Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Priecīgus Līgo svētkus!

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Raksti par juridiskām tēmām parasti neizsauc plašu interesi sabiedrībā, īpaši par tēmām, kuras neskar “sociālo jomu”, taču, pēc dažu sabiedrībā mazākpazīstamu ļaužu un arī LU profesora Ģ. Karnīša“...draudzīgā ieteikuma un stiprā spēriena pa pakaļu iedrošināts es rakstu šīs rindas”[i].

Ievadam

Ar šo aicinu Saeimu virzīt tālāk Uzņēmumu reģistra (UR) likuma grozījumus tikai pēc tam, kad:

- UR atjaunos visu dokumentu, kas bija pieejami līdz 2018.gada 1.augustam, publisku pieejamību atkalizmantošanai;

- vismaz aptuveni būs izvērtēta UR pieprasītā finansējuma pamatotība.

Ar šo rakstu nekādi neaicinu atteikties no idejas “sniegt bezmaksas informāciju visiem”, - tieši pretēji! Zinot, kā darbojas “norēķinu sistēmas”, aicinu valsts finansētajās un sen izstrādātajās UR sistēmās esošo “cenu” vietā jau ar nākamā gada 1.janvāri ielikt “nulli” visiem lietotājiem, primāri atkalizmantotajiem, nevis tērēties jaunām sistēmām “cenu izmaiņas” dēļ.

Grozījumi likumos

Kā jau daži ir pamanījuši, pretēji virknes organizāciju un personu (Konkurences padome, LTRK, LIKTA, atkalizmantotāji) izteiktajiem argumentiem, Saeimā tiek virzīts visai dīvains, deklarētajiem likuma mērķiem pretējs regulējums “Grozījumi Likumā par Uzņēmumu reģistru”[ii], kas paredz par nepubliskiem padarīt ne tikai uzņēmēju publiskošanai iesniegtos dokumentu veidus (vairumu), bet par nepubliskiem uzskatīt pat pašas iestādes (UR) lēmumus.

Lai īstenotu šos grozījumus, nākamajiem trijiem gadiem vien UR pieprasa 6 milj.EUR. Vienlaikus jāatgādina, ka Moneyval un nelegālu līdzekļu apkarošanas sakarā faktiski visiem uzņēmējiem ir rūpīgi jāizpēta savi klienti, “iegūstot dokumentus un vai informāciju no Uzņēmumu raģistra” (NILLFNT, 18. pants). Šī gada pirmajā pusē VID piemērojies kopumā 240 tūkst. EUR lielus naudas sodus uzņēmējiem, kuri izpēti nav veikuši pietiekami “rūpīgi”.

Izlasot “Delfi.lv” paša UR skaidrojumu “par publiskuma trīs līmeņu regulējumu”, rodas sajūta, ka tiek piedāvāts nevis no tiesiskuma un finanšu aspektiem izvērtēts risinājums, bet kas līdzīgs “motīvam” par 3 kuģiem, kuri dodas jūrās: “...no tiem pirmais kuģis bija caurs, otram nebija dibena, bet trešā vispār nebija....”

Asociācijas ar šīm trīs lietām rada arī Valsts kontroles atzinums par Tieslietu ministrijas “sasniegumiem” 2018. gadā ar apmēram līdzīgu trīsdaļīgu “proporciju”:

Būtiska daļa no prioritārajam pasākumam sākotnēji piešķirtā finansējuma 1 053 455 euro [2018. gadā] nav izlietota atbilstoši sākotnējam piešķiršanas mērķim, jo [1] 5% izdevumu nav attiecināmi uz URIS modernizāciju, [2] 10% izdevumu atbilstību finansējuma piešķiršanas mērķim Valsts kontrole nevar novērtēt; [3] 33% finansējuma pārdalīti citiem mērķiem.”

Par Tieslietu ministrijas 2018.gada pārskatu[iii]

Pirms doties jūrā

Lielākā problēma, ar kuru “spēlējas” likumprojekta autori, ir jēdzienu neizskaidrošana un jaukšana, tāpēc sākšu ar “definīcijām”.

