Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Biedrība „Latvijas Tirgotāju asociācija’’ (LTA) dibināta 1995.gada 26.septembrī un pašlaik reģistrēta Uzņēmumu reģistrā ar Nr.40008042591. Par valdes priekšsēdētāju no tās dibināšanas brīža ir Henriks Danusēvičs. Vērotājam no malas rodas jautājums, kā panākama tāda ilglaicība. Lūk, dažas piezīmes iespējamai atbildei.

LTA ir H.Danusēviča servisa uzņēmums, vienlaicīgi radot ilūziju par LTA kā sabiedriski koleģiālu veidojumu

Vispirms H.Danusēvičs rūpējas par to, lai juridiskā ziņā izslēgtu jebkādu situāciju, kad jebkurš cits cilvēks līdz ar viņu varētu konkurēt uz valdes priekšsēdētāja amatu, kā rezultātā viņš varētu to arī zaudēt, un vienlaicīgi saglabātos ilūzija par Latvijas Tirgotāju asociāciju kā sabiedrisku koleģiālu veidojumu.

Tā nepārtraukti tiek sludināts, ka svarīgākais biedrības orgāns ir Padome, kas izlemj visus nozīmīgākos nozares un iekšējās dzīves jautājumus. Uz it kā Padomes lēmumiem atsaucas sarakstē ar ministrijām un parlamentu un citām korporatīvajām organizācijām. Patiesībā Padomes locekļus izvēlas pats H.Danusēvičs, kurus liek priekšā uz apstiprināšanu tai pašai Padomei un kam arī vienmēr tiek dota piekrišana.

Pēc biedrības statūtiem tāds orgāns kā Padome jau daudzus gadus nemaz nepastāv, tāpat nav prezidenta amata, kādā H.Danusēvičs pats mēdz dēvēties. Biežākiem sēžu dalībniekiem kā īpašu aplaimojumu pelnījušiem H.Danusēvičs ir piešķīris viceprezidenta nosaukumu, lai arī šādi nosaukumi vai amati pēc statūtiem nav paredzēti. Uzņēmumu vadītāji, kas apzinīgi reizi mēnesī pulcējas uz Padomes sēdēm, vienkārši tiek maldināti par savu īsteno statusu.

Izdomāts un statūtos neparedzēts ir arī Padomes priekšsēdētāja amats, kuru ik pa laikam kāds no aktīvākiem sēžu apmeklētājiem tiek pierunāts uzņemties. H.Danusēviča mērķis ir panākt, lai šis cilvēks uz brīvprātības pamatiem strādātu viņa vietā, kamēr pats viņš atradīsies savās it kā publiskās darīšanās ārzemēs. Parasti jaunizceptais padomes priekšsēdētājs, noskaidrojis reālo situāciju, drīz vien „atsalst’’ darboties, un atkal jāpierunā cits kandidāts. Tādā veidā Padome un tās dalībnieki ar savu ikmēneša pulcēšanos kalpo par dekorāciju, izkārtni H.Danusēviča faktiski individuālam jeb ģimenes uzņēmumam, par ko pakavēsimies zemāk.

Lai uzturētu iespaidu par Latvijas Tirgotāju asociāciju kā pilnvērtīgu sabiedrisku organizāciju, H.Danusēvičs piesegumam izmanto vēl citus veidojumus kā, piemēram, Nozīmīgo tirgotāju savienība. Tās sūtība ir tāda, ka H. Danusēviča izraudzīti atsevišķi uzņēmumu vadītāji caurmērā reizi mēnesī pulcējas uz biznesa pusdienām un aprunājas par viņa paša izvirzītajiem jautājumiem. Ar to mēģināts radīt iespaidu, ka H.Danusēvičs ar savu faktiski servisa uzņēmumu, kas saucas Latvijas Tirgotāju asociācija, cītīgi strādā šo uzņēmumu interesēs, lai gan pats lielu darba laika daļu atrodas ārzemēs.

