Iesaki rakstu: 
Persona ģenerālprokurora amatā Juris Stukāns vairākkārt ir paudusi savu attieksmi par tādu hipotētisku, no Latvijas pamatlikuma izrietošu, formulējumu kā nevainīguma prezumpcija, piemēram, pirms pāris gadiem raidījumā "Kārtības rullis" sakot, ka, " ja prokurors lēmis kādu atzīt par vainīgu - tātad viņš ir vainīgs un tiesai šo prokurora pieņēmumu atliek vien nostiprināt savā lēmumā. Šeit nekāda nevainīguma prezumpcija nestrādā, jo šeit darbojas citi likumi”.
No nesenajām Pietiek publikācijām izriet, ka nešaubīgi ir konstatēts nevainīguma prezumpcijas pārkāpums, kuru pieļāvusi ģenerālprokurora amatā esošā persona J. Stukāns. Nemaz nav brīnums, ka tā saucamie "sabiedriskie mediji" nav uzskatījuši šo notikumu par ievērības cienīgu, iespējams, ir pieraduši pie regulāriem ģenerālprokurora amatā esošās personas J. Stukāna līdzīgiem pārkāpumiem un tie nav nekas neparasts. Vai arī tā saucamajiem "sabiedriskajiem medijiem" ir pateikts turēt muti, jo nu nesanāk ģenerālprokurora amatā esošajai personai J. Stukānam publiski neteikt to ko viņš domā un par ko sapņo.
Ticamāka ir otra versija, jo publiski konstatēto pārkāpumu ir atspoguļojuši tikai divi mediji (televīzija noziedzīgi klusē), proti, portāls pietiek.com un delfi.lv. Tomēr arī šeit ir atruna, jo Delfi ir norādījis uz pārkāpumu, bet no izklāstītā izriet skaidra varbūtība, iesniegts protests. Līdz ar to bez visādām atrunām "bet", "varbūt" un "iespējams" skaidri to kas ir noticis ir atspoguļojis tikai Pietiek.
Neatkārtojot tiesnešu konstatēto, vēlos paskatīties uz situāciju citādāk. Vai tiešām ir tik traki?! Spoileris - ir vēl trakāk. Un, lūk, kāpēc.
1) Kriminālprocesa likuma 19. panta pirmā daļa noteic, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta šajā likumā noteiktajā kārtībā.
Nevainīguma prezumpcija tiek uzskatīta par vienu no kriminālprocesa pamatprincipiem, kura nepieciešamība ir vispārpieņemta. Šis ir viens no konstitucionāla līmeņa kriminālprocesa funkcionēšanas principiem. Nevainīguma prezumpcija nozīmē procesuālu garantiju personai, par kuru izteikts pieņēmums, ka tā izdarījusi noziedzīgu nodarījumu. Tā nodrošina personas pārsteidzīgu neatzīšanu par vainīgu.
Nevainīguma prezumpcija konstitucionālā līmenī nostiprināta Latvijas Republikas Satversmes 92. panta otrajā teikumā: “ Ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu.”
Satversmes tiesa atzinusi: “Nevainīguma prezumpcija pasargā personu, par kuru izteikts pieņēmums vai apgalvojums par, iespējams, tās izdarītu noziedzīgu nodarījumu, no atzīšanas par vainīgu, pirms šīs personas vaina nav pierādīta likumā noteiktā kārtībā…” ( Sk., piemēram: Satversmes tiesas 23.02.2006. spriedums lietā Nr. 2005-22-01, 4. p.).
Tāpat Satversmes tiesa norādījusi, ka “nevainīguma prezumpcija liedz pret personu izturēties tā, it kā būtu pierādīts, ka tā izdarījusi noziedzīgu nodarījumu” (Sk. Satversmes tiesas 23.02.2006. spriedums lietā Nr. 2005-22-01, 5.1. p. ).
Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 32.panta otro daļu Satversmes tiesas spriedums ir obligāts visām valsts un pašvaldību institūcijām. Vai J. Stukāns ir ievērojis šo prasību? Un pašas Satversmes 92. panta otrajā teikumā noteikto?
2) Atbilstoši Prokuratūras likuma 5. panta otrajai daļai prokurors ievēro Latvijas Prokuroru ētikas kodeksa normas.
Salīdzināšanai tiks norādīti punkti, no kuru perspektīvas tad arī būtu vērtējami J. Stukāna izteikumi.
Latvijas Prokuroru ētikas kodeksa 9. punkts paredz - prokurors savus amata pienākumus pilda objektīvi, neitrāli un bez aizspriedumiem, ievērojot taisnīgumu, nevainīguma prezumpciju un personu vienlīdzību likuma un tiesas priekšā, un nerada nepamatotas privilēģijas personām.
Kodeksa 11. punkts noteic - prokurors izvairās no vārdiem un runas, žestiem vai citas darbības, kuras varētu radīt kļūdainu uztveri par prokurora objektivitāti vai aizspriedumainību, izvairās paust vai atbalstīt uzskatus, kas uztverami kā diskriminējoši personas rases, dzimuma, reliģijas, nacionalitātes, invaliditātes, vecuma, seksuālās orientācijas, mantiskā stāvokļa vai sociālā statusa dēļ.
35. punkts - Ārpus darba prokurora uzvedība saglabājas tāda, lai neradītu pamatu šaubām par viņa spēju objektīvi veikt savus amata pienākumus.
36. punkts - Prokurors arī brīvajā laikā izvairās no tādām situācijām, kas var negatīvi ietekmēt viņa vai prokuratūras reputāciju.
38. punkts - Prokurors nepieļauj aizskarošu vārdu vai žestu lietošanu, kas var aizskart citas personas godu un cieņu.
40. punkts - Prokuroram tāpat kā citiem sabiedrības locekļiem ir tiesības uz vārda un uzskatu brīvību, bet prokurors, publiskojot savu viedokli, saglabā lietišķu un mērenu izteiksmes veidu, izsaka pārdomātas idejas, apzinoties, ka tās var uztvert kā visas prokuratūras viedokli.
41. punkts - Prokurors ar savu nostāju un uzvedību jebkurā situācijā respektē un ievēro Kodeksā noteiktos prokurora ētikas principus, lai stiprinātu sabiedrības uzticēšanos prokuratūrai kā tiesu varai piederīgai institūcijai.
Uzticība tam, ka "šeit nekāda nevainīguma prezumpcija nestrādā", ir stiprināta.
Noslēgumā retorisks jautājums – vai ģenerālprokurora amatā esošajai personai J. Stukānam piemīt jebkāda Prokuroru ētikas kodeksā sludinātā prokurora godprātība un cieņa?
Vai pastāv kaut mazākā iespējamība, ka piepildīsies prokuroru "bībeles" 30. bauslis - Prokurors ir paškritisks, prot atzīt un labot savas kļūdas un atvainoties par neētisku rīcību? (Prokuroru ētikas kodeksa 30. punkts.)
Kriminālprocesa likuma 19. panta ceturtā daļa paredz, ka, ja valsts amatpersona, kas nav kriminālprocesā iesaistītā persona, ar publisku paziņojumu ir izteikusies par personas vainīgumu, pārkāpjot nevainīguma prezumpciju, procesa virzītājs, pamatojoties uz personas motivētu iesniegumu, publiski informē par nevainīguma prezumpcijas principa pārkāpumu, bet iesnieguma kopiju nosūta izvērtēšanai institūcijai, kura var lemt par amatpersonas atbildību.
Attiecīgi pēc Rīgas pilsētas tiesas priekšsēdētājas lēmuma noraidīt prokurora protestu būtu jāseko ģenerālprokurora amatā esošās personas J. Stukāna atbildības izvērtējumam. Kāds gan varētu būt lēmums, ja ģenerālprokurora amatā esošās personas J. Stukāna atbildību vērtēs ģenerālprokurora amatā esošās personas J. Stukāna pārraudzībā un pakļautībā esošā Prokuroru atestācijas komisija? Uzminiet nu.
Lai arī kādam var likties "nu kas tur tāds, tikai izteikumi", tomēr sistemātiski izteikumi, kas jau ir pārauguši rīcībā un turpina vairoties, ir uzskatāmi par tiesiskuma " nāvi no tūkstoš griezumiem". Viens izteikums varbūt nav tik bīstams, bet, kad to ir daudz, tie nosaka prokuroru attieksmi, uzvedību, rīcību un lēmumus. Beigās iestājas tiesiskuma nāve.
Seko mums 
Kamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Cik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
Iedomājaties, ka oriģinālā 2011, gadā pasažieru plūsma Rail Baltica tika plānota 3,26 miljoni pasažieru (2040 gadā). Pēdējā 2024.gada CBA dokumentos atradīsiet 51 miljonu pasažieru (2056. gadā).
Rīgas rajona tiesa 14. februārī piemēroja apcietinājumu Aleksandram Gapoņenko, kurš jau iepriekš ir ticis sodīts par nacionālā naida kurināšanu. Vladimirs Žirinovskis reiz solīja Baltijas valstis pārvērst par Krievijas guberņām, Gapoņenko droši vien cerēja reiz kļūt par gubernatoru... Bet nu būs jāsēž cietumā, nevis gubernatora krēslā.
Pagājusi nedaudz vairāk nekā nedēļa, kopš animācijas filma "Straume" pārrakstījusi Latvijas kino vēsturi, saņemot "Oskaru" kā labākā pilnmetrāžas animācijas filma. Kamēr filmas veidotāji turpina darbu pie nākamā projekta, tikmēr politikas veidotājiem arvien jādomā ne vien par plašāku atbalstu kino nozarei Latvijā, bet jāizmanto mirklis Latvijas tēla un Latvijas kā kino uzņemšanai draudzīgas valsts popularizēšanai.
Cienījamā Latvijas Republikas valdība! Ņemot vērā pašreizējo stāvokli valsts izglītības sistēmā, mēs, Rīgas Stradiņa universitātes studenti, lūdzam Jūs izskatīt mūsu priekšlikumus. Mēs ierosinām:
Visu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pastāvēšanas laiku tikai divi politiķi ir saņēmuši reālus sodus. 2007. gadā "Jūrmalgeitas" izmeklēšanas rezultātā Juris Hlevickis tika ieslodzīts uz pieciem gadiem, taču pilnu sodu viņš tā arī nenosēdēja. Pagājušajā gadā Ķekavas vicemērs tika notiesāts par izspiešanu un saņēma četrus gadus.
Demogrāfija mūsdienu pasaulē Latvijai ir svarīga problēma. Latvijas iedzīvotāji pārstāj dzemdēt bērnus, un valdībai vēl nav bijis laika skaidri formulēt šīs problēmas risināšanas iespējas. Tajā pašā laikā valsti pārpludina arābu imigranti. Šī situācija, protams, negatīvi ietekmē latviešu tautu.
