Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēdējo dienu laikā redzams, ka partijas pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām aktivizē savas priekšvēlēšanu kampaņas. Vislielākā uzmanība šobrīd pievērsta “Saskaņai”, kuras līderis Nils Ušakovs kandidē uz Eiropas Parlamentu. Viņa plānam nokļūt Briselē ir pamats, par ko liecina arī VARAM ministra Jura Pūces parakstītais rīkojums par Ušakova atstādināšanu no Rīgas mēra amata.

Komentējot savu lēmumu, Pūce skaidroja, ka Ušakova vadībā Rīgas domē tika pieļauta ilgstoša, sistemātiska un bezkaunīga likumu pārkāpšana. Par konstatētajiem pārkāpumiem ministrija vērsīsies Ģenerālprokuratūrā un KNAB. Pūce skaidroja, ka, piemēram, nesaimnieciska un pretlikumīga rīcība tika konstatēta Rīgas domes uzraudzībā pār pašvaldības uzņēmumu “Rīgas satiksme”, kuras dēļ tika zaudēti vairāki desmiti miljoni eiro. VARAM vēl plāno pārbaudīt arī, vai līdzīgi likumpārkāpumi netika pieļauti citos Rīgas pašvaldības uzņēmumos. Preses konferencē Pūce paziņoja, ka ir beigušies laiki, kad bija iespējama nelikumīga saimniekošana un rīdzinieku līdzekļu izsaimniekošana.

Ušakovs jau vairākkārt ir paziņojis, ka lepojas ar “Rīgas satiksmes” darbību un uzņēmumam atvēlētajiem līdzekļiem, kas ļāvis pārvadāt bez maksas vairākas iedzīvotāju kategorijas, tajā skaitā pensionārus. Ušakovs uzsvēra, ka Pūces lēmums ir politisks, jo ir nepieciešams novērst uzmanību no Saeimā notiekošā. Ušakovs paziņoja, ka pārsūdzēs VARAM rīkojumu tiesā, jo būšot viegli pierādīt, ka tas ir pretlikumīgs.

Interesanta ir arī reakcija sociālajos medijos, komentējot Pūces rīkojumu par Ušakova atstādināšanu no Rīgas mēra amata. Daudzi komentētāji ir satraukušies, ka tas vairos Nila atbalstītāju aktivitāti pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām.

Ņemot vērā, ka Ušakovs ir “Saskaņas” simbols – tā teikt, saki „Ušakovs” un domā “Saskaņa” vai saki “Saskaņa” un domā „Ušakovs” – un viņam atbalsts Eiropas Parlamenta vēlēšanās tāpat būs pietiekami liels, šķiet, nav pamata īpaši satraukties par daudzām papildu balsīm viņa atstādināšanas dēļ no Rīgas mēra amata. Cik dzirdēts, daudzi Ušakova un “Saskaņas” atbalstītāji izsakās, ka arī agrāk, piemēram, Birka, Ārgaļa vai Bojāra valdīšanas laikā Rīgā zaga tikpat daudz vai pat vēl vairāk, tāpēc šos Ušakova atbalstītājus nesatrauc izskanējušās ziņas par zagšanu un korupciju “Rīgas satiksmē” un citos pašvaldības uzņēmumos, par daudzajiem mākslīgi izveidotajiem konsultantu un padomnieku amatiem, kurus ieņem “Saskaņas” biedri.

To apstiprina arī SKDS pētījumi, kas rāda, ka janvārī par “Saskaņu” bija gatavi balsot 17,1% aptaujāto, februārī – 19% aptaujāto un martā – 17,7% aptaujāto. Šie dati, kaut arī aptuveni, liecina, ka “Saskaņas” atbalstītāju viedokli nav ietekmējušas ziņas par korupciju Rīgas pašvaldības uzņēmumos un “Saskaņas” atbalstītāju skaits praktiski nav mainījies.