Vairāk prombūtnē nekā darbā asociācijā

Asociācijas biedriem tiek iestāstīts, ka H.Danusēvičs esot aizņemts ārzemju projektos un esot pašsaprotami, ka nozares vajadzībām viņš varot pieslēgties epizodiski un ka viņa vietā strādājot izpilddirektore. Taču pie šādiem apgalvojumiem nav ņemtas vērā biedrības statusa atšķirības no kapitālsabiedrības, kuras dalībnieki (investori) var nestrādāt ikdienas darbā, bet veic vispārēju uzraudzību. Savukārt persona, kas nepiedalās biedrības darbā, bet tiek uzturēts no tās finanšu līdzekļiem, kā amatpersona vispār nav vajadzīga. Mūsu gadījumā biedriem jālemj, cik lielā mērā H.Danusēvičs atbilst biedrības vadītāja amatam.

Viens no biežākiem ceļojumu mērķiem līdz pat pēdējam laikam bija Briselē izvietotā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja, kurā uz pilnvaras pamata H.Danusēvičs pārstāvēja Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidentu Vitāliju Gavrilovu, kamēr viņa pastāvīgie komandējumi uz Kijevu un Minsku ir grūti izprotami un, vēl jo vairāk, cik attaisnojamas ir to izmaksas, kas tiek segtas no Latvijas Tirgotāju asociācijas biedru naudām un konkursu naudām.

H.Danusēvičs mīl bieži atgādināt, ka, strādājot par prezidentu, nekādu atalgojumu nesaņem, bet visapšaubāmākās ir tieši viņa pastāvīgās „ārzemju viesizrādes’’. Par tām tiek maksātas komandējuma naudas, un tajās par dažādiem izklaides pasākumiem, piemēram, masāžas saloniem, H.Danusēvičs norēķinās ar LTA kredītkarti. Vispār par naudas plūsmu Asociācijas ietvaros ir zināms tikai pašam H.Danusēvičam. Lai labāk izskatītos biedru acīs, H.Danusēvičs ik pa laikam nosauc kaut kādus ciparus par ieņēmumiem un izdevumiem, un ir jāšaubās par to atbilstību patiesajai situācijai.

Līdzšinējās kopsapulces un valdes pārvēlēšanas neatbilda likumam

Lai izskatītos, ka H.Danusēvičs regulāri tiek pārvēlēts uz priekšsēdētāja amatu, ik gadu rīko sanākšanas, kas nosauktas par kopsapulcēm vai konferencēm. Tās organizē kā izbraukumu ārpus galvaspilsētas, un piedalās jau minētie Padomes locekļi jeb viceprezidenti, parasti ne vairāk par 15 cilvēkiem, taču tas vienmēr ir bijis mazāk par likumā noteikto pusi no visiem biedrības dalībniekiem. Pēc darba kārtības konferences īpaši neatšķiras no Padomes sēdēm, tikai piedevām ar izklaidējošo daļu. Kā vienu no apspriežamajiem jautājumiem H.Danusēvičs izvirza sevis pārapstiprināšanu par Latvijas Tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētāju jeb prezidentu, kas arī sekmīgi notiek ar vienbalsīgu piekrišanu.

H.Danusēviča darbības stilu raksturo arī dažādu sanāksmu un sapulču protokolu novilcināšana un pēc tam to papildināšana un “uzlabošana” ar sev vēlamām lietām, kas sanāksmēs nav ne spriestas, ne lemtas, ne balsotas. Lieki teikt, ka pēc tam protokoli netiek izsūtīti ne Padomei, ne biedriem. Manipulācija ar protokoliem ir neatņemama H.Danusēviča darbošanās prakse, jo vienmēr ļauj sasniegt sev nepieciešamo rezultātu.

H.Danusēvičs ir vēl daudzu citu biedrību prezidents, bet LTA ir vienīgā ar finanšu apgrozījumu

H.Danusēviča uzņēmums ne tikai iemiesojies Latvijas Tirgotāju asociācijā, bet kopumā sastāv no vēl daudzām tā sauktajām kabatas firmām jeb biedrībām, kurās viņš skaitās valdes priekšsēdētājs – prezidents un kas ļauj viņam darboties, izmantojot to izkārtnes, vajadzīgo jautājumu rosināšanai gan dialogā ar valsts pārvaldi, gan savās personīgās interesēs, savukārt korporatīvajam sektoram radot iespaidu par savu vispusību un neaizstājamību.

