Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Viņam ir 22 gadi, viņš ir stalts jaunietis pašā spēku plaukumā. Viņam visu dienu jāpaliek mājās, bet viņš nevar palikt viens. Viņam ir smagi intelektuālās attīstības traucējumi. “Mammu, uz kurieni mēs šodien varētu aizbraukt, ko mēs šodien darīsim, mammu, aizbrauksim uz skolu…?” - jautājumi katru dienu birst kā no pārpilnības raga, tikai atbilžu nav.  Nīkstot bezdarbībā, jaunieša mentālā veselība pasliktinās, iezīmējot nākotnes perspektīvas drūmos toņos.

Oficiālie dati liecina, ka Latvijā ir vismaz 27 870 cilvēki ar  invaliditāti ar GRT[1], no kuriem nav  nodarbināti 85,5%  tātad 23 700 cilvēki, savukārt  77% no šo cilvēku kopējā skaita  dzīvo ģimenēs.[2] [3]

Cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem (GRT)  ir termins, ar kuru tiek apvienotas divas lielas un ļoti dažādu cilvēku grupas, iekļaujot gan cilvēkus ar psihosociāliem traucējumiem (kā šizofrēnija, depresija, bipolāri traucējumi u.c.), gan cilvēkus ar intelektuālās attīstības traucējumiem (IAT). [4]

Cilvēki ar IAT attīstās lēnāk nekā pārējie cilvēki, visbiežāk šo cilvēku intelekta attīstība apstājas kādā konkrētā bērnības vecuma posmā. Izšķir trīs intelektuālās attīstības traucējumu pakāpes – viegla, vidēja vai smaga, un no tā izriet, ko šis cilvēks varēs izdarīt, cik lielas būs mācīšanās grūtības.

Smagākos gadījumos cilvēki nevar apgūt ne lasīt, ne rakstīt prasmi.  Tomēr viņi var iemācīties darīt vienkāršus darbus - gludināt drēbes, gatavot ēst, zāģēt dēļus, bet viņiem nepieciešama lielāka vai mazāka uzraudzība un pastāvīgs līdzcilvēku atbalsts. Dažkārt tas vajadzīgs visu laiku, dažkārt pietiks ar dažām stundām nedēļā.

Šiem cilvēkiem bieži pastāv problēmas ar komunikāciju – runājot var būt grūtības izteikt savas vajadzības, smagākos gadījumos šie cilvēki nerunā vispār.

Izārstēt šos cilvēkus nevar, bet viņus var pieņemt tādus, kā viņi ir, un sniegt viņiem iespēju dzīvot pilnvērtīgu dzīvi - palīdzot apgūt jaunas iemaņas un prasmes, sniedzot atbalstu  atrodot piemērotu nodarbošanos.

Jo arī viņi ir cilvēki ar saviem sapņiem, cerībām un vēlmēm, kuriem tāpat kā visiem citiem ir tiesības dzīvot pilnvērtīgu dzīvi, nevis pavadīt mūžu bezjēdzīgā eksistencē.

Latvijā  līdz tam vēl tāls ceļš ejams. Joprojām gan cilvēki ar  IAT, gan viņu tuvinieki tiek izstumti no sabiedrības, viņiem bieži jāsastopas ar stigmatizāciju un diskrimināciju visdažādākajās dzīves jomās. Lielai sabiedrības daļai joprojām nav nekādas izpratnes  par  IAT - pieņēmums, ka šie cilvēki neko nevar, nemāk un nesaprot, ir dziļi iesakņojies sabiedrības apziņā. Bieži valda uzskats, ka viņi ir traucēklis, kas ir jāizolē no sabiedrības.

