Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kāda augsta Latvijas amatpersona baidās saņemt otro vakcīnu pret Covid–19 ar AstraZeneca/Oksfordas universitātes vakcīnu. Iespējams, pirmajai vakcīnas devai bija blaknes – slikta pašsajūta, drudzis vai pat sāpes vakcinācijas brīdī un pēc tam.

Iespējams, ka amatpersona pārvalda angļu un vācu valodu un lasa baisas ziņas par 7 nāves gadījumiem, kas, iespējams, bijuši saistīti ar šo vakcīnu.

Tiesa, šo baiso nāves gadījumu aprakstā dominē atziņa, ka mirušās bijušas sievietes, kas lietojušas kontracepcijas tabletes un smēķējušas, bet mūsu amatpersona neatbilst nevienai no šīm pazīmēm.

Un tomēr – tā kā man nav bijusi iespēja pajautāt augstajai amatpersonai, kāpēc tā izvairās saņemt AstraZeneca/Oksfordas universitātes vakcīnu, konsekventi turpināšu šo amatpersonu dēvēt par amatpersonu un ne ar pušplēstu vārdu nenorādīšu, kuru tieši es domāju.

Kā partizāni klusē arī valdības politiķi un Panorāma.

Gluži tāpat augstās amatpersonas birojs, Vakcinācijas birojs un Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Komunikācijas daļas vadītāja kategoriski atsakās paust jebkādu ziņu – kāpēc godājamā amatpersona pazudusi no publiskās telpas un baidās no vakcīnas līdzīgi kādam krievu multiplikācijas filmas varonim – Āfrikas upju dzīvnieciņam.

Minētās amatpersonas rīcība man un maniem kolēģiem lika aizdomāties par konsekvencēm.

Pirmā konsekvence būtu skaidra – amatpersona pirmo vakcīnas devu ir saņēmusi un ar Covid–19 ļoti smagi saslimt un nomirt vairs nevar. Tātad – varēs svinēt Jāņus, Latvijas valsts 103. jubileju un ziemassvētkus, jo no Covid–19 nebūs mirusi, pat ja otrreiz nevakcinēsies.

Sarežģītāk ir ar variantu – otrajā vakcinācijas kārtā vakcinēties ar citu vakcīnu.

Vācijā un Dānijā izskan aicinājumi – tos, kas pirmoreiz vakcinējušies ar AstraZeneca/Oksfordas universitātes vakcīnu, otrajā kārtā vakcinēt ar Pfizer/BioNTech vakcīnu.

Šajā variantā ir vairāk zināmo nekā nezināmo. Kaut ir zināms, ka Eiropā jau ir cilvēki, kas šādu kombināciju ir saņēmuši, par šo kombināciju nav nekādu pētījumu.

Diezgan nopietna problēma ir apstāklī, ka Pfizer/BioNTech ir mRNS vakcīnas. Nukleīnskābju vakcīnu darbības mehānisma pamatā ir organismā dabīgi notiekošie procesi – transkripcija un translācija, kuri ir nepieciešami proteīnu producēšanai.

Ja organismam trūkst kāda proteīna, tad informācija par to vispirms ar transkripcijas palīdzību tiek nolasīta no DNS un producējas mRNS. Pēc tam translācijas procesā informācija tiek nolasīta no mRNS un producēts proteīns.

Tādā pašā ceļā organisms var producēt jebkuru, arī svešas izcelsmes proteīnu, ja vien ir pieejama attiecīgā mRNS. Nukleīnskābju vakcīnu priekšrocība ir tāda, ka tās ir samērā vienkārši ražot, turklāt ražošanas process dažādu vīrusu vakcīnām ir ļoti līdzīgs un tādējādi viegli pielāgojams.

Galvenais vakcīnu trūkums ir mRNS nepieciešamība iekļūt organisma šūnās – lai varētu sākties proteīnu ražošanas process.

mRNS kodolā nav jānokļūst, taču mRNS vakcīna ir salīdzinoši ļoti nestabila. Salīdzinājumā ar citiem vakcīnu veidiem mRNS vakcīnu ražošana ir ķīmisks process, kurā netiek izmantota šūnu kultūru audzēšana. mRNS arī nevar integrēties cilvēka DNS genomā un to izmainīt.

Savukārt Oksfordas Universitātes/AstraZeneca vakcīna ir adenovīrusu vektoru vakcīna, kura no SARS-CoV-2 satur tikai S proteīna ģenētisko informāciju DNS formā, kas ir iekļauta modificēta adenovīrusa genoma sastāvā.

