Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ģenerālprokuratūra Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam un uzņēmējam Mārim Martinsonam uzrādījusi apsūdzības par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, norādot, ka viņi abi grupā pēc iepriekšējas vienošanās izdarījuši noziedzīgi iegūtu 250 000 eiro legalizēšanu. Kamēr ne prokuratūra, ne abi apsūdzētie nekādu informāciju nesniedz, Pietiek publicē nodaļu no Latvijas grāmatnīcās pēdējā mēneša laikā pieprasītākās grāmatas – jaunā politiskā trillera „Nauda”, kurā cita starpā atspoguļoti arī ieraksti no „pilnīgi izdomātām” sarunām viesu namā „Spāres”, - tajās figurē arī tādi personāži kā Ilmārs Rimēvičs, Māris Mortensons un Grigorijs Kuseļņikovs.

„Viņš iesprauda flešku sava bijušā ģimenes klēpjdatora sānos, sagaidīja, kad uz ekrāna parādās attiecīgā ikoniņa, ar trešo piegājienu noklikšķināja uz tās, dažas sekundes noskatījās pārdesmit audiofailu simboliņos ar viņam neko neizsakošiem datumiem un tad enerģiski noklikšķināja uz viena ar nosaukumu “Spāres. 11.09.14”.

Neko laba jau nu audio kvalitāte nebija. Iļja nebija nekāds speciālists, taču pat viņš varēja pietiekami droši secināt – šī bija nevis telefonsaruna, bet gan divu kādā telpā sēdošu cilvēku dialogs, kas bija fiksēts ar ierakstu iekārtu, kura atradās krietnā attālumā no runātājiem.

Nevienu no viņiem Iļja, protams,  nesazīmēja – visas šīs latviešu būšanas viņam bija dziļi svešas un nesaprotamas. Tas gan bija skaidrs, ka abi vīrieši, kas viens otru dēvēja par Māri un Ilmāru, ir labi pazīstami un lietišķi apspriež svarīgas lietas. Tostarp arī naudas lietas.

Sveiki, Māri.

– Labdien, labdien.

– Labi, ka atradi laiku. Ir šādas tādas lietas sakrājušās.

– Tiešām? Mēs taču vēl nesen tikāmies. Visam vajadzēja būt kārtībā…

– Izrunāsim, izrunāsim, Māri. Nav tā gluži. Bet sākumā… Kādu tēju, kafiju, vēl kaut ko?

– Tad meitene būs jātraucē. Nav vērts, Ilmār, labāk pie lietas. Nav labi ar laikiem šajās dienās. Nebija viegli izrauties, lai atbrauktu.

– Labi, labi, pie lietas… Es skatos – ir kaut kāda problēma ar ikmēneša maksājumu?

– Nu kas nu par problēmu – maza aizķeršanās. Tā reizēm gadās, tu taču zini, Ilmār. Jābūt elastīgiem. Viss būs. Ja ne tūlīt, tad drusku jāpagaida. Procesi tādi. Kipešam nav pamata.

Un te pēkšņi viss mainījās – tik negaidīti, ka Iļja gandrīz salēcās. Par Ilmāru sauktā cilvēka balss no auksti lietišķas pēkšņi pārvērtās līdz nepazīšanai. Nemaz ne tik bieži Iļja bija dzirdējis, ka vīrietis sāk spiegt, – un šis bija tieši šāds gadījums.

Tu tagad ņirgājies, ja? Tev tas liekas smieklīgi? Humorists? Budists? Par elastību un pacietību man te runāsi? Tu vispār… ķieģeļu cilātājs atradies!…

Neizklausījās, ka Māris būtu tikpat pārsteigts kā Iļja, saskaroties ar negaidīto pārvērtību, – pēc tālākās sarunas norises spriežot, viņš sarunas biedru pazina ilgi un labi. Laikam bija pieradis.

Nu labi, labi, Ilmār. Viss taču lielos vilcienos ir kārtībā. Par ko tāds strjoms? Kaut kas nav laikus ienācis vai kā? Tiešām?

– Tu man vēl prasi? Tu man vēl prasi??? Tu??? Man??? Prasi??? Vai mums nebija skaidri un gaiši norunāts? Katra mēneša desmitajā datumā man atnes tos divdesmit, kas man ir nepieciešami tekošiem izdevumiem. Kas atnes, kā atnes, kas man par daļu. Bet atnes. Kurš vārds te nav saprotams? Vai kura zilbe? Ne-pie-cie-ša-mi! Nepieciešami! Man atnes! Un kur ir? Kurš datums šodien ir, tu zini?

