Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Par karu

Pietiek lasītājs
07.02.2022.
Komentāri (148)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tie lasītāji, kuriem ir vismaz vidējā izglītība, ļoti labi atceras, ka gandrīz katrs nozīmīgs bruņots ģeopolitiskais konflikts vēstures mācību grāmatās un enciklopēdijās ir aprakstīts vismaz dažās, bet dažkārt arī desmitos un simtos lappušu. Šajās lapās ir uzskaitīti priekšnoteikumi, cēloņi, fakti, skaitļi, vēsturiskais konteksts, attiecību iezīmes, kultūras iezīmes un daudz citas informācijas, kas kalpoja par ieganstu konkrēta konflikta attīstībai.

Tiesa, kā rāda mūsdienu vēstures prakse, mēs esam liecinieki tam, kā viens iespējamais militārais konflikts visās pasaules vēstures mācību grāmatās, iespējams, tiks burtiski aprakstīts vienā teikumā. Mēs ar jums esam liecinieki tam, kā vienīgais, kas, iespējams, tiks ierakstīts vēstures grāmatās par militāro konfliktu, kas varētu sākties Ukrainā, būs vārdi - "jo Putins to tā gribēja".

Vismaz šāds viedoklis veidojas, lasot Rietumu un latviešu "ekspertus" un "politologus", kuri kaut kādu neizskaidrojamu iemeslu dēļ aizmirsuši gan par visu, ko viņiem mācīja vēstures stundās, gan par elementāru veselo saprātu.

Lai saprastu tēzes nekonsekvenci, ka Putina iespējamajam uzbrukumam Ukrainai nav daudz dziļāku priekšnoteikumu kā “jo Putins to gribēja”, kā arī mēģinātu noskaidrot, vai Putinam nebija daudz labākas iespējas “gribēt” Ukrainu daudz agrāk, ir vērts pārtīt laiku uz pirmsmaidana – 2013.gadu.

Tālāk es vispirms teikšu dažus vārdus par konkrētā virziena stāvokli 2013. gadā, pēc tam dažus vārdus par to, kāda ir situācija šajā pašā virzienā jau 2022. gadā, un tad pāriešu pie nākamā virziena.

2013. gadā Ukrainā bija prokrieviskais prezidents Viktors Janukovičs, prokrieviskais premjerministrs Mikola Azarovs, un Augstākajā Radā no visiem 450 deputātiem vairāk nekā puse deputātu bija prokrieviskās partijas «Партия Регионов» biedri.

Pašā Radā runāja krieviski, kamēr augsta ranga Krievijas amatpersonas un politiķi oficiālās vizītēs Ukrainu apmeklēja burtiski katru nedēļu. Valsts politiskais centrs 2013. gadā bija nevis Kijeva, bet Doņecka, kur faktiski dzīvoja pats Janukovičs un, protams, tīras nejaušības pēc Janukoviča partneris ogļu biznesā, tā laika bagātākais cilvēks Ukrainā Renāts Ahmetovs.

Ar šādu politisko, ekonomisko un administratīvo ietekmi, nemaz nerunājot par prezidenta pilnvarām, Janukovičs varēja uzsākt karadarbību valstī (un tam sekojošo uzbrukumu Eiropai) ar vienu telefona zvanu.

2022. gadā Radā no 450 tautas deputātiem ir mazāk nekā pieci tādi, kas atklāti atbalsta Krieviju, un 0 tādu, kam ir reāla politiskā ietekme. Šodien Ukrainas politika atklāti neuztur nekādas attiecības ar Kremli, un jebkāda atklāta politiskā sadarbība ar Krieviju Ukrainā 2022. gadā ir pakļauta vajāšanai, ko var apstiprināt opozīcijas deputāts Vitkors Medvedčuks, kurš kopš 2021. gada oktobra atrodas mājas arestā.

To var apstiprināt arī Medvedčuka sieva Oksana Marčenko, pret kuru Ukrainas prezidents personīgi noteica sankcijas (aizliegums veikt uzņēmējdarbību, bankas kontu bloķēšana un tā tālāk).

Ukrainas sagrābšana un uzbrukums Eiropai ar vienu telefona zvanu 2022. gadā tiks atcelti.

Līdz 2014. gadam prokrieviskajam prezidentam bija milzīga ietekme Ukrainas bruņotajos spēkos, un noteikta daļa Ukrainas karavīru noteikti atbalstītu Janukoviču karā Ukrainas teritorijā un iespējamā kara ar NATO gadījumā. Visa Ukrainas armija Janukoviču, protams, nebūtu atbalstījusi, jo militārajā pavēlniecībā jau bija stipri pretkrieviski noskaņojumi.

Bet ne tas ir svarīgi. Svarīgi ir, ka 2014. gadā absolūti visas Ukrainas teritorijā, tajā skaitā Eiropas pierobežā, atradās Krievijai lojāli karavīri, kuri bija gatavi jebkurā brīdī uzsākt uzbrukumu Varšavas virzienā.

2022. gadā Ukrainas armijā Krievijai lojālu karavīru nav, un šodien Ukrainas armija ir gatava šaut nevis uz NATO karavīriem Varšavā, bet gan uz Krievijas karavīriem Belgorodā un Rostovā.

2013. gadā Krievijai nebija ienaidnieka statusa, un Ukrainas iedzīvotāji neuzskatīja Krieviju par agresoru. Ukrainā vienmēr ir bijuši pretkrieviski noskaņojumi, bet 2013. gadā tie, kurus kaitināja krievi, gatavi ķerties pie ieročiem nebija, viņiem šī vēlme radās vēlāk. Situācijā, kad civiliedzīvotāji nepretotos uzbrukumam, Krievijas karaspēka pārvietošanās no Ukrainas austrumu uz rietumu robežu būtu diezgan netraucēta.

