Par izteikumiem saistībā ar apņemšanos nepildīt Saeimā apstiprināto "Nacionālās drošības koncepciju 2023”: sniedziet paskaidrojumus, kultūras ministres kundze!
Nacionālās apvienības deputāti05.10.2023.
Komentāri (81)
Iesaki rakstu: 
Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 124. panta pirmo daļu iesniedzam kultūras ministrei Agnesei Loginai ("Progresīvie") adresētu deputātu pieprasījumu. Lūdzam dot vārdu 14. Saeimas deputātam Jānim Dombravam, lai motivētu pieprasījumu.
2023. gada 19. septembrī valdība Ministru kabineta sēdē apstiprināja Iekšlietu ministrijas, drošības iestāžu un citu institūciju kopīgi izstrādāto “Nacionālās drošības koncepciju 2023” (turpmāk - Koncepcija).
Šā gada 27. septembri šo Koncepciju izskatīja un apstiprināja Nacionālā drošības padome un Saeimas Nacionālās drošības komisija, bet 28. septembri Koncepcija tika apstiprināta Saeimā, tādējādi normatīvajam aktam iegūstot likumdevēja gribas apliecinājumu ar atbilstošu juridisku spēku.
Koncepcija ir pieņemta, lai, īstenojot mērķtiecīgu valsts politiku, mazinātu apdraudējumu nacionālajai drošībai. Tās 7. nodaļā “Latvijas informatīvajai telpai radītā apdraudējuma novēršana" ir teikts: “Ņemot vērā, ka Latvijā notiek valsts valodas lomas stiprināšana visās daves sfērās, no 2026. gada 1. janvāra ari sabiedrisko mediju veidotajam saturam iābūt tikai latviešu valodā un valodās, kas ir piederīgas Eiropas kultūrtelpai, tādējādi veicinot visu Latvijas iedzīvotāju piederību vienotai informatīvajai telpai, kas ir balstīta latviešu valodā un citās ES, Eiropas Ekonomikas zonas un ES kandidātvalstu valodās. Valstij pārstājot finansēt saturu krievu valodā, tiktu noslēgts vienotas informatīvās telpas izveides process, savukārt komerciālajos medijos saturs krievu valodā par privātiem līdzekļiem turpinātu pastāvēt.”
Nacionālās drošības likums noteic, ka koncepciju sagatavo valdība, izskata Nacionālās drošības padome un apstiprina Saeima ne retāk kā reizi katrā sasaukumā līdz sava pinnā darbības gada 1. oktobrim.
Pretrunā ar likumdevēja pieņemto valstisko uzstādījumu Jūs kā par integrācijas un mediju jomu atbildīgā kultūras ministre raidījumā "Spried ar Delfi" paudāt: „Šis ir drošības jautājums, un mēs nevaram pieņemt, ka 2026. gadā mums vairs nebūs nepieciešamības runāt pārbaudītu informāciju krievu valodā”, "uzskatu, ka liela pievienotā vērtība ir tam, ka mēs komunicējam (ar sabiedrību) arī krievu valodā. (..) Mēs pie šī jautājuma (par sabiedrisko mediju raidīšanu krievu valodā arī pēc 2026. gada) atgriezīsimies caur mediju politiku, un tas ir tas, ko mēs arī darīsim. (..) Es plānoju šo jautājumu atkal atvērt (2026. gada termiņa atcelšanu), jo tas ir drošības jautājums.
Ar Šiem apgalvojumiem Jūs faktiski izteicāt apņemšanos nepildīt likumdevēja apstiprināto Nacionālās drošības koncepciju.
Līdz ar to mēs Jums pieprasām:
1. skaidrot savus publiskos izteikumus par Koncepcijas pārskatīšanu;
2. paskaidrot, vai publiskie izteikumi saistībā ar Koncepcijas drīzu pārskatīšanu atbilst labas pārvaldības principiem;
3. sniegt informāciju, kādas darbības Jūs plānojat veikt, lai īstenotu Koncepcijā noteikto.
Seko mums 
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
Pirms diviem gadiem bērnu ārste Anda Čakša kļuva par izglītības un zinātnes ministri, un viņa skaidri apzinājās, ka bērni jāapmāca peldētprasmē, jo tas glābj bērnu dzīvību. Un vēl viņa apzinājās un deklarēja, ka bērniem jāapmeklē peldēšanas nodarbības, jo tas nostiprina veselību, samazina aptaukošanos un nostiprina stāju. Man ir šo solījumu videoieraksti. Pagājuši divi gadi, bērnu peldētprasmes veicināšana palikusi tukšu solījumu un birokrātisku atskaišu līmenī. 
Šis būs hrestomātisks pastāsts par ierēdņu un politiķu attiecībām. Un te pat nav runa par to, ka konkrētais politiķis ir bijis gana vājš, lai konkrētajā attiecību partijā tiktu apspēlēts, bet gan vairāk to, kādā varas, nesodāmības un ārēju stimulu (?) paralēlajā universā mēdz dzīvot ierēdņi, kuriem mēs visi maksājam algu un esam pastarpināti deleģējuši milzu varu.
Politologs Jānis Ikstens šajās dienās ir paudis, ka lielā problēma ir nevis reisu atcelšana, par ko tagad liela ažiotāža, bet gan tas, ka pretēji solījumiem “airBaltic” joprojām nav izdevies piesaistīt investoru. Precīzi! Bet kāpēc nenāk investors? Jo redz, ka investora piesaiste ir izmisuma solis, lai izdzīvotu, tāpēc vēl nogaida, līdz varēs, tā teikt, savākt par sviestmaizi? Iespējams.
Vakar Martins Gauss LTV formulēja divas lietas. Pirmā, ka ar lidojumiem no Rīgas kompāniju uzturēt nevar. Mūsu vizināšanu. Tas ir tas, ko saku gadiem. Nekad nav bijusi šāda iespēja, perspektīva - tikai subsidēšana. Tā gadiem ilgā runa par peļņu, naudas atpelnīšanu vienmēr ir bijusi tikai meli. Guntars garantē.
Tautai, kura sagājusi matos par tēmu “vajag dzemdēt bērnus vai nē”, nevar būt nākotnes. Ne labas, ne sliktas. Vispār nekādas.
Daudzas lietas cilvēks ir izdomājis, lai ar tām cīnītos. Piemēram, noteicis darba laiku, darba dienu skaitu, atalgojumu – arī to, ka daži vienmēr būs tādi kā priekšnieki vai galvenie, kas izrīkos, bet citi ies par viņiem balsot un – aiz muguras aprunās. Tieši tāpat, kā tas ir iekārtots, tieši tāpat to visu var pārkārtot, uzlabot, mainīt. Kas tam ir vajadzīgs? Cilvēki un audzināšana.