Dokumenti

Terminam “dokuments” būtu jāaptver jebkāds akts, fakts vai informācija un jebkādu šādu aktu, faktu vai informācijas kompilāciju atveidojums neatkarīgi no informācijas nesēja (papīra vai elektroniskā formātā vai arī kā skaņas, attēla vai audiovizuāli ieraksti). Ar “dokumenta” definīciju nav paredzēts aptvert datorprogrammas. Dalībvalstis šīs direktīvas piemērošanu var paplašināt, attiecinot to arī uz datorprogrammām[iv].

Patīk vai ne, bet tā skan UR daudz cildinātās Atvērto datu direktīvas 30. pants. “Dokumenti” ir jebkuras iestādes, arī UR, pamatprodukts. UR saņem dokumentus no uzņēmējiem (partijām, sabiedriskām organizācijām u.c.) un arī pati rada dokumentus, kas primāri ir dažādi lēmumi.

Informācija

Informācija ir dati, kurai piemīt saturiska interpretācija.

Mūsu konkrētajā UR gadījumā “informācija” ir iestādes un tās sistēmas izstrādātāja radīti “izvilkumi” no “dokumentiem”, lai primāri nodrošinātu saņemto un pašas iestādes radīto dokumentu uzskaiti - žurnālus, ierakstus u.c., nevis “pilns dokumenta saturs” (kāds tas varētu būt). UR piedāvātā informācija pēc būtības ir dokumentu metadati, līdzīgi kā bibliotēkā vai arhīvā, kurā glabājas grāmatas (dokumenti), bet var izveidot arī desmitiem katalogu (alfabētisko, nozaru, hronoloģisko...). UR gadījumā informācija nesatur visu dokumentu saturu, bet tikai niecīgu to daļu, kas ir nepietiekama interpretēšanai - personu un klientu izvērtēšanai.

Pakalpojumi

“Informācijas pakalpojumi” ir veids, kādā dokumenti un/ vai informācija tiek nodota sabiedrībai.

Tas var būt papīra vai elektroniskā veidā - kā dokumentu kopijas, izraksti, noraksti, dokumentu nosaukumu saraksti vai uz informācijas pamata veidotas statistikas, katalogi, reitingi u.c. analītiski “jaunradīti dokumenti”.

Pirmais kuģis. Tas, kurš caurs. Dokumenti un informācija

Vai mēs kā sabiedrība esam gatavi, ka ikvienam ir tiesības automatizēti, ar mašīnām, masveidā apstrādāt plaša satura, tostarp ne tikai reģistru ierakstu, informāciju?

G. Paidere

Tiesisku vai vismaz loģisku paskaidrojumu, kāpēc UR turpmāk nepubliskos vai arī neizsniegs bez īpaša pieprasījuma pat savus lēmumus uzņēmumu reģistrācijas lietās, atrast nav izdevies. Viena no versijām, kas izskanējusi, skan apmēram šādi - “UR lēmumu saturs nevienam nav nepieciešams, jo lēmumus pieņem “kompetenti speciālisti””. Patieso stāvokli šajā jomā gan vajadzētu izgaismot ar UR notāru lēmumu pārsūdzēšanas statistiku gan pašā UR, gan tiesās. Ierēdņa kļūdas vai ļaunprātība kā risks pastāv vienmēr, taču visātrāk tās ļauj novērst publiskums un sabiedrības iesaiste, nevis ierēdņa lēmumu slēpšana.

UR grozījumu paredzētais regulējums pēc būtības pasaka, ka, piemēram, vairāku dalībnieku uzņēmuma līdzīpašnieku un vienlaikus arī valdes locekli nedrīkst “interesēt” ne notāra lēmums, ne arī dokuments, uz kura pamata viņš atbrīvots no amata valdē (pietiek, ka to apliecinās UR izziņa un publikācija Latvijas Vēstnesī).

UR gan sola, ka no amata atbrīvotais “lūzeris”, pamatojot savu vajadzību, dokumentus varbūt iegūs. Tiesa, visticamāk, administratīvajā procesā noteiktajos termiņos un pretēji ES regulējumam un iepriekšējo 28 gadu pieredzei.

