Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Raksti par juridiskām tēmām parasti neizsauc plašu interesi sabiedrībā, īpaši par tēmām, kuras neskar “sociālo jomu”, taču, pēc dažu sabiedrībā mazākpazīstamu ļaužu un arī LU profesora Ģ. Karnīša“...draudzīgā ieteikuma un stiprā spēriena pa pakaļu iedrošināts es rakstu šīs rindas”[i].

Ievadam

Ar šo aicinu Saeimu virzīt tālāk Uzņēmumu reģistra (UR) likuma grozījumus tikai pēc tam, kad:

- UR atjaunos visu dokumentu, kas bija pieejami līdz 2018.gada 1.augustam, publisku pieejamību atkalizmantošanai;

- vismaz aptuveni būs izvērtēta UR pieprasītā finansējuma pamatotība.

Ar šo rakstu nekādi neaicinu atteikties no idejas “sniegt bezmaksas informāciju visiem”, - tieši pretēji! Zinot, kā darbojas “norēķinu sistēmas”, aicinu valsts finansētajās un sen izstrādātajās UR sistēmās esošo “cenu” vietā jau ar nākamā gada 1.janvāri ielikt “nulli” visiem lietotājiem, primāri atkalizmantotajiem, nevis tērēties jaunām sistēmām “cenu izmaiņas” dēļ.

Grozījumi likumos

Kā jau daži ir pamanījuši, pretēji virknes organizāciju un personu (Konkurences padome, LTRK, LIKTA, atkalizmantotāji) izteiktajiem argumentiem, Saeimā tiek virzīts visai dīvains, deklarētajiem likuma mērķiem pretējs regulējums “Grozījumi Likumā par Uzņēmumu reģistru”[ii], kas paredz par nepubliskiem padarīt ne tikai uzņēmēju publiskošanai iesniegtos dokumentu veidus (vairumu), bet par nepubliskiem uzskatīt pat pašas iestādes (UR) lēmumus.

Lai īstenotu šos grozījumus, nākamajiem trijiem gadiem vien UR pieprasa 6 milj.EUR. Vienlaikus jāatgādina, ka Moneyval un nelegālu līdzekļu apkarošanas sakarā faktiski visiem uzņēmējiem ir rūpīgi jāizpēta savi klienti, “iegūstot dokumentus un vai informāciju no Uzņēmumu raģistra” (NILLFNT, 18. pants). Šī gada pirmajā pusē VID piemērojies kopumā 240 tūkst. EUR lielus naudas sodus uzņēmējiem, kuri izpēti nav veikuši pietiekami “rūpīgi”.

Izlasot “Delfi.lv” paša UR skaidrojumu “par publiskuma trīs līmeņu regulējumu”, rodas sajūta, ka tiek piedāvāts nevis no tiesiskuma un finanšu aspektiem izvērtēts risinājums, bet kas līdzīgs “motīvam” par 3 kuģiem, kuri dodas jūrās: “...no tiem pirmais kuģis bija caurs, otram nebija dibena, bet trešā vispār nebija....”

Asociācijas ar šīm trīs lietām rada arī Valsts kontroles atzinums par Tieslietu ministrijas “sasniegumiem” 2018. gadā ar apmēram līdzīgu trīsdaļīgu “proporciju”:

Būtiska daļa no prioritārajam pasākumam sākotnēji piešķirtā finansējuma 1 053 455 euro [2018. gadā] nav izlietota atbilstoši sākotnējam piešķiršanas mērķim, jo [1] 5% izdevumu nav attiecināmi uz URIS modernizāciju, [2] 10% izdevumu atbilstību finansējuma piešķiršanas mērķim Valsts kontrole nevar novērtēt; [3] 33% finansējuma pārdalīti citiem mērķiem.”

Par Tieslietu ministrijas 2018.gada pārskatu[iii]

Pirms doties jūrā

Lielākā problēma, ar kuru “spēlējas” likumprojekta autori, ir jēdzienu neizskaidrošana un jaukšana, tāpēc sākšu ar “definīcijām”.

Dokumenti

Terminam “dokuments” būtu jāaptver jebkāds akts, fakts vai informācija un jebkādu šādu aktu, faktu vai informācijas kompilāciju atveidojums neatkarīgi no informācijas nesēja (papīra vai elektroniskā formātā vai arī kā skaņas, attēla vai audiovizuāli ieraksti). Ar “dokumenta” definīciju nav paredzēts aptvert datorprogrammas. Dalībvalstis šīs direktīvas piemērošanu var paplašināt, attiecinot to arī uz datorprogrammām[iv].

Patīk vai ne, bet tā skan UR daudz cildinātās Atvērto datu direktīvas 30. pants. “Dokumenti” ir jebkuras iestādes, arī UR, pamatprodukts. UR saņem dokumentus no uzņēmējiem (partijām, sabiedriskām organizācijām u.c.) un arī pati rada dokumentus, kas primāri ir dažādi lēmumi.

