Iesaki rakstu: 
Bezkompromisa tiesiskums laikam saprot tikai vārdu “bezkompromisa”. Nekāda kompromisa, lai sasniegtu sev vēlamo. Kur tiesiskums – tas jau nav svarīgi.
Pērnā gada vasaras sākumā J. Bordāns nāca klajā ar paziņojumu, ka Tieslietu ministrijā (TM) notiks reformas.[1] Iesākumā bija pagrūti saprast, par kādām reformām tiek runāts, jo nereti redzamās reformas parasti ir aizsegs citām. Tomēr, paejot kādam laikam, viss ir kļuvis daudz redzamāks. Reizēm ir vērts paskatīties uz notikumiem hronoloģiskā kārtībā:
1. Kopš 2020. gada 27. decembra ir brīva Patentu valdes direktora amata vieta.
2. 2021. gada 20. septembris – pēdējā darba diena TM valsts sekretāra vietniecei tiesību politikas jautājumos Lailai Medinai.
3. 2021. gada 15. oktobris – pēdējā darba diena Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniecei Ilonai Spurei.
4. 2021. gada 30. decembris – pēdējā darba diena TM valsts sekretāram Raivim Kronbergam.
Laikam tā ir bijusi tikai sakritība, ka ilgstoši tika turēta vakanta Patentu valdes direktora vieta, kura visžēlīgi tika atvēlēta R. Kronbergam[2]. Tomēr ne viss notiek, kā ieplānots, - tā laimīgu apstākļu sakritību dēļ R. Kronbergs ieguva amatu atbilstoši savām spējām.[3]
Piekritīsiet, ļoti maz ticams, ka par sakritību jāuzskata arī L. Medinas amata atstāšana. Reti kurš nezina, ka tieši L. Medina un R. Kronbergs bija tie, kuri spēja noturēt Tieslietu ministriju attiecīgā līmenī un viņiem nereti bija atšķirīgi viedokļi ar J. Bordānu.
Arī I. Spures vēlme doties prom no amata sākotnēji izklausās nevainīgi, ja nepaskatās kopsakarībā ar to, ka tieši šiem cilvēkiem it kā ir bijuši citādāki viedokļi saistībā ar Liepājas cietuma būvniecību.
J. Bordāna nepatika pret Augstākās tiesas priekšsēdētāju A. Strupišu plašākai sabiedrībai jau sen kā nav nekāds dižais noslēpums. Tās patiesais iemesls visticamāk tā arī paliks starp abiem kungiem, bet kaut kā šķiet, ka A. Strupišs nav vēlējies iet J. Bordāna pavadā.
Nereti gadās, ka starp cilvēkiem ir kāda nesaderība, bet, ja tāda ir ar visiem apkārtējiem, tad tas jau ir interesanti. Nevar nepieminēt J. Bordāna konfliktu ar iepriekšējo ģenerālprokuroru Ē. Kalnmeieru. Jau tad kuluāros runāja par J. Bordāna vēlmi mainīt prokuratūras neatkarību. Kādu laiku šis jautājums bija pieklusis, bet, kā tiek runāts – pašlaik jau ir atkal aktualizējies.
Bez personāliju izmaiņām un jau pieminēto prokuratūras neatkarības jautājuma J. Bordāns ir pievērsies arī atsevišķiem normatīvā regulējuma jautājumiem.
Jau 2020. gada sākumā tika aktualizēts jautājums par viltus ziņu izplatīšanu, precīzāk, panikas un trauksmes radīšanu sabiedrībā (Saeimas deputātu izstrādāts likumprojekts Nr.572/Lp13), kas Juridiskajā komisijā netika tālāk virzīts.[4]
Vēlāk diskusijas par viltus ziņu izplatīšanas sodīšanu tika aktualizētas periodiski gan dažādās Saeimas komisijās, gan IeM, gan TM. Bet kopumā tiesību eksperti un juristi konsekventi ir pauduši viedokli, ka esošais KL 231.pants “Huligānisms” ir pietiekams, lai šādu viltus ziņu un dezinformācijas izplatītājus sauktu pie kriminālatbildības. To apliecina esošā prakse.
2021. gada 9. novembrī tiek publiskots, ka Noziedzības novēršanas padomes augstāko amatpersonu apspriedes forumā tiks diskutēts par viltus ziņu apkarošanu.[5] J. Bordāna ideja – viltus ziņu izplatīšanu tiek piedāvāts noteikt ārpus huligānisma tvēruma un atbildību noteikt, ja ir būtisks kaitējums.
No vienas puses, ja neiedziļinās, varētu paust sajūsmu par centieniem, bet tika noklusēta, visticamākais, svarīgākā lieta – veicot šādu pagriezienu, visi līdzšinējie procesi būtu izbeidzami. To jau nu vajadzētu saprast jebkuram.
Savdabīga izpratne par tiesiskumu, radot normas, kuras atbrīvos daudzus no atbildības. Varbūt kādus konkrētus. Arī sekas – būtisks kaitējums - daudzos gadījumos būs apšaubāmas. Bezmaz vai rodas sajūta, ka J. Bordāna un viņa padomnieku mērķis ir it kā pacelt karogu par to, ka atbildība viltus ziņu izplatītājiem būs bargāka, bet, paskatot, ko sevī ietver jēdziens “būtisks kaitējums”, kas minēts likuma “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 23.pantā[6], vairāk rodas pārliecība, ka procesa virzītājiem būs lielas iespējas pieņemt lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu, jo nav konstatējamas attiecīgās sekas.
Nereti rodas jautājums – kā pārējie politiskie spēki pieļauj atsevišķu darboņu darbošanos, kura nereti pārkāpj nekaunības robežas?
Atbilde man radās šodien, braucot ar 7. tramvaju un izdzirdot vienu no pieturas nosaukumiem – “Centrāltirgus”. Par ko varētu būt tirgus? Paskatām visus jau vakantos amatus vai tos, kuri drīzumā kļūs vakanti, un atbildes varētu kļūt skaidras.
[1] https://juristavards.lv/doc/278952-ogad-sagaidamas-reformas-ari-tieslietu-ministrija/
[2] https://jauns.lv/raksts/zinas/476447-nomainis-tieslietu-ministrijas-valsts-sekretaru
[3] https://www.zm.gov.lv/presei/zemkopibas-ministrijas-valsts-sekretara-amata-valdiba-apstiprina-raivi?id=12716
[4] https://www.tvnet.lv/7133835/tm-kriminallikuma-nevajag-jaunu-pantu-par-viltus-zinu-izplatisanu
[5] https://lvportals.lv/dienaskartiba/335640-noziedzibas-noversanas-padomes-augstako-amatpersonu-foruma-diskutes-par-sabiedribas-iesaisti-korupcijas-apkarosana-2021
[6] https://likumi.lv/ta/id/50539-par-kriminallikuma-speka-stasanas-un-piemerosanas-
Seko mums 
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