21. gadsimtā būtisks un izšķirošs faktors ir tieši laiks. Iespējams, pat dažu stundu laikā būs jau izdarīts jauns ieraksts par atjaunošanu valdē, tikai ar niansi, ka šo stundu laikā, piemēram, uzņēmuma konti ir jau iztukšoti.

Šo turpmāk slēpto dokumentu un lēmumu veidu uzskaitījums aizņem 2 lapas.

Uzņēmumu reģistrs gan taisnojas, ka dokumentus “slēpt” tam noteikusi Datu valsts inspekcija un pat tiesu iestādes pēc tam, kad UR patiesi bija nopubliskojis tam nepiederīgu - pedofilijas lietu.

Patiesībā tiesa (Lieta SKA-148/2019) lēma ko pavisam citu:

“...[UR] jānodrošina, lai dokuments tiktu nodots tādā veidā, kas liedz iepazīties ar to dokumenta daļu, kas satur ierobežotas pieejamības informāciju. Ja Uzņēmumu reģistrs nespēj elektroniskajā vidē nodrošināt šādu iespēju, Uzņēmumu reģistram jāatrod citi organizatoriski un tehniski risinājumi, kā izsniegt dokumentu [v]

Vai šādu iespēju UR nav? Protams - ir!

Sāksim ar to, ka UR faktiskos apstākļus nepārbauda. Par informācijas saturu atbild iesniedzējs. Tas nozīmē, ka UR nav jāpieņem un jāiekļauj publiskā reģistrā “ierobežotas pieejamības dokumenti”, paskaidrojot, ka tas ir publisks un tam nepiederīga informācija nav jāiesniedz. Īpašajiem gadījumiem (Drošības policijas - VDD, SAB u.tml. pieprasījumi) ir paredzēta speciāla lietvedība, kurai nekādā veidā nevar būt saistība ar pievienošanu publiskam arhīvam.

Nejaušu un tādu sensitīvu datu kā, piemēram, pedofilijas upuru vārdu saņemšanas gadījumā UR nekavējoties būtu jāinformē iesniedzējs par likuma pārkāpumu, nevis jāiekļauj šādi atsevišķi izņēmumi publiskās lietās.

Pēc IUB konkursu rezultātiem jāsecina, ka UR rīcībā sen ir arī vajadzīgie tehniski līdzekļi - “anonimizācijas rīki”. Līdz ar to nevajadzētu būt problēmām dokumentu masīvos atrast dokumentu lapaspuses, kuras satur neatbilstīgu informāciju, un tās no publiskajām lietām izņemt.

Savukārt likumprojektā piedāvātā metode klasificēt informāciju pēc dokumentu veidiem neko nedod, jo jebkuram, arī “publiskās daļas” dokumentu veidam, var pievienot jebko.

Tātad “caurumus kuģī” jeb nepiederīgu dokumentu neiekļaušana un/vai izņemšana no UR lietām ir UR “organizatorisks” jautājums. Ir jāapmāca darbinieki nepieņemt neatbilstīgu un / vai sensitīvu informāciju, nevis sabiedrībai un īpaši uzņēmējiem – jāslēpj dokumenti.

Otrais kuģis. Bez dibena. “Bezmaksas informācija visiem”

“Likumprojekts nosaka, ka aktuālie ieraksti jeb dati elektroniskā formātā būs pieejami bez maksas ikvienam.” G. Paidere 

Divi Tieslietu ministrijas oficiālie “bezmaksas informācijas” kanāli?

“Bezmaksas” – tas ir vārds, kurš patīk visiem. Arī man.

Taču, tā kā savulaik nācies slēgt līgumus saistībā ar UR, pirmais, kas rada neizpratni, izdzirdot šo saukli ,- “bezmaksas UR informācija”. Tāda ir pieejama jau 18 gadus[vi], jo, atbilstoši likumam par UR, tas “nodrošina visas[vii] reģistrētās informācijas bezmaksas publicēšanu SIA Latvijas Vēstnesis[viii].

No teiktā izriet, ka “aktuālie ieraksti” turpmāk būs bez maksas pieejami nevis vienā oficiālā, bet nu jau divās oficiālās TM iestāžu / uzņēmumu vietnēs.

No Latvijas Vēstneša publiskotā 2018.gada pārskata redzams, ka ieņēmumi no sludinājumiem pārsniedz 1,3 milj. EUR gadā, no kuriem lielākā daļa ir saistīta ar oficiālajiem paziņojumiem par UR reģistros reģistrētajiem juridiskajiem faktiem. Šis publiskošanas kanāls tiek nodrošināts, pamatojoties uz uzņēmēju / privātpersonu veiktajiem maksājumiem par publikāciju Latvijas Vēstnesī. Tātad par šo pakalpojumu uzņēmējiem pēdējos pārdesmit gados samaksājot vairāk nekā 20 miljonus EUR.

Kuram no abiem nodokļu maksātāju apmaksātiem kanāliem – Latvijas Vēstneša ziņām vai UR ziņām – turpmāk jātic?

Vai uzņēmējiem šie miljoni TM informācijas bezmaksas kanāla - Latvijas Vēstneša nodrošināšanai vairs nebūs jāmaksā?

Likumprojekts par to vispār klusē, taču bez stomīšanās pieprasa otram “bezmaksas kanālam” vēl papildus 6 miljonus eiro pirmajiem 3 gadiem. Tās pašas informācijas publiskošanai, kas jau tagad tiek publiskota Latvijas Vēstnesī!

Ne mazāk būtisks jautājums “bezdibena kuģa” saistībā ir par to, vai tiks atjaunota samērīga konkurence ar šobrīd 4 citiem informācijas atkalizmantotājiem (arī Latvijas Vēstnesis, patiesībā, tāds ir, tikai, atšķirībā no pārējiem atkalizmantotājiem, informāciju saņem bez maksas), kuriem miljonus valsts nepiemaksā, bet kuri paši valstij katrs gadā maksā aptuveni 100 tūkst.EUR?

Galu galā Konkurences likuma 3.panta otrā daļa nosaka, ka “...tiešās pārvaldes un pastarpinātās pārvaldes iestāde, kā arī kapitālsabiedrība, kurā publiskai personai ir izšķiroša ietekme, savā darbībā nodrošina brīvu un godīgu konkurenci...”.

Vēl jo vairāk jāņem vērā, ka, iespējams, politisko “pašvaldību laikrakstu”, “nanoūdeņu”, “K pilsētas autobusu maksājumu karšu” sakarā 2020. gada 1. janvārī spēkā stāsies konkurences norma, kas nosaka, ka tiešās pārvaldes un pastarpinātās pārvaldes iestādei, kā arī kapitālsabiedrībai, kurā publiskai personai ir izšķiroša ietekme, aizliegts ar savu darbību kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci, kas var izpausties arī kā:

tirgus dalībnieku diskriminācija, radot atšķirīgus konkurences apstākļus;

darbības, kuru dēļ cits tirgus dalībnieks ir spiests atstāt kādu konkrēto tirgu vai tiek apgrūtināta potenciāla tirgus dalībnieka iekļūšana vai darbība tirgū.

Ar bažām gaidu, kad bez esošajiem diviem, Tieslietu ministrija piedāvās arī 3. un 4. “oficiālo bezmaksas informācijas kanālu”, bet citas ministrijas atvērs savus.

Jo kāpēc gan ne, ja kuģim nav dibena un valsts kabata ir “ļoti dziļa? Skolotāji un medmāsas var tikmēr aiziet uzpīpēt, jo tiem ir pazīstama gan “skolas.lv”, gan e-veselība ar “līdzīgiem stāstiem”, tiesa, tur viena ministrija vismaz savā paspārnē uzreiz neveido divus identiskus informācijas kanālus.

Vai šos jaunos miljonus eiro valsts beidzot “maksās valstij”? Protams, nē! Uzņēmums - “laimīgais ieguvējs ar nezināmiem patiesā labuma guvējiem” - jau atrodams IUB lapās...

Trešais kuģis, kura vispār nebija. “Persondatu aizsardzība”

Datu subjekts var saņemt informāciju par tā datu saņēmējiem vai saņēmēju kategorijām, kam dati ir izpausti pēdējo divu gadu laikā.[ix]

Fizisko personu datu apstrādes likums

***

Kur Saeima vilks robežu starp publiskumu un privātumu? 