Informācija

Informācija ir dati, kurai piemīt saturiska interpretācija.

Mūsu konkrētajā UR gadījumā “informācija” ir iestādes un tās sistēmas izstrādātāja radīti “izvilkumi” no “dokumentiem”, lai primāri nodrošinātu saņemto un pašas iestādes radīto dokumentu uzskaiti - žurnālus, ierakstus u.c., nevis “pilns dokumenta saturs” (kāds tas varētu būt). UR piedāvātā informācija pēc būtības ir dokumentu metadati, līdzīgi kā bibliotēkā vai arhīvā, kurā glabājas grāmatas (dokumenti), bet var izveidot arī desmitiem katalogu (alfabētisko, nozaru, hronoloģisko...). UR gadījumā informācija nesatur visu dokumentu saturu, bet tikai niecīgu to daļu, kas ir nepietiekama interpretēšanai - personu un klientu izvērtēšanai.

Pakalpojumi

“Informācijas pakalpojumi” ir veids, kādā dokumenti un/ vai informācija tiek nodota sabiedrībai.

Tas var būt papīra vai elektroniskā veidā - kā dokumentu kopijas, izraksti, noraksti, dokumentu nosaukumu saraksti vai uz informācijas pamata veidotas statistikas, katalogi, reitingi u.c. analītiski “jaunradīti dokumenti”.

Pirmais kuģis. Tas, kurš caurs. Dokumenti un informācija

Vai mēs kā sabiedrība esam gatavi, ka ikvienam ir tiesības automatizēti, ar mašīnām, masveidā apstrādāt plaša satura, tostarp ne tikai reģistru ierakstu, informāciju?

G. Paidere

Tiesisku vai vismaz loģisku paskaidrojumu, kāpēc UR turpmāk nepubliskos vai arī neizsniegs bez īpaša pieprasījuma pat savus lēmumus uzņēmumu reģistrācijas lietās, atrast nav izdevies. Viena no versijām, kas izskanējusi, skan apmēram šādi - “UR lēmumu saturs nevienam nav nepieciešams, jo lēmumus pieņem “kompetenti speciālisti””. Patieso stāvokli šajā jomā gan vajadzētu izgaismot ar UR notāru lēmumu pārsūdzēšanas statistiku gan pašā UR, gan tiesās. Ierēdņa kļūdas vai ļaunprātība kā risks pastāv vienmēr, taču visātrāk tās ļauj novērst publiskums un sabiedrības iesaiste, nevis ierēdņa lēmumu slēpšana.

UR grozījumu paredzētais regulējums pēc būtības pasaka, ka, piemēram, vairāku dalībnieku uzņēmuma līdzīpašnieku un vienlaikus arī valdes locekli nedrīkst “interesēt” ne notāra lēmums, ne arī dokuments, uz kura pamata viņš atbrīvots no amata valdē (pietiek, ka to apliecinās UR izziņa un publikācija Latvijas Vēstnesī).

UR gan sola, ka no amata atbrīvotais “lūzeris”, pamatojot savu vajadzību, dokumentus varbūt iegūs. Tiesa, visticamāk, administratīvajā procesā noteiktajos termiņos un pretēji ES regulējumam un iepriekšējo 28 gadu pieredzei.

21. gadsimtā būtisks un izšķirošs faktors ir tieši laiks. Iespējams, pat dažu stundu laikā būs jau izdarīts jauns ieraksts par atjaunošanu valdē, tikai ar niansi, ka šo stundu laikā, piemēram, uzņēmuma konti ir jau iztukšoti.

Šo turpmāk slēpto dokumentu un lēmumu veidu uzskaitījums aizņem 2 lapas.

Uzņēmumu reģistrs gan taisnojas, ka dokumentus “slēpt” tam noteikusi Datu valsts inspekcija un pat tiesu iestādes pēc tam, kad UR patiesi bija nopubliskojis tam nepiederīgu - pedofilijas lietu.

Patiesībā tiesa (Lieta SKA-148/2019) lēma ko pavisam citu:

“...[UR] jānodrošina, lai dokuments tiktu nodots tādā veidā, kas liedz iepazīties ar to dokumenta daļu, kas satur ierobežotas pieejamības informāciju. Ja Uzņēmumu reģistrs nespēj elektroniskajā vidē nodrošināt šādu iespēju, Uzņēmumu reģistram jāatrod citi organizatoriski un tehniski risinājumi, kā izsniegt dokumentu [v]

Vai šādu iespēju UR nav? Protams - ir!