Adenovīrusi ir cilvēka organismam samērā nekaitīgi un mēdz izraisīt iesnām līdzīgus simptomus, turklāt no vakcīnā izmantotā varianta ir izņemti gēni, kuri ir atbildīgi par vīrusa vairošanos.

Modificētais adenovīruss ar S proteīna gēnu organisma šūnās iekļūst daudz efektīvāk. Tomēr lielai daļai cilvēku dzīves laikā ir izstrādājusies imunitāte pret adenovīrusiem, tādēļ pastāv iespēja, ka imūnā sistēma vakcīnu iznīcina, vēl pirms tā spēj iedarboties.

Tādēļ Oksfordas Universitātes/AstraZeneca vakcīna satur modificētu šimpanžu adenovīrusu, pret kuru cilvēkiem nevarētu būt izstrādājusies vērā ņemama imunitāte.

Stāsts par abām vakcīnām izklausās līdzīgi. Tomēr īstas pārliecības par to, ka šīs vakcīnas var krustot, man nav.

Salīdzinājumam sena bērnu anekdote: puisītis ar vectēvu staigā pa zooloģisko dārzu, un puisītis jautā – kas tas tāds? Vectēvs stāsta – zirgēzelis. Tēvs viņam zirgs, bet māte ēzeliene. Pieiet pie nākamā voljēra – kas tas tāds? Vectēvs saka – skudrulācis. Puisītis izbrīnīts: tas nevar būt…

Manuprāt, cilvēka imunoloģiskā sistēma arī varētu būt nedaudz izbrīnīta par dažādu veidu vakcīnu kombināciju.

Un es tiešām neesmu pārliecināts, vai tiešām tieši ar augsto Latvijas amatpersonu būtu jāsāk eksperiments – pēc pirmās Oksfordas Universitātes/AstraZeneca vīrusu vektoru vakcīnas vakcīnas devas kā otro devu vakcinēt Pfizer/BioNTech mRNS vakcīnu.

Man jāteic, ka itin plaši pētījumi ir jau veikti ar variantu – pirmā vakcīna Oksfordas Universitātes/AstraZeneca, otrā – Sputnik V otrā vakcīna.

Krievijā, Gamaleja institūtā izstrādātā Sputnik V arī ir adenovīrusa vektora vakcīna (līdzīgi kā Oksfordas Universitātes/AstraZeneca vakcīna), kuras sastāvā ir gan 26. tipa adenovīrusu vektors (pirmajai devai), gan 5. tipa adenovīrusu vektors (otrajai devai).

Ideja izmantot divus dažādus adenovīrusu tipus ir tāda, ka pēc otrās vakcinācijas imūnā atbilde varētu tikt pastiprināta pret abu vakcīnu kopīgo komponenti – t.i. S proteīnu.

Informācija par šādiem pētījumiem ir atrodama jau itin nopietnos žurnālos, un šī kombinācija tiek atzīta par labu esam.

Tikai es neesmu pārliecināts, vai tieši Latvijas augstajai amatpersonai būtu jākļūst par globālo sūtni šai angļu/krievu vakcīnu kombinācijai.

Es pieļauju, ka pēc dažiem mēnešiem, kad būs veikti daudzmaz cienījami pētījumi, labākā kombinācija tiem, kas jau saņēmuši Oksfordas Universitātes/AstraZeneca vakcīnas pirmo devu, bet kategoriski atsakās no otrās, būs otro devu vakcinēt ar JanssenCilag/Johnson&Johnson vakcīnu, kas injicējama tikai vienreiz, kam ir relatīvi mazāk blakņu, kuras lietošana vakcinācijā šobrīd pārtraukta un kuru veselības ministrs Daniels Pavļuts nolēmis lietot galvenokārt bezpajumtnieku vakcinēšanai.

Nemēģināšu iztēloties, kā notiktu augstās valsts amatpersonas vakcinācija kopā ar bezpajumtniekiem vai patversmju iemītniekiem.

Katrā ziņā mans ieteikums godājamajai valsts amatpersonai būtu saņemties un vakcinēties ar otro AstraZeneca/Oksfordas universitātes vakcīnas devu. Nav zāļu bez blaknēm, nav vakcīnu bez blaknēm.

Blaknes vakcīnām ir retas, bet ar recēšanas traucējumiem saistītās blaknes – apmēram vienam uz vienu miljonu vakcinēto. Iespējas saslimt ar Covid–19 pat pēc pirmās saņemtās vakcīnas devas ir itin lielas.

Manuprāt, nav redzamu atšķirību starp dažādu vakcīnu sasniedzamo rezultātu, sargājot no Covid–19, tāpat nav redzamu atšķirību starp dažādu vakcīnu blakņu incidenci.

Kampaņa pret vienu vakcīnu noteikti ir veikta ar citu konkurējošu firmu atbalstu. Globālā farmācijas industrija ir miljardu industrija, un cīņa par savu miljardiņu parasti notiek, reklamējot savu produktu un nomelnojot konkurentus.

AstraZeneca sākotnēji vakcīnas pārdeva britiem un Britu sadraudzības valstīm, iemantojot Eiropas piktumu.

Arī breksits Briseles ierēdņiem ir atstājis nepatīkamas mieles, un viņi labprāt publiskai apskatei izcēla katru – pat sīku AstraZeneca neveiksmi.

Protams, jāņem vērā arī īpašo Latvijas gaisotni, kad politisku lēmumu iespaidā pērnā gada nogalē dažas vakcīnas netika iepirktas.

Pēc tam notika savstarpējas politiķu „razborkas”, kad vainu mēģināja uzgrūst vakcīnu loģistikas kompānijai, kurā 7% akciju pieder ārstam, kas savulaik ar vājiem panākumiem balotējies Saeimas vēlēšanām.

Un tomēr – galvenā bēda Latvijā ir tā, ka Veselības ministrija un Vakcinācijas birojs rīkojas īpaši haotiski gan vakcīnu iegādē, gan izplatīšanā, gan iedzīvotāju reģistrācijā, radot pamatotu neapmierinātību cilvēku vidū un pretestību vakcinācijas procesam.

Tūkstoš antivakcinēšanas aktīvistu nespēj nodarīt vakcinācijas procesam tik daudz ļauna kā Daniels Pavļuts un Eva Juhņēviča. Latvijā divas vakcīnu devas saņēmuši (tātad IR vakcinēti) mazāk par 1% iedzīvotāju, un ar šo rezultātu Latvija pārliecinoši ir pēdējā vietā Eiropā.

Varbūt augstā valsts amatpersona vienkārši vēlas būt karognesējs šim valsts vakcinācijas haosam?

Novērtē šo rakstu:

130
16

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Homofobu naidam jāpieliek punkts: grupveida izvarošanas upuru ķengātāja atklātā vēstule Latvijas augstākajām amatpersonām

FotoPēdējo dienu notikumi Latvijā, kad dzīvību zaudēja puisis (Normunds Kindzulis), ir skaidri pausta sabiedrības homofobiskā, neiecietīgā attieksme pret cilvēku, kas neizvēlējās savu seksuālo orientāciju, šķirstot katalogu, un nevēlējās beigt savu dzīvi 29 gadu vecumā, vērojot, kā liesmas aprij viņa dzīvību. Izdarot loģiskus secinājumus pēc medijos publiski pieejamās informācijas, N.Kindzulis ir izcietis morālu spiedienu no homofobiem, kuri viņam sūtījuši naidīgus komentārus un draudus dzīvībai seksuālās orientācijas dēļ.
Lasīt visu...

21

Plānoju atsākt regulāru raidījumu vadīšanu, tāpēc iebilstu pret ierobežojumiem saistībā ar masku lietošanu raidījumos

FotoNu jau vairākus mēnešus Latvijā ir spēkā ierobežojums televīzijas un radio raidījumu vadītājiem un dalībniekiem - lietot sejas maskas, ja raidījums ilgāks par 15 minūtēm. Ārkārtējās situācijas laikā tas bija noteikts MK rīkojuma nr. 655. punktā nr.5.43.1, tagad - MK noteikumos nr. 360 par epidemioloģiskās drošības pasākumiem.
Lasīt visu...

18

Es varētu no ordeņa atteikties, jo stāvu pāri šādām lietām. Bet neatteikšos vis

FotoAprīļa pēdējā diena pārsteidza ar ziņu, ka esmu iekļauts ar Triju Zvaigžņu ordeņiem apbalvoto sarakstā. Ordeņu piešķiršana pēdējās dienās raisījusi publisku rezonansi, tāpēc uzskatu par pienākumu dalīties arī ar savām domām. Arī par atteikšanos no šī apbalvojuma.
Lasīt visu...

21

Levita - Ēlertes branža

FotoEs iedomājos situāciju - eju pa ielu ar savu suņuku... pavasarīgs gaiss, putniņi čivina un galvā pozitīvas domas raisās. Vienvārdsakot, labs noskaņojums! Bet te pēkšņi viss apgriežās kājām gaisā un garastāvoklis uz nulli, jo pretī nāk Sarmīte Ēlerte.
Lasīt visu...