– Labi, Ilmār, labi. Kurš gan strīdēsies? Viss ir. Viss notiek. Es labi zinu, kas norunāts. Tavi divdesmit. Divdesmit. Reizi mēnesī. Bet ir viens mazs “bet”. Tev atnes tos divdesmit tad, ja man ienāk tas, kam tavā sakarā ir jāienāk. Es neesmu labdarības kantoris, Ilmār. Sorrī, neesmu. Ja man neienāk, tev arī neienāk. Vienkārši. Baigi vienkārši. Ienāk tavi simt. No tiem pēc visa procesa pāri paliek septiņdesmit. Piecdesmit, ko es ielieku, kur tu vēlies. Un divdesmit, kas tev ir skaidrā. Bet tas viss ir iespējams tikai tad, ja ienāk tie simt!

Bet Ilmārs tikai turpināja spiegt. Šķita, ka savā sarunas biedrā viņš nemaz neklausās.

Divdesmit! Katru mēnesi! Desmitajā datumā! Tu nezini, kādi man ir izdevumi un kad! Nav tava darīšana! Bet tava darīšana ir visu un laikā, un precīzi, un bez kādām runām. Tu domā – esi tik vienreizējs un neaizstājams? Neesi, neesi! Neesi, Māri, tu nekas! Negribi, nevari – nomainīšu, un viss.

– Nu, nomierinies taču, Ilmār. Davai, es tev uz pirkstiem parādīšu. Tā, lai skaidrs. Tas nav tā – es paņemu no bankomāta un tev atnesu. Tu taču saproti. Tu taču pats to sistēmu esi taisījis… cik gadus? Divdesmit vai jau vairāk? Man ir jāsaņem noteiktā laikā un jāizlaiž katru reizi citādāk. Es taču nevaru tevi kreditēt, ne?

– Kā – kreditēt???

– Nu, tā – kreditēt. Ja tavs Grigorijs man neieskaita to ikmēneša ciparu laikus, tad man viņa arī nav.

– Ko? Tu gribi teikt, ka Griša neko nav ieskaitījis? – Te nu beidzot Ilmārs nedaudz aprāvās.

Nu, Ilmār, tā ir jūsu darīšana. Es tev savulaik piedāvāju palīdzēt, bet tu nē – pats, pats, visu es pats! Tev vajadzētu zināt, ka tas ir viens ļoti slīps krievs. Viņi tur Maskavā reizēm arī tādus taisa.

Izklausījās, ka Māra mierīgais tonis iedarbojas. Spiegšana beidzās. Ilmārs labu brīdi paklusēja un tad jau daudz nosvērtākā balsī turpināja.

Ak tad mūsu jaukais Grigorijs atkal nav ieskaitījis… Kuru reizi sanāk šogad – trešo, ja?

– Jā, trešo. Pagaidām trešo.

Es saprotu, Ilmār, tu domā – man tāds bizness, kas man tur tādi divdesmit. Izvelku no kabatas un iedodu? Bet divdesmit, divdesmit, divdesmit – kopā jau sešdesmit štukas. Tu tur sēdi augšā, savā tronī, reālu naudu tu vispār ikdienā neredzi un vispār ar miljardiem vien operē. Bet man tā nav, Ilmār. Bizness tāpēc arī ir bizness, ka visa nauda strādā. Vienkārši tā izņemt nevar. Un tā jau visu laiku visi šitie, kas jābaro…

– Labi, Māri, labi. Es saprotu. ­– Laikam Ilmārs bija pietiekami izspiedzies, stresu izlicis un nu runāja gluži normālā, izlīdzinošā balsī. Toties Māris tikai tagad sāka uzvilkties.

Da hren tu saproti, Ilmār. Kad Grigorijs ieskaita, tad ir Ķīna vai Polija, vai vēl kaut kur kaut kā. Kamēr to visu izgriež, paiet laiks. Un, ja ir rēķināts, ka ieskaita, tad tur stāv cilvēkiem viss atvērts un gaida. Un, kad neieskaita, tad ir problēma…

Klau, Ilmār, tu tiešām negribi, lai es drusciņ palīdzētu? Visiem būs labāk… Beigtu tu spītēties… Ir lietas, ko tu māki ļoti labi, bet bizness… te viss ir citādāk, nav tā, ka atnāk viens prezidents un parāda ar pirkstu, un viss uzreiz notiek un turpina notikt…

Pat Iļjam bija skaidrs, ka nezināmajam Mārim ļoti gribētos pašam sākt kārtot lietas ar tikpat nezināmo Grigoriju. Taču spiedzīgais un iedomīgais Ilmārs acīmredzot nebija no muļķu mājām.

Zini, Kvadrāt, reizēm tev tomēr var redzēt cauri… Davai, neaizmirsti, kas tu esi un kur tu esi. Vajadzēs kaut ko vairāk – paprasīšu. Bet pagaidām – viss, labi, skaidrs. Grigorijam dzīve laikam pārāk vienkārša. Nekas, nokārtosim. Viņš turpmāk divas dienas iepriekš dos ziņu, pirms skaitīs… Droši, to es varu garantēt. Ja nesapratīs, tad izdarīsim tā, lai saprastu.

– Labi. Skaidrs, Ilmār, skaidrs. Būs labi, prorvjomsja. Ja ir problēma tieši tagad, es te tā katram gadījumam paņēmu līdzi. Nu tā, katram gadījumam. Divdesmit nē, tik daudz nevar, bet vismaz desmit.

Gandrīz vai varēja saskatīt, kā Ilmārs atplaukst, – viņš gan mēģināja saglabāt aukstu, neieinteresētu toni, bet balss tomēr nodevīgi nodrebēja.

Jā, labi. Paldies, Māri. Es zinu, ka uz tevi var paļauties… Nu, gandrīz vienmēr var…

Ilmārs brītiņu paklusēja, acīmredzot šauboties, turpināt sarunu vai ne. Tad izšķīrās.

Jā, starp citu, Māri. Mums vajadzētu pēc kāda laika apsēsties un tā nopietni parunāt. Šitie Grigoriji nāk un aiziet, bet… varētu būt, ka parādās kaut kas liels. Bet tur tad ir ļoti nopietni jāpastrādā. Droši vien tad arī Arnis… tu taču zini Arni, ja?

– Ā, to stīvo pediņu, kas zem Vaļeras gulēja? Nē, personiski ne, paldies!

– Nē, ne gluži, Māri… Drīzāk varētu teikt, ka viņš pie Vaļeras mani pārstāvēja… Nu kaut kā tā apmēram.

Vajadzēs iepazīties, Māri. Viņš var ļoti labi noderēt. Ļoti. Mums ar tevi.

– Tu tak zini, ka man tās jūsu smalkās finanses… Es esmu celtnieks, vienkāršs celtnieks. Tā vienmēr ir bijis

– Ak mūsu finanses, Māri, ja? Mūsu finanses? Mūsu? Un tu būtu tas vienkāršais celtnieks? Kurš tad te mums uz “Citas dēles” banku bija sacerējies? Un pat pakonsultēties neatnāca? Un rezultātā pa spārniem dabūja? Pats pa saviem personiskajiem spārniem? Nu, kurš tas bija?

Šis acīmredzami nebija tas, ko Māris vēlējās dzirdēt. Viņš labu brīdi paklusēja, līdz atkal ierunājās ļoti aizspiestā balsī ar metālisku pieskaņu.

Nu, kā sanāca, tā sanāca. Nevar visur vinnēt. Un ko, Ilmār, man vajadzēja tevi ņemt pulciņā? Dot tev daļu tikai tāpēc, ka tu tāds foršs esi? Zini, cik tur visādu gudrinieku man jau vajadzēja paņemt? Naudas nevienam nav, bet piesūkties – to gan gatavi. Ietekmētāji, redz… Saietekmēja visi Bikšņi un Laķi, un pārējie.

– Pats gudrs, Māri, pats arī pa savu gudro pakausi dabūji. Bet ne par to runa. Padomā pats brīvā brīdī – labi, “Citu dēli”, tā sacīt, profukal, bet cik vēl tādas iespējas būs? Nu, tāda mēroga. Paskaiti pats – daudz pirkstu nevajadzēs…

– Labi, sapratu, Ilmār. Tad runājam.

– Labi, sazināmies.