Sāksim ar to, ka UR faktiskos apstākļus nepārbauda. Par informācijas saturu atbild iesniedzējs. Tas nozīmē, ka UR nav jāpieņem un jāiekļauj publiskā reģistrā “ierobežotas pieejamības dokumenti”, paskaidrojot, ka tas ir publisks un tam nepiederīga informācija nav jāiesniedz. Īpašajiem gadījumiem (Drošības policijas - VDD, SAB u.tml. pieprasījumi) ir paredzēta speciāla lietvedība, kurai nekādā veidā nevar būt saistība ar pievienošanu publiskam arhīvam.

Nejaušu un tādu sensitīvu datu kā, piemēram, pedofilijas upuru vārdu saņemšanas gadījumā UR nekavējoties būtu jāinformē iesniedzējs par likuma pārkāpumu, nevis jāiekļauj šādi atsevišķi izņēmumi publiskās lietās.

Pēc IUB konkursu rezultātiem jāsecina, ka UR rīcībā sen ir arī vajadzīgie tehniski līdzekļi - “anonimizācijas rīki”. Līdz ar to nevajadzētu būt problēmām dokumentu masīvos atrast dokumentu lapaspuses, kuras satur neatbilstīgu informāciju, un tās no publiskajām lietām izņemt.

Savukārt likumprojektā piedāvātā metode klasificēt informāciju pēc dokumentu veidiem neko nedod, jo jebkuram, arī “publiskās daļas” dokumentu veidam, var pievienot jebko.

Tātad “caurumus kuģī” jeb nepiederīgu dokumentu neiekļaušana un/vai izņemšana no UR lietām ir UR “organizatorisks” jautājums. Ir jāapmāca darbinieki nepieņemt neatbilstīgu un / vai sensitīvu informāciju, nevis sabiedrībai un īpaši uzņēmējiem – jāslēpj dokumenti.

Otrais kuģis. Bez dibena. “Bezmaksas informācija visiem”

“Likumprojekts nosaka, ka aktuālie ieraksti jeb dati elektroniskā formātā būs pieejami bez maksas ikvienam.” G. Paidere 

Divi Tieslietu ministrijas oficiālie “bezmaksas informācijas” kanāli?

“Bezmaksas” – tas ir vārds, kurš patīk visiem. Arī man.

Taču, tā kā savulaik nācies slēgt līgumus saistībā ar UR, pirmais, kas rada neizpratni, izdzirdot šo saukli ,- “bezmaksas UR informācija”. Tāda ir pieejama jau 18 gadus[vi], jo, atbilstoši likumam par UR, tas “nodrošina visas[vii] reģistrētās informācijas bezmaksas publicēšanu SIA Latvijas Vēstnesis[viii].

No teiktā izriet, ka “aktuālie ieraksti” turpmāk būs bez maksas pieejami nevis vienā oficiālā, bet nu jau divās oficiālās TM iestāžu / uzņēmumu vietnēs.

No Latvijas Vēstneša publiskotā 2018.gada pārskata redzams, ka ieņēmumi no sludinājumiem pārsniedz 1,3 milj. EUR gadā, no kuriem lielākā daļa ir saistīta ar oficiālajiem paziņojumiem par UR reģistros reģistrētajiem juridiskajiem faktiem. Šis publiskošanas kanāls tiek nodrošināts, pamatojoties uz uzņēmēju / privātpersonu veiktajiem maksājumiem par publikāciju Latvijas Vēstnesī. Tātad par šo pakalpojumu uzņēmējiem pēdējos pārdesmit gados samaksājot vairāk nekā 20 miljonus EUR.

Kuram no abiem nodokļu maksātāju apmaksātiem kanāliem – Latvijas Vēstneša ziņām vai UR ziņām – turpmāk jātic?

Vai uzņēmējiem šie miljoni TM informācijas bezmaksas kanāla - Latvijas Vēstneša nodrošināšanai vairs nebūs jāmaksā?

Likumprojekts par to vispār klusē, taču bez stomīšanās pieprasa otram “bezmaksas kanālam” vēl papildus 6 miljonus eiro pirmajiem 3 gadiem. Tās pašas informācijas publiskošanai, kas jau tagad tiek publiskota Latvijas Vēstnesī!

Ne mazāk būtisks jautājums “bezdibena kuģa” saistībā ir par to, vai tiks atjaunota samērīga konkurence ar šobrīd 4 citiem informācijas atkalizmantotājiem (arī Latvijas Vēstnesis, patiesībā, tāds ir, tikai, atšķirībā no pārējiem atkalizmantotājiem, informāciju saņem bez maksas), kuriem miljonus valsts nepiemaksā, bet kuri paši valstij katrs gadā maksā aptuveni 100 tūkst.EUR?

