Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Par ko karosim?

Armands Māliņš
18.04.2014.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas varneši šobrīd cītīgi rībina kara bungas un skandina mantru: „Krievi nāk!” Kāds nacionālais pozētājs padomju laiku stilā pat sasauca vietējos krievvalodīgo mediju pārstāvjus un bargi taujāja: ko darāt, lai krievu pilsoņi par dzimteni uzskatītu nevis Krieviju, bet Latviju. Es labprāt uzdotu šo jautājumu valdošai koalīcijai. Referendums par krievu valodu nepārprotami parādīja, ka līdzšinējā integrācijas politika ir pilnībā izgāzusies.

Tas neliedz kuslajiem Eiropas Savienības (ES) un tēvoča Sema vagariem strostēt patriotus, kas loģiski prognozē, ka Latvijas armijā dienošie krievi visticamāk nevērsīs ieročus pret Krievzemes tautiešu karapūļiem. Arī uz palīdzību partizānu cīņā nevajadzētu cerēt. Grūti noticēt, ka jaunieši no gājiena pret mazākumtautību skolu reformu taisnā ceļa dosies karot par lamātās „etnokrātijas” ideāliem. Šķiet, ka no Latvijas puses uz ežiņas guls vien letiņu galvas. Ja guls...

Efektīvai pretestībai agresoram ir nepieciešama motivācija. Citādi uz ežiņas guls nevis galvas, bet kapitulējot nomesti ieroči. Baidīt ar Sibīriju vairs nav produktīvi. Kremlis turp nevienu sen neizsūta. Ja nu vienīgi kādu nogrēkojušos oligarhu. Toties ES sastāvā izputināto Latviju pametušo daudzums pārsniedz savulaik uz Sibīriju izsūtīto skaitu. Varbūt jānosaka sēru diena, lai pieminētu tos, kurus trūkums aizdzinis trimdā. Kāda tad varētu būt vēl Dievzemītē palikušo latviešu motivācija karam pret Krieviju. Vispirms nāk prātā, ka ikviens noteikti aizstāvēs pašu dārgāko – bērnus, sievu un vecākus.

Taču izrādās, ka, kļūstot par Krievijas Federācijas pavalstniecēm, mūsu sievietes tikai vinnēs. Viņas varēs doties pensijā 55 gados. Vienlaikus dāmām, kam patīk šiverēt pa augstiem plauktiem biznesā, kultūras laukā vai politikā, Krievzemē pavērsies krietni plašākas perspektīvas nekā patlaban par Eiropas kaktu pārvērstajā Latvijā. Prezidenta amata kārotājas gan var uzreiz ņemt plinti un atšaudīties līdz pēdējai patronai, jo Krievijā šis postenis ir visnotaļ „aizsists”. Plānāk klāsies arī sievišķiem, kas grib atrisināt latvju demogrāfisko situāciju, nevis laižot pasaulē bērnus, bet masveidā asimilējot cittautiešus. Šādas idejas potenciālo okupantu lielvalstī nav populāras. Īstenībā Latvijā arīdzan ne.

Vecīši arī labprātāk dotos pensijā 60, bet nevis 65 gados. Tāpēc Aizsardzības ministrijai steidzami jārekrutē esošie pensionāri, kuriem nenoliedzami ir spēcīga motivācija aizstāvēt nopelnītās pensijas. Ar piepildi: kamēr tās maksā.

Domājot par bērnu nākotni, izskatās, ka mūsu atvasēm drošāk atrasties Putina paspārnē. Krievzemes likumdošana vismaz aizsargā nepilngadīgos no perversu izvirtuļu centieniem sagandēt bērnus gan garīgi, gan fiziski. Turpretim ES homoseksuālās „vērtības” mazuļiem potē jau bērnudārzos. Pilnā sparā īstenojas netradicionāli orientētās varzas (LGBT) plāns: pārvērst meitenes un zēnus bezdzimuma dženderos. Kā uzsver aktieris, režisors un garīdznieks Ivans Ohlobistins: „Savu bērnu sodomītiem nevar būt un šī „sociālā grupa“ būs spiesta papildināties uz mūsu bērnu rēķina.”