Ar to arī saruna beidzās, un beidzās arī fails. Maigi izsakoties, Iļja bija vīlies. Apstiprinājās viņa vissliktākās priekšnojautas. Kaut kādas latviešu ģēlas. Elite, ziniet. Varbūt kādam tā arī bija elite, bet viņš ne pēc balss, ne pēc kā cita neatpazina ne Ilmāru, ne Māri. Iļjam arī nebija ne jausmas, kas ir šis Grigorijs. Un kāpēc Māri sauc par Kvadrātu. Varbūt uzvārds? Latviešiem tādi bija? Varbūt… Viņš ātri iemeta meklētājā “Māris Kvadrāts”. Nekā.

Iļja uzmeta acis pārējiem failiem un uzklikšķināja tam, kurš, pēc visa spriežot, bija ierakstīts jau divas dienas vēlāk. Nekāda pārsteiguma: tas pats Ilmārs krieviski sarunājās ar kādu Grigoriju –gandrīz simtprocentīgi, ka ar to pašu iepriekšējā sarunā pieminēto.

Kaut gan šis Grigorijs, kā varēja saprast no iepriekšējās sarunas, bija nopietni apbēdinājis un pat pievīlis Ilmāru, šoreiz Ilmārs nespiedza. Tas arī bija saprotams – atlika Iļjam ieklausīties Grigorija balsī, lai saprastu, ka uz šo cilvēku spiegšana neiedarbojās.

Saruna patiesībā bija ārkārtīgi īsa – vismaz tā daļa, kas bija failā.

Sveiki.

– Sveiki, sveiki, prezidenta kungs. Patīkami jūs satikt. Būs jau kāds brītiņš pagājis. Paldies, ka ieaicinājāt.

– Jā, Grigorij, un man likās, ka mums nebūs nekādu iemeslu bez vajadzības tikties. Ka ir norunas, ka tās tiek pildītas… Bet, lūk…

– Ā, prezident, jūs par to mazo sīkumu. Atvainojiet, bet tiešām… Nu, neliela aizķeršanās. Neiedomājos, ka jums tas sīkums ir tik svarīgs…

– Grigorij, runa nav par cipariem, runa ir par principiem…

– Labi, prezident. Labi. Atvainojiet. Bet, prezident, es tomēr gribētu vienu lietu… Atļausiet taču?

– Jā, tikai ātri, Grigorij. Šī ir laba vieta, komfortabla, taču bez vajadzības… Nu…

– Redziet, prezident… Pie mums Krievijā parasti ir tā, ka ir darbs vai pakalpojums, vai produkts – un ir atbilstošs atalgojums. Bet mums… es pat nezinu, kāpēc mums tā ir sanācis, bet… Vai jums, prezidenta kungs, nešķiet, ka es veicu iemaksas, bet pretī nesaņemu neko – ne pakalpojumu, ne produktu, neko…

Un jau atkal Iļjam nācās salēkties. Cietumā Iļja bija “nakts ķinītī” noskatījies visas Harija Potera filmas, un nu Ilmārs, kurš, izrādījās, bija arī kaut kā prezidents, ierunājās balsī, kas drīzāk piestāvētu kādam Voldemortam.

Grigorij… Vēlreiz un skaidri. Tu, blēdīgais čmo, maksā par to, ka es tev ļauju pastāvēt. Ka es un mani cilvēki… ka mēs ļaujam tev slaukt vietējos stulbos pensionārus un pumpēt viņu naudu uz saviem ofšoriem… Nenovērtēsi – un nebūs tevis. Kā vēl dažu labu nebūs jau pavisam drīz… Laiks iet, viss mainās… Tā ka tu, Grigorij, novērtē attieksmi. Un krāj naudiņu – vajadzēs lielu iemaksu, ja gribēsi… nu, tu saproti, ja…

Grigorijs varbūt arī visu saprata, bet Iļja nesaprata pilnīgi neko. Izņemot vienīgi to, ka no mokošas un drošas nāves vai vismaz sakropļošanas viņu šķīra vairs tikai piecas dienas. Šajā laikā viņam vajadzēja ne tikai saprast, kas ir visi šie Ilmāri, Māri Kvadrāti un Grigoriji, bet arī izdomāt, kam šīs sarunas šķiet naudas vērtas. Ā, un pilnai laimei vēl tāds sīkums – vajadzēja atrast arī šifra atslēgu. Za-ši-bisj, ko citu lai saka…”

Novērtē šo rakstu:

118
4

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...