Galu galā Konkurences likuma 3.panta otrā daļa nosaka, ka “...tiešās pārvaldes un pastarpinātās pārvaldes iestāde, kā arī kapitālsabiedrība, kurā publiskai personai ir izšķiroša ietekme, savā darbībā nodrošina brīvu un godīgu konkurenci...”.

Vēl jo vairāk jāņem vērā, ka, iespējams, politisko “pašvaldību laikrakstu”, “nanoūdeņu”, “K pilsētas autobusu maksājumu karšu” sakarā 2020. gada 1. janvārī spēkā stāsies konkurences norma, kas nosaka, ka tiešās pārvaldes un pastarpinātās pārvaldes iestādei, kā arī kapitālsabiedrībai, kurā publiskai personai ir izšķiroša ietekme, aizliegts ar savu darbību kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci, kas var izpausties arī kā:

tirgus dalībnieku diskriminācija, radot atšķirīgus konkurences apstākļus;

darbības, kuru dēļ cits tirgus dalībnieks ir spiests atstāt kādu konkrēto tirgu vai tiek apgrūtināta potenciāla tirgus dalībnieka iekļūšana vai darbība tirgū.

Ar bažām gaidu, kad bez esošajiem diviem, Tieslietu ministrija piedāvās arī 3. un 4. “oficiālo bezmaksas informācijas kanālu”, bet citas ministrijas atvērs savus.

Jo kāpēc gan ne, ja kuģim nav dibena un valsts kabata ir “ļoti dziļa? Skolotāji un medmāsas var tikmēr aiziet uzpīpēt, jo tiem ir pazīstama gan “skolas.lv”, gan e-veselība ar “līdzīgiem stāstiem”, tiesa, tur viena ministrija vismaz savā paspārnē uzreiz neveido divus identiskus informācijas kanālus.

Vai šos jaunos miljonus eiro valsts beidzot “maksās valstij”? Protams, nē! Uzņēmums - “laimīgais ieguvējs ar nezināmiem patiesā labuma guvējiem” - jau atrodams IUB lapās...

Trešais kuģis, kura vispār nebija. “Persondatu aizsardzība”

Datu subjekts var saņemt informāciju par tā datu saņēmējiem vai saņēmēju kategorijām, kam dati ir izpausti pēdējo divu gadu laikā.[ix]

Fizisko personu datu apstrādes likums

***

Kur Saeima vilks robežu starp publiskumu un privātumu? 

Šis jautājums tiešām interesē ikvienu no mums.

Līdz šim Paideres kundzes minētajos gadījumos, piemēram, manas adreses izmantošana man nepazīstama uzņēmuma piereģistrēšanai, nebija “nepubliska”. Turklāt pat bez UR katrs var pārbaudīt datus Zemesgrāmatā (tā ir publiska - likuma 1. pants), sekojoši - arī UR nav jābaidās izpaust personas vārdu, kura ir devusi piekrišanu. Pat krimināllietu gadījumā, ja tāda “neraža” gadījusies, no šī gada atkal (bija publiskas līdz 2002. gadam) varu iepazīties ar lietu, jo publiskas tiesas sēdē pieņemts nolēmums ir vispārpieejama informācija [x] ar AT Senāta lēmumu - pretēji UR bažām.

Zinu savas tiesības - varu šiem avotiem divas reizes gadā pieprasīt informāciju par visiem, kas saņēmuši informāciju par mani, tādējādi varu “izskaitļot”, kurš, iespējams, ieskatoties reģistros, viltojis manu parakstu vai ko citu.

Atbilstoši ES un Latvijas politiskām nostādnēm “publiskā sektora” dokumentu atkalizmantošana kļūst arvien plašāka. Savulaik “PSI” direktīva, kura pārtapusi par “Atvērto datu direktīvu”, aicināja noņemt jebkurus administratīvos šķēršļus šādas informācijas ieguvei un atkalizmantošanai. Tieši atkalizmantošana ir praktisks “tiesiskuma instruments”- neprasot budžeta līdzekļus, uzņēmēji atrod simtiem veidu, kā radīt jaunus informācijas produktus un pakalpojumus, kuri balstās “drošos avotos”, nevis uz “baumu” pamata.

Kā min Paideres kundze, “ne visiem reģistriem neierobežota atkalizmantošana patīk”, pieminot Nīderlandes reģistru. Rakstā gan aizmirsts pieminēt, ka Nīderlandes (un virknes citu valstu) reģistrs pēc būtības ir “privāta struktūra, kura līdzekļus nopelna pati” (Nīderlandes Tirdzniecības kamera), atšķirībā no Latvijas Uzņēmumu reģistra, kuru pilnībā finansē valsts budžets.

Jau 21 gadu sadarbojoties ar vairāk nekā 25 valstu dažādi instituētiem uzņēmumu reģistriem, dažu reģistru bažas saprotu. Tomēr tām nav nekāda sakara ar “personas datu aizsardzību”, bet ar savu ienākumu aizsardzību.

