Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tā kā vēlēšanas Latvijā ir noslēgušās, dažiem ar spožu uzvaru, bet citiem ar bezgala lielu vilšanos, Saeimā neiekļuvušo partiju asociācijas pārstāvji vēlējās saprast, kādas tad būs jaunās koalīcijas aprises, kas tagad atbildēs par valsts turpmāko virzību un mūsu ekonomikas attīstību. Vai Latvijā turpināsies Kariņa – Levita režīms? Vai tomēr pie varas nāks jauni, profesionālāki un krīzes situācijās uz izlēmīgāku rīcību spējīgi prāti?

Vērojot Saeimā iekļuvušo partneru, potenciālās koalīcijas veidotāju ņemšanos ap “Progresīvo” iekļaušanu vai neiekļaušanu valdošajā koalīcijā, asociācijas pārstāvjiem tomēr neradās skaidrība par to, kas sagaidāms nākamajā četrgadē, un līdz ar to, lai rastu atbildes uz visiem jautājumiem, asociācija nosūtīja delegāciju pie krakoziešu gaišreģes Pangas (kā visiem zināms, kalnainā Vidusāzijas valstī Krakozijā dzīvo izslavēta un tālu aiz šīs valsts robežām pazīstama aklā gaišreģe Panga, pie kuras dodas patiesības meklētāji no tuvām un tālām zemēm).

Un lūk, ko Saeimā neiekļuvušo partiju asociācijas delegācija uzzināja Krakozijā.

Kariņa – Levita režīms tomēr neesot tik stabils, kā varētu šķist tūlīt pēc vēlēšanu uzvarētāju – “Jaunās Vienotības” apsveikšanas ar pārliecinošo sniegumu vēlēšanās. Daudzi ekonomikas vērotāji nav mierā ar Kariņa valdības līdzšinējo darbību – lēnīgumu, neizlēmību un nogurumu. Kariņš tomēr ir pavisam sirms, un uzgrūst uz viņa pleciem tādu nastu arī nākamos četrus gadus, vairākiem ekonomikas vērotājiem šķiet negodīgi, gan pret Latvijas valsti, gan pret paša Kariņa veselību.

Arī Kariņa un “Jaunās Vienotības” uzstājīgums pieaicināt topošajai koalīcijai ideoloģiski atšķirīgo spēku “Progresīvie”, nenāk par labu topošo parteru uzticības saišu stiprināšanai. Pretēji Kariņa paustajam, ka ar “Progresīvajiem” koalīcijas būšot stabilāka, ekonomikas vērotāju vairākumam šķiet, ka partiju ideoloģiskās plaisas ir bumba ar laika degli, kas nebūt nenāks par labu valdības ilgtspējai. Bet vēlēšanu uzvarētājs partneriem tomēr jārespektē, tādēļ mīļā miera labad potenciālās koalīcijas konservatīvāk noskaņotie spēki varētu arī piekrist četru partiju sadarbībai nākamās koalīcijas ietvaros.

Krakoziešu gaišreģe Panga norāda, ka pirmie pārbaudījumi koalīcijas noturīgumam sāksies jau nākamā gada sākumā, kad pilnvaru termiņš beigsies līdzšinējam valsts prezidentam Levitam. Koalīcijas konservatīvā spārna pārstāvji nav aizmirsuši Levita atbalstu dažādiem ģimeniskās vērtības apdraudošiem likumdošanas risinājumiem, kā arī 40 miljonu valsts naudas uzdāvināšanu ebreju diasporu pārstāvošajam grupējumam. Šie fakti liks lūkoties pēc alternatīviem prezidenta amata kandidātiem, kuru sagaidāmā rīcība tomēr varētu būt prognozējamāki konservatīvāka.

Tiks izvērtēti arī tie, kuri pirms vēlēšanām pieteikuši sevi kā iespējamie premjera amata kandidāti. Viņu vidū ar īpašu nosvērtību un inteliģenci izceļas Uldis Pīlēns, “Apvienotā saraksta” virzītais premjera kandidāts.