2022. gadā, pēc neoficiāliem datiem, Ukrainas civiliedzīvotājiem ir vairāki miljoni nelegālu šaujamieroču, ir daudz rusofobiski radikālu grupējumu, kas bieži ietver bijušos Donbasa kara veterānus ar reālu pieredzi cilvēku likvidēšanā.

Tas ir, praksē Krievijas uzbrukuma gadījumā Ukrainai šodien daudzās pilsētās Krievijas karaspēks papildus Ukrainas armijai saskarsies ar spēcīgu pretestību no labi bruņotiem un bieži apmācītiem kaujiniekiem, kas Krievijas armijas zaudējumus palielinās desmitkārtīgi.

2014. gadā Ukrainai nebija nekādu līgumu ar NATO, un fiziskas NATO klātbūtnes Ukrainā (vismaz oficiālā) arī nebija. Tas ir, 2014. gadā tā Ukrainas armijas daļa, kas neietu kopā ar Janukoviču, bet gribētu karot pret Krieviju, patiesībā būtu atpalikušas, izlaupītas un morāli apspiestas postpadomju armijas lūžņi.

2022. gadā bez NATO Ukrainas teritorijā atrodas pat Kanādas karaspēks, ar kuru Putinam nebūs viegli cīnīties iespējamā uzbrukuma gadījumā un kas arī būtiski palielinās Krievijas armijas zaudējumus.

2014. gadā Ukrainā darbojās milzīgs prokrievisko oligarhu skaits, tostarp tā laika bagātākais cilvēks Ukrainā Renāts Ahmetovs (arī prokrieviskās “Партия Регионов” biedrs), kura vērtība 2014. gadā bija $10 miljardi. Šie prokrieviskie prinči kontrolēja lielāko daļu galveno resursu un valsts uzņēmumu, kas kara gadījumā ļautu Krievijai apspiest ienaidnieku vajadzīgajā teritorijā ar ekonomiskā/resursu spiediena palīdzību.

2022. gadā Ukrainā nav prokrievisku oligarhu, kam būtu kāda būtiska politiskā vai ekonomiskā ietekme. Jā, iespējamās militārās darbības, par kurām mēs šodien runājam, var likt dažiem no viņiem atkal sākt skatīties uz Krieviju, jo daži no viņiem hipotētiska kara gadījumā varēs nopelnīt vairāk, atbalstot nevis Rietumus, bet Putinu. Tomēr ar situāciju 2014. gadā, kad daudzi no Ukrainas oligarhiem burtiski neizgāja no Kremļa, 2022. gada situāciju salīdzināt nevar pat cieši.

2014. gadā tie paši prokrieviskie oligarhi kontrolēja gandrīz visus galvenos Ukrainas medijus, kas, protams, arī bija atklāti prokrieviski. Prokrieviskā darba kārtība 2014. gadā skanēja pilnīgi katrā Ukrainas televizora.

2022. gadā Ukrainā prokrievisku mediju nav, un pilnīgi no katra gludekļa 24 stundas diennaktī tiek teikts, ka Krievija ir agresors un Putins vakariņās ēd ukraiņu jaundzimušos. Pašreizējās Kijevas varas pilnīga kontrole pār medijiem 2022. gadā karadarbības gadījumā, protams, arī palīdzēs stiprināt pretkrievisko noskaņojumu valstī, nostiprinās Ukrainas karavīru morāli un sarežģīs Krievijas armijas dzīvi.

Kāpēc es to visu uzskaitu? Tāpēc ka naudas un pūļu apjoms, ko Ukrainas sagrābšana Krievijai būtu izmaksājusi 2014. gadā, ir tūkstoš reižu mazāks, salīdzinot ar to, cik šī sagūstīšana izmaksās šodien. Un, lūdzu, nestāstiet man pasaciņas, ka bijušais taksists Putins 2014. gadā to nesaprata.

Šeit rodas jautājums, kāpēc Krievija pirms 8 gadiem negribēja sagrābt Ukrainu, kad tam bija pilnīgi visi apstākļi, nemaz nerunājot par to, ka pati sagrābšana Kremlim izmaksātu, rupji sakot, trīs kapeikas? Kāpēc asinskārais Putins, kurš jau no šūpuļa sapņoja pārvērst ukraiņus par vergiem, neizmantoja šo iespēju, kad bija īstais laiks to darīt?

Atbilde uz šo jautājumu ir tikpat vienkārša, cik tā ir banāla, - jo 2014. gadā Krievijai vairs nebija ne vēlēšanās, ne liekas naudas, lai uzturētu nodzērušos, agresīvo, atpalikušo un par pašu Krieviju vēl korumpētāko Ukrainu.

Pirms 2014. gada, pēc neoficiāliem datiem, Krievija savas ietekmes saglabāšanai Ukrainā tērēja no $20 līdz $50 miljardiem gadā, ņemot vērā “kredītus, kas nav jāatmaksā”, energoresursu subsīdijas, kukuļus, dotācijas, Krievijas uzņēmumu ciestos zaudējumus, kas iegādājās Ukrainas produkciju par paaugstinātām cenām, kā arī citu Krievijas uzņēmumu ciestos zaudējumus, kuri Ukrainai pārdeva produkciju par cenām, kas bija jau daudz zemākas par tirgus cenām.

Tajā pašā laikā šīs trakās finanšu investīcijas nekādā veida nepalīdzēja Krievijai izveidot Putina valdībai nepieciešamo “kārtību” (kā Baltkrievijā vai Čečenijā), un kādā brīdī Krievijas valdība un elite nolēma, ka tā vietā, lai izmestu 20-50 miljardus dolāru ik gadu miskastē, šo naudu var atstāt sev. Nu vai sliktākajā gadījumā daļu šīs naudas iztērēt savas valsts pilsoņiem, nevis uz Ukrainas pilsoņiem.