Diemžēl šāds uzskats bieži sastopams arī to cilvēku vidū, kuri tiešā veidā ir atbildīgi par lēmumu pieņemšanu. Tieši politiķu, valsts  pārvaldes,  pašvaldības darbinieku izpratnes trūkuma dēļ par cilvēkiem ar IAT tiek veidotas sistēmas un pakalpojumi, kuri nesasniedz savu sākotnējo mērķi, nedarbojas vai ir neefektīvi un rezultātā uzskatāmi par nodokļu maksātāju naudas nelietderīgu izlietojumu. 

Valsts izglītības sistēma nenodrošina nekādas iespējas mācīties, lai cilvēki ar IAT varētu apgūt iemaņas vai prasmes, kas varētu būt noderīgas praktiskajā dzīvē vai pielietojamas darba tirgū. Kā gan cilvēks var strādāt kaut viselementārāko darbiņu, ja nav neviena, kurš viņam to iemācītu?

Lai gan pastāv specializētās izglītības iestādes, kuras apmeklē arī cilvēki ar  IAT, tajās notiekošais visbiežāk tiek vairāk vērsts uz nevis uz mērķtiecīgu, reālajai situācijai piemērotu apmācību, bet interesantu laika pavadīšanu (grāmatu krāsošana, zīmēšana, ekskursijas).

Arī profesionālās sagatavotības programmu ietvarā apgūtās prasmes visbiežāk nav piemērotas reālajai dzīvei. [5] [6]

Lai gan gadu gaitā  ir tikuši uzsākti vairāki projekti, kuru mērķis ir bijis  situāciju uzlabot, tomēr ierēdņu formālās virspusējas pieejas un katastrofāla izpratnes trūkuma dēļ par cilvēku ar IAT vajadzībām tajos iztērētais finansējums visbiežāk nav devis nekādus rezultātus. 

Kā viens no spilgtākajam minams Sociālās integrācijas valsts aģentūras (SIVA) piemērs. Kopš 2016. gada ar Eiropas līdzfinansējum SIVA realizēja projektu[7], kura ietvaros izstrādātajām 35  apmācību programmām būtu tiešā veidā jāsekmē cilvēku ar smagu GRT iemaņu un prasmju apgūšana un iekļaušanās sabiedrībā (trauku novākšana, dārza ravēšana, etiķešu līmēšana, grīdas mazgāšana utt.).[8] Tomēr realitātē nekādas apmācību programmas cilvēkiem ar smagiem IAT nepastāv, nekad nav pastāvējušas un nav plānots tādas ieviest [9] [10].

Kurš piecus gadus  kopš projekta realizācijas uzsākšanas laika ir mācījies kopēt dokumentus, stumt ratiņus vai vākt zarus, nav saprotams. Turklāt SIVA nav ne piemērotas vides, ne speciālistu, kuri būtu apmācīti  darbam ar cilvēkiem ar smagiem IAT.  Tādējādi  Labklājības ministrijas pārraudzībā esošajā mājas lapā cilvēks nevis diagnoze publicētā informācija uzskatāma par maldinošu - tajā aprakstītais tiešajai mērķauditorijai (cilvēkiem ar IAT un viņu ģimenēm) vieš veltas cerības, bet saskaršanās ar realitāti ir traumatiska pieredze, savukārt sabiedrībai tiek radīta ilūzija, ka valstī viss ir kārtībā.

Uz trūkumiem speciālās izglītības jomā gadiem norāda gan Valsts kontrole, gan nevalstisko organizāciju pārstāvji. Tas uzsvērts arī Saeimas analītiskās komisijas 2022. gadā publicētajā pētījumā.[11]

Valstiskā līmenī gadu laikā tikuši izstrādāti dažādi atbalsta mehānismi cilvēku ar invaliditāti iekļaušanai darba tirgū, tomēr tie ilgtermiņā nedarbojas - subsidētās darba vietas, asistenti,  atbalstītā darba sistēmas uzsākšana, nodokļu atvieglojumi uzņēmējiem, sociālie uzņēmumi - birokrātiskas procedūras ir ārkārtīgi smagnējas, sarežģītas un  darba devējiem bieži ekonomiski neizdevīgas.

Problēmas rada arī tas, ka nepastāv cilvēku ar IAT vajadzībām piemērota darba vide  -  daudzi no šiem cilvēkiem nevar pilnvērtīgi un produktīvi strādāt pilna laika darba slodzi, iekļauties kolektīvā, patstāvīgi nokļūt līdz darba vietai vai atrisināt praktiskus jautājumus.  Bet tas nenozīmē, ka viņi nevar strādāt! Var, tikai sistēma jāizveido tāda lai tā būtu pielāgota cilvēkiem, nevis otrādāk.

Eiropas pieredzē par vienu no efektīgākajiem nodarbinātības veidiem  cilvēkiem ar IAT tiek uzskatīts darbs specializētajās darbnīcās – vietās, kurās cilvēkiem ir iespēja  strādāt vidē, kurā viņi jūtas droši, saņemot atbalstu. Somijā specializētajās darbnīcās strādā aptuveni 30% no cilvēkiem ar IAT[12]. Vācijā ir daudzi un plaši specializēto darbnīcu tīkli: darbojas lāzera un tintes drukas darbnīcas, datu arhivēšanas darbnīcas, elektroinstalāciju darbnīcas, kuros cilvēki ar  IAT dara ļoti sarežģītus un precizitāti prasošus darbus – viņi montē, lodē, zāģē, virpo un frēzē un speciālistu uzraudzībā  ļoti labi spēj tikt galā ar vissarežģītākajiem darba uzdevumiem.[13] [14]

Kāpēc citur Eiropā situācija ir tik krasi atšķirīga? Vai cilvēki ar IAT pie mums ir citādāki, vai tomēr vaina meklējama atbildīgo iestāžu nespējā jau gadu desmitiem izdarīt lietas, kas civilizētā sabiedrībā jau sen tiek uzskatītas par pašsaprotamām? Diemžēl, turpinot tikai rakstīt attīstības plānu stratēģiskās koncepcijas un runāt par iekļaujošas sabiedrības lielo lomu kopējās integrācijas politikas vadlīniju izstrādē[15] [16]  [17], nekas nemainīsies arī nākamos divdesmit, trīsdesmit un pat simt gadus.

Jāsāk darīt reāli darbi.


[1]  “2020. gada nogalē Latvijā kopumā bija 27 870 personas ar invaliditāti, kurām funkcionālo traucējumu veids saskaņā ar pamatdiagnozi ir psihiskie un uzvedības traucējumi (jeb GRT I.R.) Patiesais personu ar invaliditāti un šādu pamatdiagnozi skaits ir lielāks.” Krūmiņa, Inta. Personu ar garīga rakstura traucējumiem nodarbinātība Latvijā. Pētījuma gala ziņojums. 2022. gada 22. marts – Rīga: LR Saeima, 2022. publ. https://www.saeima.lv/petijumi/

[2] Psihiskās veselības aprūpe Latvijā 2007. gadā. Statistikas gadagrāmata. –  Rīga: Sabiedrības veselības aģentūra, 2008.

[3] Krūmiņa, Inta. Personu ar garīga rakstura traucējumiem nodarbinātība Latvijā. Pētījuma gala ziņojums. 2022. gada 22. marts – LR Saeima, 2022. publ. https://www.saeima.lv/petijumi/

[4]  Krūmiņa, Inta. Personu ar garīga rakstura traucējumiem nodarbinātība Latvijā. Pētījuma gala ziņojums. 2022. gada 22. marts – LR Saeima, 2022. publ. https://www.saeima.lv/petijumi/

[5] Krūmiņa, Inta. Personu ar garīga rakstura traucējumiem nodarbinātība Latvijā. Pētījuma gala ziņojums. 2022. gada 22. marts – Rīga: LR Saeima, 2022. publ. www.saeima.lv skat. 01.04.2022

[6] Izņēmums un labās prakses piemērs ir  Viduskurzemes pamatskola – attīstības centrs (agrāk Pelču speciālā internātpamatskola)

[7] Eiropas Savienības fonda projekts Nr.9.1.4.1/16/I/001 „Personu ar invaliditāti vai garīga rakstura traucējumiem integrācija nodarbinātībā un sabiedrībā”

[8]Prasmes, kuras cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem apgūst Sociālās integrācijas valsts aģentūrā. Publ https://cilveksnevisdiagnoze.lv/sanem-atbalstu/ (skat. 10.04.2022)

[9] 2021.gada marta I.Rosnes sarakste ar SIVA un Labklājības ministrijas darbiniekiem autores arhīvā

[10] Krūmiņa, Inta. Personu ar garīga rakstura traucējumiem nodarbinātība Latvijā. Pētījuma gala ziņojums. 2022. gada 22. marts – Rīga: LR Saeima, 2022. publ. www.saeima.lv skat. 01.04.2022

[11] Krūmiņa, Inta. Personu ar garīga rakstura traucējumiem nodarbinātība Latvijā. Pētījuma gala ziņojums. 2022. gada 22. marts – LR Saeima, 2022.

[12] Finland. Summary overview of types and characteristics of institutions and community-based services for persons with disabilities available across the EU. Maping paper. 2014 and 2015. –Finnish League for Human Rights. Franet, 2016

[13] https://hephata-mg.de/unternehmen (sk.22.03 2022.)

[14] https://www.lebenshilfe.de/ (sk.21.02.2022)

[15] ” LM 2002. gada Koncepcija “Par sociālo pakalpojumu sniegšanas attīstību” Publ. www.tiesibsargs.lv (sk.15.02.2020)

[16][16] Nacionālais ziņojums par sociālās aizsardzības un sociālās iekļaušanas stratēģiju 2006.–2008.gadam. Publ. www.tiesibsargs.lv (sk.18.02.2020)

[17] Pašvaldību plānotie sociālie pakalpojumi cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem DI ERAF projektos (atbilstoši plānošans reģionu DI plānu grozījumiem) līdz 01.08.2020. Publ. www.lm.gov (sk.16.02.2020)

Novērtē šo rakstu:

23
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

FotoApritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki vairs nevar izvēlēties – ziemā atgūt vasarā tīklā nodoto elektroenerģiju vai arī to pārdot biržā par tirgus cenu. Turpmāk uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki visu saražoto elektroenerģiju varēs vai nu notērēt paši, vai arī pārdot biržā par aktuālo cenu, kas, būsim atklāti, ne vienmēr ir izdevīga.
Lasīt visu...

12

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

FotoJa pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums droši vien nav palicis nepamanīts kāds jauns vīrietis ar dubultu uzvārdu – Raimonds Lejnieks – Puķe.
Lasīt visu...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

12

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

FotoNesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka Saeimas vīri un sievas dzīvo pasaku valstībā. Vairums runātāju kaismīgi klāstīja, kas būtu jādara, bet neviens nerunāja, kas to traucēja paveikt jau, piemēram, pagājušajā gadā.
Lasīt visu...

21

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

FotoIgauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas nodrošinās ērtu tramvaja savienojumu ar Tallinas lidostu, pilsētas centru un ostu. Ülemiste termināla pabeigšana plānota 2028. gadā."
Lasīt visu...

21

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

FotoPartiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās “aizmirst” paziņot dažādus svarīgus sīkumus, piemēram – kur ņemt naudu savu ideju finansēšanai. Tomēr tajās reizēs, kad saruna ir garāka par pusminūti, sāk parādīties interesantas idejas. Uzmanībai daži momenti, kurus ne katrs lasītājs vienmēr redz.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

Likumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā...

Foto

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

Piecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā...

Foto

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

Es jums izstāstīšu kaut ko, ko...

Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...