Par ieviesto Covid-19 epidemioloģisko pasākumu bezjēdzību un sistēmas nesakārtotību: atklātā vēstule Levitam un Kariņam
Ilze Aizsilniece, ģimenes ārste06.09.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pagājušajā nedēļā, īstenojot aptuveni 200 tūkstošu Latvijas skolēnu testēšanu, vēlreiz tika parādīta Latvijā ieviesto Covid-19 epidemioloģisko pasākumu bezjēdzība un sistēmas nesakārtotība. Pateicoties šīm nepārdomātajām darbībām, tika paralizēta e-veselības sistēma, kas nebija pieejama ārstiem, lai veiktu savu ikdienas darbu, piemēram, izrakstītu zāles vai izsniegtu darba nespējas lapas saslimušajiem.
Latvijas atbildīgajām amatpersonām, organizējot epidemioloģiski drošu vidi skolās, derētu iepazīties ar citu Eiropas valstu pieredzi un konstruktīvajiem risinājumiem, kas neizmaksā desmitiem miljonu eiro. Latvijai vispiemērotākā būtu Ziemeļvalstīs izmantotā pieeja, piemēram, Somijas – skat. informāciju oficiālajā mājaslapā: https://www.oph.fi/.../education-finland-and-coronavirus
Protams, iepriecinoši ir tas, ka, pateicoties Covid-19 pandēmijai, beidzot runājam par gaisa kvalitāti skolās un mācību klasēs. Šī problēma tika aktualizēta jau pirms desmit gadiem, bet līdz pandēmijai Izglītības un zinātnes ministrijai tā likās mazsvarīga.
No šī mācību gada beidzot sākam mērīt CO2 koncentrāciju skolu telpās, bet ko tas dos bērniem, kuriem ir jāsēž maskās?! Turklāt pašlaik noteiktie masku lietošanas principi ir pretrunā ar Pasaules Veselības organizācijas rekomendācijām.
Latvijas skolās maskas lieto nevis, lai palielinātu epidemioloģisko drošību, bet gan, lai sodītu kādu iedzīvotāju grupu, šajā gadījumā - bērnus un jauniešus. Vai tā ir cilvēcīga un ilgtspējīga, bet pats galvenais – medicīniski pamatota attieksme?! Maskas, kas ir noklātas ar pesticīdiem, vai auduma maskas, no kurām pēc pāris mazgāšanas reizēm atdalās plūksnas, nevis pasargā, bet rada nopietnus draudus bērnu veselībai.
Svarīgākais ir mācību telpās un visās sabiedriskajās telpās nodrošināt gaisa bioloģisko drošību. Tāpēc ēkās ar centralizētu ventilācijas sistēmu ir jānodrošina regulāra tās apkope un jāievieto jonizējošie filtri. To mēs varam izdarīt ātri un ar Latvijas pašmāju uzņēmumu atbalstu.
Savukārt skolās un pirmskolas mācību iestādēs, kurās nav centralizētas ventilācijas sistēmas, var ievietot stacionāros jonizējošos filtrus. Savā ģimenes ārstu praksē šādas iekārtas izmantoju jau vairāk nekā desmit gadus.
Mani ieteikumi situācijas uzlabošanai izglītības un citās publiskajās iestādēs:
1) Domāt par gaisa bioloģisko drošību skolās un citās sabiedriskajās telpās;
2) Mainīt Covid-19 testēšanas pieeju bērniem un jauniešiem, ņemot piemēru no Ziemeļvalstīm;
3) Atcelt masku nēsāšanu skolās, lai bērnu un jauniešu organismi neciestu no skābekļa trūkuma mācību laikā.
Seko mums 
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