Šis jautājums tiešām interesē ikvienu no mums.

Līdz šim Paideres kundzes minētajos gadījumos, piemēram, manas adreses izmantošana man nepazīstama uzņēmuma piereģistrēšanai, nebija “nepubliska”. Turklāt pat bez UR katrs var pārbaudīt datus Zemesgrāmatā (tā ir publiska - likuma 1. pants), sekojoši - arī UR nav jābaidās izpaust personas vārdu, kura ir devusi piekrišanu. Pat krimināllietu gadījumā, ja tāda “neraža” gadījusies, no šī gada atkal (bija publiskas līdz 2002. gadam) varu iepazīties ar lietu, jo publiskas tiesas sēdē pieņemts nolēmums ir vispārpieejama informācija [x] ar AT Senāta lēmumu - pretēji UR bažām.

Zinu savas tiesības - varu šiem avotiem divas reizes gadā pieprasīt informāciju par visiem, kas saņēmuši informāciju par mani, tādējādi varu “izskaitļot”, kurš, iespējams, ieskatoties reģistros, viltojis manu parakstu vai ko citu.

Atbilstoši ES un Latvijas politiskām nostādnēm “publiskā sektora” dokumentu atkalizmantošana kļūst arvien plašāka. Savulaik “PSI” direktīva, kura pārtapusi par “Atvērto datu direktīvu”, aicināja noņemt jebkurus administratīvos šķēršļus šādas informācijas ieguvei un atkalizmantošanai. Tieši atkalizmantošana ir praktisks “tiesiskuma instruments”- neprasot budžeta līdzekļus, uzņēmēji atrod simtiem veidu, kā radīt jaunus informācijas produktus un pakalpojumus, kuri balstās “drošos avotos”, nevis uz “baumu” pamata.

Kā min Paideres kundze, “ne visiem reģistriem neierobežota atkalizmantošana patīk”, pieminot Nīderlandes reģistru. Rakstā gan aizmirsts pieminēt, ka Nīderlandes (un virknes citu valstu) reģistrs pēc būtības ir “privāta struktūra, kura līdzekļus nopelna pati” (Nīderlandes Tirdzniecības kamera), atšķirībā no Latvijas Uzņēmumu reģistra, kuru pilnībā finansē valsts budžets.

Jau 21 gadu sadarbojoties ar vairāk nekā 25 valstu dažādi instituētiem uzņēmumu reģistriem, dažu reģistru bažas saprotu. Tomēr tām nav nekāda sakara ar “personas datu aizsardzību”, bet ar savu ienākumu aizsardzību.

Personas datu aizsardzība, primāri, manas tiesības uzzināt jebkuru manu datu apstrādātāju, UR likuma grozījumu rezultātā nebūs iespējama vispār, jo, atšķirībā no līdzšinējās prakses, personas datus (informāciju vai dokumentus) datu pieprasītāji vairs netiks identificēti.

Tāpēc runāt par UR likuma grozījumiem kā vērstiem uz personas datu aizsardzību ir “vairāk nekā pārspīlēti”: sabiedrībai netiks nodoti dokumenti, kuru mērķis ir “publiskums”, vienlaikus bez jebkādas lietotāju identifikācijas tiks “izmesta” no dokumentu konteksta “izrauta” informācija.

Kuģis, kas saucas “personas datu aizsardzības pamatnormas praksē” - manas kā personas tiesības uzzināt, kurš izmanto manus datus, - likumprojektā faktiski pazudis vispār.


[i] https://twitter.com/GirtsKarnitis/status/1186267543486500864

[ii] http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40476416

[iii] http://www.lrvk.gov.lv/uploads/reviziju-zinojumi/2018/2.4.1-32_2018/Revizijas%20zinojums-Tieslietu%20ministrija-20190430.pdf

[iv] https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:32019L1024

[v] Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2019.gada 31.janvāra spriedums lietā Nr. SKA-148/2019

[vi] https://www.vestnesis.lv/ta/id/26218 No 16.07.2001. stājas spēkā likuma "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" grozījumi, kas nosaka, ka visas LR Uzņēmumu reģistra žurnālā ierakstāmās ziņas un ziņas par statūtu grozījumiem uz uzņēmēja rēķina Uzņēmumu reģistrs nosūta publicēšanai laikrakstam "Latvijas Vēstnesis". Neapmaksāta publikācijas maksa būs par pamatu atteikumam reģistrēt iesniegtos dokumentus.