Tālāk sniedzu šo sabiedrisko organizāciju kaut nepilnīgu uzskaitījumu: Latvijas Tirgotāju kamera, Latvijas Tirdzniecības institūts, Barona biedrība, Ata Kronvalda fonds, Latvijas mazo un vidējo un amatniecības darba devēju konfederācija, Autortiesību subjektu mantisko tiesību aizsardzības biedrība, Blakustiesību subjektu mantisko tiesību aizsardzības biedrība, Latvijas Patērētāju tiesību aizgādniecības savienība, “Euro Trade ETC”, Latvijas poļu biedrība.

Tajā pašā laikā Latvijas Tirgotāju asociācijai H.Danusēviča vadībā ir izveidojušies nodokļu parādi, un tas kavē LTA attīstību, jo organizācija ar nodokļu parādiem netiek pielaista konkursos uz dažādu projektu naudām.

Latvijas Tirgotāju kamera – LTA finanšu “melnais caurums”

No minētajām organizācijām īpaši jāatzīmē biedrība „Latvijas Tirgotāju kamera’’, reģ. Nr.40008034113, kuras nosaukums ne velti izraudzīts līdzīgs Latvijas Tirgotāju asociācijai, tāpat stipri lielākai Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai.

Latvijas Tirgotāju kameras dalībnieku sastāvs ir ierobežots, pārsvarā tās ir fiziskas personas – H.Danusēviča ģimenes locekļi. Latvijas Tirgotāju kamerai pieder dzīvoklis Rīgā, Bruņinieku ielā 12 – 9, kadastra numurs 0100 022 0004, platība 93,30 m2, kas ir juridiskā adrese Latvijas Tirgotāju asociācijai un vairākumam H.Danusēviča kabatas biedrību. Minēto dzīvokli H.Danusēvičs nopirka 2002.gadā par Latvijas Tirgotāju asociācijas finanšu līdzekļiem (jo parējām viņa organizācijām tikpat kā nebija kāda apgrozījuma), bet noformēja kā Latvijas Tirgotāju kameras īpašumu, tādējādi nodrošinoties pret to, ka, ja arī ar Latvijas Tirgotāju asociāciju viņam kaut kas nepaveiksies, piemēram, zaudēs amatu, tad dzīvoklis tomēr paliks viņa un ģimenes īpašumā.

Šo pašu iemeslu dēļ preču zīmes dažādiem zem Latvijas Tirgotāju asociācijas izkārtnes rīkotajiem pasākumiem - kā konkurss „Latvijas Labākais tirgotājs’’, „Gada prece’’, „Latvijas Labākais ražotājs-izplatītājs’’ - piereģistrētas Patentu valdē uz biedrības „Latvijas Tirgotāju kamera’’ vārda.

Katru mēnesi LTA pārskaita Latvijas Tirgotāju kamerai vismaz 4000 EUR – gan par telpu Bruņinieku 12 – 9 īri, gan mistiskām LTA biedru naudām kamerai vairāku tūkstošu apmērā (ir mēneši, kad šīs summas ir daudz lielākas). Vienpersoniski, bez kādas ārējas kontroles rīkojoties ar finanšu līdzekļiem, H.Danusēvičam zudusi sāta sajūta un spēja atšķirt, kur beidzas personīgā nauda un kur sākas sabiedriskā nauda.

No LTA biedru naudām tiek maksāti H.Danuseviča ģimenes locekļu automašīnu remonti, telefona rēķini, telpu apsardzes pakalpojumi, komunālo pakalpojumu rēķini, fiktīva alga asociācijā H.Danusēviča dēlam utt. Tikmēr nedaudzajiem algotajiem LTA biroja darbiniekiem H.Danusēvičs var atļauties aizturēt jau tā pieticīgā atalgojuma izmaksu, kaut arī viņi ir nodarbināti visu LTA pasākumu un arī personīgi H.Danusēviča apkalpošanā.

Biroja darbiniekiem tiek stāstīts, ka viņi nepietiekami nodrošina jaunu biedru piesaisti un viņu zemās algas ir viņu pašu sliktā darba rezultāts, piebilstot, ka, ja tā turpināsies, LTA prezidents būs spiests kādu no darbinieku amata vietām birojā likvidēt. Kamēr biroja darbinieki tiek turēti “badā un stresā”, H.Danusēvičs caur Latvijas Tirgotāju kameru LTA biedru un konkursu naudas izlieto savām izklaidēm ārzemēs un ģimenes locekļu atbalstīšanai.