Personas datu aizsardzība, primāri, manas tiesības uzzināt jebkuru manu datu apstrādātāju, UR likuma grozījumu rezultātā nebūs iespējama vispār, jo, atšķirībā no līdzšinējās prakses, personas datus (informāciju vai dokumentus) datu pieprasītāji vairs netiks identificēti.

Tāpēc runāt par UR likuma grozījumiem kā vērstiem uz personas datu aizsardzību ir “vairāk nekā pārspīlēti”: sabiedrībai netiks nodoti dokumenti, kuru mērķis ir “publiskums”, vienlaikus bez jebkādas lietotāju identifikācijas tiks “izmesta” no dokumentu konteksta “izrauta” informācija.

Kuģis, kas saucas “personas datu aizsardzības pamatnormas praksē” - manas kā personas tiesības uzzināt, kurš izmanto manus datus, - likumprojektā faktiski pazudis vispār.


[i] https://twitter.com/GirtsKarnitis/status/1186267543486500864

[ii] http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40476416

[iii] http://www.lrvk.gov.lv/uploads/reviziju-zinojumi/2018/2.4.1-32_2018/Revizijas%20zinojums-Tieslietu%20ministrija-20190430.pdf

[iv] https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:32019L1024

[v] Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2019.gada 31.janvāra spriedums lietā Nr. SKA-148/2019

[vi] https://www.vestnesis.lv/ta/id/26218 No 16.07.2001. stājas spēkā likuma "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" grozījumi, kas nosaka, ka visas LR Uzņēmumu reģistra žurnālā ierakstāmās ziņas un ziņas par statūtu grozījumiem uz uzņēmēja rēķina Uzņēmumu reģistrs nosūta publicēšanai laikrakstam "Latvijas Vēstnesis". Neapmaksāta publikācijas maksa būs par pamatu atteikumam reģistrēt iesniegtos dokumentus.

[vii] “visas”- bija sākumā. Laika gaitā UR žurnālā ierakstāmo ziņu apjoms mainījās, bet izmaiņas attiecībā uz Vēstnesi “aizmirsa”. Piemēram, nepublicē “patiesā labuma guvējus”

[viii] https://www.vestnesis.lv/oficialie-pazinojumi/uznemumu-registra-zinas

[ix] https://likumi.lv/ta/id/300099-fizisko-personu-datu-apstrades-likums  27. pants

[x] http://at.gov.lv/lv/jaunumi/par-tiesu-lietam/administrativo-lietu-departamenta/senats-atklata-tiesas-sede-izskatita-kriminallieta-publiski-pasludinats-spriedums-ir-visparpieejama-informacija-9453?

* Inž., M.Sc, viens no SIA Lursoft dibinātājiem, Uzņēmumu reģistra sistēmas līdzveidotājs no 1992. līdz 2008.gadam un vēl vairāku desmitu nozīmīgu IT sistēmu līdzveidotājs

Novērtē šo rakstu:

28
6

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Alda Gobzema rekviēms

FotoTuba Mirum (Pastarā diena) – ar to mūsu valdībai un visiem ļaunajiem spēkiem draud Aldis Gobzems kopš tā brīža, kad iesaistījās par cīņu pie varas galda. Gobzema aktivitātes var pielīdzināt kopējai plūsmai, kura sākās ar Brexit kampaņu un Donalda Trampu nākšanu pie varas ASV un notikumiem citur pasaulē, kur par galveno dzinuli ir ārējs vai iekšējs drauds, briesmas, netaisnība. Gobzems draud ar procesu sākšanu visiem par neslavas celšanu, bet sausais atlikums ir tāds, ka nekas tāds nav noticis. Turpretim ir ierosināti procesi pret viņu par neslavas celšanu, kur verdikts ir bijis viens ne Aldim par labu.
Lasīt visu...

12

Mieru, tikai mieru

FotoŠie slavenā, gudrā un šarmantā vīreļa ar propelleri uz muguras - Karlsona vārdi mūsdienās ieguvuši sevišķu aktualitāti. Jo nav viegli saglabāt mieru tik masīva infoterora un valsts terora apstākļos. Piemēram, izrādās (un tas pat netiek vairs slēpts), ka "brīvprātīgi" pieejamās vakcīnas ir ekperimentālas, attiecīgi - vakcinējamie cilvēki piedalās klīniskā eksperimentā. Bez samaksas. Ar risku savai veselībai vai dzīvībai. Pat oficiālajos medijos ir "pasprukusi" šī informācija.
Lasīt visu...

21

Kādēļ nav ieteicams vakcinēties pret COVID19 (jo īpaši ar mRNA tipa vakcīnām)?

