Iesaki rakstu: 
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk – KNAB) 2013.gada 16.augustā saņemts Jūsu iesniegums ar reģistrācijas Nr.4635, kurā norādīts, ka KNAB atbildē Nr.1/6579 uz Jūsu 2013.gada 12.augusta iesniegumu ar reģistrācijas Nr.4124 nav sniegtas atbildes uz 3. punktā uzdotajiem jautājumiem:
- Kādu iemeslu dēļ Jūs ar savu rīkojumu 29.07. pārtraucāt KNAB darbinieka R.Kuzmas atvaļinājumu? Vai Jūs pārliecinājāties par izmeklēšanas darbību nepieciešamību, kuru dēļ tika pārtraukts R.Kuzmas atvaļinājums? Vai Jūs kādā formā pamudinājāt R.Kuzmu sagatavot iesniegumu par atvaļinājuma pārtraukšanu? Vai šīs darbības Jūs veicāt tāpēc, lai R.Kuzma varētu 29.jūlijā piedalīties KNAB ētikas komisijas sēdē? Kā Jūs skaidrosiet to, ka visas šīs darbības – iesnieguma saņemšana, atvaļinājuma pārtraukšana, dalība ētikas komisijas sēdē, Jūsu rīkojums par disciplinārlietas sākšanu pret KNAB finanšu nodaļas vadītāju – notika vienā dienā, 29.jūlijā?
Papildus 2013.gada 12.septembra vēstulē Nr.1/6579 norādītajai informācijai un atbilstoši KNAB priekšnieka J.Streļčenoka 2013.gada 16.septembra rezolūcijā uzdotajam sniegt atbildi līdz 2013.gada 16.septembra dienas beigām, informējam:
Kā Jūs jau iepriekš bijāt informēts, KNAB priekšnieka vietniece J.Strīķe laika posmā no 2013.gada 22.jūlija līdz 30.jūlijam pildīja KNAB priekšnieka pienākumus un, saņemot R.Kuzmas 29.07.2013.g. iesniegumu par atvaļinājuma pārtraukšanu, tika sagatavots 2013.gada 29.jūlija rīkojums Nr.23-2/504 par grozījumiem rīkojumā par atvaļinājuma piešķiršanu R.Kuzmam. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 27.pantu procesa virzītājs ir amatpersona, kas konkrētajā brīdī vada kriminālprocesu un pats vai iesaistot citas amatpersonas īsteno kriminālprocesu attiecīgajā stadijā vai posmā, kā arī organizē kriminālprocesa norisi un lietvedību tajā. Atpūtas laiks, tajā skaitā atvaļinājums, Darba likuma 141.panta izpratnē ir laikposms, kura ietvaros darbiniekam nav jāveic viņa darba pienākumi un kuru viņš var izlietot pēc sava ieskata, informējot par to darba devēju.
KNAB priekšnieka vietniece J.Strīķe nav KNAB Ētikas komisijas sastāvā.
KNAB priekšnieka vietniece J.Strīķe ne tikai 2013.gada 29.jūlijā, bet arī pārējās dienās, kad bija pilnvarota realizēt KNAB priekšnieka pienākumus, veica daudz darbību KNAB funkciju nodrošināšanai.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