Jāatceras, ka H.Danusēviča sievai savulaik bija brīva pieeja H.Danusēviča izveidoto biedrību naudas līdzekļiem, jo abiem bija noformētas kopīgas maksājumu kartes (Hipotēku bankas ziņojums). 2009.gadā Danusēviča sievai, atrodoties Polijā, neuzmanīgas rīcības dēļ ar maksājuma karti, tika radīta iespēja krāpniekiem no Latvijas Tirgotāju kameras konta noņemt vairāk nekā 5000 latu, ko tā arī nesanāca atgūt pat piesaistot banku un tiesību sargājošās iestādes.

H.Danusēviča biedrība pretlikumīgi izveidojusi komercsabiedrību, ieguldot tajā LTA biedru naudas

Tā H.Danusēviča ģimenes uzņēmums – biedrība „Latvijas Tirgotāju kamera’’, uz kuru pastāvīgi tiek pārsviesta arī Latvijas Tirgotāju asociācijas nauda, vēl no 2013.gada 17.jūlija ir dalībnieks Ukrainas valsts piederīgo dibinātā uzņēmumā SIA „Greentehnika.eu’’, vienotais reģistrācijas numurs 40103691658. Pirmkārt, pēc Biedrību un nodibinājumu likuma noteikts, ka biedrības vispār nedrīkst veidot komercsabiedrības ar peļņas gūšanas raksturu, bet, otrkārt, Latvijas Tirgotāju kameras vārdā SIA „Greentehnika.eu’’ pamatkapitālā ieguldīti 5000.00 EUR, kuru viens no avotiem ir Latvijas Tirgotāju asociācijas biedru naudas.

Kādu nākotni LTA izvēlēties?

H.Danusēviča darbošanās tā saucamajā nevalstiskajā sektorā parāda, ka biedrības ir pietiekami ērta forma, kā nodrošināt savu faktisku komercdarbību, nepastāvot nekādai kontrolei no valsts puses. Tādā veidā H.Danusēviča individuālais jeb ģimenes uzņēmums var netraucēti darboties daudzus gadus, uz ārpusi uzturot ilūziju par sevi kā tirdzniecības nozares interešu aizstāvi un aktīvu cīnītāju.

Latvijas Tirgotāju asociācijai šobrīd ir divas iespējas.

Pirmā – neko nemainīt, ievēlēt H.Danusēviču vai viņa virzītus cilvēkus LTA valdē, ļauties ilūzijai, ka LTA, kā Danusēviča servisa uzņēmums, aizstāv Latvijas tirgotāju intereses un turpināt maksāt biedru naudu, lai finansiāli uzturētu H.Danusēviča ģimenes intereses un viņa paša biežās un regulārās izklaides ārzemēs.

Otrā – pielikt H.Danusēviča ērai LTA punktu un valdē ievēlēt ar H.Danusēviča biznesu nesaistītus cilvēkus, kas izbeigs LTA biedru naudu pārpumpēšanu uz Latvijas Tirgotāju kameru, kas domās par LTA attīstību un, kas savā ikdienas darbā, koncentrēsies uz Latvijas tirgotāju interešu pārstāvību un aizstāvību visos līmeņos. Tikai ar godīgu un caurspīdīgu LTA vadīšanu ir iespējams sabiedrības apziņā veidot un nostiprināt tirgotāja profesijas tēlu kā cienījamu un prestižu.

Novērtē šo rakstu:

81
3

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

FotoPēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Lasīt visu...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...

21

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

FotoLatvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Lasīt visu...

20

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

FotoRīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

FotoAr katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Lasīt visu...

6

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

FotoLaikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Lasīt visu...

18

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...

Foto

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? 8 no 10 stabila

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo…  Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi...

Foto

Jūs smiesieties, bet neko ticamāku mēs nespējām sacerēt

Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu...

Foto

Zog, acīs skatīdamies, bet stāsta, ka tas visvairāk ir vajadzīgs pašiem apzagtajiem

Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt...

Foto

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju...

Foto

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to,...

Foto

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan...

Foto

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām,...

Foto

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik...

Foto

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri...

Foto

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot...

Foto

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola...

Foto

Sāga par nogriezto ausi

Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza...

Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...