FotoTā kā arī Latvijā valdība sāk apšaubāmu masveida vakcinācijas propagandas kampaņu, kas var izvērsties pat mēģinājumos uzsākt piespiedu vakcināciju modernizēta totalitārisma stilā, īsumā jānorāda galvenie iemesli, kādēļ nav ieteicams vakcinēties pret COVID19, jo īpaši ar jaunā tipa mRNA vakcīnām.
Lasīt visu...

6

Labklājības ministrijas un pašvaldību neizdarība noved pie dzīvības apdraudējuma cilvēkiem, kuri uzturas sociālās aprūpes centros

FotoKopš ārkārtējās situācijas valstī, ko izraisījusi Covid-19 krīze, tiesībsargs ar vērību seko līdzi notikumiem, kas saistīti ar personām, kas ilgstoši atrodas sociālās aprūpes centros. Tiesībsargs uzskata, ka Labklājības ministrijas un pašvaldību neefektīvās sadarbības dēļ tiek pārkāptas personu tiesības uz veselību un dzīvību.
Lasīt visu...

15

Pele spēlējas ar kaķi: Ivo Leitāns pret Aivaru Lembergu

FotoKad vienā no Ventspils mēra Aivara Lemberga preses konferencēm jautājumus sāka uzdot LTV žurnālists Ivo Leitāns, uzreiz izvērtās aizraujošas debates starp kaķi un peli teju stundas garumā, turklāt šis ir no tiem gadījumiem, kad abas puses vienlīdz var uzskatīt par kaķi un par peli reizē.
Lasīt visu...

13

Pieaug slēgto tirgotāju skaits, jāglābj nozare

FotoNozare turpina darboties sarežģīta regulējuma apstākļos. Atbalstu saņem regulāri apturēto uzņēmumu darbinieki, turpinās pieteikšanās uz apgrozāmo līdzekļu pabalstiem, ar nepacietību tiek gaidīts lēmums par nomas maksas atbalsta piešķiršanu. Vienlaikus pieaug pircēju neapmierinātība ar sortimenta ierobežojumiem un valdības sadārdzināto aizliegto preču iegādes procedūru. Savukārt, uzņēmēji neapmierināti ar preču krājumu iesaldēšanu un aizliegumu nopelnīt tirdzniecības vietu saglabāšanai (komunālie maksājumi, noma).
Lasīt visu...

6

Atbilde ir tuvāk, nekā tu domā

FotoCik labi, ka mēs dzīvojam laikā, kad ir tik daudz iespēju! Piemēram, ir tik daudz iespēju baidīties:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pilsoni! Ja gribi paspēt nodibināt partiju, tad kur ņemt nosaukumu? Tev palīgā nāks Ukraina

Skatoties uz pašvaldību vēlēšanām šogad un Saeimas vēlēšanām nākamgad, plāno dibināties ne...

Foto

Esmu brīvs un spēcīgs cilvēks, tāpēc iesūdzēšu visus, kas man darīs pāri

Esmu ar savu parakstu apliecinājis dalību partijā Likums un kārtība! Un Tu? Seko man un...

Foto

Kam tic tie, kas grib, lai netici nekam

Brīžos, kad plašākam sabiedrības lokam piemin okultismu, tad vieni smīkņā klusi, citi steigtu pildīt savu operatīvo armijai pielīdzināmo...

Foto

Tikai slikti cilvēki iebilst pret datu nesēju atlīdzību mobilajiem telefoniem

Latvijas autoru, mūzikas izpildītāju un producentu organizācijas ir gandarītas par LR Kultūras ministrijas (KM) virzītajām izmaiņām...

Foto

Pietiek norādīt kā piemēru citu valstu neizdarību, attaisnojot mūsējās

Kas mainījies? Kad studēju medicīnu, mums mācīja, ka no desmit cilvēkiem vismaz viens ir savādāk domājošs. Vai...

Foto

Zakatistovam, Nemiro un kompānijai nāksies atskaitīties

Šā gada 7.janvārī Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs ir apstiprinājis 2020.gada 6.decembra politiskās partijas KPV LV ārkārtas biedru sapulcē ievēlēto valdi:...

Foto

Vajadzētu pieprasīt arī izglītības un zinātnes ministres demisiju

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valde aicina Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu neatstāt bez ievērības Latvijas Izglītības un zinātnes...

Foto

Par cenzūru portālā Draugiem (ja vēl atceraties tādu)

Līdz 2017.gada maijam biju pārliecināts par to, ka visi cilvēki pasaulē  vissiltākos pateicības vārdus saka un vislielāko cieņu...

Foto

Kāpēc Latvijas vara un mediji nekomentē Lielā Restarta konceptu?

Pēc gandrīz gada juku un haosa atbilde uz šo jautājumu ir acīmredzama. „Jaunās Perestroikas” ieviešanai uzsvars tiek...