ES likumdošanā iestrādāts mehānisms, kas ļauj tiesiski atņemt mūsu bērnus. Atbilstoši juvenālajai justīcijai, kad pēc ierēdņu ieskata materiālais stāvoklis liedz vecākiem pienācīgi rūpēties par bērniem, tos izņem no ģimenēm. Latvijā jau pašreiz ik gadu tūkstošiem ģimeņu nākas šķirties no savām atvasēm. Taču drīzumā, kad mūsu nabadzībā iedzītajām ģimenēm ekskluzīvi šajā jomā piemēros ES labklājības standartus, par tiesībām pašiem audzināt savus pēctečus cik necik droši varēs justies vienīgi paši bagātākie.

Jāatzīst, ka juvenālā sistēma dzen saknes arī Krievijā. Te iederētos LGBT manierē „uzcepta” informācijas kara burleska, kurā Putins atņem un rusificē latviešu puisīšus, tādēļ tie izaug nevis par jaukiem gejiem, bet – drūmiem krievu desantniekiem. Ja nopietni, tad rusifikācijas bieds nudien ir gana reāls. Nav šaubu, ka likumdošanas līmenī ieviesta divvalodība Latvijā galu novestu tikai pie vienas valodas dominances – krievu. Tāpēc par dzimto valodu patiešām ir vērts cīnīties.

Diemžēl šobrīd valodas politika Latvijā vietumis ir galīgi ačgārna. Daudzi valsts un pašvaldību darbinieki vēl līdz šim latviski neprot „ne bū, ne mē”. Pastāvošajā blatu sistēmā šie ieņemamajam amatam neatbilstošie augstākstāvošo funkcionāru radi vai draugi joprojām ieņem ne mazums vadošu posteņu. Šis gan drīzāk ir nevis nacionālais, bet profesionālās ētikas jautājums. Šajā sfērā nenotiek nekāda likumdošanas pilnveidošana, bet esošo normatīvo prasību kontrole ir gaužām pavirša. Toties, manuprāt, muļķīgi ir centieni nepiekļaut preču aprakstu, oficiālo dokumentu, mājas lapu utt. tulkojumus krieviski. Tāpat reģionos, kur krievu īpatsvars ir pietiekami liels, paralēlas plāksnītes krievu valodā neko citu, izņemot pamatnācijas vīzdegunību, neaizskartu.

Līdztekus cīņai pret visu krievisko groteski izskatās izteiktā latviešu angliskošana. Derdzas ES dienderu augstprātība, paziņojot: ja Latvijas iedzīvotāji grib vairāk uzzināt par savas valsts saistībām atsevišķās ES struktūrās, obligāts priekšnoteikums ir angļu valodas zināšanas. Taisnību sakot, varnešu pielīšana Rietumu varenajiem distancē krievu iedzīvotājus no Latvijas varas vairāk nekā vissīvākais latviešu nacionālisms. Marinas Lepēnas atbalsts Putinam un Krievijas sadarbība ar ES „pabērnu” Ungāriju liecina, ka Eiropas nacionālisti Kremlim nebūt nav nepieņemami.

Skaidrs, ka nekāds Krievijas iebrukums Latvijā nav gaidāms. Visa šobrīd kurinātā histērija pret Krievzemi ir mesli ES un ASV kaklakungiem, kā arī lēta priekšvēlēšanu ažiotāža. Esmu simtprocentīgi pārliecināts: ja Latvijai patiešām draudētu Krievijas iebrukums, visi spiedzēji augstajos krēslos sen būtu aizjozuši uz ārzemēm. Es nevēlos savā tēvijā Krievijas karaspēku, taču, kamēr latvju tautu baida ar austrumzemes agresiju, Dievzemīti ir sagrābuši un izlaupa plēsonīgi aizgādņi no rietiem, kuriem ne par naga tiesu nerūp latviešu vēlme pašiem lemt savas valsts likteni.

Lai lemtu, ir vajadzīgs spēks. Turklāt taisnīgs spēks bez dubultas morāles un standartiem. Tāds spēks, kas ļautu darba rūķiem pelnīt tepat tēvzemē un vecākai paaudzei pensionēties pirms aiziešanas aizsaulē, aizsargātu bērnus no LGBT tīkojumiem un pakārtotu ārpolitiku nacionālajām interesēm, bet nevis Briselei, Kremlim vai tēvocim Semam. Tad pazudīs domstarpības gan pašu zemē, gan attiecībās ar kaimiņvalstīm. Es neaģitēju par kādu partiju vai politisko kustību. Domājoši cilvēki ir katrā no tām. Jāliek galvas kopā, jo pasaulē briest nopietnas ģeopolitiskas izmaiņas.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...