Ir skaidrs, ka Pūces izlēmīgās rīcības dēļ pastiprināsies atbalsts viņa pārstāvētajai partiju apvienībai “Attīstībai/Par!”. Pēc gadiem ilgās Nacionālās apvienības ministra Kaspara Gerharda ministrēšanas VARAM, kurš tā arī nespēja saskatīt neko sliktu Rīgas domes darbā, Pūces lēmums šķiet pietiekami drosmīgs. Turpmāk būs redzams, vai “Attīstībai/Par!” spēs izmantot Pūces sniegtos papildu punktus, lai panāktu savu viesstrādnieku, piemēram, Ivara Ījaba un Baibas Rubesas ievēlēšanu Eiropas Parlamentā.

Pūces un Ušakova konflikts neapšaubāmi šobrīd ir spilgtākais pasākums pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Tomēr būtu godīgi pieminēt arī mazākus un jau ierastākus šovus, piemēram, sacelto troksni ap tā saukto Uzvaras pieminekli. Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija, kuru vada Artuss Kaimiņš, sākusi izvērtēt vairāk nekā 10 000 cilvēku parakstīto iniciatīvu portālā “Manabalss.lv” par šī pieminekļa nojaukšanu.

Reaģējot uz šo iniciatīvu, Latvijas Krievu savienības līdere Tatjana Ždanoka, kura arī kandidē Eiropas Parlamenta vēlēšanās, paziņoja, ka viņai nedēļas laikā ir izdevies savākt vairāk nekā 20 000 parakstu par Uzvaras pieminekļa saglabāšanu. Kā jau bija gaidāms, saceltais troksnis ap pieminekli ir izdevīgs ne tikai Nacionālajai apvienībai, kas šādā veidā demonstrē savu cieto mugurkaulu, bet arī Krievijas politikas atbalstītājiem. Turklāt jāatceras, ka pie šī pieminekļa vēl gaidāmi pasākumi 9.maijā, ko savā priekšvēlēšanu kampaņā izmantos gan Ušakovs un “Saskaņa”, gan Ždanoka un citi Kremļa politikas atbalstītāji.

Pieminēšanas vērts ir arī Nacionālās apvienības priekšlikums aizliegt publisku pasākumu (sapulču, gājienu un piketu) laikā izmantot bijušās PSRS un nacistiskās Vācijas bruņoto spēku un represīvo iestāžu formastērpus, arī stilizētos. Šobrīd jau ir aizliegts nēsāt PSRS un nacistiskās Vācijas karogus, ģerboņus, himnas un simbolus ar zvaigzni, sirpi un āmuru, kā arī svastiku. Kā jau bija sagaidāms, Saeimā par šo priekšlikumu izvērsās atraktīvas debates. Piemēram, “Saskaņas” deputāti uzsvēra, ka šie priekšlikumi ierobežo cilvēku pamattiesības un nav samērīgi, kā arī aizvaino padomju armijas veterānus.

Interesanti, ka joprojām ir atļauts nēsāt dažādu režīmu piešķirtās medaļas un ordeņus, kas ir vismaz tikpat nozīmīgi režīma simboli kā formastērpi vai karogi. Vai tiešām Nacionālo apvienību nesatrauc arī šādu simbolu nēsāšana publiskos pasākumos? Izrādās, ka joprojām ir atļauts nēsāt arī tā sauktās Georga lentītes, kas tiek uztvertas kā pazīšanās zīmes Kremļa fanu starpā. Ņemot vērā, ka Georga lentītes ir aizliegtas arī vairākās NVS valstīs, piemēram, Baltkrievijā un Ukrainā, ir interesanti vērot, ka tās joprojām brīvi drīkst izmantot Latvijā.

Nav īsti skaidrs, pēc kādiem kritērijiem Nacionālā apvienība izvēlas kārtējās prioritātes dažādiem aizliegumiem. Tomēr ir skaidri redzams, ka šādi priekšlikumi pirms vēlēšanām ir noderīgi gan Nacionālās apvienības, gan “Saskaņas” un Latvijas Krievu savienības priekšvēlēšanu kampaņās.

Līdz 25.maijam vēl ir pietiekami daudz laika, tāpēc jāatzīst, ka šovs pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām šogad ir sācies agrāk nekā iepriekšējās vēlēšanās un ir arī daudz atraktīvāks. Būs interesanti vērot, kā tas izvērtīsies turpmāko nedēļu laikā.

Novērtē šo rakstu:

33
17

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...