotam, kuri divi nes garīgu satvaru un kuri civilizācijas zīmes, kurus divus var just un kurus var zināt, kuros ir teksti un kuros ir zīmes un maģija. Kāpēc tad lietojam nelietojamo salikumu „kultūras industrija”? Kāpēc spēlējamies ar vārdu „kultūra”, it kā nojauzdami tajā ko svarīgu, bet būtībā nenoskaidrodami sev tik vienkāršo ābeci, ka kultūra ir nacionālās valsts izveidošanas pamats un visādas ārējās un iekšējās drošības, izglītības, veselības aizsardzības, labklājības, satiksmes un tirdzniecības jomas ir tikai apkalpojošas. (Pat imigrācijas valstis cenšas kopēt šīs patiesības, lai arī ir grūtības ar pamatidejas meklējumiem.)

Var būt grāmatu izdošanas industrija, mūzikas industrija, izklaides industrija, bet nevar būt kultūras industrija. Pasaulē ir bijuši šādi mēģinājumi, ieviešot vienas partijas vai viena vadoņa uzskatu diktatūru. Ja gribam pievērsties tam Latvijā, vajag klusi pārdēvēt Kultūras ministriju par Sabiedrisko lietu vai Propagandas ministriju un jaunajā iestādē par goda biedru iecelt Alfrēdu Bērziņu. Tad var būt runa par „kultūras jeb valsts industriju”, par vienveidīgu cilvēku kā valsts pamatelementu un šāda cilvēka atražošanu.

Var būt Baznīcas sakrālo priekšmetu industrija, bet nav un nevar būt Dieva industrija. Kultūra a priori, vārda filozofiskā izpratnē, ir no šīs garīgās pasaules jomas.

Kultūras definīciju ir vismaz pāris simtu. Semiotiskas, socioloģiskas, filozofiskas. Dučiem ir populāru kultūras teoriju, nevienai netiekot līdz kodolam, jo varbūt tāda kodola mūsu telpā nemaz nav vai arī tas ir tik visaptverošs kā pasaule un nav novērotāja aprakstāms.

Pirms gadiem divdesmit, kad tauta aizrautīgi lasīja Artura Heilija Lidostu, kādā jeņķu laikrakstā vai tulkojumā Die Zeit kultūras pielikumā bija ziņa, ka noticis Amerikas rakstnieku saiets. Neatceros, par kādu tēmu tika spriests, bet labi atceros, ka uz saietu bija atnācis arī Heilijs, kuru vairums rakstnieku nav pat sveicinājuši. Žurnālists skaidrojumam atzīmēja, ka Arturs Heilijs uzskatīts nevis rakstniecībai, bet izklaides industrijai piederošs. Tāda, lūk, piebilde, runājot par industriju un kultūru.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Visu ko var noīsināt, bet tad nebūs, kas par varu balso

FotoJa gribi biznesā nopelnīt naudu, kaut kas ir jāiegulda vispirms. Vai ne? Var aizņemties miljardus, visādiem s...diem, visiem kaut kādas ambīcijas, nozog Latvenergo, Latvijas valsts mežos, Rīgas mežos, visur, airBaltic, Rail Baltica utt. Bet bērnos ieguldīt – ņih...ja.
Lasīt visu...

21

Atklāta vēstule Rinkēvičam par Latvijas konkurenci

FotoAugsti god. prezidenta k-gs, cien. prezidenta kancelejas vadītāja, griežos pie Jums jo prezidents šobrīd ir vienīgā augstā valsts amata persona, kas izrāda interesi par šo valstiski tik svarīgo jautājumu. Atbalstot minēto prezidenta aktivitāti, vienlaikus vēlos arī sniegt zināmu papildu informāciju, ko prezidents, iespējams, var arī nezināt, jo nav tautsaimnieks, un ko visticamāk neviens viņam nesniegs.
Lasīt visu...

12

Dzirlanks, Pabalis un Toļiks jeb ieskats kukuržņu dzīvē

FotoMēs cēlāmies, verdzības važas lai rautu,
Par gadsimtu cīņām ik vieta vēl teic.
Vien biedros ar diženās Krievzemes tautu
Mēs kļuvām par spēku, kas pretvaru veic.
Padomju Latvija mūžos lai dzīvo,
Spoža lai Padomju vainagā mirdz!
Latvijas PSR himna. Friča Rokpeļņa un Jūlija Vanaga vārdi.
Lasīt visu...

18

Šīgada Nobela prēmija ekonomikā: to piešķīra par atbildi uz jautājumu “Vai Latvija ir neizdevusies valsts”

FotoIr tāda grāmata “Why nations fail”, - iesaku izlasīt, tās autori ir ekonomisti, kuri saņēma šīgada nobeli un tieši par augstāk uzdoto jautājumu. Kāpēc Meksika ir neveiksmīgāka par ASV, piemēram? Kāpēc Latīņamerika ir tādā tūtē?
Lasīt visu...

21

Dodiet nodokļu maksātāju naudu simtus miljonu vērtām bezjēdzīgām stacijām un vēl bezjēdzīgākiem pāļiem Daugavā!

FotoLai laikus īstenotu projektu, pildītu starptautiskās saistības un nodrošinātu papildus Eiropas Savienības finansējumu, Progresīvie aicinās koalīcijas partnerus lemt par Rail Baltica projekta turpmāko īstenošanu un izskatīt informatīvo ziņojumu valdību veidojošo partiju Sadarbības sanāksmē 11. novembrī. 
Lasīt visu...

21

Viena lieta, ko rāda ASV rezultāti, - cilvēki ir noguruši no kreisās ideoloģijas spiešanās politikā, izglītībā, medijos, zinātnē

FotoŠodien soctīkli ir pilni ar kreiso/progresīvo reakcijām uz ASV vēlēšanu rezultātu. Interesanti no psihiskās veselības skatpunkta: skaidri iezīmējas šīs grupas centrālā iezīme - nespēja kontrolēt emocijas un narcistiska nespēja pieņemt kritiku vai zaudējumu.
Lasīt visu...

3

Medijpratība Latvijā – vainīgi nevis melīgi, nekrietni mediji, bet glupie, neizglītotie cilvēki

FotoOktobra pēdējā nedēļā atzīmējām nu jau kārtējo, ceturto, UNESCO iedibināto Pasaules mediju un informācijas pratības nedēļu. Pateicoties 11 valstu, arī Latvijas, aktīvai rīcībai, šo nedēļu ar ANO Ģenerālās asamblejas rezolūciju izveidoja 2021. gadā, lai uzlabotu cilvēku prasmes informācijas, mediju un tehnoloģiju jautājumos. Šajā rakstā apkopoju dažas pārdomas, kas radās, aktīvi apmeklējot mediju un informācijas pratības nedēļā notiekošos pasākumus, kā arī mums pašiem Vidzemes Augstskolā izveidotajā mediju un informācijas pratības un zinātniskuma pratības UNESCO katedrā organizējot vairākas norises.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi