Iesaki rakstu: 
Jaunajā gadā Latvijas Valsts drošības dienests sagādāja “dāvanu” dzimto zemi apciemojušajam Maskavas žurnālistam un Latvijas pilsonim Maratam Kasemam. 3. janvārī viņu aizturēja, un 5. janvārī tiesa piemēroja viņam apcietinājumu. Plašsaziņas līdzekļos un sociālajos tīklos izskanēja informācija, ka Maratu turot aizdomās arī par spiegošanu. Taču pats VDD oficiāli paziņoja, ka runa ir tikai par Krimināllikuma 84. panta pirmo daļu. Tas nozīmē ANO, Eiropas Savienības vai Latvijas noteikto sankciju režīma pārkāpšanu.
Protams, tik bargs drošības līdzeklis – tas ir mazliet dīvaini. Tajā pašā dienā kriminālajā hronikā varēja izlasīt, ka prokuratūra ir nodevusi tiesai slepkavības lietu: divi vīrieši dzērumā nodūra ar nazi sievieti. Interesanti, ka aizdomās turētie atrodas brīvībā, kamēr notiks tiesa. Protams, mūsu sarežģītajā kara laikā žurnālists ir daudz bīstamāks par slepkavu, un bargā tiesa ieliek viņu aiz restēm, kaut gan sods saskaņā ar 84. pantu paredz brīvības atņemšanu ne ilgāk kā uz 4 gadiem.
Daudz svarīgāka ir kāda cita lieta: vienkārša analīze rāda, ka Marats ne tikai nav izdarījis viņam inkriminēto noziegumu – viņš nemaz nevarētu to izdarīt, ja arī vēlētos.
Ir oficiālā Eiropas Savienības vietne https://www.consilium.europa.eu/lv/policies/sanctions/restrictive-measures-against-russia-over-ukraine/sanctions-against-russia-explained/, kur arī cilvēkam, kuram jurisprudence ir sveša, tiek paskaidrots, kas ir Eiropas sankcijas pret Krieviju.
Sankcijas tiek noteiktas pret fiziskām un juridiskām personām. Šobrīd pirmajā kategorijā ir 1386, otrajā – 171 persona. Ir sniegts izsmeļošs šo personu uzskaitījums. Mūs, protams, interesē juridiskās personas. Tās ir bankas, militārās rūpnīcas, daži Krievijas fondi, sabiedriskās organizācijas. Taču neviena plašsaziņas līdzekļa šajā sarakstā nav. Tajā nav iekļauts arī “Sputņik”, kura Lietuvas struktūrvienības vadītājs ir Kasems. Tajā nav arī holdinga, kurā “Sputņik” ietilpst, – Starptautiskās informācijas aģentūras “Rossija segodņa”. Respektīvi, esot “Sputņik” darbiniekam, pārkāpt Eiropas sankcijas nav iespējams.
Tiesa, tajā pašā Eiropas Savienības vietnē ir sadaļa, kurā “Sputņik” ir pieminēts. Eiropas Savienība ir aizliegusi savā teritorijā 9 elektronisko plašsaziņas līdzekļu apraidi, to vidū ir arī “Sputņik”. Citu starpā arī RT un galvenos Krievijas televīzijas kanālus, kas vēl pavisam nesen ir bijuši katram no mums televizorā: “Pervij”, “Rossija”, NTV u.c.
Ņemot vērā saraksta kontekstu un vārda “apraide” lietojumu, ir acīmredzami, ka ir aizliegts radio “Sputņik”. Marats strādā informācijas vietnē. Ja šai vietnei būtu izdomājuši citu nosaukumu, problēmu nebūtu. Taču tagad ir speciāli pateikts, ka ir aizliegta jebkāda apraides forma, arī izmantojot kabeli, satelītu, internetu un tīmekļa vietnes. Tātad “Sputņik” vietne arī ir aizliegta.
Bet tālāk seko skaidrojums – īsts balzams žurnālista dvēselei: “Saskaņā ar Pamattiesību hartu šie pasākumi neliedz šiem plašsaziņas līdzekļiem un to darbiniekiem veikt citas darbības ES, kas nav apraide, piemēram, pētniecību un intervijas.” Tas pilnībā atbrīvo jebkuru žurnālistu no atbildības par nepareizo darbavietas izvēli.
