Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Persona ģenerālprokurora amatā Juris Stukāns vairākkārt ir paudusi savu attieksmi par tādu hipotētisku, no Latvijas pamatlikuma izrietošu, formulējumu kā nevainīguma prezumpcija, piemēram, pirms pāris gadiem raidījumā "Kārtības rullis" sakot, ka, " ja prokurors lēmis kādu atzīt par vainīgu - tātad viņš ir vainīgs un tiesai šo prokurora pieņēmumu atliek vien nostiprināt savā lēmumā. Šeit nekāda nevainīguma prezumpcija nestrādā, jo šeit darbojas citi likumi”.

No nesenajām Pietiek publikācijām izriet, ka nešaubīgi ir konstatēts nevainīguma prezumpcijas pārkāpums, kuru pieļāvusi ģenerālprokurora amatā esošā persona J. Stukāns. Nemaz nav brīnums, ka tā saucamie "sabiedriskie mediji" nav uzskatījuši šo notikumu par ievērības cienīgu, iespējams, ir pieraduši pie regulāriem ģenerālprokurora amatā esošās personas J. Stukāna līdzīgiem pārkāpumiem un tie nav nekas neparasts. Vai arī tā saucamajiem "sabiedriskajiem medijiem" ir pateikts turēt muti, jo nu nesanāk ģenerālprokurora amatā esošajai personai J. Stukānam publiski neteikt to ko viņš domā un par ko sapņo.

Ticamāka ir otra versija, jo publiski konstatēto pārkāpumu ir atspoguļojuši tikai divi mediji (televīzija noziedzīgi klusē), proti, portāls pietiek.com un delfi.lv. Tomēr arī šeit ir atruna, jo Delfi ir norādījis uz pārkāpumu, bet no izklāstītā izriet skaidra varbūtība, iesniegts protests. Līdz ar to bez visādām atrunām "bet", "varbūt" un "iespējams" skaidri to kas ir noticis ir atspoguļojis tikai Pietiek

Neatkārtojot tiesnešu konstatēto, vēlos paskatīties uz situāciju citādāk. Vai tiešām ir tik traki?! Spoileris - ir vēl trakāk. Un, lūk, kāpēc.

1) Kriminālprocesa likuma 19. panta pirmā daļa noteic, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta šajā likumā noteiktajā kārtībā.

Nevainīguma prezumpcija tiek uzskatīta par vienu no kriminālprocesa pamatprincipiem, kura nepieciešamība ir vispārpieņemta. Šis ir viens no konstitucionāla līmeņa kriminālprocesa funkcionēšanas principiem. Nevainīguma prezumpcija nozīmē procesuālu garantiju personai, par kuru izteikts pieņēmums, ka tā izdarījusi noziedzīgu nodarījumu. Tā nodrošina personas pārsteidzīgu neatzīšanu par vainīgu.

Nevainīguma prezumpcija konstitucionālā līmenī nostiprināta Latvijas Republikas Satversmes 92. panta otrajā teikumā: “ Ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu.

Satversmes tiesa atzinusi: “Nevainīguma prezumpcija pasargā personu, par kuru izteikts pieņēmums vai apgalvojums par, iespējams, tās izdarītu noziedzīgu nodarījumu, no atzīšanas par vainīgu, pirms šīs personas vaina nav pierādīta likumā noteiktā kārtībā…” ( Sk., piemēram: Satversmes tiesas 23.02.2006. spriedums lietā Nr. 2005-22-01, 4. p.). 

Tāpat Satversmes tiesa norādījusi, ka “nevainīguma prezumpcija liedz pret personu izturēties tā, it kā būtu pierādīts, ka tā izdarījusi noziedzīgu nodarījumu” (Sk. Satversmes tiesas 23.02.2006. spriedums lietā Nr. 2005-22-01, 5.1. p. ).

Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 32.panta otro daļu Satversmes tiesas spriedums ir obligāts visām valsts un pašvaldību institūcijām. Vai J. Stukāns ir ievērojis šo prasību? Un pašas Satversmes 92. panta otrajā teikumā noteikto?

2) Atbilstoši Prokuratūras likuma 5. panta otrajai daļai prokurors ievēro Latvijas Prokuroru ētikas kodeksa normas.