Foto

Šoreiz mēģināšu atbildēt par saviem vārdiem: politiskās partijas "Likums un kārtība" dibināšanas manifests

Mēs neticam papīru kalniem. Papīrs panes visu. Līdz šim Latvijā ir bijušas simtiem...

Foto

Praktiski padomi - kā apturēt vīrusu

Kopš pavasara nekas nav mainījies, vēl joprojām tie paši labie, vecie, efektīvie ieteikumi! Tātad vīruss nekad nesākas uzreiz plaušās, tas...

Foto

Pietiek muļļāties

Lai nu kā kādam nepatiktu Latvijas pašreizējā valdība, kura rīkojas pēc Krilova fabulas motīviem, tad nu šoreiz jānoņem cepure premjera priekšā....

Foto

Kas traucē?

Gada pirmajā pusē mēs lepojāmies ar to, ka mūsu „aktīvās” rīcības rezultātā esam labā epidemioloģiskā situācijā, salīdzinot ar citām valstīm. To, lepni krūtis izgāzuši,...

Foto

Es sekoju un izprotu

Pastāvīgi un rūpīgi sekojot līdzi situācijai, izprotu Ministru prezidenta lēmumu un tā pamatojumu pieprasīt veselības ministres demisiju....

Foto

Pareiziem medijiem, kas cer uz valsts finansiālu atbalstu, ir jāuzvedas pareizi

Jau kopš marta Latvijas iedzīvotāju ikdienu būtiski ietekmē koronavīrusa izraisītā pandēmija, ar to saistītie ierobežojumi...

Foto

Ir nepieciešamas skaidras atbildes

Ir skaidrs, ka šis šovs ar varas sevis slavinošo vakcinācijas uzvaras gājienu turpināsies ar arvien lielāku jaudu. Tieši tāpat kā turpināsies krāpnieciskās...

Foto

Es jums atkal došu daudzus lieliskus padomus: kad un kā Latvija sāks ķert kaimiņus?

Vienmēr ir interesanti un noderīgi salīdzināt dažādu valstu datus, it sevišķi, ja...

Foto

Kur ir manas ragaviņas?

Labdien, valdība! Vispirms apsveicu ar iespēju sākt vakcinēties! Gaidu ar nepacietību arī savu kārtu. Bet, kamēr gaidu (un, cerams, sagaidu), nenocietos un...

Foto

Aicinu ikvienu saglabāt piesardzību un rīkoties atbildīgi

Godājamie Latvijas iedzīvotāji un visi, kuriem dārga mūsu mīļā Latvija! Aizejošais gads ir bijis izturības un pārbaudījumu gads. Covid-19...

Foto

Izturību, iejūtību un drosmi

Mīļie Latvijas cilvēki! Jaunajā gadā es gribu mums visiem novēlēt izturību, iejūtību un drosmi....

Foto

Šodienas izaicinājumi prasa tikai veselo saprātu

Mūsu vēsturē ne reizi vien Ziemassvētki bijis smagu kauju laiks. Gan strēlnieki, gan leģionāri ar asiņu sarkano krāsojuši gada garākās...

Foto

Ieteikumi par COVID-19 ambulatoru ārstēšanu

Atsaucoties uz Latvijas Ārstu biedrības aicinājumu iesaistīties COVID-19 pandēmijas apkarošanā, varu rekomendēt dažus ieteikumus ambulatoram ārstēšanas procesam....

Foto

Ministrs Plešs ignorē Būtiņģes termināla naftas noplūdi

Būtiņģes naftas termināla atrašanās Baltijas jūrā ir bumba ar laika degli, tādēļ naftas noplūde no Būtiņges termināla ir likumsakarīga....

Foto

Ko vajag darīt, lai cilvēki Latvijā neticētu vakcīnai pret koronavīrusu. 10 punkti

1. Vairākas desmitgades nepiešķirt pietiekami daudz līdzekļu izglītībai un zinātnei. Lai cilvēki tic instagram influenceriem ne...

Foto

Aicinājums valsts augstākajām amatpersonām

2020. gada 12. novembrī Satversmes tiesa taisīja spriedumu, kas ir guvis plašu rezonansi Latvijas sabiedrībā. Likumdevējiem tas nozīmē nopietnus izaicinājumus nākotnē. Latvijas...

Foto

Ko es darītu, ja pats saslimtu ar Covid–19

Vakardienas saruna. Atstāstīšu, kā nu mācēšu. Mans sarunu biedrs – mans sens paziņa, tik sens, ka esam vienaudži,...

Foto

Kārtējais „eksperts” kārtējo reizi paredz Vladimira Putina valdīšanas gaidāmās beigas

Politologs, demagogs un bijušais sektants Andis Kudors savā nesenajā intervijā vēlreiz paredz Vladimira Putina valdīšanas gaidāmās...

Foto

Vīrieši, appreciet savas sievietes: vēstījums 2020. gada Ziemsvētkos

Dieva mīļotie, es sirsnīgi sveicu jūs Kristus dzimšanas svētkos! Septiņsimt gadus pirms Jēzus dzimšanas pravietis Jesaja vēstīja, ka...

Foto

Mīlestības likums liek mums raudzīties uz ikvienu kā savu laikabiedru

Kā vadmotīvu šai svētku uzrunai paņemsim tekstu no Lūkasa Evaņģēlija: Un viņi steigā atnāca un atrada...

Foto

Mūsdienu Ziemassvētku stāsts

Vakar pa nakti sniga. 8:00 - uzcēlu sniegavīru....

Foto

Aicinām priesteri Aleksandru Stepanovu nevērsties pret pāvesta kalpojumu

A. god. priesterim Aleksandram Stepanovam (attēlā), Tukuma Romas katoļu draudzes prāvestam un portāla www.civitas.lv redaktoram. Latvijas Romas katoļu...

Foto

Arhibīskaps Stankevičs, viņa sirdsapziņa un Gērings, kurš tika notiesāts…

Rīgas arhibīskapa metropolīta Zbigņeva Stankeviča uzruna Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē izraisīja sašutumu ne tikai...

Foto

Mans piedāvājums – ieviest formulējumu “Kopīgas deklarētās mājsaimniecības un savstarpējās aprūpes likums”

15. decembrī es piedalījos Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē, kurā aicināju, nemainot...

Foto

Alkoholu un cigaretes drīkst, grāmatas nedrīkst

Gudri ļaudis vienmēr ir teikuši: meitiņ, neej gulēt nikna. Vakar izlasīju valdības lēmumu, izdarīju visu, lai dusmas mazinātu (vienīgi pastaigāties...

Foto

Pasaule pesimista acīm jeb nepatīkamā patiesība

Cik ir divi reiz divi? Nu, ja godīgi, tikai tev – divi reiz divi ir pieci. Iegaumē, lai kur tu...

Foto

Ministriem nepelnītais algas pielikums ir jāziedo labdarībai

Saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma normu, kas paredz ņemt vērā gan vidējās algas,...

Foto

Izbrauciet no auzām un atveriet brīvdienās veikalus

Godātie valdības vīri! Laiku pa laikam katram mums sanāk “iebraukt auzās”. Šoreiz no valdības gaidām izbraukšanu no auzām, jo...

Foto

Ir īstais laiks, lai daži desmiti tūkstošu eiro nodokļu maksātāju naudas tiktu samaksāti par dievkalpojumu pārraidīšanu komercmedijos

Tieslietu ministrija ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu “Par Ziemassvētku dievkalpojumu...

Foto

„Nekā personīga” „galma dziesminieku" meli par viltus ziņu izplatītājiem un viņu sekotājiem

TV3 raidījumā „Nekā personīga” "galma dziesminieki", stāstot par viltus ziņu izplatītājiem un viņu sekotājiem,...

Foto

Konservatīvo cenzūra – “radikāļu sazvērestība” vai realitāte?

Pēdējās nedēļās Latvijā un pasaulē ir izskanējušas diezgan likumsakarīgas ziņas, proti, daudzi Nacionālās apvienības (NA) biedri, tostarp Saeimas deputāts...

Foto

Mēs visi zinām, ka šo pandēmijas vilni, kas veļas pāri visai pasaulei, nav radījuši Latvijas politiķi, - un vēl citas manas svarīgās domas

Mēs visi ejam...

Foto

Var risināt cilvēku problēmas citu kopdzīves veidu gadījumā, nepielīdzinot tās ģimenei un laulībai

Latvijas sabiedrībā plašu rezonansi ieguva Satversmes tiesas 2020. gada 12. novembra spriedums, kas...

Foto

Dodiet naudiņu mūsu kontrolētajām NVO, bet valsts aizsardzības mācību skolās nevajag: vēstule valsts prezidentam Egilam Levitam

Augsti godātais Levita kungs! 2020. gada 3. decembrī Saeima pieņēma...

Foto

Mēs prasām savu valsti atpakaļ

Azeru nesenais panākums Kalnu Karabahas atgūšanā un dekolonizācijā, kā arī Lukašenko nespēja apklusināt protestus Baltkrievijā lika atcerēties Krievijas politiķa Viktora Alkšņa...

Foto

K.Kariņa k-gam no Latvieša Pelēkā

Premjera kungs! Rakstu Jums, jo vēl ir laiks novērst problēmas, ko var radīt savstarpēja nesaprašanās. Mani senči te dzīvoja cara laikos,...