[vii] “visas”- bija sākumā. Laika gaitā UR žurnālā ierakstāmo ziņu apjoms mainījās, bet izmaiņas attiecībā uz Vēstnesi “aizmirsa”. Piemēram, nepublicē “patiesā labuma guvējus”

[viii] https://www.vestnesis.lv/oficialie-pazinojumi/uznemumu-registra-zinas

[ix] https://likumi.lv/ta/id/300099-fizisko-personu-datu-apstrades-likums  27. pants

[x] http://at.gov.lv/lv/jaunumi/par-tiesu-lietam/administrativo-lietu-departamenta/senats-atklata-tiesas-sede-izskatita-kriminallieta-publiski-pasludinats-spriedums-ir-visparpieejama-informacija-9453?

* Inž., M.Sc, viens no SIA Lursoft dibinātājiem, Uzņēmumu reģistra sistēmas līdzveidotājs no 1992. līdz 2008.gadam un vēl vairāku desmitu nozīmīgu IT sistēmu līdzveidotājs

Novērtē šo rakstu:

28
6

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Omega vēlētāja vilšanās

FotoAizritējušajās Saeimas vēlēšanās balsoju par KPV LV, pieliekot plusiņu Aldim Gobzemam. Diemžēl, nokļūstot Saeimā, partija neattaisnoja lolotās cerības. Tās suņu būdas cerbers kļuva par Šveices blēža vaukšķi, bet pati KPV LV iekļāvās Kariņa valdībā un stāvēja pie esošo nejēdzību šūpuļa.
Lasīt visu...

12

Ja jums ir tikai gurķis, tad nevar uztaisīt gurķu un tomātu salātus

FotoDārgā Latvijas tiesu vara! Vai arī man jūs tagad jāsauc par likumdevēja varu? Rakstu, lai vaicātu, vai tiesa, ka tagad divi vīrieši varēs juridiski nostiprināt savas “ģimenes” attiecības un tikt valsts atzīti par “ģimeni”?
Lasīt visu...

15

Joku diena Evri Dej, teicēnieši gardi smej

FotoTeikas likumdošanai ir jāsoļo soli solī ar Dievzemītē notiekošajām nejēdzībām. Kad savulaik izdevu dekrētus, man prātā nevarēja ienākt, ka par uzpurņu nenēsāšanu ļaudis varēs sodīt, veseliem cilvēkiem aizliegs pulcēties un diennakts tumšajā laikā nedrīkstēs atrasties ārpus telpām, piemēram, lai izietu uzpīpēt vai ieelpot svaigu gaisu (šī absurdā norma pašreiz gan nav spēkā, taču no tās atgriešanās neesam pasargāti), tālab pilnveidoju un papildināju savus ukazus. Knariņu valdība ir laidusi pasaulē arī vairākus groteskus noteikumus auto un citu riteņratu stūrētājiem, taču kā kājāmgājējs es šajā jomā atturos izteikties.
Lasīt visu...

18

Kariņš un Pavļuts ir diskreditējuši vakcinācijas procesu un tagad grasās vakcināciju diskreditēt vēl vairāk

FotoVispirms valdība politiskas konjunktūras dēļ neiepirka vakcīnas un vakcinācija Latvijā tika novilcināta par četriem mēnešiem.
Lasīt visu...

6

Izejiet ielās, Levita kungs, sajutīsiet, ko tauta par jums domā

FotoLevits šodien runāja Saeimā. Runa bija tukša. Jautājums ir par redzējumu, Levita kungs. Par adekvātu redzējumu. Par to būs šis raksts. Mēs 30 gadus salīdzinām sevi ar sliktākajiem piemēriem. Priecājamies, ka mums iet labāk. Kā Levits šodien - ka mums IKP kritis mazāk. Es saku, ka es redzu citādāk. Un tagad par visu pēc kārtas.
Lasīt visu...

