Iesaki rakstu: 
Pagājušajā piektdienā, 4. decembrī Viļakas novadu apciemoja nu jau par atkāpšanos no amata paziņojusi Latvijas Republikas Ministru prezidente Laimdota Straujuma. 4. decembra pēcpusdienā Laimdota Straujuma piedalījās gaismiņu iedegšanas pasākumā Viļakas galvenajā eglē pie Viļakas novada domes ēkas. Vēlāk tikās arī ar sabiedrības pārstāvjiem.
No malas raugoties, it kā dabiska parādība, ka premjerministri vai Valsts prezidenti apciemo attālos novadus. Tikai dīvaini ir tas, ka nu jau bijušie Valsts vai ministru prezidenti nomaļos novadus lielākoties apciemo tikai tad, kad viņu pilnvaru laiks jau iet uz beigām vai arī viņu valdīšanas laiks izskan.
Šo dīvainību var saprast, jo maliene gan Latvijas valstī, gan Eiropas Savienībā ir tikai tumšs kakts vai labākajā gadījumā kluss nostūris, kur atzīmēties, kad dzīves fanfaras sāk apklust, un medņu riesta laikā nokaut kādu meža gaili. Bet ne jau par to ir runa…
Gaismiņu iedegšanas pasākumā pie Ziemassvētku eglītes piedalījās arī kāda vecmāmiņa un viņas mazmeita. Kad Laimdota Straujuma uzrunāja klātesošos, tad omamma mazmeitai teikusi, ka tā, lūk, kundze vasaras kurpēs, ir mūsu valsts valdības vadītāja. Mazmeita iesaukusies: “Viņa ir ļoti gudra, jo atbraukusi pie mums uz Viļaku!” Uz to vecmamma atbildējusi: “Ne tikai gudra, bet arī krietna un ar tīru sirdi, jo dzimusi Latgalē.”
Vēlāk, mājās, mazmeita pārjautājusi: “Vai valsts vadītāji ilgi dzīvo?” Omītes atbilde bijusi: “Ilgi. Gan ilgi dzīvo, gan ilgi valda, ja vien tos neapēd baciļi un vīrusi, kas ieperinās kā miesā tā valstī.” Pēc šīs atbildes mazmeita sākusi sist plaukstas: “Mūsu valsts vadītāja tāda stipra, un neviens vīruss viņu neapēdīs… Viņa pati apēdīs šos vīrusus…”
Šodien vecmamma, kura vēl pirms trīs dienām bija ieradusies uz tikšanos ar premjerministri Straujumu, ir nesaprašanā. Viņa saka: “Ko teikt mazmeitai? Ja mazmeitas acīs stiprus cilvēkus var apēst vīrusi, tad valsts ir pārņemta ar baciļiem un vīrusiem. Valsts ir slima, un, ja tā padomā, tad slimi esam mēs paši melojot bērniem, cits citam un sev.”
P.S. Jānodur galva, jo nav ko piebilst. Slims organisms cieš no pasaules caurvējiem un nīkuļo, nīkuļo, līdz iznīkst. Tā cilvēks, valstis, civilizācijas…
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