Krakoziešu gaišreģe uzskata, ka tieši Pīlēna kunga kandidatūra valsts prezidenta amatam daudziem konservatīvi noskaņotiem tautas priekšstāvjiem varētu šķist vispieņemamākā. Jo īpaši, salīdzinot ar Levitu, kurš ir atklāti paudis savas simpātijas iepriekšējās Saeimas laika koalīcijai, kuras rīcība, daudzuprāt, ir bijusi pārlieku liberāla.

“Jaunās Vienotības” pārstāvji tomēr vēlēsies Levita kunga pārvēlēšanu uz otro termiņu un izvirzīs viņu kā prezidenta amata kandidātu. Līdzīgās domās būs arī partija “Progresīvie”. Šis tad arī būs pirmais un ļoti nopietnais klupšanas akmens jaunajai koalīcijai, kura, kā ekonomikas vērotāji jau tika norādījuši, būtu pārsātināta ar iekšējām ideoloģiskajām pretrunām.

Kā zināms, visus lēmumus Saeima pieņem ar balsu vairākumu, to skaitā lēmumu par prezidenta ievēlēšanu. Vērtējot divus iespējamos kandidātus – Levitu un Pīlēnu, daudzi deputāti centīsies uzklausīt savu sirdsbalsi un intuīciju, jo abi kungi ir visnotaļ cienījami un spējīgi pārstāvēt Latvijas valsti visaugstākajā līmenī.

Krakoziešu gaišreģe Panga norāda, ka sirdsbalss “Jaunās Vienotības” un “Progresīvo” deputātiem liks atbalstīt līdzšinējā prezidenta Levita kandidatūru, savukārt koalīcijas konservatīvāk noskaņoto spēku – “Nacionālās apvienības” un “Apvienotā saraksta” pārstāvji slieksies atbalstīt vairāk konservatīvas vērtības pārstāvošo kandidātu Pīlēnu. Gaišreģei šķiet, ka arī opozīciju pārstāvošo spēku “Zaļo un Zemnieku savienības” un “Latvija pirmajā vietā” deputāti, vērtējot abus kandidātus, izšķirsies par labu Pīlēna kungam. Viņuprāt, šāda izvēle būtu tieši vietā, ja ir vēlme pielikt punktu tik nīstajam Kariņa – Levita režīmam.

Rezultātā ar 53 balsīm jau pirmajā balsošanas kārtā par jauno valsts prezidentu tiks ievēlēts Uldis Pīlēns.

Gan koalīcijas partiju ķildas par prezidenta amata kandidātiem, gan nespēja saprasties citos būtiskos jautājumos tūlīt pēc prezidenta ievēlēšanas koalīcijas partijām liks saplūkties un apmainīties dažādiem ultimātiem, kā rezultātā Kariņam nekas cits neatliks kā paziņot par savu demisiju.

Un, lūk, jaunajam prezidentam Pīlēnam jau pašā prezidentūras sākumā nāksies saskarties ar ļoti sarežģīto un atbildīgo uzdevumu – jauna premjera kandidāta nominēšanu. Gaišreģe Panga norāda, ka prezidents ar šo tiks galā, liekot lietā savas dabas dotās īpašības – inteliģenci un nosvērtību, kā arī visnotaļ loģiskus apsvērumus.

“Jaunā Vienotība” savu iespēju jau ir izmantojusi. Protams, viņiem ir gana spēcīgs iespējamais premjera kandidāts, ārlietu ministrs Rinkēvičs. Tomēr, prezidenta Pīlēna ieskatā, Rinkēviča premjerēšana varētu pavērt ceļu pārlieku liberālu vērtību ienākšanai Latvijas politikā. Kā arī viņa paša personīgās, ar ģimeniskuma vērtībām saistītās īpašības, varētu būt par šķērsli šāda atbildīga, visu valsti reprezentējoša posteņa ieņemšanai.

Nākamais lielākais vēlēšanās iegūto mandātu skaits ir “Zaļo un Zemnieku savienībai”. Tomēr Pīlēna ieskatā viņu premjera kandidāts Lembergs radītu pārlieku risku valsts reputācijai, tādēļ šī kandidatūra nebūtu nopietni apsverama.