21

Atjaunosim līdzsvaru sevī un sabiedrībā

Foto1918. gada 18. novembris un 1990. gada 4. maijs ir divi nozīmīgākie datumi Latvijas valsts vēsturē. Šodien aprit 31 gads, kopš 1990. gada 4. maijā Augstākā padome ar 138 deputātu balsīm pieņēma deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”. Kas šai Neatkarības deklarācijas 31. gadadienā būtu aktuālākais mūsu šodienas dievkalpojuma un lūgšanas kontekstā?
Lasīt visu...

15

Šajās pareizticīgo Lieldienās es esmu sapratis: tautai ir jādod skaidras instrukcijas

Foto2018.gada maijā es atteicos no turīga advokāta dzīves. Tas bija mans personīgs lēmums. Es nolēmu doties politikā. Kopš 2018.gada maija gandrīz katru dienu, bieži vien pat vairākas reizes dienā, esmu atklājis shēmas, runājis tiešu valodu, nebaidījies, piedāvājis risinājumus, rakstījis garus un īsus tekstus, provocējis, aicinājis, bijis dusmīgs un priecīgs, izveidojis labākās Saeimas runas, ierakstījis labāko uzrunu Vecgada vakarā pēdējos vismaz 10-15 gados un vēl visu ko. Principā 3 pilnus gadus savas dzīves esmu veltījis citiem cilvēkiem. Trīs gadu laikā no 1 tūkstoša sekotāju FB man ir 54 tūkstoši. Tam gan nav nozīmes. Šajās Lieldienās es vēlējos uz to visu paskatīties no malas.
Lasīt visu...

12

Kā uzveikt sērgu: valsts amatpersonām minimālo algu līdz uzveikšanai

FotoNu jau gads un trīs mēneši Ķīnas vīrusa, bet vēl nav bijis brīža, kad Latvijas veselības polītikas noteicēji būtu pienācīgi cīnījušies pret sērgu. Sākumu it kā varētu aizbildināt, ka nezināja un nesaprata, tak arī tas būtu melots. Jo tas, kas un kāpēc darāms, jomas lietpratējiem bija zināms arī 2019. gadā un senāk, un atliktu vien to darīt.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

NEPLP: ja divas lesbietes skūpstās, tas NAV seksuāls saturs

Lūk, šāda atbilde no Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) par Samantas Tīnas un LTV1 demonstrēto videoklipu. Īsumā:...

Foto

Tautas balss - Dieva balss

Šo devīzi bieži citēja mans šefs Guntis Melderis tajos nicinātajos padomju laikos, ja tauta domāja citādi, pretēji valdes vai viņa paustajam...

Foto

Brīnišķais kovidlaiks

Šis brīnišķais "kovidlaiks"! Nu jau ir tā, ka nevar uzrakstīt pat pāris vārdus, tiem neveltījot atsevišķus komentārus un nepaskaidrojot vēstījuma domu sīkāk - tik...

Foto

Mēs apbalvojam pareizus un noderīgus žurnālistus par izcilu ieguldījumu demokrātijas stiprināšanā un Latvijas informācijas telpas kvalitātē

Sagaidot Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 31. gadadienu, augstākie Latvijas valsts...

Foto

Ar likumu atļautie miesas bojājumi vai pat nonāvēšanas?

Viena no profesijām, kuras galvenais uzdevums ir glābt cilvēku dzīvību vai palīdzēt uzlabot veselības stāvokli, ir ārsti, taču...

Foto

Atklāta vēstule iekšlietu ministram, ģenerālprokuroram, Valsts policijas priekšniekam

Tukuma novadu un visu Latviju 23.aprīlī pāršalca ziņa par šausminošo notikumu Tukumā, kurā smagus apdegumus guva divas personas....

Foto

Manas domas par to, kas notika Tukumā

Policijas pārstāvis TV ziņās gan teica, ka varbūt tas nebija noziedzīgs nodarījums. Lai izmeklēšanai sekmējas noskaidrot patiesību, taču man...

Foto

Par likuma “Grozījumi Augstskolu likumā” izsludināšanu, neraugoties uz tā būtiskajiem trūkumiem

Satversmes tiesa ar 2020. gada 11. jūnija spriedumu atzina Augstskolu likuma 56. panta trešo daļu...

Foto

Jūs, „kautrīgie” geji un lesbietes, ar savu klusēšanu esat palīdzējuši radīt vidi, kurā vienu geju var aizdedzināt

Labdien visapkārt! Kā visiem labi klājas šajā pirmdienā? Nupat,...

Foto

Briesmīgi un necilvēcīgi ir pelnīt politiskos punktus uz noziegumu rēķina, rezultātā šķeļot sabiedrību un sējot naidu

Noziegums Tukumā ir briesmīgs un necilvēcīgs, policijai ir jāveic izmeklēšana,...

Foto

Kas un kā varētu palīdzēt Tieslietu ministrijas administrācijai tās radītās likumdošanas karikatūras un anomāliju novēršanai

Tieslietu ministrija (TM) apgalvo, ka esot “jānorāda uz vēsturiskajiem dalītā īpašuma...

Foto

Mums ir jādzīvo, nevis jāgaida, kad vīruss dosies uz Marsu

Skatos uz mūsu 100 onkuliņu un tantīšu haotiskajiem mēģinājumiem ko sakārtot... un rodas sajūta ka nevienam...

Foto

Vai apzināta diskriminācija un segregācija nolūkā pakļaut vairākumu mazākuma perversajām interesēm?

Jurijs Perevoščikovs portālā Apollo: "Laika periodā no 28.decembra līdz 15.aprīlim atklāti kopumā 73 400 Covid-19...

Foto

„Aunu un klaunu” vienošanās par sadarbību ekonomikas un zemkopības attīstībai

Pandēmijas iespaids uz tautsaimniecību šodien ir viens no valsts attīstības centrālajiem jautājumiem. Krīzes rada ne tikai...

Foto

Kas pašlaik notiek VID?

Šodien parunāsim par Valsts ieņēmumu dienestu (VID), - kas tur pašlaik notiek Ar 2021.gadu nodokļu nomaksai ir izveidots vienotais konts. Liekas, ka...

Foto

Ko mums māca „Thalidomide” pandēmija

20.gadsimta otrajā pusē daudzās valstīs zāļu ağentūras reğistrēja brīnumainas zāles Thalidomide, kas palīdzēja daudzām saslimšanām, t.sk., grūtniecēm noņēma nepatīkamās sajūtas. Zāles raksturoja ar...

Foto

Mums ir izvēle

TV 24 Preses kluba raidījumā Edijs Klaišis, jauniešu radošo centru "OPEN" vadītājs, teica: „Man nav izvēles, ja es gribu strādāt ar bērniem, man būs jāvakcinējas...”...

Foto

COVID brīvprātīgās vakcinācijas dēļ man ir divi (iespējams - ļoti stulbi) jautājumi

COVID brīvprātīgās vakcinācijas dēļ man ir  (iespējams - ļoti stulbi) jautājumi....

Foto

Par vakcināciju, čipošanu, kristietību, islāmu, Bībeli, Austrumiem un “Zvēra zīmi”

Kādreiz biju visai dziļi iesaistījies kristietībā. Tik dziļi un patiesi, ka draudze pat ievēlēja par mācītāju....

Foto

Problēma ir tajos, kuri neatstāj policistiem citu izvēli kā strādāt par braukšanas instruktoriem

Šonedēļ nogalināja vienu no mums. Nogalināja nekaunīgi, nošaujot gaišā dienas laikā blīvi apdzīvotā...

Foto

Kāpēc mums visiem jāsatraucas par Bezzubova slepkavību

Futbola aģenta Romāna Bezzubova slepkavība Rīgā gaišā dienas laikā papildina sarakstu ar daudzām skandalozām pasūtījuma slepkavībām, kas notikušas mūsu...

Foto

Mans vīrišķais testosterons ir sajūtams stipri tālāk par valstī noteikto divu metru distanci

Šis ieraksts adresēts maniem nelabvēļiem. Es ar gandarījumu vēroju Jūs, kā Jums nesanāk....

Foto

Lai izvērtētu raidījumu „Aizliegtais paņēmiens”, mēs no nodokļu maksātāju naudas samaksājām pat advokātu birojam

Latvijas Televīzijas Satura padome izvērtējusi 29.marta raidījumu "Aizliegtais paņēmiens", kura tēma bija...

Foto

4.maijā pulksten 19.00 mēs prasīsim šo

4.maijā pulksten 19.00 mēs prasīsim šo:...

Foto

Nacionālais jautājums

Kas tas ir, kas saucās dzīve? Vēders, galva, kājas, brīve? Var jau būt, ka, kādu krāpjot, Arī sevi apzogam, Cik tad ir to tīro...

Foto

Ne dienas bez jaunumiem. Par daudz cietušo suni Ārčiju, protams

Tātad Pārtikas un veterinārais dienests nupat nāca klajā ar šķietami priecīgu vēsti. Ārčija bijušajam spīdzinātājam uzlikts...

Foto

Tas viss ir jāmaina līdz pamatiem

Valsts, kurā Satversmes tiesa neievēro pamatdokumentu - Satversmi, bet Eiropas rekomendācijas....