Kad kļuva skaidrs, ka Kremlim vairs nav apetītes turpināt zaudēt naudu nerentablajā un nekontrolējamā Ukrainā, radās jautājums, kādā formātā Krievija izvadīs savu politisko un ekonomisko ietekmi no Ukrainas. Izkļūt no Ukrainas “maigi” Krievija nevarēja, jo tas būtu kolosāli skāris Putina reputāciju krievu vidū gan Krievijā, gan Ukrainā, gan visā pārējā pasaulē. Iziet “maigi” nozīmētu atļaut, lai Ukrainā dzīvošus krievus saplosa džeki ar nacistu tetovējumiem no Karpatu mežiem.

Taču karš Donbasā, Krimas sagrābšana un cīņa pret “Maidana režīmu” ļāva Putinam, pirmkārt, glābt seju un, otrkārt, saglabāt ilūziju, ka Kremlis vajadzības gadījumā ir gatavs aizsargāt savus nelaimē nonākušos tautiešus. Kā jūs saprotat, šādas stratēģijas īstenošana bija iespējama tikai ar jau "neatkarīgās" Ukrainas, Amerikas un Eiropas Savienības dalību tajā.

Citiem vārdiem sakot, tika panākta vienošanās starp visiem šī brīnišķīgā stāsta dalībniekiem, kā rezultātā Amerika pārņēma kontroli pār Ukrainu, un Krievijai tika dota iespēja nedaudz paspēlēt “krievu glābēju” lomu ar kara un Krimas ieņemšanas palīdzību. Kā kādreiz teica Als Kapone: "Nekā personiska, tikai bizness."

Atgriežoties 2022. gadā un izprotot visu iepriekš minēto, varam izdarīt nepārprotamu secinājumu, ka, ja Krievijai pirms 8 gadiem nebija pilnīgi nekādas vēlmes sagrābt Ukrainu par trim kapeikām, tad ir pilnīgi skaidrs, ka sākt karu 2022. gadā, kas tikai naudas izteiksmē izmaksās tūkstošiem reižu vairāk, protams, neviens netaisās. Un atkal nevajag man lūdzu stāstīt pasaciņas par stulbo Putinu un viņa mazvērtības kompleksu. Viss ir daudz vienkāršāk – kara nebūs, jo Putinam Ukrainai nav liekas naudas.

Turklāt Krievijai diez vai pietiek liekas naudas Krimai un Donbasam, kurā tā jau 8 gadus “glābj savus krievvalodīgos tautiešus”. Paskatieties uz šo divu reģionu dzīves līmeni. Un tie ir reģioni, kas kopā teritorijas un iedzīvotāju skaita ziņā ir 10 reizes mazāki par pārējo, tikai zaudējumus nesošo Ukrainu. Un tieši par tikai zaudējumus nesošo Ukrainu Putinam būs jāmaksā, ja viņš, kā mūs cenšas pārliecināt "eksperti", šodien gribēs iegūt kontroli pār šo valsti. Tāpēc saku kārtējo reizi, ka tāpat kā 2014.gadā Putins nevēlējās ik gadu maksāt desmitiem miljardu mūžīgi iereibušajiem ukraiņiem viņš to nevēlas darīt arī 2022. gadā.

Šo visu ir svarīgi saprast, pirms izdarīt secinājumus, pirmkārt, par potenciālā Krievijas iebrukuma Ukrainā apmēriem un, otrkārt, par motīviem, kādi ir Krievijai, radot militāru spriedzi ar Eiropu.

Neskatoties uz to, ka absolūti visi “sevi cienošie eksperti” uz iespējamo militāro konfliktu Ukrainā raugās izolēti, cilvēkiem, kuri vēlas redzēt notiekošā patiesos iemeslus, to darīt nevajadzētu. Jo saprast šos iemeslus (vai vismaz mēģināt tos apsvērt) varēs, skatoties uz situāciju reformācijas, kas šobrīd notiek Eiropā, un Eiropas līderu nākotnes plānu kontekstā.

Būs nepieciešamas vismaz dažas stundas, lai tikai īsi aprakstītu šos plānus, tāpēc šī teksta ietvaros ir tikai vērts teikt, ka starp lielākajiem Eiropas spēlētājiem vienprātības nav, un tas liecina, ka ES dalībvalstis 2022. gadā daudz vairāk interesējas par savām suverēnajām, nevis par Eiropas kopējām interesēm.

Lielbritānijas jeb vienas no lielākajām Eiropas ekonomikām izstāšanās no ES. Vācija, kas veido stratēģisku enerģētisko aliansi ar NATO galveno pretinieku. Itālija un tās valsts parāds 155% no IKP apmērā, kas jau pirms dažiem gadiem tehniski noveda pie šīs valsts bankrota. Francija, kur bijušais prezidents Nikolā Sarkozī atrodas mājas arestā, kā arī dzelteno vestu protesti notiek jau vairāk nekā trīs gadus. Ungārija un Viktora Orbana nostāja.

Visas šīs lietas ir tikai daži un tikai acīmredzamākie nesaskaņu piemēri Eiropā. Kamēr tiem lasītājiem, kuriem ir makroekonomikas, tiesību un finanšu prasmes maģistra līmenī un augstāk, pat bez Orbāna izteikumiem vismaz pirms 5 gadiem jau bija skaidrs, ka Eiropu negaida spoža nākotne.

Tā kā savienību sabrukumu Eiropas vēsturē ir noticis ļoti daudz, atskatoties pagātnē, ar pārliecību varam teikt, ka šos periodus parasti pavadīja cīņa par varu, kas ļoti bieži noveda pie dažāda mēroga un nežēlības bruņotām sadursmēm. Ņemot to vērā un arī apzinoties, ka Eiropa šobrīd meklē "savu jauno ceļu", ir diezgan loģiski pieņemt, ka šādu sadursmju risks pastāv arī šodien.

Ja paskatās, kas notiek Eiropas ielās 2022. gadā, tas ir, ilgi pirms ES oficiāli paziņoja par savu jauno destruktīvo reformu kursu, tad ir diezgan pamatoti pieņemt, ka pēc šī paziņojuma visādi Roltonbenderi no ielu diskotēkām pagriezīsies gruzdošajos militāros konfliktos. Vēlreiz pateikšu, ka, tā kā Eiropai ir gadsimtiem ilga pieredze slaktēt vienam otru cīņā par varu, tad šodien gaidīt no eiropiešiem kaut ko citu būtu ļoti tuvredzīgi.

Tajā pašā laikā pēdējo 100 gadu laikā politiskās tehnoloģijas attīstījās diezgan strauji, kas mūsdienās ļauj varai pārņemt kontroli pār situācijām, kuras pirms simts gadiem kontrolēt būtu bijis vienkārši neiespējami. Eiropā īsts (ilgs, asiņains un nežēlīgs) karš nav bijis pēdējos gandrīz 80 gadus, kas nekādā gadījumā nav nejaušība, bet gan ļoti liela darba rezultāts, ko Eiropas ierēdņi un politiķi ir paveikuši, lai uzturētu mieru savā teritorijā. Tas liecina, ka Eiropa, visticamāk, vēlēsies saglabāt mieru arī pašreizējo satricinājumu laikā.

Vai, skatoties uz to visu, ir iespējams izdarīt pieņēmumu, ka militārais konflikts ar Krieviju Ukrainas teritorijā ir daļa no stratēģijas, ar kuras palīdzību plānots izvairīties no Eiropas asiņu izliešanas? Personīgi es domāju, ka tas ir gan iespējams.

Kāpēc to darīt ar militāra konflikta ar Krieviju palīdzību? Tāpēc, lai jebkuru politiķu, oligarhu, politisko avantūristu vai vienkārši idiotu, kas šajā pārmaiņu klimatā vēlēsies “cīnīties par varu” ar militāru sadursmju palīdzību, pašreizējā Eiropas vara varētu pierakstīt kā Putina režīma līdzzinātāju un nošaut viņu uz vietas kopā ar visiem tiem, kas kopā ar viņu paņēma rokās ieročus.

Likumsakarīgi, ka, lai iegūtu šādu prerogatīvu, Eiropas līderiem ir nepieciešama pastāvīga militāra spriedze, kas palīdzēs uzturēt sabiedrībā baiļu un draudu stāvokli. Kad, no vienas puses, kāds eiropietis apzinās kodolkara ar Krieviju iespēju, bet, no otras puses, izlasa virsrakstu, ka kārtējais it ka antivakseris tiek apsūdzēts sadarbībā ar Putinu, šis eiropietis, līdz nāvei nobijies no kodolmākoņa, neiedziļināsies detaļās, bet uzreiz noticēs antivakserim izvirzītām apsūdzībām. Dumpinieks antivakseris tiek ieslodzīts, bruņotā sacelšanās tiek apturēta, pārbiedētais eiropietis guļ mierīgi.

Lai cik paradoksāli tas izklausītos, šajā gadījumā iespējamais labi izplānotais un kontrolētais militārais konflikts Ukrainā palīdzēs novērst haotiskas, asinskāras un ilgstošas ​​bruņotas sadursmes pašā Eiropas teritorijā.

Pastāv arī viedoklis, ka līdz reālam bruņotam konfliktam nenonāks (vismaz 2022. gadā) un, lai radītu draudu ilūziju, NATO var vienkārši nodrošināt plaša mēroga militāro klātbūtni Ukrainā (plus dažas nelielas militāras sadursmes ar Krievija uz robežas), tādējādi dodot mājienu, ka, kamēr NATO atrodas Ukrainā, kara draudi ar Krieviju patiešām pastāv.

Tagad uzdodiet sev jautājumu, kam jūs ticat vairāk - ka Putins, Krievijas elite, Krievijas armija un krievu tauta izmetīs miskastē gan pēdējo 30 gadu sasniegumus, gan pilnīgi visas nākotnes izredzes, saņemot pretī mūžīgi piedzērušo, agresīvo, rusofobisko kolhozu, kas viņiem visiem nav vajadzīgs pat par velti, vai tam, ka starp Eiropu, Krieviju un Ameriku tika noslēgtas kārtējās vienošanās, kuru mērķis ir kontrolēta Eiropas integritātes demontāža, ko šodien ir grūti ignorēt pat Andrim Kudoram.

Nemaz nerunājot par to, ka Krievijai, lai sagrābtu Ukrainu, karš nav vajadzīgs. Ukraina katru gadu iepērk stratēģiskās izejvielas no Krievijas un Baltkrievijas aptuveni $10 miljardu apmērā, tostarp naftu, gāzi un elektroenerģiju. Tikai 2020. gadā un tikai par kodoldegvielu Ukraina Krievijai samaksāja $200 107 000.

Tāpat Krievijā aktīvi darbojas visi tie “oligarhi-patrioti”, tostarp bijušais Ukrainas prezidents un viens no Maidana tēviem, oligarhs ar $1,6 miljardu aktīvu kopējo vērtību Petro Porošenko. Piemēram, tam pašam Porošenko piederošā konditorejas koncerna „Roshen” konfektes tiek pārdotas veikalos... Krimā, uz kuru ceļojumi vienkāršam mirstīgam ukrainim parasti beidzas ar visādām nepatikšanām.

Tāpēc, lai Ukrainu noliktu uz ceļiem, Krievijai pietiek vienkārši ieviest absolūtu embargo, kas burtiski vienas nedēļas laikā visā valstī dos impulsu vairākiem desmitiem reālu, nežēlīgu un asiņainu Maidanu, paralizējot ekonomisko un politisko dzīvi pilnīgi visos līmeņos. Absolūti visas Ukrainas sagrābšanu šajā stāvoklī varēs nosacīti paveikt ar viena Krievijas tanku bataljona palīdzību. Bet tas, protams, nekad mūžā nenotiks, jo Putinam Ukrainai nav liekas naudas.

Nobeigumā gribētos nedaudz novirzīties no kara tēmas un pateikt dažus vārdus par naudu un kontroli. Viss zemāk rakstītais nav tieši saistīts ar karu, bet tomēr vēlreiz uzsver, kāpēc pēdējās 30 gadus lielvaras tieši mūžīgi nodzērušos Ukrainu izmanto kā ģeopolitisko palaistuvi.

Visticamākais, dažiem lasītājiem kļuva interesanti, kāpēc atšķirībā no Krievijas Amerika pēdējos 8 gadus tērē naudu Ukrainai, ja šī valsts ir nerentabla. Atbilde uz šo jautājumu ir Amerika, kas Ukrainai naudu netērē principā, ne peļņu nu zaudējumus nesošai. Amerika jau tā nabadzīgo un atpalikušo Ukrainu pārvērš par izejvielu piedēkli, toksisku (gan tiešā, gan pārnestā nozīmē) ekonomisko projektu tirgu un spiediena centru gan uz Krieviju gan uz Eiropu.

Ziņkārīgākajiem lasītājiem, kuri vēlas par to pārliecināties paši, iesaku padziļināti izpētīt zemes reformas principus, kas šobrīd Ukrainā notiek ASV Lauksaimniecības ministrijas īpaši dziļā pārraudzībā un kas patiesībā ļaus Amerikas lauksaimniecības koncerniem Ukrainā audzēt augsnei kaitīgas labības šķirnes, kuras brīvajai Amerikas zemei acīmredzamu iemeslu dēļ paredzētas nav.

Varat arī papētīt tiesu reformas principu, kuras īstenošana suverēnā un neatkarīgā Ukrainā iztikt bez Amerikas Tieslietu ministrijas pārraudzības, protams, arī nevarēja.

Interesanti, ka tieši Ukraina ir ļoti spilgts piemērs atšķirīgām pieejām vasaļu teritorijas kontrolei un pārvaldīšanai, kas pastāv starp Krieviju un Ameriku.

Krievijai šādi projekti no paša sākuma ir nerentabli (tā pati Čečenija un Baltkrievija). Bet par šiem zaudējumiem Krievija absolūti vienmēr pieprasa, lai marionešu valdības radītu valstī “kārtību”, ko Krievija Ukrainā nav spējusi panākt kopš Padomju Savienības sabrukuma, neskatoties uz simtiem miljardu dolāru, ko Krievija tam ir tieši vai netieši iztērējusi.

Rezultātā krievi ar savu "dāsnumu" Ukrainā ir panākuši kārtībai tieši pretēju efektu. Rezultātā ukraiņi, domājot, ka krievu nauda, ​​kas nav jāatdod, nekad nebeigsies, ilgus gadus bez pārtraukuma iedzēra uz savu dāsno krievu kaimiņu veselību. Kremlis, protams, šo degradāciju redzēja, taču naudu dot nepārstāja, kas ar katru gadu situāciju tikai saasināja. Un tā kādus 25 gadus pēc kārtas.

Un Amerikai jebkura kontrolēta teritorija jau no paša sākuma ir biznesa projekts, kuram, pirmkārt, būtu jānes peļņa neatkarīgi no tā, kādu cenu par šo peļņu maksās pamatiedzīvotāji. Amerikāņiem ir pieredze veiksmīgu biznesa projektu veidošanā, piemēram, Polijā vai Dienvidkorejā, kur naudu pelna gan amerikāņi, gan elite, gan vietējie iedzīvotāji.

Un ir pieredze veidot ne pārāk veiksmīgus projektus, piemēram, Ukrainā, kur naudu pelna tikai amerikāņi un korumpēti "patrioti" pie varas, savukārt parasti ukraiņi, kuri tikai nesen atjēgušies no Krievijas “bezmaksas naudas”, lai nenomirtu badā, ir spiesti braukt uz Poliju un mazgāt tur podus.

Ņemot to visu vērā, Ukraina ir viennozīmīgi mūsdienu Eiropas vēstures fenomens, skatoties uz to, cik bezatbildīgi ukraiņi izturas pret savu cieņu, savu valsti, savu nākotni un galu galā arī savu veselību.

Visa šī omulīgā romantika par ukraini, kurš tevi pie savas mājas sliekšņa sveicina ar glāzi gorilkas un speķa gabaliņu, ir atspoguļota ukraiņu vīriešu vidējā dzīves ilgumā - 66,39 gados (pirms kara 66,3 gadi), kas ir gandrīz par 10 gadiem mazāk nekā Krievijā. Tāpēc iespējams, ka tas gan nav nejaušība, ka lielvaras savas attiecības sakārto uz cilvēku rēķina, kuriem pašiem uz sevi nospļauties, neskatoties uz pasaules līderu pretenciozo retoriku par to, cik daudz šie cilvēki viņiem nozīmē.

Novērtē šo rakstu:

131
119

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Reklāmas, kas nepatīk kustībai „Par!”, ir jāaizvāc!

Foto2022. gada maijā Liepājas ielās ir konstatēti AS “Liepājas autobusu parks” piederoši autobusi, uz kuriem izvietota politiska un neviennozīmīgi vērtējama reklāma, par kuru esam saņēmuši iedzīvotāju pretenzijas. Uz vienas no autobusu reklāmām ir attēloti pieci dažāda vecuma bērni, sieviete un vīrietis, kā arī uzraksti “Latvija pirmā! Par dabisku ģimeni!”. Bet otra veida reklāma uz autobusiem ievietotā reklāma ietver politiskās partijas “Latvija pirmā” biedru kopbildi, kā arī uzrakstus “Latvija pirmā! Par dabisku ģimeni! Apvienosim Latvijas tautu!”.
Lasīt visu...

21

Mazliet par situāciju Ukrainā

Foto1. Krievu spēkiem ir vietēja mēroga panākumi, pārraujot frontes līniju Donbasa frontē pie Popasnas pilsētas. Tas ir izdevies, sakoncentrējot spējīgākās vienības, tajā skaitā “Vāgnera” grupu. Ir arī citi nelieli izrāvieni.
Lasīt visu...

21

Valdības varonīgie “mikrorestarti” nevairo cerību, ka ziemā cilvēki būs siltumā un par to spēs norēķināties

FotoAizvadītājā nedēļā valdība lielākoties bija aizņemta ar savu kārtējo krīzīti. Tomēr arī par tautu domāja. Vismaz tā varētu likties, pārlūkojot mediju publikāciju virsrakstus
Lasīt visu...

21

Jauna NATO stratēģija un “aizvainota aknu desa”

FotoVācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka atklāj, ka līdzšinējā NATO stratēģija paredz agresijas gadījumā vispirms pamest Baltijas valstis un pēc tam tās atkal atkarot. Bērboka uzskata, ka nepieciešama jauna NATO stratēģija, kas ļautu nekavējoties un vispusīgi atvairīt Krievijas uzbrukumu. Baltijas valstu aizsardzība tad vairāk gultos uz Vāciju. Tā ka, iespējams, drīzumā Dievzemītē atkal būs pa pilnam vācu puišu, meiču un, velns viņu zin’, kas tur vēl dienē.
Lasīt visu...

21

Tā kā tieslietās viss kārtībā, vēršu savas rūpes enerģētikas nozares virzienā

FotoEnerģētiskā atkarība ir viens no iedarbīgākajiem Krievijas ieročiem, kas tiek lietots neminstinoties, ja rodas vajadzība. To mēs redzam gan Ukrainā, gan nu jau arī pavisam blakus Somijā un citviet Eiropā. Nebūsim naivi, tas nenotiek bez vietējo enerģētikas jomas pārstāvju iesaistes, – viņi ir kļuvuši par daļu no Krievijas energosistēmas. Daži neapzināti, jo viņi vienkārši dara profesionāli savu darbu, daži arī ļoti apzināti, pārstāvot Krievijas intereses Latvijā.
Lasīt visu...

21

Krievu identitāte ir organizēta ap impēriski politiskiem simboliem

FotoAttiecībā uz padomju pieminekļiem ir viens aspekts, par ko jābūt skaidram priekšstatam - visā Eiropā šie pieminekļi ir vietējo krievvalodīgo identitātes konsolidācijas punkti. Un sociologiem ir daudzmaz skaidrs, kāpēc tas tā. Tie nav gluži piederības atraktori. Par tiem kalpo tā pati māju izjūta, un par to cits stāsts (cik plaši ietver mājas, sēta vai reģions Pribaltika).
Lasīt visu...

21

No Tamuža un Zakatistova lietas KNAB izkalis kārtējo čiku

FotoTagad jau piemirsies, bet 2018. gadā bija briesmīgs skandāls – KNAB darbinieki aizturēja Saeimas deputātu Artusu Kaimiņu Saeimas telpās. Nākamajā rītā deputāts tika palaists brīvībā. Kaimiņam kā aktierim izdevās izcila performance – samulsums, bailes, pēc tam varonīga apņēmība, kas atspoguļojās viņa sejā dažādos veidos. Tolaik Kaimiņam un viņa partijai vēl bija daudz fanu, kuri gaidīja elka iznākšanu no cietuma. Tā gan tagad ir tāla pagātne.
Lasīt visu...

6

Būtu tikai godīgi mums un visai Rietumu pasaulei atzīt beidzot faktu: Krievija ir fašistiska valsts

FotoKopš kara sākuma paralēli turpinu lasīt viedokļus gan no Krievijas, gan Rietumu (angļu, vācu, franču valodās) puses. Tas ir mega krahs, ko patlaban Rietumi piedzīvo ar savām ilūzijām un pārpratumiem par Krieviju.
Lasīt visu...

21

Kad deputāte atzīstas, ka deputāti pārstāv kādas grupas intereses...

FotoPriekšstats, ka deputāts pārstāv tikai sava vēlētāja “viedokli, uzskatus un vēlmes”, rodas:
Lasīt visu...

21

Dalītais īpašums: ko darīt tālāk?

FotoLatvijā 90. gados notika revolūcija mājokļu sektorā. Pārmaiņas bija saistītas gan ar ēku īpašumu atdošanu bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, gan ar māju privatizāciju, gan ar visu mājokļu uzturēšanas sistēmu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Politisko attiecību līmenis, kurš kādreiz šķistu neiedomājams cinisms, tiek uzdots kā pašsaprotama norma

Šonedēļ Latvijas politikā notika sava veida fāzes pāreja. Nokāpšana vēl vienu līmeni zemāk....

Foto

Līdzšinējā ekonomikas ministra muļļāšanās un tās cena

Krievijas karš Ukrainā tiek finansēts no gāzes un naftas eksporta ieņēmumiem, un no šī kara pirmās dienas Latvijas valdības...

Foto

Uzņēmēju organizācijas aicina ekonomikas ministra amatu saglabāt Jānim Vitenbergam

Šobrīd, kad Latvija saskaras ar būtiskiem ģeopolitiskiem, sociāliem un ekonomiskiem izaicinājumiem, mēs, uzņēmējus pārstāvošās organizācijas un nozares,...

Foto

Krišjānis Kariņš ir uzsācis bērnišķīgu, bet vienlaikus bīstamu spēli

Vakar iekšlietu ministre Marija Golubeva paziņoja par savu demisiju šādiem vārdiem: “Ministru prezidents Kariņš, pakļaujoties nacionāļu ultimatīvajam...

Foto

Šobrīd mainīt ekonomikas ministru ir bezatbildīgi

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) norāda, ka pieaugošās ekonomiskās krīzes un kara radīto sarežģījumu...

Foto

Atgādinām, ka vairāk nekā trīsdesmit procentiem Latvijas pilsoņu dzimtā valoda ir krievu valoda

Sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” valde pašreizējo situāciju Latvijā uzlūko ar nopietnām bažām. Atbildīgo institūciju...

Foto

Daži jautājumi par pieminekļa nojaukšanu

Vai ir iespējams, ka padomju vadība, plānojot parku un pieminekli Rīgā, ņēma vērā arī to, ko Krievijā sauc par sadarbību ar...

Foto

Daudzkrāsainās ļaunuma puķes

“Aiz ideālu daudzināšanas politiķi bieži vien meistarīgi slēpj savu neprasmi, melus un nevēlēšanos kalpot valsts interesēm.” Pjērs Buasts....

Foto

Pārējo būs apēdusi inflācija...

Ikdienā neaizstājamu pārtikas produktu cenas jau tagad ir pieaugušas par 30-50%. Un tas ir tikai sākums – energoresursu cenu lēciens un kara...

Foto

Pavļuts pauž necieņu pret Ministru kabineta apstiprinātajām darba samaksas garantijām veselības nozares darbiniekiem

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pauž nožēlu par Veselības ministrijas...

Foto

Jūs taču neiedomājāties, ka es jutīšos vainīga vai atbildīga par kaut jel ko?

Policijai, tai skaitā speciālo uzdevumu bataljonam, ir uzdots īstenot nulles tolerances politiku pret...

Foto

Vismaz nākamos desmit gadus valstij ar krievvalodīgajiem jākomunicē krieviski

Par politisku nāciju. Krievvalodīgie dalās trīs grupās: 20% jau ir daļa no politiskās nācijas, 30% ar savu...

Foto

Vispār jau 10. maijā viss bija diezgan labi, vienīgi Satversme mums ir tāda, kāda ir

Es nosodu tos cilvēkus, kas svin Krievijas agresiju. Tai pat laikā...

Foto

Laiki dāsniem pabalstiem un atbalstiem ir beigušies

959 miljoni eiro uz budžeta deficīta rēķina 2020. gadā, 2 miljardi 104 miljoni eiro uz deficīta rēķina 2021. gadā...

Foto

Ticiet vai ne, bet patieso apdraudējumu es saskatu virtuālajā vidē

Ik gadu 9. maijā visā Eiropas Savienībā mēs atzīmējam Eiropas dienu. Šodien tās fonā norit karš Ukrainā,...

Foto

Zaļās partijas Tavara dīvainības

Šī gada 27. martā Jaunmoku pilī, tiekoties Latvijas Zaļās partijas (LZP), Latvijas Zemnieku savienības, Liepājas partijas un partijas Latvijai un Ventspilij vadītājiem, LZP priekšsēdētājs...

Foto

Cik slikti, ka Latvija uzņem daudz bēgļu, bet nez kāpēc negrib viņus integrēt

Ukrainas bēgļu uzņemšana iezīmē pagriezienu daudzu Eiropas Savienības dalībvalstu, it sevišķi Ukrainas kaimiņvalstu,...

Foto

Ministre Golubeva uzskata, ka "konstatētie nodarījumi nav masveidīgi". Vajag vairāk?

„Vērtējot šos gadījumus kopējā likumpārkāpumu kontekstā, viennozīmīgi var apgalvot, ka konstatētie nodarījumi nav masveidīgi,” pēc iekšlietu...

Foto

Ja ne mēs, tad kurš vēl aizsargās ģimenes vērtības?

Ģimene, laulība, bērni – tās ir augstākās garīgās vērtības. Šobrīd ir nepieciešams, lai mēs tās aizsargātu. Piesedzoties...

Foto

Nebakstiet bijušo čekas ziņotāju – pareizticīgo metropolītu Aleksandru!

Populāra Latvijas ārste ar Ukrainas saknēm LTV intervijā precīzi raksturoja mūsu sabiedrības attieksmi pret krieviem. Pat, ja viņi...

Foto

Rietumos esam tikuši, tomēr padomju lausku lasītājus neesam lāga pieskatījuši

Tik daudz laimīgu cilvēku seju kā 1990. gada 4. maija pievakarē pēc Latvijas Republikas Augstākās padomes balsojuma...

Foto

4. maija ideālus daudzi ir nodevuši gluži nemanot

Laikziņi šogad sola 4. maija aukstuma rekordus. Acīmredzot vēl nav pienācis mirklis noņemt šalles un novilkt cimdus, kas...

Foto

Okupācijas stabs. Mani un citu līkloči

Tā jautājumu un komentāru gūzma, ko pēdējo nedēļu laikā esmu saņēmis saistībā ar bēdīgi slaveno Pārdaugavas stabu, sāk radīt aizdomas,...

Foto

Jurašs Nr. 2 tēmē uz Saeimu?

Ja piedzīvojām situāciju, ka bija divi Juraši - viens fiziskais ar miesu un asinīm, kas staigāja pa ielu un sniedza...

Foto

Orda ir jāsagrauj

Lielākajai daļai no mums jau sen ir skaidrs no ikdienas pieredzēm, ka PSRS koloniālā minoritāte Latvijā pārstāv svešu pasauli, uz kuru mūsu kultūras...

Foto

Reirs melo

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) vērš uzmanību, ka finanšu ministrs Jānis Reirs 28. aprīlī LTV raidījumā “Šodienas jautājums” sniedza...

Foto

Es dodos atpakaļ uz Latviju, kur visi mani apskauž un ienīst, jo man ir jauns funktieris

Esmu ceļā uz Madridi, lai dotos uz Latviju. Šis ir...

