Iesaki rakstu: 
Jaunajā gadā Latvijas Valsts drošības dienests sagādāja “dāvanu” dzimto zemi apciemojušajam Maskavas žurnālistam un Latvijas pilsonim Maratam Kasemam. 3. janvārī viņu aizturēja, un 5. janvārī tiesa piemēroja viņam apcietinājumu. Plašsaziņas līdzekļos un sociālajos tīklos izskanēja informācija, ka Maratu turot aizdomās arī par spiegošanu. Taču pats VDD oficiāli paziņoja, ka runa ir tikai par Krimināllikuma 84. panta pirmo daļu. Tas nozīmē ANO, Eiropas Savienības vai Latvijas noteikto sankciju režīma pārkāpšanu.
Protams, tik bargs drošības līdzeklis – tas ir mazliet dīvaini. Tajā pašā dienā kriminālajā hronikā varēja izlasīt, ka prokuratūra ir nodevusi tiesai slepkavības lietu: divi vīrieši dzērumā nodūra ar nazi sievieti. Interesanti, ka aizdomās turētie atrodas brīvībā, kamēr notiks tiesa. Protams, mūsu sarežģītajā kara laikā žurnālists ir daudz bīstamāks par slepkavu, un bargā tiesa ieliek viņu aiz restēm, kaut gan sods saskaņā ar 84. pantu paredz brīvības atņemšanu ne ilgāk kā uz 4 gadiem.
Daudz svarīgāka ir kāda cita lieta: vienkārša analīze rāda, ka Marats ne tikai nav izdarījis viņam inkriminēto noziegumu – viņš nemaz nevarētu to izdarīt, ja arī vēlētos.
Ir oficiālā Eiropas Savienības vietne https://www.consilium.europa.eu/lv/policies/sanctions/restrictive-measures-against-russia-over-ukraine/sanctions-against-russia-explained/, kur arī cilvēkam, kuram jurisprudence ir sveša, tiek paskaidrots, kas ir Eiropas sankcijas pret Krieviju.
Sankcijas tiek noteiktas pret fiziskām un juridiskām personām. Šobrīd pirmajā kategorijā ir 1386, otrajā – 171 persona. Ir sniegts izsmeļošs šo personu uzskaitījums. Mūs, protams, interesē juridiskās personas. Tās ir bankas, militārās rūpnīcas, daži Krievijas fondi, sabiedriskās organizācijas. Taču neviena plašsaziņas līdzekļa šajā sarakstā nav. Tajā nav iekļauts arī “Sputņik”, kura Lietuvas struktūrvienības vadītājs ir Kasems. Tajā nav arī holdinga, kurā “Sputņik” ietilpst, – Starptautiskās informācijas aģentūras “Rossija segodņa”. Respektīvi, esot “Sputņik” darbiniekam, pārkāpt Eiropas sankcijas nav iespējams.
Tiesa, tajā pašā Eiropas Savienības vietnē ir sadaļa, kurā “Sputņik” ir pieminēts. Eiropas Savienība ir aizliegusi savā teritorijā 9 elektronisko plašsaziņas līdzekļu apraidi, to vidū ir arī “Sputņik”. Citu starpā arī RT un galvenos Krievijas televīzijas kanālus, kas vēl pavisam nesen ir bijuši katram no mums televizorā: “Pervij”, “Rossija”, NTV u.c.
Ņemot vērā saraksta kontekstu un vārda “apraide” lietojumu, ir acīmredzami, ka ir aizliegts radio “Sputņik”. Marats strādā informācijas vietnē. Ja šai vietnei būtu izdomājuši citu nosaukumu, problēmu nebūtu. Taču tagad ir speciāli pateikts, ka ir aizliegta jebkāda apraides forma, arī izmantojot kabeli, satelītu, internetu un tīmekļa vietnes. Tātad “Sputņik” vietne arī ir aizliegta.
Bet tālāk seko skaidrojums – īsts balzams žurnālista dvēselei: “Saskaņā ar Pamattiesību hartu šie pasākumi neliedz šiem plašsaziņas līdzekļiem un to darbiniekiem veikt citas darbības ES, kas nav apraide, piemēram, pētniecību un intervijas.” Tas pilnībā atbrīvo jebkuru žurnālistu no atbildības par nepareizo darbavietas izvēli.
Pamattiesību harta ir galvenais Eiropas Savienības tiesību aizsardzības dokuments. Tās 11. pants ir pavisam nepārprotams: 1. Ikvienai personai ir tiesības uz vārda brīvību. Šīs tiesības ietver uzskatu brīvību un brīvību saņemt un izplatīt informāciju vai idejas bez valsts iestāžu iejaukšanās un neatkarīgi no valsts robežām. 2. Tiek ievērota plašsaziņas līdzekļu brīvība un plurālisms.
Līdz ar to Kasems likumu – katrā ziņā tā 84. pantu – nav pārkāpis. Pilnīgi iespējams, ka VDD ir pret viņu vēl kaut kas papildus aizdomām par sankciju režīma neievērošanu. No kaut kurienes taču ir uzradusies versija par spiegošanu, ko tik plaši izplatīja un atkārtoja ļoti dažādi ļaudis. Taču, kamēr Maratu tur aizdomās tikai par sankciju režīma pārkāpšanu, viņš ne tikai jāatbrīvo no cietuma, bet arī jāizbeidz viņa lieta.
Lieliskajam Eiropas Savienības paskaidrojumam par sankcijām ir jāpalīdz ne vien Kasemam, bet arī Latvijas žurnālistiem no “Sputņik” un “Baltnews”, pret kuriem jau ilgāk nekā divus gadus ilgst lieta pēc tā paša 84. panta. Apsūdzības loģika – lietas jau ir nodotas tiesā – ir šāda. Abas vietnes ietilpst holdingā “Rossija segodņa”. Un šā valsts holdinga vadītājs ir odiozais Dmitrijs Kiseļovs. Viņam gan ir noteiktas Eiropas sankcijas kā fiziskai personai.
Speciāli mums un Latvijas tiesībsargājošajām iestādēm Eiropas Savienības paskaidrojumā ir sadaļa “Ko praksē nozīmē sankcijas pret personām?”. Un tur ir teikts, ka tām, pirmkārt, ir aizliegts iebraukt Eiropas Savienībā un, otrkārt, – tiek iesaldēti visi noguldījumi Eiropas bankās! Un ar to arī viss! Tā ka VDD un prokuratūras versija, ka tad, ja kāda uzņēmuma vadītājs – algots darbinieks – ir persona, pret kuru noteiktas sankcijas, tad arī visu uzņēmumu skar sankcijas, nekādā veidā neattiecas uz Eiropas realitāti.
Ja Eiropas Savienības Padome uzskatītu, ka ir nepieciešams noteikt sankcijas pret “Sputņik” vai “Rossija segodņa”, tā to arī izdarītu. Taču tā nav to izdarījusi, un jautājums ir izsmelts. Tiesa, arī šajā gadījumā žurnālistiem nekas nedraudētu kriminālajā ziņā: Harta paglābs. Bet, ja nav sankciju, nav arī problēmas.
Sociālajos tīklos, apspriežot Marata Kasema apcietināšanu, daudzi brīnījušies: kāpēc kolēģi žurnālisti viņu neaizstāv? Ceru, ka pēc šā raksta publicēšanas viņi kļūs drosmīgāki. Jo cilvēku, kas vainīgs vienīgi pie tā, ka viņš nepiesardzīgi tiecās uz dzimteni, lai šeit sagaidītu Jauno gadu, ielika cietumā nepamatoti.
Seko mums 
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