Salīdzināšanai tiks norādīti punkti, no kuru perspektīvas tad arī būtu vērtējami J. Stukāna izteikumi. 

Latvijas Prokuroru ētikas kodeksa 9. punkts paredz - prokurors savus amata pienākumus pilda objektīvi, neitrāli un bez aizspriedumiem, ievērojot taisnīgumu, nevainīguma prezumpciju un personu vienlīdzību likuma un tiesas priekšā, un nerada nepamatotas privilēģijas personām.

Kodeksa 11. punkts noteic - prokurors izvairās no vārdiem un runas, žestiem vai citas darbības, kuras varētu radīt kļūdainu uztveri par prokurora objektivitāti vai aizspriedumainību, izvairās paust vai atbalstīt uzskatus, kas uztverami kā diskriminējoši personas rases, dzimuma, reliģijas, nacionalitātes, invaliditātes, vecuma, seksuālās orientācijas, mantiskā stāvokļa vai sociālā statusa dēļ.

35. punkts - Ārpus darba prokurora uzvedība saglabājas tāda, lai neradītu pamatu šaubām par viņa spēju objektīvi veikt savus amata pienākumus.

36. punkts - Prokurors arī brīvajā laikā izvairās no tādām situācijām, kas var negatīvi ietekmēt viņa vai prokuratūras reputāciju.

38. punkts - Prokurors nepieļauj aizskarošu vārdu vai žestu lietošanu, kas var aizskart citas personas godu un cieņu.

40. punkts - Prokuroram tāpat kā citiem sabiedrības locekļiem ir tiesības uz vārda un uzskatu brīvību, bet prokurors, publiskojot savu viedokli, saglabā lietišķu un mērenu izteiksmes veidu, izsaka pārdomātas idejas, apzinoties, ka tās var uztvert kā visas prokuratūras viedokli.

41. punkts - Prokurors ar savu nostāju un uzvedību jebkurā situācijā respektē un ievēro Kodeksā noteiktos prokurora ētikas principus, lai stiprinātu sabiedrības uzticēšanos prokuratūrai kā tiesu varai piederīgai institūcijai.

Uzticība tam, ka "šeit nekāda nevainīguma prezumpcija nestrādā", ir stiprināta.

Noslēgumā retorisks jautājums – vai ģenerālprokurora amatā esošajai personai J. Stukānam piemīt jebkāda Prokuroru ētikas kodeksā sludinātā prokurora godprātība un cieņa?

Vai pastāv kaut mazākā iespējamība, ka piepildīsies prokuroru "bībeles" 30. bauslis - Prokurors ir paškritisks, prot atzīt un labot savas kļūdas un atvainoties par neētisku rīcību? (Prokuroru ētikas kodeksa 30. punkts.)

Kriminālprocesa likuma 19. panta ceturtā daļa paredz, ka, ja valsts amatpersona, kas nav kriminālprocesā iesaistītā persona, ar publisku paziņojumu ir izteikusies par personas vainīgumu, pārkāpjot nevainīguma prezumpciju, procesa virzītājs, pamatojoties uz personas motivētu iesniegumu, publiski informē par nevainīguma prezumpcijas principa pārkāpumu, bet iesnieguma kopiju nosūta izvērtēšanai institūcijai, kura var lemt par amatpersonas atbildību.

Attiecīgi pēc Rīgas pilsētas tiesas priekšsēdētājas lēmuma noraidīt prokurora protestu būtu jāseko ģenerālprokurora amatā esošās personas J. Stukāna atbildības izvērtējumam. Kāds gan varētu būt lēmums, ja ģenerālprokurora amatā esošās personas J. Stukāna atbildību vērtēs ģenerālprokurora amatā esošās personas J. Stukāna pārraudzībā un pakļautībā esošā Prokuroru atestācijas komisija? Uzminiet nu.

Lai arī kādam var likties "nu kas tur tāds, tikai izteikumi", tomēr sistemātiski izteikumi, kas jau ir pārauguši rīcībā un turpina vairoties, ir uzskatāmi par tiesiskuma " nāvi no tūkstoš griezumiem". Viens izteikums varbūt nav tik bīstams, bet, kad to ir daudz, tie nosaka prokuroru attieksmi, uzvedību, rīcību un lēmumus. Beigās iestājas tiesiskuma nāve.