“Apvienotā saraksta” kandidāts nu ir kļuvis par prezidentu, un nebūtu korekti abus valstī nozīmīgākos amatus ieņemt viena politiskā spēka pārstāvjiem, to arī diez vai atbalstītu citas partijas. Tādēļ visnotaļ politiskās loģikas diktēts prezidenta Pīlēna lēmums būs kā nākamo premjera amata kandidātu nominēt Uģi Mitrevicu, kuru virza pēc deputātu mandātu skaita nākamā partija “Nacionālā apvienība”. Viņa paustās vērtības ir ļoti tuvas prezidenta Pīlēna paša uzskatiem, un pilnīgi noteikti viņš nebūs gatavs aicināt atkal koalīcijā “Progresīvos”, kas izrādījās pagalam neiederīgs elements iepriekšējās koalīcijas stabilitātei un ilgtspējai.

Krakoziešu gaišreģe Panga pareģo, ka Uģis Mitrevics valdības veidošanā pieies ar svaigu skatu, tā teikt, uz baltas lapas. Ne vienu reizi vien viņš ir paudis, ka nacionālās un konservatīvās vērtības pēdējā laikā ir atstātas novārtā. Iepriekšējā valdībā “Nacionālajai apvienībai” piespiedu kārtā nācās sadarboties ar pārlieku liberāliem spēkiem, kas atspoguļojās apvienības nepārliecinošajos vēlēšanu rezultātos. Šī būtu iespēja beidzot saviem vēlētājiem pierādīt savu nelokāmību partijai svarīgu jautājumu virzībā, un sastādīt tādu valdību, kura būtu brīva no kaitīgajām liberālisma vēsmām.

Tādēļ Uģis Mitrevics sēdīsies pie koalīcijas veidošanas sarunu galda, liekot priekšā to veidot tieši uz nacionālkonservatīvo vērtību pamata. Gaišreģe Panga paredz, ka uz koalīcijas veidošanas sarunām tiks uzaicināti visi Saeimā pārstāvētie spēki, izņemot prokremlisko Rosļikova “Stabilitāti”.

Ap šo laiku jau vēlēšanu kaislības būs pierimušas, un Aivars Lembergs, kurš tomēr nav ieguvis 51 balsi Saeimā un līdz ar to par premjeru netiek, būs paziņojis par savu novēršanos no aktīvās politikas, un informējis, ka vairāk pievērsīsies savas veselības jautājumiem, kā arī juridisko procesu kārtošanai. Smagu sirdi arī “zaļie zemnieki” apliecinās, ka ar Lembergu nu viņus vairs nekas nesaista. Premjera kandidāts Mitrevics būs spiests izšķirties, vai uzrunāt “zaļzemniekus” topošās koalīcijas veidošanā, tādējādi stiprinot potenciālās valdības nacionālkonservatīvo spārnu, vai tomēr ieklausīties “Jaunās Vienotības” brīdinājumos, ka Lemberga ēna par “zaļzemniekiem” joprojām vēl esot, un visi riski Latvijas reputācijai tomēr neesot novērsti.

Uģis Mitrevics labprāt uzklausīs savas topošās koalīcijas ciešāko partneru – “Apvienotā saraksta” ieteikumus veidot tādu valdību, kura, salīdzinot ar Kariņa lēnīgumu, būtu spējīga rīkoties ātri un izlēmīgi, krīzes situācijās nezaudējot tik dārgo laiku, tādējādi samazinot Latvijas ekonomisko atpalicību no kaimiņvalstīm Lietuvas un Igaunijas. Šādas kvalitātes sarunās piedāvās vēl viens uz sarunām uzaicināts potenciālais partneris – “Latvija pirmajā vietā”. Uģim Mitrevicam nebūs, ko iebilst, – vairāki šīs partijas biedri ar savu pagātnes rīcību ir demonstrējuši izlēmīgumu un spēju strauji un profesionāli rīkoties visdažādākajās situācijās.

