Iesaki rakstu: 
Apvienības Vienotība Ētikas komisijas loceklis Artis Strautiņš ir ierosinājis sasaukt komisijas sēdi sakarā ar apvienības pārstāvja, ekonomikas ministra Arta Kampara sniegtajām ziņām amatpersonas deklarācijā un mediju publikācijām par tām, - to Strautiņš piektdien apliecināja Pietiek. Sēde, uz kuru uzaicināts arī Kampars, notiks jau pirmdien, Pietiek apliecināja komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete, savukārt pārējie Vienotības Ētikas komisijas locekļi, kuriem Pietiek tāpat uzdeva jautājumu par viņu rīcību šajā jautājumā, piektdien uzskatīja par labāku savu viedokli nepaust.
Kā jau ziņots, Kampars pērn ne tikai saņēmis dāvanā no sievas par dzīvokļa pārdošanu saņemtu naudu, kas bijusi trīsarpus reizes lielāka nekā šī darījuma valstij uzrādītā summa, bet arī spējis atdot aizdevumu, kas bijis ievērojami lielāks nekā visa viņa oficiāli pērn nopelnītā summa, - arī tas izriet no ministra jaunās amatpersonas deklarācijas.
Tās un publisko datu bāzu informācija liek secināt, ka ministram pērn bijuši vismaz 20 tūkstošus latu lieli nelegāli ienākumi vai arī Kampars deklarācijā, kas atrodama VID publiskajā datu bāzē, sniedzis maldinošu informāciju.
Saskaņā ar Kampara valstij deklarēto 2009. gada beigās viņa parādsaistības bijušas aptuveni 67,6 tūkstoši latu un 204,4 tūkstoši eiro, un gada laikā saskaņā ar viņa nule iesniegto amatpersonas deklarāciju ministrs savas parādsaistības spējis būtiski samazināt – līdz 2,6 tūkstošiem latu un 194,3 tūkstošiem eiro.
Tātad gada laikā Kampars spējis atdot aptuveni 72 tūkstošus latu. Šī summa vismaz par 24 tūkstošiem latu (faktiski – vairāk) pārsniedz Kampara deklarētos 2010. gada ienākumus – dāvanā no dzīvesbiedres it kā saņemtos 27 tūkstošus latu un 21 tūkstoti latu lielo ministra algu „uz papīra”.
No šiem 24 tūkstošiem latu vēl var atskaitīt Kampara 2009. gada beigās deklarētos, bet 2010. gada laikā iztērētos skaidras naudas uzkrājumus 2600 latu apmērā, kā arī no bezskaidrās naudas uzkrājumiem iztērētos 500 eiro un 700 dolārus. Taču arī tad (turklāt, ja pieņem, ka ministrs simtprocentīgi atdevis pilnīgi visus oficiālos ienākumus) Kampara deklarācijas rāda – gada laikā viņš atdevis vairāk nekā 20 tūkstošus latu, kurus oficiāli nav nopelnījis.
Nekādi citi oficiāli ienākumi Kamparam nav bijuši. Vēl vairāk – ir šaubas arī par to, vai ministram pērn vispār ir bijuši kādi oficiāli ienākumi vismaz 20 tūkstošu latu apmērā, ko viņš vienkārši aizmirsis norādīt deklarācijā.
Viņš gan norādījis, ka pērn noslēdzis kapitāldaļu pārdevuma līgumu par 35 tūkstošiem latu, taču saskaņā ar deklarāciju nauda nav saņemta, un arī Lursoft dati rāda, ka vienīgais Kamparam piederošais uzņēmums – SIA Ronis – joprojām simtprocentīgi pieder viņam.
Kampars nevar būt saņēmis arī kādas dividendes, - SIA Ronis 2010. gada darbības rādītāji nav zināmi, taču 2009. gadu uzņēmums, kā rāda Lursoft dati, beidzis ar 299 tūkstošu latu zaudējumiem.
Pats Kampars Pietiek norādīja, ka šie aprēķini par nesakritībām viņa amatpersonas deklarācijā neesot pareizi veikti, bet no sīkākiem komentāriem atteicās.
Tāpat Kampars nesniedz detalizētu skaidrojumu par 27 000 latu izcelsmi, kurus viņš deklarējis savā valsts amatpersonas deklarācijā par 2010. gadu. Ministrs šo naudu deklarējis kā dāvinājumu, ko saņēmis no savas dzīvesbiedres Ilvas, kura savukārt pēdējā gada laikā nav veikusi darījumus, kas izskaidrotu šīs naudas summas izcelsmi.
Lūgts skaidrot, kur ģimenes budžetā parādījušies šie 27 000 latu, Kampars Pietiek trešdien skaidroja, ka šo naudu viņa sieva Ilva Kampare ieguvusi, pārdodot sev piederošo dzīvokli, kas vēl senāk piederējis sievas vecākiem. Dzīvokli, kurā līdz tam dzīvojusi politiķa ģimene, nolemts pārdot, jo Kampari uzbūvējuši ģimenes māju.
Darījums, pēc Kampara sākotnējā skaidrojuma, esot noticis 2008. gadā. Tomēr ģimene vairākus gadus šo naudu neesot noguldījusi bankā, bet uzglabājusi skaidrā naudā, norādīja politiķis. „Tā nauda bija domāta nebaltām dienām,” teica Kampars.
Jautāts, vai par dzīvokli saņemti deklarācijā uzrādītie 27 tūkstoši latu, ministrs sākotnēji atbildēja, ka precīzi neatceras, bet „tuvu tam”. Tomēr, kā rāda zemesgrāmatas dati, līgums par dzīvokļa pārdošanu starp Ilvu Kampari un pircēju noslēgts 2007. gada 29. maijā un norādītā pirkuma summa ir vairāk nekā trīs reizes mazāka par to, ko no savas sievas pagājušajā gadā saskaņā ar amatpersonas deklarācijā uzrādīto saņēmis Kampars. 46,3 kvadrātmetru lielo dzīvokli Tukumā ekonomikas ministra dzīvesbiedre pārdevusi par 8 000 latu, liecina ieraksts zemesgrāmatā.
Kā rakstīts presē, Ilva Kampare ir māksliniece, un ievērību guvis fakts, ka viņa apgleznojusi kaklasaites, kuras valkā ekonomikas ministrs. Lursoft dati rāda, ka Ilvai Kamparei nepieder neviena uzņēmuma kapitāldaļas, viņa arī nav neviena uzņēmuma amatpersona. Droši zināms arī tas, ka pēdējo divu gadu laikā Kampare nav pārdevusi nevienu citu nekustamo īpašumu.
Aptaujātie eksperti Pietiek norādīja: šie apstākļi radot aizdomas par vienu no diviem – vai nu par dzīvokļa pārdošanas cenas mākslīgu samazināšanu, lai samazinātu valstij nodokļos maksājamo summu, vai nu par vismaz daļas no Kampara deklarētajiem 27 tūkstošiem latu patieso izcelsmi.
Kampars, lūgts skaidrot atšķirību starp šo un deklarētajā dāvinājumā no sievas saņemto summu, no komentāriem atteicās: „Neesmu šī darījuma subjekts, tāpēc nevaru skaidrot tā detaļas.” Ar ekonomikas ministra dzīvesbiedri Pietiek sazināties neizdevās.
Pēcāk ekonomikas ministrs sākotnēji sniegto informāciju mainīja. "Dzīvokļa pārdošanas cena atbilst zemesgrāmatā pieejamai informācijai. Tajā pašā laika periodā tika pārdotas divas zemesgrāmatā nereģistrētas garāžas, kuras atradās garāžu kooperatīvā Jauntukums-1. Vienlaikus ar dzīvokli tika pārdotas visas mēbeles, virtuves iekārta ar tehniku u.c., par kurām cena tika noteikta, mutiski vienojoties," skaidroja Kampars. Tādējādi starpību starp sievas dāvinātajiem 27 000 latu un dzīvokļa pārdošanas cenu - 8 000 latu - veidojot aptuveni 19 000 latu, kas saskaņā ar ministra skaidrojumu iekasēti par divām garāžām un dzīvokļa iekārtojumu.
Savulaik praksi - par vienu summu pārdot dzīvokli un par papildus summu, turklāt ievērojami lielāku, dzīvokļa aprīkojumu - nodokļu apiešanas nolūkos amatpersonu vidū aizsāka nu jau bijušais politiķis Jānis Straume.
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
