Iesaki rakstu: 
Droši var apgalvot, ka Latgales karogs nedēļas laikā nacionālā līmenī ir piedzīvojis vairāk uzmanības nekā iepriekšējos četros gados. Viss iesākās ar prokrievisku darboņu provokāciju, izķēpājot karogu ar separātiskiem uzrakstiem [1.]. Latgales sabiedrība diezgan saliedēti izteica nosodījumu karoga zaimošanai, Drošības policija ierosināja izmeklēšanu, un, kad jau likās, ka informatīvais uzbrukums ir veiksmīgi atvairīts, apdraudējums karogam ir parādījies no negaidītas puses - no Latvijas valsts.
Heraldikas komisijai, kas vēl pāris mēnešus atpakaļ paziņoja, ka “Latgales karoga apstiprināšana nav komisijas dienaskārtībā”, tagad tas netraucē nosaukt Latgales karogu par “muļķību”. Neskatoties uz to, ka uz Livonijas hercogistes simboliku (sudraba grifs uz sarkana fona) vienādas tiesības ir gan Latgalei, gan Vidzemei, komisija atsaucas uz faktu, ka 1930. gadā ir pieņemts un 2012. gadā (divi gadi pēc tam, kā ir ticis iesvētīts Latgales karogs) pāratjaunots likums, kurā ar vieglu roku Vidzemei esot piešķirta vēsturiskā hercogistes simbolika (sudraba grifs uz sarkana fona), nu, bet Latgalei - salipināts “sakasītis” no tā, kas palika pāri - spoguļattēlā apgriezts (kam heraldikā ir ne maza nozīme) grifs uz zila fona [2.].
Pārskatīju pieejamos pierakstus par minēto laika posmu. Atradu informāciju par Latgales vietvārdu letonizāciju, par to, kā latgaliešu valoda Latgalē plānveidīgi tika izspiesta no valsts un pašvaldību iestādēm, skolām, ir informācija, ka divdesmitajos gados, izstrādājot Satversmi, netika ievērota vienošanās starp latgaliešiem un pārnovadniekiem par latgaliešu valodas nostiprināšanu konstitūcijā, pret ko latgalieši nobalsoja ar kājām. Vienīgais, ko neatradu - apliecinājumus tam, ka latgalieši ir pieņēmuši lēmumu par atteikšanos no Livonijas perioda simbolikas.
Pašreizējā situācija ap karogu ir lieliska iespēja Latgales pašvaldībām beidzot iztaisnot muguru un parādīt stāju, aizstāvot Latgales simboliku. Kā ziņo 46.lv, Latgales Plānošanas reģiona vadītāja Alīna Gendele ir pieņēmusi uzdevumu Latgales karogu formāli apstiprināt [3.]. Pašlaik izskatās, ka valsts parūpēsies, lai šis uzdevums nebūtu pārāk vienkāršs. Ja valsts nolemj kārtējo reizi norobežoties no Latgales un celt pretenzijas pret mūsu karogu - ir plāns B. Latgaliešiem pietiks ar reģiona pārvaldes līmenī pieņemtiem karoga lietošanas noteikumiem. Pašlaik svarīgākais ir saglabāt tautā aizgājušo karogu nemainītu, neizpatīkot birokrātu iegribām, kuri labprāt redzētu uz karoga Latgales grifu bez kroņa, uz ceļiem un ar svilpaunieku rokās zobena vietā.
Tāpat ir izskanējušas dažādas runas, ka karoga lietošana pašvaldībās neesot pieļaujama. Esmu pārliecināts, ka Latgales ļaudis solidarizēsies ar Balvu un Viļakas novada pašvaldībām, pie kurām ikdienā lepni plīvo Latgales karogs [3.]. Arī pārējām pašvaldībām ir laiks parādīt, kas tām rūp vairāk - Latgales lepnums vai Rīgas birokrātu iedomas. Ja gadījumā domē atrodas kāds mazdūšīgais, kurš izdomā noņemt Latgales karogu - ņemiet aiz rokas, izvediet uz Rīgas ielas un laipni norādiet virzienu uz vakariem.
Un jā - viens no lielākajiem birokrātu pārmetumiem Latgales karoga grifam ir kronis tā galvā. Latvija, lūk, esot atteikusies no monarhijas un aristokrātijas simboliem. Tomēr nevajag steigties un vispārināt. Ļaujiet man jums pastāstīt par Latgales karali un Latgales karalieni.
Latgales karali sauc Visvaldis no Jersikas (latīniski Vissewalde rex de Gerzika). Visvaldis ir vienīgais latviešu dižciltīgais, kas hronikās tiek apzīmēts ar titulu “karalis”.
Latgales karalieni sauc Jaunava Marija (latgaliski Mōras zemes Karalīne). Svētā Marija ir Latgales aizgādne, un tai galvā ir divpadsmit zvaigžņu kronis.
Tūkstošiem latgaliešu katru dienu apliecina lojalitāti savai karalistei, veltot tai labākās domas un darbus. Tikai kāpēc mums atkal ir tā sajūta, ka mūsu valsts uzbrūk mūsu karalistei?
[1] http://www.delfi.lv/news/national/criminal/prokrieviskie-aktivisti-izveido-latgales-tautas-republikas-karogu.d?id=45512028
[2.] http://www.delfi.lv/news/national/politics/latgales-neoficiala-karoga-stasts-no-aizliegta-augla-lidz-prokrievisko-aktivistu-kengam.d?id=45526964#ixzz3QcYmSSje
[3.] http://lat.46.lv/ru/REZEKNES_ZINAS/1/9214/M_Svarcs:_runas_par_Latgales_neatkaribu_ir_politiskas_spekulacijas/
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
