Par Jāņa Daliņa stadiona labiekārtošanu un attīstību
Līga Tarbuna, Valmieras pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļa14.10.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valmieras pilsētas pašvaldība vairākkārt skaidrojusi, kā tika veikta Jāņa Daliņa stadiona labiekārtošana 2010.gada pavasarī. Taču, ņemot vērā, ka joprojām nerimst biedrības Sabiedrības iniciatīvas centrs rosināta diskusija publiskajā telpā un vienpusēja dažādu pieņēmumu interpretācija, vēršam uzmanību, ka 2009. gada 27. novembrī Valmieras pilsētas pašvaldība saņēmusi iesniegumu (Nr.3-11/61), kurā SIA Jāņa Daliņa stadions valdes priekšsēdētājs Haralds Bruņinieks lūdz pašvaldību apsekot teritoriju pie stadiona hokeja laukuma, viesnīcas un atļaut nocirst vairākus nokaltušos kokus, tai skaitā ozolu pie stadiona centrālajiem vārtiem.
Iesniegumā minētā informācija liecina, ka biedrības Sabiedrības iniciatīvas centrs pārstāvis Haralds Bruņinieks kā toreizējais SIA Jāņa Daliņa stadions valdes priekšsēdētājs pats iniciējis un ierosinājis koku izciršanu.
Atkārtoti informējam, ka saskaņā ar saņemtajiem atzinumiem no dažādām struktūrām, kur Sabiedrības iniciatīvas centrs vērsies, lai pārbaudītu koku ciršanas procesu un koksnes realizāciju, līdz šim brīdim nav konstatēti nekādi pārkāpumi vai tiesību normām neatbilstoša rīcība.
SIA Vidzemes Olimpiskais centrs un Valmieras pilsētas pašvaldība divu gadu laikā ir ieguldījuši daudz līdzekļu stadiona atjaunošanā un renovācijā. Stadiona apsaimniekotājs SIA Vidzemes Olimpiskais centrs ir izstrādājis attīstības priekšlikumus, kuros kopā ar stadiona pārbūvi ir iecerēta vieta arī vieglatlētikas manēžai. Turklāt jau noslēgusies bērnu rotaļu laukuma ierīkošanai veiktā iepirkuma procedūra, parakstīts līgums par jauna rotaļu laukuma izveidi Jāņa Daliņa stadiona teritorijā.
Ja darbi ritēs saskaņā ar plānoto grafiku, šā gada novembra beigās tiks atklāts jauns un mūsdienīgs rotaļu laukums. Savukārt sporta pasākumu ziņā ir plānots turpināt attīstīt Valsts prezidenta balvas izcīņas vieglatlētikā sacensību līmeni, kā arī kandidēt 2016. gadā Valmierā uzņemt Latvijas 4. Olimpiādi.
Valmieras pilsētas pašvaldība uzsver, ka šogad Jāņa Daliņa stadions un tā apsaimniekotājs ir izpelnījies daudz pozitīvu atsauksmju un kļuvis par vienu no Valmieras iedzīvotāju iecienītākajām vietām, kur aktīvi pavadīt brīvo laiku. Šogad stadions daudziem Latvijas vieglatlētiem un BMX riteņbraucējiem bija vieta, kur trenēties, lai gatavotos izšķirošajiem startiem Londonas Olimpiskajās spēlēs. Par tradīciju kļuvušas arī vasaras nometnes Latvijas vīriešu basketbola izlasei.
Tāpat stadions ir vieta, kur regulāri tiek rīkoti Latvijas mēroga un starptautiski pasākumi, piemēram, Pasaules čempionāts jauniešiem ugunsdzēsības sportā, Latvijas čempionāts Kalniešu spēlēs, vieglatlētikas sacensības Valsts prezidenta balva, kas pulcēja Baltijas valstu labākos atlētus, kā arī viesus no Krievijas, Baltkrievijas, Dienvidāfrikas Republikas, Ukrainas, Kenijas, Uzbekistānas un Paragvajas.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
