Par juridiskā departamenta direktori lidostā ieceļ bijušā SAB direktora brāļasievu
PIETIEK13.11.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Par jauno Starptautiskās lidostas Rīga juridiskā departamenta direktori ir iecelta persona, kuras nozīmēšanā radnieciskām saitēm ir bijusi pietiekama nozīme, lai viņu nosauktu par jau kārtējo „šofera meitu”: nozīmīgākais fakts jaunās amatpersonas dzīvē ir tas, ka Santa Kamaldiņa ir kādreizējā Satversmes aizsardzības biroja direktora Laiņa Kamaldiņa brāļasieva.
Nekādu oficiālu informāciju šai sakarā lidostas vadība nav sniegusi, taču no drošiem avotiem Pietiek zināms, ka par lidostas juridiskā departamenta direktori – kas ir viens no nozīmīgākajiem amatiem lidostā – ir iecelta Santa Kamaldiņa.
Par to, ar ko Kamaldiņa nodarbojusies pēdējos gados pirms iecelšanas augstajā amatā, ziņu nav. Valsts ieņēmumu dienesta publisko datu bāze rāda, ka līdz 2012. gada sākumam viņa strādājusi Rīgas domes Īpašuma departamentā un darbu pametusi ar „zeķē” uzkrātiem 8500 latu.
Taču nozīmīgākas par Kamaldiņas profesionālajiem sniegumiem ir viņas radniecības saites: kā norādīts viņas amatpersonas deklarācijā, jaunās lidostas amatpersonas vīrs ir Salvis Kamaldiņš, kurš līdz šā gada februārim bija Veselības inspekcijas administrācijas vadītājs, kurš līdz šā gada februārim bija Veselības inspekcijas administrācijas vadītājs un no amata aizgāja ar deklarētiem 20 000 eiro uzkrājumiem skaidrā naudā.
Savukārt Salvja Kamaldiņa brālis ir Lainis Kamaldiņš – kādreizējais Satversmes aizsardzības biroja direktors, par kuru iespējamām ciešajām saitēm ar atstādināto Ventspils domes priekšsēdētāju Aivaru Lembergu pirms dažiem gadiem daudz ziņoja mediji.
Pirms dažiem gadiem tika informēts, ka sakarā ar izmaiņām iepriekš Lemberga un viņa kompanjonu kontrolētajā AS Latvijas kuģniecība Kamaldiņam tajā nāksies zaudēt galvenā drošībnieka darbu. Savukārt pēc tam Kamaldiņš tika pieminēts sakarā ar stāšanos darbā valsts akciju sabiedrībā Latvijas dzelzceļš.
Par to, kāda tieši varētu būt Lemberga loma Kamaldiņa radinieces jaunajā nozīmējumā, drošu ziņu nav, taču, kā zināms, lidosta pašlaik ir Lemberga vismaz daļēji kontrolētās Zaļo un zemnieku savienības "ieņemtās" Satiksmes ministrijas pārziņā.
Ar Lembergu saistītajās aprindās Kamaldiņš tiek raksturots kā „ļoti labi informēta” persona, kas atrodas ļoti tuvu Lembergam. Bijušo Satversmes aizsardzības biroja (SAB) priekšnieku, kurš pēc darba SAB tika iekārtots Lemberga kontrolētās Latvijas kuģniecības (LK) drošības dienestā, dēvē par Lemberga drošībnieku, kurš, izmantojot savus sakarus, iespējams, dažam izlīdzējis arī privāto kolekciju papildināšanā ar noklausīšanās iekārtām. Kamaldiņš saukts arī par instrumentu, bīstamu ieroci, kas nonācis Lemberga rokās.
Oficiāli Kamaldiņš nekad nav apstiprinājis, ka ar mutisku Lemberga rīkojumu 2003.gada oktobrī, četrus mēnešus pēc aiziešanas no astoņos gados iesildītā SAB šefa krēsla, bija nokļuvis LK drošības dienestā un ka, tur strādādams, rūpējies ne tikai par LK informācijas apriti.
Runas par savu ļoti tuvo saikni ar Lembergu Kamaldiņš dēvējis par „galīgiem murgiem, baumām, nomelnošanas kampaņu, meliem, nav neviena fakta”. Ar šādām frāzēm bijušais SAB šefs atspēkojis pret sevi vai paša izveidoto SAB vērstās aizdomas par noziegumu piesegšanu.
Šādi atspēkoto aizdomu kontā ir bijušas arī bažas par deviņdesmito gadu beigu lielākajā korupcijas skandāla - Latvenergo trīs miljonu lietas piesegšanu un naudas saņemšanu no Lihtenšteinā reģistrētas ārzonas savā kredītkartē.
Ar frāzēm par tukšiem meliem Kamaldiņš atspēkojis arī aizdomas par viņa savulaik vadītā SAB rokas pielikšanu Valsts ieņēmumu dienesta darbinieka, degvielas kontrabandas shēmas atklājēja Vjačeslava Liscova nošaušanu, jo pistole, ar kuru muitnieks tika nogalināts, bija "piešauta" tolaik Kamaldiņa vadītajā SAB.
Uz izdomājumu un baumu rēķina, kas izplatīti atriebības un nomelnošanas vēlmes dēļ, Kamaldiņš savulaik arī norakstīja runas par viņu kā personu, ar kuras sakariem varas partijām lojālajām firmām nodrošināts tā sauktais zaļais koridors - legāls kontrabandas ceļš.
2007.gada sākumā, kad ekspremjera Aigara Kalvīša (Tautas partija) laikā Saeimā tika virzīti asi kritizētie grozījumi drošības iestāžu likumos, Kamaldiņš parādījies publiskajā apritē kā Saeimas Nacionālās drošības komisijas konsultants. Tomēr šo amatu viņš neieguva.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