Foto

Aicinu valdību uz nekavējošu rīcību pārtikas cenu dramatiska kāpuma apstākļos: Latvijai draud bada gads

Izvērtējot situāciju lauksaimniecībā, jāsecina, ka atsevišķiem produktiem prognozēto 50% pieaugumu vietā, cena...

Foto

Domājam ar savu galvu!

Latvijas pilsoņiem! Krievijas iebrukums Ukrainā liek domāt arī par nenodrošināto un neskaidro Latvijas tautas stāvokli. Sabrūkot PSRS, kādi slepeni protokoli un, iespējams,...

Foto

Latvijai tuvojas vēl nepieredzēta krīze

Kurināmā, degvielas, elektrības, izejvielu un rezultātā pārtikas cenu kāpums jau ietekmē un ietekmēs vēl vairāk katru Latvijas iedzīvotāju. Viennozīmīgi visvairāk cietīs...

Foto

Kāpēc Ukraina uzvar?

Kāpēc Ukraina uzvar, lai gan frontes līnijā var būt zaudējumi, ir teritoriju okupācija, kritušie un civiliedzīvotāju deportācijas? Uzvar – morāli! Ukraiņu tautu, armiju...

Foto

Par pareizticības žandarmu Kudoru

Lai kā Andris Kudors necenstos zem Ukrainas karoga paslēpt, ka viņš ir patoloģisks melis, sektants un manipulators, padodas tas viņam ne pārāk...

Foto

“Bēgļi” no Krievijas nav jāuzņem, nekādas jaunas uzturēšanās atļaujas – terminētas, pastāvīgās, vienalga kādas!

“Latvijas Avīze” 20. aprīlī publicēja interviju ar Saeimas deputātu Ainaru Latkovski, kurā politiķim...

Foto

Ja sanāk verbāla saķeršanās ar putinistu

Daži praksē balstīti padomi domas konstrukcijai, ja sanāk verbāla saķeršanās ar putinistu....

Foto

Mūs aizmirsa!

Atsaucoties uz Ķīles Pasaules ekonomikas institūta publicēto informāciju par valstu sniegto atbalstu Ukrainai, kurā norādīta nepatiesa informācija par Latvijas sniegto atbalstu Ukrainas bruņotajiem spēkiem,...

Foto

Mēs esam atraduši jaunu veidu, kā paspēlēties ar pilsonību, tagad kā piesegu izmantosim Ukrainas bēgļus

Šobrīd Saeima skata grozījumus Pilsonības likumā, kuros nav noteikts, pie kādiem...

Foto

Sarkanā "profesūra" stingri stāv okupekļa sardzē

Viens no pazīstamākajiem sarkanās profesūras ideologiem Mārtiņš Kaprāns sociālajā vietnē “Twitter” ierakstījis: “Rodas iespaids, ka Kompartijas propagandas orgāna “Cīņa” tiešie...

Foto

Nomest līķautu atjaunotā dzīvē

“Vai jums nav zināms, ka mēs visi, kas Jēzus Kristus Vārdā esam kristīti, esam iegremdēti Viņa nāvē? Jo mēs līdz ar Viņu...

Foto

Mamuška

Ukrainas austrumos notiek karaspēka koncentrēšana izšķirošai milzu kaujai. Nav skaidrs, kāpēc tāda kauja būtu vajadzīga, tomēr abas puses apbrīnojamā vienprātībā savelk spēkus, apšauda viens otru,...

Foto

Spriežam par „kolektīvo Putinu”. „Zombie, what’s in your head?”*

Pēc ziņām, foto un video no Bučas šķiet, ka vārdi ir sekli un nespēj ietvert visu, kas...

Foto

Sankcijas – trīs piedāvājumi

Līdz ar sankciju paplašināšanu pret Krieviju un atbalsta (militārā, humānā, ekonomiskā, visa iespējamā) palielināšanu Ukrainai, ir vērts arī, tēlaini izsakoties, iztīrīt un...

Foto

Ienīst necilvēcību ir normāli

Krievijas karš un genocīds pret ukraiņiem daudziem ir radījis iekšēju cīņu pret arvien pieaugošām naida un dusmu jūtām pret okupantu necilvēkiem. Mēs...

Foto

Par karu Ukrainā un medicīnas konsekvencēm

Karš nozīmē agresiju pret cilvēku dzīvību un veselību. Ukrainas kara tuvākās un ilgtermiņa sekas veselībai kļūst katastrofālas. Televīzijas kanālos un internetā...

Foto

Ministri Golubevu netraucēt ar zagļiem: viņai jāizdomā jauns joku video

Jūrmalā atkal siro zagļi – melnīgsnēji vīreļi, kuri šoreiz uzdodas par „ukraiņiem” un meklē „darbu”. Tagad...

Foto

Nils rekomendē svecītes

Jāatzīst, ka, kamēr Rīgas “gauleiters” bija Nils Ušakovs, galvaspilsēta zēla tīri labi. Bija, par ko mēru sunīt, un par savu kabatu politiķis neaizmirsa,...

Foto

Okupācijas muzeja brīvdabas ekspozīciju vajag apmūrēt ar mūri

Ir skaidrs, ka okupantu pieminekli līdz 9.maijam mēs nepagūsim nojaukt. Ja vien krievi paši neuzmetīs atombumbu, tas stāvēs....

Foto

Mūsu policisti ir ļoti, ļoti, ļoti lojāli, nemaz nedomājiet to apšaubīt!

Valsts policija ir iepazinusies ar bijušā iekšlietu ministra M. Gulbja intervijas izteikumiem kādā raidījumā, kurā...

Foto

Man ir daudz domu par visu ko, bet visvairāk par lielisko mani pašu

Es citkārt domāju, kas tad ir mans noziegums pret valsti ar nosaukumu Latvija....