12

Tāda cilvēka viedoklis, kuram neskaidras cilmes preparāts, ko sauc par vakcīnu, nav pieņemams

FotoŠeit izteikts vienkārša cilvēka viedoklis. Cilvēka, kurš šobrīd ir pensionārs, sejas masku nenēsā un kuram neskaidras cilmes preparāts, ko sauc par vakcīnu, nav pieņemams. Protams, daudziem ir cits viedoklis un ceru, ka tam ir loģisks pamatojums.
Lasīt visu...

15

Es visu ko pieprasu un norādu, un lūdzu iedot man varu

FotoLevit, Kariņ, Pavļut, Raivi Dzintar ar saviem prievīšu varavīksnes draugiem un pārējie pie varas esošie ar Rinkēviču ložā. Nākamnedēļ ir jābūt atceltām maskām, 2 metriem, groziņiem un visam pārējam sviestam! Es to nelūdzu, es to pieprasu un norādu Jums, ka tas ir jāizdara nekavējoties. Ja pašiem bail pieņemt lēmumu, piezvaniet uz Briseli vai vēstniecību. Jums dos atļauju. Nākamnedēļ lai būtu lēmums.
Lasīt visu...

21

Ventspils paradokss: vēlētāji nomaina nevis Lembergu, bet gan... domes opozīciju

FotoPašvaldību vēlēšanas Ventspilī beigušās ar zināmu pārsteigumu: ne tajā, ka uzvaru svinēja “Latvijai un Ventspilij”, iegūstot vairāk balsu nekā visi pārējie saraksti kopā, — interesantais šoreiz redzams opozīcijas kampaņošanā un rezultātos.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Drošības līdzeklis nedrīkst tikt izvēlēts kā iebiedēšanas vai iepriekšējas sodīšanas paņēmiens

Atbilstīgi Kriminālprocesa likumam tiesībsargājošām instancēm ir pienākums vērtēt drošības līdzekļa piemērošanu saistībā ar cilvēktiesību normām....

Foto

Man vislabāk spēs palīdzēt Selma Levrence, jo viņa ir jauna, gudra, pieredzējusi un zina daudzas valodas

Pēc ilgām pārdomām par to, kas varētu kļūt par manu...

Foto

„Sargsuns” pazemīgi lūdz atlikt nodokļu reformu

Latvijas Preses izdevēju asociācija (LPIA) aicina valdošo koalīciju atlikt nodokļu reformas uzsākšanu no 2021. gada 1. jūnija. LPIA uzskata, ka...

Foto

Viss sākās ar Šleseru!

Tvnet var lasīt Re:Baltica sagatavotu propagandas rakstu, kurā skaidri tiek pateikts, ka Latvijā baznīcas nedrīkst aizstāvēt kristīgās vērtības! Esmu pārsteigts, ar kādu naidu pret Baznīcām,...

Foto

Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris Aivars Ozoliņš grauj Latvijas informācijas telpas kvalitāti

Pašlaik – Lielās dezinformācijas laikmetā – viens no svarīgiem uzdevumiem visiem, kuri darbojas informatīvajā telpā,...

Foto

Nākotnes vīzija par neiespējamo... (Turpinājums rakstam „Cilvēks tomēr nav saprātīga būtne”)

Nesen par to runāju un pat rakstīju. Šo var uzskatīt gan par turpinājumu jau teiktajam,...

Foto

Ceļā uz ļaužu ganāmpulku

Sākotnēji biju iecerējis rakstu ar konkrētām personālijām un pierādījumu bāzi zem katras tēzes, taču tad uzaustu milzu palagu. Turklāt  patiesība ir acu...

Foto

Vīlands piedāvā neētisku lobismu?

Ralfs Vīlands neapšaubāmi ir viens no sabiedrisko attiecību jeb tā dēvētās PR nozares dinozauriem, pamatlicējiem Latvijā. Neapšaubāmi ļoti ietekmīgs....

Foto

Cilvēks tomēr nav saprātīga būtne

Taisnība ir apgalvojumam, ka cilvēks ir divkājains primāts, kurš ietilpst zīdītāju klasē, bet par saprātu zinātnieki vēl strīdas. Es neesmu nedz...