Pamattiesību harta ir galvenais Eiropas Savienības tiesību aizsardzības dokuments. Tās 11. pants ir pavisam nepārprotams: 1. Ikvienai personai ir tiesības uz vārda brīvību. Šīs tiesības ietver uzskatu brīvību un brīvību saņemt un izplatīt informāciju vai idejas bez valsts iestāžu iejaukšanās un neatkarīgi no valsts robežām. 2. Tiek ievērota plašsaziņas līdzekļu brīvība un plurālisms.
Līdz ar to Kasems likumu – katrā ziņā tā 84. pantu – nav pārkāpis. Pilnīgi iespējams, ka VDD ir pret viņu vēl kaut kas papildus aizdomām par sankciju režīma neievērošanu. No kaut kurienes taču ir uzradusies versija par spiegošanu, ko tik plaši izplatīja un atkārtoja ļoti dažādi ļaudis. Taču, kamēr Maratu tur aizdomās tikai par sankciju režīma pārkāpšanu, viņš ne tikai jāatbrīvo no cietuma, bet arī jāizbeidz viņa lieta.
Lieliskajam Eiropas Savienības paskaidrojumam par sankcijām ir jāpalīdz ne vien Kasemam, bet arī Latvijas žurnālistiem no “Sputņik” un “Baltnews”, pret kuriem jau ilgāk nekā divus gadus ilgst lieta pēc tā paša 84. panta. Apsūdzības loģika – lietas jau ir nodotas tiesā – ir šāda. Abas vietnes ietilpst holdingā “Rossija segodņa”. Un šā valsts holdinga vadītājs ir odiozais Dmitrijs Kiseļovs. Viņam gan ir noteiktas Eiropas sankcijas kā fiziskai personai.
Speciāli mums un Latvijas tiesībsargājošajām iestādēm Eiropas Savienības paskaidrojumā ir sadaļa “Ko praksē nozīmē sankcijas pret personām?”. Un tur ir teikts, ka tām, pirmkārt, ir aizliegts iebraukt Eiropas Savienībā un, otrkārt, – tiek iesaldēti visi noguldījumi Eiropas bankās! Un ar to arī viss! Tā ka VDD un prokuratūras versija, ka tad, ja kāda uzņēmuma vadītājs – algots darbinieks – ir persona, pret kuru noteiktas sankcijas, tad arī visu uzņēmumu skar sankcijas, nekādā veidā neattiecas uz Eiropas realitāti.
Ja Eiropas Savienības Padome uzskatītu, ka ir nepieciešams noteikt sankcijas pret “Sputņik” vai “Rossija segodņa”, tā to arī izdarītu. Taču tā nav to izdarījusi, un jautājums ir izsmelts. Tiesa, arī šajā gadījumā žurnālistiem nekas nedraudētu kriminālajā ziņā: Harta paglābs. Bet, ja nav sankciju, nav arī problēmas.
Sociālajos tīklos, apspriežot Marata Kasema apcietināšanu, daudzi brīnījušies: kāpēc kolēģi žurnālisti viņu neaizstāv? Ceru, ka pēc šā raksta publicēšanas viņi kļūs drosmīgāki. Jo cilvēku, kas vainīgs vienīgi pie tā, ka viņš nepiesardzīgi tiecās uz dzimteni, lai šeit sagaidītu Jauno gadu, ielika cietumā nepamatoti.
Seko mums 
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
Dīvainā Latvija. Zeme, kur iegulda (pagaidām gan vairāk sapņo un šķērdējas ar naudu) miljardus, lai kaut kad tālā nākotnē, tā ap 2035. gadu, dotu iespēju 3 miljoniem pasažieru pārvietoties pa "RailBaltica", bet neatrod dažus miljonus gadā, lai savlaicīgi veiktu elektrotīklu remontus, kas radītu iespēju droši pārvadāt 19 miljonus pasažieru katru gadu. Pērk jaunus vilcienus par simtiem miljonu eiro, bet ekonomē uz dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu.
Nezinu, ko jūs domājat, bet man personīgi ir diezgan slikti ar airBaltic ziņām. Tāpēc es aicinu Eiropas Savienību iejaukties situācijā ar Latvijas aviokompāniju, jo Latvijas Republikas valdība acīmredzot ir pilnīgi nespējīga pati sakārtot situāciju.
Pievērsīsimies vienam no pamatjēdzieniem nacionālisma domāšanā. Kad kāds saka, ka latviešu tauta ir nācija, kā to saprast? Vai “tauta” un “nācija” ir dažādi jēdzieni? Vai tie viens otru papildina? Kad tauta ir arī nācija?
