Par ieviesto Covid-19 epidemioloģisko pasākumu bezjēdzību un sistēmas nesakārtotību: atklātā vēstule Levitam un Kariņam
Ilze Aizsilniece, ģimenes ārste06.09.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pagājušajā nedēļā, īstenojot aptuveni 200 tūkstošu Latvijas skolēnu testēšanu, vēlreiz tika parādīta Latvijā ieviesto Covid-19 epidemioloģisko pasākumu bezjēdzība un sistēmas nesakārtotība. Pateicoties šīm nepārdomātajām darbībām, tika paralizēta e-veselības sistēma, kas nebija pieejama ārstiem, lai veiktu savu ikdienas darbu, piemēram, izrakstītu zāles vai izsniegtu darba nespējas lapas saslimušajiem.
Latvijas atbildīgajām amatpersonām, organizējot epidemioloģiski drošu vidi skolās, derētu iepazīties ar citu Eiropas valstu pieredzi un konstruktīvajiem risinājumiem, kas neizmaksā desmitiem miljonu eiro. Latvijai vispiemērotākā būtu Ziemeļvalstīs izmantotā pieeja, piemēram, Somijas – skat. informāciju oficiālajā mājaslapā: https://www.oph.fi/.../education-finland-and-coronavirus
Protams, iepriecinoši ir tas, ka, pateicoties Covid-19 pandēmijai, beidzot runājam par gaisa kvalitāti skolās un mācību klasēs. Šī problēma tika aktualizēta jau pirms desmit gadiem, bet līdz pandēmijai Izglītības un zinātnes ministrijai tā likās mazsvarīga.
No šī mācību gada beidzot sākam mērīt CO2 koncentrāciju skolu telpās, bet ko tas dos bērniem, kuriem ir jāsēž maskās?! Turklāt pašlaik noteiktie masku lietošanas principi ir pretrunā ar Pasaules Veselības organizācijas rekomendācijām.
Latvijas skolās maskas lieto nevis, lai palielinātu epidemioloģisko drošību, bet gan, lai sodītu kādu iedzīvotāju grupu, šajā gadījumā - bērnus un jauniešus. Vai tā ir cilvēcīga un ilgtspējīga, bet pats galvenais – medicīniski pamatota attieksme?! Maskas, kas ir noklātas ar pesticīdiem, vai auduma maskas, no kurām pēc pāris mazgāšanas reizēm atdalās plūksnas, nevis pasargā, bet rada nopietnus draudus bērnu veselībai.
Svarīgākais ir mācību telpās un visās sabiedriskajās telpās nodrošināt gaisa bioloģisko drošību. Tāpēc ēkās ar centralizētu ventilācijas sistēmu ir jānodrošina regulāra tās apkope un jāievieto jonizējošie filtri. To mēs varam izdarīt ātri un ar Latvijas pašmāju uzņēmumu atbalstu.
Savukārt skolās un pirmskolas mācību iestādēs, kurās nav centralizētas ventilācijas sistēmas, var ievietot stacionāros jonizējošos filtrus. Savā ģimenes ārstu praksē šādas iekārtas izmantoju jau vairāk nekā desmit gadus.
Mani ieteikumi situācijas uzlabošanai izglītības un citās publiskajās iestādēs:
1) Domāt par gaisa bioloģisko drošību skolās un citās sabiedriskajās telpās;
2) Mainīt Covid-19 testēšanas pieeju bērniem un jauniešiem, ņemot piemēru no Ziemeļvalstīm;
3) Atcelt masku nēsāšanu skolās, lai bērnu un jauniešu organismi neciestu no skābekļa trūkuma mācību laikā.
Seko mums 
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