Novērtē šo rakstu:

68
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Evika Siliņa ir ar pautiem, Jānis Citskovskis – žmogs, bet Krišjānis Kariņš – princese, kas neuzņemas atbildību

FotoĻembasts ap tā saucamajiem bijušā premjera Kariņa lidojumiem vēl tālu no atrisinājuma, lai gan nu jau nepārprotami ir redzama un saprotama šo notikumu gaita, būtība un galveno aktieru lomu sadalījums. Izrādes režisori ir no valdošās partijas, kas pēdējā pusgada laikā centās atrisināt otrā plāna samezglojumu – proti, kurš būs šajā skandālā malējais. Un, lai gan par tādu tagad ir sazīmēts bijušais Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis un vēl pāris ierēdņu, nav šaubu, ka, pateicoties ierosinātajam kriminālprocesam, viņam blakus nostāsies arī “Jaunās vienotības” politiķi.
Lasīt visu...

21

Vēstule Rinkēvičam par Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju: ceram uz atklātu un laicīgu komunikāciju par nākotnē pieņemtiem lēmumiem, kuri ietekmēs latviešu valodas mācīšanu un mācīšanos visā pasaulē

FotoEiropas Latviešu apvienība ir iepazinusies ar lēmuma projektu “24-TA-1725 Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju.”
Lasīt visu...

21

Latviešu valodas aģentūras iekļaušana Čakšas aģentūru reorganizācijas plānā ir principiāli noraidāma

FotoLatvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķes, Izglītības biedrības padomes locekles Dr. habil. philol. Inas Druvietes atzinums par rīkojuma projektu “Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju”.
Lasīt visu...

21

PRET Latviešu valodas aģentūras likvidēšanu

FotoValoda ir veids, kurā tauta var paust savas dvēseles bagātību, pasaules izpratni un justies kā mājās savā zemē. Latviešu valoda ir bijusi nacionālās kustības pamatvērtība cauri gadsimtiem un ir viena no konstitucionālajām vērtībām, kas raksturo Latvijas valsts pastāvēšanas jēgu un mērķi.
Lasīt visu...

21

Kremlis nepamet cerību izmantot “tautiešus”: tiek plānots ar "tautiešu karti" virtuāli apvienot "krievu pasauli"

FotoŠā gada maijā kļuva zināms, ka Krievija veido “tautiešu elektronisko karti”, lai tādējādi censtos padarīt Krievijas “ārvalstīs dzīvojošo tautiešu” statusu par puslīdz juridisku kategoriju. Kara studiju institūta (Institute for the Study of War) vērtējumā šādas aktivitātes mērķis ir attaisnot Krievijas turpmāku agresiju, to uzdodot par ārvalstīs dzīvojošo tautiešu tiesību aizstāvības centieniem.
Lasīt visu...

12

Aicinājums Saeimai un Ministru kabinetam, īpaši "Jaunās vienotības" politiķiem atteikties no saviem valsts valodas politikas sagraušanas plāniem

Foto2024. gada 10. jūlijā Ministru kabineta tīmekļa vietnē ievietots tiesību akta projekts, kas paredz reorganizēt Latviešu valodas aģentūru, samazinot tās pārvaldes uzdevumus un lielāko daļu tās funkciju nododot citai valsts pārvaldes iestādei[1]. Uzskatām to par tuvredzību gan no zinātniskā, gan politiskā skatpunkta.
Lasīt visu...

21

Visi metas glābt grimstošo Citskovski, bet tas nesaprot pamesto glābšanas riņķi un kož rokā, kura viņu velk ārā no ūdens

FotoValdība un augstākā ierēdniecība kopīgiem spēkiem bija izdomājušas veidu, kādā paglābt no kriminālatbildības Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, taču tas no pamestā glābšanas riņķa ir atteicies, palīdzīgās rokas padošanu "juridiskajā jūrā" grimstošajam slīcējam nodēvējot par "pazemojošu".
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi