Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
NĀVE audiogrāmata

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Viņam ir 22 gadi, viņš ir stalts jaunietis pašā spēku plaukumā. Viņam visu dienu jāpaliek mājās, bet viņš nevar palikt viens. Viņam ir smagi intelektuālās attīstības traucējumi. “Mammu, uz kurieni mēs šodien varētu aizbraukt, ko mēs šodien darīsim, mammu, aizbrauksim uz skolu…?” - jautājumi katru dienu birst kā no pārpilnības raga, tikai atbilžu nav.  Nīkstot bezdarbībā, jaunieša mentālā veselība pasliktinās, iezīmējot nākotnes perspektīvas drūmos toņos.

Oficiālie dati liecina, ka Latvijā ir vismaz 27 870 cilvēki ar  invaliditāti ar GRT[1], no kuriem nav  nodarbināti 85,5%  tātad 23 700 cilvēki, savukārt  77% no šo cilvēku kopējā skaita  dzīvo ģimenēs.[2] [3]

Cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem (GRT)  ir termins, ar kuru tiek apvienotas divas lielas un ļoti dažādu cilvēku grupas, iekļaujot gan cilvēkus ar psihosociāliem traucējumiem (kā šizofrēnija, depresija, bipolāri traucējumi u.c.), gan cilvēkus ar intelektuālās attīstības traucējumiem (IAT). [4]

Cilvēki ar IAT attīstās lēnāk nekā pārējie cilvēki, visbiežāk šo cilvēku intelekta attīstība apstājas kādā konkrētā bērnības vecuma posmā. Izšķir trīs intelektuālās attīstības traucējumu pakāpes – viegla, vidēja vai smaga, un no tā izriet, ko šis cilvēks varēs izdarīt, cik lielas būs mācīšanās grūtības.

Smagākos gadījumos cilvēki nevar apgūt ne lasīt, ne rakstīt prasmi.  Tomēr viņi var iemācīties darīt vienkāršus darbus - gludināt drēbes, gatavot ēst, zāģēt dēļus, bet viņiem nepieciešama lielāka vai mazāka uzraudzība un pastāvīgs līdzcilvēku atbalsts. Dažkārt tas vajadzīgs visu laiku, dažkārt pietiks ar dažām stundām nedēļā.

Šiem cilvēkiem bieži pastāv problēmas ar komunikāciju – runājot var būt grūtības izteikt savas vajadzības, smagākos gadījumos šie cilvēki nerunā vispār.

Izārstēt šos cilvēkus nevar, bet viņus var pieņemt tādus, kā viņi ir, un sniegt viņiem iespēju dzīvot pilnvērtīgu dzīvi - palīdzot apgūt jaunas iemaņas un prasmes, sniedzot atbalstu  atrodot piemērotu nodarbošanos.

Jo arī viņi ir cilvēki ar saviem sapņiem, cerībām un vēlmēm, kuriem tāpat kā visiem citiem ir tiesības dzīvot pilnvērtīgu dzīvi, nevis pavadīt mūžu bezjēdzīgā eksistencē.

Latvijā  līdz tam vēl tāls ceļš ejams. Joprojām gan cilvēki ar  IAT, gan viņu tuvinieki tiek izstumti no sabiedrības, viņiem bieži jāsastopas ar stigmatizāciju un diskrimināciju visdažādākajās dzīves jomās. Lielai sabiedrības daļai joprojām nav nekādas izpratnes  par  IAT - pieņēmums, ka šie cilvēki neko nevar, nemāk un nesaprot, ir dziļi iesakņojies sabiedrības apziņā. Bieži valda uzskats, ka viņi ir traucēklis, kas ir jāizolē no sabiedrības.

Diemžēl šāds uzskats bieži sastopams arī to cilvēku vidū, kuri tiešā veidā ir atbildīgi par lēmumu pieņemšanu. Tieši politiķu, valsts  pārvaldes,  pašvaldības darbinieku izpratnes trūkuma dēļ par cilvēkiem ar IAT tiek veidotas sistēmas un pakalpojumi, kuri nesasniedz savu sākotnējo mērķi, nedarbojas vai ir neefektīvi un rezultātā uzskatāmi par nodokļu maksātāju naudas nelietderīgu izlietojumu. 

Valsts izglītības sistēma nenodrošina nekādas iespējas mācīties, lai cilvēki ar IAT varētu apgūt iemaņas vai prasmes, kas varētu būt noderīgas praktiskajā dzīvē vai pielietojamas darba tirgū. Kā gan cilvēks var strādāt kaut viselementārāko darbiņu, ja nav neviena, kurš viņam to iemācītu?

Lai gan pastāv specializētās izglītības iestādes, kuras apmeklē arī cilvēki ar  IAT, tajās notiekošais visbiežāk tiek vairāk vērsts uz nevis uz mērķtiecīgu, reālajai situācijai piemērotu apmācību, bet interesantu laika pavadīšanu (grāmatu krāsošana, zīmēšana, ekskursijas).

Arī profesionālās sagatavotības programmu ietvarā apgūtās prasmes visbiežāk nav piemērotas reālajai dzīvei. [5] [6]

Lai gan gadu gaitā  ir tikuši uzsākti vairāki projekti, kuru mērķis ir bijis  situāciju uzlabot, tomēr ierēdņu formālās virspusējas pieejas un katastrofāla izpratnes trūkuma dēļ par cilvēku ar IAT vajadzībām tajos iztērētais finansējums visbiežāk nav devis nekādus rezultātus. 

Kā viens no spilgtākajam minams Sociālās integrācijas valsts aģentūras (SIVA) piemērs. Kopš 2016. gada ar Eiropas līdzfinansējum SIVA realizēja projektu[7], kura ietvaros izstrādātajām 35  apmācību programmām būtu tiešā veidā jāsekmē cilvēku ar smagu GRT iemaņu un prasmju apgūšana un iekļaušanās sabiedrībā (trauku novākšana, dārza ravēšana, etiķešu līmēšana, grīdas mazgāšana utt.).[8] Tomēr realitātē nekādas apmācību programmas cilvēkiem ar smagiem IAT nepastāv, nekad nav pastāvējušas un nav plānots tādas ieviest [9] [10].

Kurš piecus gadus  kopš projekta realizācijas uzsākšanas laika ir mācījies kopēt dokumentus, stumt ratiņus vai vākt zarus, nav saprotams. Turklāt SIVA nav ne piemērotas vides, ne speciālistu, kuri būtu apmācīti  darbam ar cilvēkiem ar smagiem IAT.  Tādējādi  Labklājības ministrijas pārraudzībā esošajā mājas lapā cilvēks nevis diagnoze publicētā informācija uzskatāma par maldinošu - tajā aprakstītais tiešajai mērķauditorijai (cilvēkiem ar IAT un viņu ģimenēm) vieš veltas cerības, bet saskaršanās ar realitāti ir traumatiska pieredze, savukārt sabiedrībai tiek radīta ilūzija, ka valstī viss ir kārtībā.

Uz trūkumiem speciālās izglītības jomā gadiem norāda gan Valsts kontrole, gan nevalstisko organizāciju pārstāvji. Tas uzsvērts arī Saeimas analītiskās komisijas 2022. gadā publicētajā pētījumā.[11]

Valstiskā līmenī gadu laikā tikuši izstrādāti dažādi atbalsta mehānismi cilvēku ar invaliditāti iekļaušanai darba tirgū, tomēr tie ilgtermiņā nedarbojas - subsidētās darba vietas, asistenti,  atbalstītā darba sistēmas uzsākšana, nodokļu atvieglojumi uzņēmējiem, sociālie uzņēmumi - birokrātiskas procedūras ir ārkārtīgi smagnējas, sarežģītas un  darba devējiem bieži ekonomiski neizdevīgas.

Problēmas rada arī tas, ka nepastāv cilvēku ar IAT vajadzībām piemērota darba vide  -  daudzi no šiem cilvēkiem nevar pilnvērtīgi un produktīvi strādāt pilna laika darba slodzi, iekļauties kolektīvā, patstāvīgi nokļūt līdz darba vietai vai atrisināt praktiskus jautājumus.  Bet tas nenozīmē, ka viņi nevar strādāt! Var, tikai sistēma jāizveido tāda lai tā būtu pielāgota cilvēkiem, nevis otrādāk.

Eiropas pieredzē par vienu no efektīgākajiem nodarbinātības veidiem  cilvēkiem ar IAT tiek uzskatīts darbs specializētajās darbnīcās – vietās, kurās cilvēkiem ir iespēja  strādāt vidē, kurā viņi jūtas droši, saņemot atbalstu. Somijā specializētajās darbnīcās strādā aptuveni 30% no cilvēkiem ar IAT[12]. Vācijā ir daudzi un plaši specializēto darbnīcu tīkli: darbojas lāzera un tintes drukas darbnīcas, datu arhivēšanas darbnīcas, elektroinstalāciju darbnīcas, kuros cilvēki ar  IAT dara ļoti sarežģītus un precizitāti prasošus darbus – viņi montē, lodē, zāģē, virpo un frēzē un speciālistu uzraudzībā  ļoti labi spēj tikt galā ar vissarežģītākajiem darba uzdevumiem.[13] [14]

Kāpēc citur Eiropā situācija ir tik krasi atšķirīga? Vai cilvēki ar IAT pie mums ir citādāki, vai tomēr vaina meklējama atbildīgo iestāžu nespējā jau gadu desmitiem izdarīt lietas, kas civilizētā sabiedrībā jau sen tiek uzskatītas par pašsaprotamām? Diemžēl, turpinot tikai rakstīt attīstības plānu stratēģiskās koncepcijas un runāt par iekļaujošas sabiedrības lielo lomu kopējās integrācijas politikas vadlīniju izstrādē[15] [16]  [17], nekas nemainīsies arī nākamos divdesmit, trīsdesmit un pat simt gadus.

Jāsāk darīt reāli darbi.


[1]  “2020. gada nogalē Latvijā kopumā bija 27 870 personas ar invaliditāti, kurām funkcionālo traucējumu veids saskaņā ar pamatdiagnozi ir psihiskie un uzvedības traucējumi (jeb GRT I.R.) Patiesais personu ar invaliditāti un šādu pamatdiagnozi skaits ir lielāks.” Krūmiņa, Inta. Personu ar garīga rakstura traucējumiem nodarbinātība Latvijā. Pētījuma gala ziņojums. 2022. gada 22. marts – Rīga: LR Saeima, 2022. publ. https://www.saeima.lv/petijumi/

[2] Psihiskās veselības aprūpe Latvijā 2007. gadā. Statistikas gadagrāmata. –  Rīga: Sabiedrības veselības aģentūra, 2008.

[3] Krūmiņa, Inta. Personu ar garīga rakstura traucējumiem nodarbinātība Latvijā. Pētījuma gala ziņojums. 2022. gada 22. marts – LR Saeima, 2022. publ. https://www.saeima.lv/petijumi/

[4]  Krūmiņa, Inta. Personu ar garīga rakstura traucējumiem nodarbinātība Latvijā. Pētījuma gala ziņojums. 2022. gada 22. marts – LR Saeima, 2022. publ. https://www.saeima.lv/petijumi/

[5] Krūmiņa, Inta. Personu ar garīga rakstura traucējumiem nodarbinātība Latvijā. Pētījuma gala ziņojums. 2022. gada 22. marts – Rīga: LR Saeima, 2022. publ. www.saeima.lv skat. 01.04.2022

[6] Izņēmums un labās prakses piemērs ir  Viduskurzemes pamatskola – attīstības centrs (agrāk Pelču speciālā internātpamatskola)

[7] Eiropas Savienības fonda projekts Nr.9.1.4.1/16/I/001 „Personu ar invaliditāti vai garīga rakstura traucējumiem integrācija nodarbinātībā un sabiedrībā”

[8]Prasmes, kuras cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem apgūst Sociālās integrācijas valsts aģentūrā. Publ https://cilveksnevisdiagnoze.lv/sanem-atbalstu/ (skat. 10.04.2022)

[9] 2021.gada marta I.Rosnes sarakste ar SIVA un Labklājības ministrijas darbiniekiem autores arhīvā

[10] Krūmiņa, Inta. Personu ar garīga rakstura traucējumiem nodarbinātība Latvijā. Pētījuma gala ziņojums. 2022. gada 22. marts – Rīga: LR Saeima, 2022. publ. www.saeima.lv skat. 01.04.2022

[11] Krūmiņa, Inta. Personu ar garīga rakstura traucējumiem nodarbinātība Latvijā. Pētījuma gala ziņojums. 2022. gada 22. marts – LR Saeima, 2022.

[12] Finland. Summary overview of types and characteristics of institutions and community-based services for persons with disabilities available across the EU. Maping paper. 2014 and 2015. –Finnish League for Human Rights. Franet, 2016

[13] https://hephata-mg.de/unternehmen (sk.22.03 2022.)

[14] https://www.lebenshilfe.de/ (sk.21.02.2022)

[15] ” LM 2002. gada Koncepcija “Par sociālo pakalpojumu sniegšanas attīstību” Publ. www.tiesibsargs.lv (sk.15.02.2020)

[16][16] Nacionālais ziņojums par sociālās aizsardzības un sociālās iekļaušanas stratēģiju 2006.–2008.gadam. Publ. www.tiesibsargs.lv (sk.18.02.2020)

[17] Pašvaldību plānotie sociālie pakalpojumi cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem DI ERAF projektos (atbilstoši plānošans reģionu DI plānu grozījumiem) līdz 01.08.2020. Publ. www.lm.gov (sk.16.02.2020)

Novērtē šo rakstu:

23
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Tā kā savu Rinkēviču mums izdevās ievēlēt, mēs ar smagos noziegumos apsūdzētām personām atkal nesadarbosimies (līdz nākamajai reizei)

FotoPartiju apvienības Jaunā Vienotība un partijas Vienotība valdes, kā arī Saeimā pārstāvētā frakcija vienbalsīgi atbalsta Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa iniciēto sarunu uzsākšanu par iespējamu koalīcijas paplašināšanu.
Lasīt visu...

21

Kad bijusī „konservatīvā” izglītības ministre tagad vicina varavīksnes karogu

FotoKā tā varēja būt, ka no partijas "Jaunā konservatīvā partija" (vēlāk "Konservatīvie") par izglītības un zinātnes (!) ministru bija cilvēks, kas tagad savā socmediju kontā vicina varavīksnes karogu?
Lasīt visu...

21

Pieprasām noņemt pie domes ēkas izkārto varavīksnes krāsu karogu

FotoPartijas “Gods kalpot Rīgai” valde, kuras sastāvā esmu es un arī pašvaldības deputāti, pieprasām nekavējoties no Rīgas Rātsnama noņemt izkārto varavīksnes krāsu karogu, kas simbolizē atbalstu “PRAIDA” un “LGTB” kopienai. Šī karoga izkāršana neatbilst noteiktajiem normatīviem par valsts karogu izkāršanu pie sabiedriskām ēkām, un šis lēmums nav debatēts un atbalstīts kādā no Rīgas domes sēdēm.
Lasīt visu...

21

Par Stambulas konvencijas saderību ar Latvijas Satversmi

FotoPolicijas nolaidība, nenovēršot vīrieša īstenotu jaunas sievietes vajāšanu, apdraudēšanu un galu galā – nonāvēšanu, ir atgriezusi publiskajā telpā jautājumu par Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (turpmāk – Stambulas konvencijas) ratifikāciju. Latvijas valdība šo konvenciju parakstīja jau 2016. gadā, tomēr šādai rīcībai ir tikai politisks, bet ne juridisks spēks. Lai konvencija taptu patiešām saistoša, nepieciešama parlamenta rīcība ratifikācijas veidā, kam jau septiņus gadus pietrūkst deputātu vairākuma.
Lasīt visu...

21

Prezidenta vēlēšanas pasaules dienā bez tabakas

FotoTas, protams, ir simboliski, ka Latvijas Saeima nolēmua vēlēt Latvijas prezidentu 31. maijā – Pasaules dienā bez tabakas (World No Tobacco Day).
Lasīt visu...

12

Lembergs? Jūs ko! Kas tas vispār tāds? Mums rūpe tikai par valsti!

FotoZaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcija uzskata, ka šajā saspringtajā ģeopolitiskajā situācijā, kāda valda pasaulē, nav īstais laiks, kad Latvija var ļauties eksperimentiem valsts prezidenta izvēlē, tāpēc balsojumā par valsts prezidentu deputāti atbalstīja ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču, kuram ir visatbilstošākā pieredze un zināšanas šodienas apstākļiem.
Lasīt visu...

21

Par Stambulas konvenciju, nacionālo reliģiju un prezidenta vēlēšanām

FotoKurta Vonnegūta romānā "Kaķa šūpulis" var atrast Bokonona dziesmiņu, kas ir gana dziļdomīga: Žūpa, kas parkā uz soliņa dzied, Mednieks, kas tīģeru medībās iet, Ķīniešu zobārsts, Angļu karaliene Ir mezgliņi, ko viens pavediens sien. Smalks, smalks pavediens – Tik dažādi ļaudis, bet kamoliņš viens.
Lasīt visu...

15

Mūsu labvēlis Meroni palūdza uzrakstīt par Lembergu, un nevarējām atteikt

FotoKurš no viņiem? Gremdēs vai atbalstīs, apsolīs un apžēlos?! Tieši tāda pašreiz ir augstāko vērtību nesēja, arī drošības garanta – nākamā Latvijas prezidenta – atlases un ievēlēšanas intriga. Izrādās, ka bez Lemberga nevar. Tāda ir cena, ja valdības koalīcija nespēj vienoties par vienu kopēju Valsts prezidenta kandidātu.
Lasīt visu...

21

Latvijas psihiatriem – noraidījums!

FotoLaikā, kad tik daudz emociju un spraigu cīņu uz ledus, sāncensības gars pēkšņi pārņēmis arī gluži negaidīti saformējušos komandu – Latvijas psihiatrus. Lai arī patīkamāk noteikti būtu svinēt Latvijas svarīgāko uzvaru, diemžēl nāksies brīdi uzkavēties arī šajā publiskās diskusijas laukumā, īsi atvairot izdarītos metienus pa maniem vārtiem.
Lasīt visu...

8

Vai īstie prezidenta amata kandidāti ir Mūrniece, Zīle un Simanovičs?

FotoTā vien izskatās, ka pašreiz izvirzītajiem valsts prezidenta amata kandidātiem nav cerību iekarot Rīgas pili, jo nevienam nav nav tik liela atbalsta, lai saņemtu ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu. To lieliski apzinās arī politiķi.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Tiesības nogalināt: Krievijas gadījums

Kas notiek, kad civilā vara netiek galā ar tiem, kuru rokās ir ieroči? Sākas haoss, un taisnība ir tam, kurš stiprāks....

Foto

Kaut kāds izlēcējs iedomājas, ka var domāt citādi nekā mēs, izcilie eksperti un speciālisti, kuriem ir pašreizējos datos balstīts pareizais viedoklis

Pēc pēdējā nedēļā izskanējušajiem Nila...

Foto

Vai nākamais prezidents arī dalīs ordeņus savējiem un garāmgājējiem?

“Nav īstais brīdis eksperimentiem ar koalīciju,” teic Uldis Pīlēns, Valsts prezidenta amata kandidāts, skaidrodams savu pārliecību par...

Foto

Prokremliskā pagale. Levits bija tieši tāds savā vietā, kāds bija nepieciešams prokremliskajiem spēkiem

Grūti pateikt, kāpēc tieši Saeimas kontekstā Latvijas valsts prezidents Egils Levits ieraudzīja kaut...

Foto

Kā tad lai māca Latvijas vēsturi?

Latvijā virmo diskusijas par vēsturi un tās mācīšanu skolās. Pēc jaunās Skola 2030 programas ieviešanas Latvijas skolās vēsture netiks mācīta atsevišķi no...

Foto

Nākamajam valsts prezidentam ir jāspēj vadīt Latviju iespējamā Trešā pasaules kara apstākļos!

Personīgi man nešķiet būtiski, lai valsts prezidents vaļējā automašīnā trauktos pa valsti un sveiktu...

Foto

Naida kurināšanas troļļi Latvijā mēģina iebiedēt un apklusināt mūs, objektīvos, drosmīgos un sabiedrības interesēs strādājošos žurnālistus, neļaujot mums darīt visu, kas mums ienāk prātā

Nesen beidzu...

Foto

Rinkēviča unikālais skapis

Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča gadījums Latvijas politikā ir saistāms ar mērķtiecīgu darbu, kur visa pamatā ir ne tikai spēja izmantot apstākļus, bet tos...

Foto

Baltkrievija Krievijas kabatā

Aleksandra Lukašenko sliktais veselības stāvoklis liek domāt par to, kas var notikt, ja viņš nespēs pildīt vadoņa lomu. Pirms tas kļūst skaidrs, atskatīsimies,...

Foto

Pietiek nopietnības: Maksimu Galkinu par valsts prezidentu!

Ņemot vērā ārkārtīgi sarežģīto situāciju pēc Leviatāna k-ga atsacīšanās kandidēt, ierosinu meklēt neordinārus risinājumus. Viens no tiem būtu ārkārtas...

Foto

Cik baisi, ka lieliskais Latvijas nepārtrauktības doktrīnas tēvs Levits ir piekāpies prokremliskā oligarhāta kalpu sazvērestības priekšā

Ja vesels prezidents, vārdā Egils Levits, atsakās atkārtoti pretendēt uz...

Foto

Piesakos konkursā par vistukšāko un visfrāžaināko prezidenta amata kandidāta paziņojumu

Dārgie draugi! Es, tāpat kā daudzi, vēlos redzēt mūsu Latviju modernu un stipru. Moderna Latvija manā...

Foto

Valdība atļauj elpot

Šķiet, Latvijā var uzelpot brīvāk. Pat mediji informē, ka “uzpurņu” ēra beigusies. Ministru kabinets šā gada 9. maija sēdē tiešām mainīja epidemioloģiskās drošības...

Foto

Kremļa rokas nozākātajam Egilam Levitam ir ļoti zems reitings? Viņam vienalga nav alternatīvas, jo Gunāram Astram un Jānim Čakstem „reitings” bija vispār nekāds!

2019. g. jūlijā...

Foto

Gada laikā kampaņa „Runā latviski” panākusi ievērojamas pārmaiņas

7. maijā apritēja gads, kopš sociālajos tīklos twitter un Facebook tika uzsākta sabiedriska kampaņa #RunāLatviski #AtkrieviskoLatviju. Nesen līdzdalības...

Foto

Egila Levita kancelejas darbinieku algas ir tik mazas, ka drīz viņus piemeklēs bads

Ordeņu šķinda Rīgas pilī, Kremļa atbalstītāju bļaurības Esplanādē un “gatavošanās” 9. maija pseidosvinībām...

Foto

Nekonsekventi lēmumi un valsts spiediens uz tieslietu sistēmu ir nepieņemama un bezatbildīga rīcība

Pārsteidzīgi paziņojumi, nepamatoti izteikumi Latvijas politiskajai videi nav nekāds jaunums, taču tagad pieņemts...

Foto

Kliedzoši!

Šis ir KLIEDZOŠI! Es pats esmu vecāks, un sirds sažņaudzas, redzot, ka Latvijā notiek šādas drausmas. Man trūkst vārdu... Vai tas ir tas Latvijas izslavētais...

Foto

Bordāna “eža cimdu” mantiniece

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere plašā intervijā, liekulīgi iepinot tēzi par Temīdas apolitiskumu, cenšas pārliecināt publiku, ka “nevainīguma prezumpcija tiek un tiks augstā...

Foto

Tikai tautas ienaidnieki var neuzticēties Latvijas valsts lieliskajām institūcijām un šaubīties par demokrātijas noturību pasaulē!

Ministres kundze! Nacionālo bruņoto spēku komandiera kungs! Karavīri un parādes dalībnieki!...

Foto

Krievi ir nosprieduši – ja nav taustāmas jēgas no viņu balsīm parlamentā, tad balsos par klauniem, būs vismaz jautrāk

Ukrainas karš liecina, ka pasaule nevar būt droša...

Foto

Kamēr policijā turpinās strādāt šādi andronkuļi, upuri neziņos

Sieviete, ko bijušais dzīvesbiedrs nodur maza bērna priekšā. Sieviete gaidībās, kuru dzīvesbiedrs nosit līdz nāvei, apzināti spīdzinot pirms...

Foto

Kas vispār var sodīt Levitu un viņa bandas dalībniekus?

Egils Levits un tā visa banda ap viņu, kas safabricēja kriminālprocesu un pasūtīja kratīšanas, meklējot Viltvārža un...

Foto

Ar e-adresēm valsts aparāts ir modernizējis birokrātiju, taču par tās palielināšanas cenu

Oficiālā elektroniskā adrese (e-adrese) ir valsts ieviests rīks, caur kuru tiek nodrošināta korespondence starp...