Iesaki rakstu: 
Ja pirmajās kara nedēļās tēze par to, ka mēs neklātienē cīnāmies tikai ar Krieviju, izskanēja ticami, tad šodien visiem kļuvis pilnīgi skaidrs, ka karš patiesībā notiek ne tikai starp Krieviju un Ukrainu. Tagad ir skaidrs, ka faktiski papildus karadarbībai Ukrainā notiek Austrumu un Rietumu civilizāciju ideoloģiskā sadursme.
Tiem, kas pēdējos gados uzmanīgi klausījušies Austrumu līderos, šāda notikumu attīstība diez vai šķita negaidīta šo līderu izteikumu dēļ. Tiem, kas ir vērojuši arī ekonomiskos, sociālos un politiskos procesus Rietumu civilizācijas kodolā, Amerikā, pašreizējais globālais konflikts arī nebija pārsteigums.
Šī teksta ietvaros negribētos spekulēt par to, pie kā varētu novest šī globālā sadursme, galvenokārt tāpēc, ka līdzīgas sadursmes cilvēces vēsturē bijušas ne reizi vien un to rezultāti ir labi aprakstīti vēstures grāmatās. Bet gribētos pievērst uzmanību tam, kā mēs kā Rietumu civilizācijas pārstāvji cita starpā aizstāvam savas ideoloģiskās intereses šajā ideoloģiskajā cīņā. Precīzāk, pievērst uzmanību diviem konkrētiem piemēriem.
Vēl pirms dažām nedēļām (jau kara laikā) plašsaziņas līdzekļos izskanēja visai neviennozīmīga ziņa, ka Volta Disneja studija plāno līdz gada beigām daļu savu bērnu multfilmu un filmu varoņu padarīt par LGBTQ pārstāvjiem.
Izpētot materiālu nedaudz dziļāk (neticēsiet, bet pēc 24. februāra kāds to vēl dara), atklājās, ka konkrētus skaitļus uzņēmuma vadība neatklāja. Tomēr viena no Disney General Entertainment Content prezidentēm (Kerija Borke) paziņoja par savu nodomu veikt konsekventu un nopietnu darbu, lai iespējami vairāk Disneja varoņu pārvērstu par gejiem, lesbietēm, biseksuāļiem un tā tālāk. Piemēram, feja (attēlā) bērnu filmā Pelnrušķīte vairs nav heteroseksuāla sieviete, bet gan gejs.
Tagad liksim šīs brīnišķīgās Disneja studijas idejas virsū tam, kas šodien notiek pasaulē – visādās Krievijās, Ķīnās un Indijās no katra gludekļa atskan apgalvojumi, ka morāli pagrimušo Rietumu civilizāciju jau sen bija laiks apglabāt, un mēs uz šiem apgalvojumiem atbildam ar tai skaitā bērnu LGBT multenēm? Sanāk, ka mūsu aperkots Putinam un Sji Dzjiņpinam šī informatīvā kara raundā ir Vinnijs Pūks ar vagīnu?
Nu labi. Kāds teiks, ka daži amerikāņi jau sen sajukuši prātā un Atlantijas okeāna otrā pusē notika daudz trakākas lietas. Tomēr, godīgi sakot, pat pēc Amerikas standartiem Disneja studijas iniciatīva joprojām izklausās traki. Turklāt nevajadzētu izlikties, ka šādas vai līdzīgas idejās lobē tikai amerikāņi.
Ne tikai. Pagājušajā nedēļā visu progresīvāko inkubators portāls TVNET nāca klajā ar reklāmas reportāžu sēriju, kurā ļoti pamatīgi un ļoti profesionāli tika reklamēta porno aplikācija Only Fans un vairākas Latvijas porno aktrises, kas šo resursu piepilda ar porno saturu. Piektdien tika publiskots teksta un video materiāls, bet sestdien follow-up ar foto galeriju.
Dabiski ka TVNET materiālā nebija izteikta porno satura, jo sižeta mērķis bija nevis izklaidējošs, bet izglītojošs. Autoru vēstījums ir tāds, ka pornogrāfija ir absolūti normāla un neatņemama, ja ne obligāta, mūsu dzīves sastāvdaļa, un porno māksla ir smags, nogurdinošs darbs, ko ne katrs pat var paveikt.
Spriežot pēc personāla, aprīkojuma un laika, kas bija nepieciešams tik apjomīga materiāla tapšanai, TVNET vadība tam iztērēja pamatīgu naudu.
Un atkal. No vienas puses, Eiropas politiķi, tai skaitā arī Latvijas, ideoloģiskās sadursmes laikā nemitīgi atkārto ka Eiropa iemieso visu, kas šajā pasaulē ir godīgs, tīrs un cēls. Un, no otras puses, liels Eiropas ziņu portāls pamatīgi slavina morāli traumētas nimfomānes, kuras kompensē savas daddy issues, par naudu rādot pliku pakaļu miljoniem miesaskārīgu vīriešu. Ja tas nav uzvaras apliecinājums ideoloģiskajā karā, tad es nezinu, kas šāds apliecinājums varētu būt.
Tāpat būtu ļoti interesanti uzzināt, vai ir kāda saistība starp entuziasmu, ar kādu TVNET kuratori reklamē iespējas pelnīt ar pornogrāfiju Latvijā, un jaunajiem bēgļiem, no kuriem daudzi mūsu valstī tagad dzīvo ļoti sarežģītā finansiālā situācijā.
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