Foto

Īpatnais pasažieru pārvadājumu iepirkums KNAB neinteresē

Labdien, vērsos KNAB ar iesniegumu sakarā ar NRA publikāciju, no kuras izriet, ka oligarhi dabūjuši valsts dotācijas pasažieru pārvadājumiem 500...

Foto

Dažas piezīmes uz vēlēšanu biļetena malām

1. Grand Prix par pašvaldību vēlēšanu komentāru es piešķirtu Gatim Eglītim. Ja ir kas tāds, kas var patikt JKP, tad...

Foto

Pirms bijušā kolaboranta, tagadējā politologa Skudras intervēšanas pārliecinieties, vai viņš nav paspējis piedzerties

Šajos laikos par politologu sauktā, okupācijas laikos par Komunistiskās partijas Centrālās komitejas Propagandas...

Foto

Absolūta saskarsmes impotence

Te mazs secinājums, izrietošs no vērojumiem. Pirms nedēļas ievietoju savā sejasgrāmatas profilā "pašiņu" ar atkailinātu plecu, kam pielipināta izdruka, kas apliecina "Teātra Vēstneša"...

Foto

Mīļā miera labad

Bieži no patriotiskām aprindām, īpaši tiem patriotiem, kuri dzīvo devīžu un dogmu varā, dzirdu, ka Latvijā ir jārunā tikai latviski, ka vienmēr un...

Foto

Jaunā iekšlietu ministre – sodīta par pretkorupcijas likumdošanas pārkāpumu, prioritātes nav saistītas ar iekšlietu nozares problemātiku

Valdība ir pārskatījusi ministru portfeļu sadalījumu, mainot par nozari atbildīgos...

Foto

Interesantas lietas Ventspilī gaidāmo pašvaldības vēlēšanu sakarā

Manās rokās patrāpījās laikraksta “Latvijas Avīze” šā gada 25. maija numurs, kur Māras Libekas rakstā “Gatavojas Ventspils “atbrīvošanai”” lasu,...

Foto

Kā nav kauna kandidēt uz domi un turklāt vēl Ventspilī: kandidāta atbildes uz jautājumiem

Katram, kurš sadomā kandidēt uz Ventspils domi, jānonāk starp Skillu un Haribdu:...

Foto

Demokrātijas caurais jumts

Mēdz teikt, ka kompromiss ir labs lietussargs, bet slikts jumts. Saeimas pieņemtais risinājums Varakļānu piederības jautājumā ļaus kaut kā, formāli saglābt situāciju pašvaldību...

Foto

Ar ko Garkalnes novada domes deputāts Mārtiņš Bērziņš atšķiras no bijušā domes priekšsēdētāja Mārtiņa Gunāra Bauzes-Krastiņa

Ja Garkalnes kritušais „karalis” Mārtiņš Gunārs Bauze-Krastiņš kampj un...

Foto

Kāpēc jūs man neticat, ka vakcinācija nav obligāta, tā ir brīvprātīga un neierobežo mūsu tiesības un brīvības

Covid-19 cilvēkus nešķiro - slimo visdažādākie cilvēki neatkarīgi no vecuma,...

Foto

Paldies, ka esam gatavi iestāties par tiesībām domāt arī ar savu galvu

Paldies Matīsam Kaļānam par iniciatīvu un visiem pārējiem par to, ka esam gatavi iestāties...

Foto

Uz vēlēšanām jāiet!

Mazais vēlētāju skaits iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās liecina par nepatiku pret esošo varu un sabiedrības neprasmi reizi četros gados lietderīgāk izlietot savu instrumentu –...

Foto

Jāmaina nevis citas valsts karogi, bet kas cits

Visi ir pieauguši cilvēki. Gribi - vakcinējies, gribi - nē. Svarīgāk ir - vajag atcelt ierobežojumus, un katrs...

Foto

Jānis Reirs ir sliktāks par izbijušu čekistu

Ja jūs jautātu - kāpēc esmu sācis tik ļoti neuzticēties "Vienotības" kartelim? Tāpēc, ka viņi ar Krišjāni Kariņu priekšgalā,...