Svarīgs Šlesera partijas pluss Mitrevica acīs būs ģimenisko vērtību apzināšanās. Ģimene tomēr ir jebkuras nācijas pamatu pamats, un jo lielākiem spēkiem jaunā valdība stāsies šo vērtību sardzē, jo labākas iespējas aizstāvēt latviešu nācijas izdzīvošanu pret liberāļu un neomarksistu uzbrukumiem. Arī šīs partijas nostāja saistībā ar vakcinēšanās jautājumiem vairs nešķitīs tik būtiska – Covid krīze lielā mērā ir jau pārvarēta, un vairāki “Latvija pirmajā vietā” partijas politiķi tomēr izrāda gatavību vairāk ieklausīties ārstu un zinātnieku padomos. Un nav jau arī tā, ka topošajām koalīcijas partijām būtu jāpanāk konsensu pilnīgi visos jautājumos, svarīgi ir vienoties par būtiskāko.

Krakoziešu gaišreģe Panga pareģo, ka Uģim Mitrevicam un “Nacionālajai apvienībai” kopēju valodu visvieglāk izdosies rast ar konservatīvās vērtības pārstāvošajām partijām – “Apvienoto sarakstu”, “Zaļo un Zemnieku savienību”, kā arī “Latvijai pirmajā vietā”.

“Jaunā Vienotība” tomēr ir pārlieku liberāli orientēta, kā arī visu laiku izsaka dažādus iebildumus un pretenzijas pret dažām citām Saeimas partijām, tādējādi izrādot augstprātību un nihilismu attiecībā uz šo partiju vēlētājiem.

Ar diezgan lielu pārliecību krakoziešu gaišreģe Panga apgalvo, ka Saeima pirmajā balsojumā ar 53 balsīm PAR apstiprinās jauno Uģa Mitrevica vadīto valdību, kurā ietilps “Nacionālā apvienība”, “Apvienotais saraksts”, “Zaļo un Zemnieku savienība”, kā arī “Latvija pirmajā vietā”. Šī valdība būs konservatīvās, ģimenes vērtībās balstīta, kā arī spējīga uz izlēmīgu un ātru rīcību krīzes situācijās, kas īpaši svarīgi, domājot par Latvijas straujāku ekonomiskās attīstības veicināšanu. Valdība leposies ar stabilu vairākuma atbalstu Saeimā, un nostrādās līdz 14. Saeimas sasaukuma beigām.

Krakoziešu gaišreģe Panga arī zina nosaukt visus jaunās valdības ministrus. Par tiem vēlāk. Bet ir skaidrs, ka tā būs profesionāļu valdība, kurā piedalīsies pieredzes bagāti, izlēmīgi, uzņēmīgi un konservatīvām vērtībām tuvi politiķi.

Viens ir skaidrs. Kariņa – Levita režīmam krakoziešu gaišreģe Panga ilgu mūžu vairs neparedz.

* Saeimā neiekļuvušo partiju asociācijas referents

Novērtē šo rakstu:

209
29

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

13

Pensiju 2.līmeņa iemaksu samazināšana grauj uzticību valsts pensijai

FotoFinanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Lasīt visu...

21

14 mīti par inflāciju un cenām

FotoAr ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Lasīt visu...

21

Netematiska un nekonsekventa doma. Latvju tautas vērtējumi

FotoPēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Lasīt visu...

21

Kur slēpjas igauņu veiksmes atslēga - kāpēc kaimiņi spēj pieņemt racionālus lēmumus, bet mēs ne?

FotoIr taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Lasīt visu...

10

Vai patiešām „Rail Baltica” jēgas meklējumu dēļ ir jāieķīlā visas valsts nākotne?

FotoKomentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Lasīt visu...

21

Darbinieku trūkums – problēma samilst. Ko varam mācīties no attīstītākajām ekonomikām?

FotoRīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Lasīt visu...

21

Kā var būt, ka atalgojums atsevišķu valsts kapitālsabiedrību vadībai ir lielāks par atalgojumu līdzvērtīgu privātu uzņēmumu vadītājiem?

FotoValsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi