Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

NP Foods grupas (Laima, Staburadze, Gutta u.c.) uzņēmumu un tās saimnieku kontu un īpašumu apķīlāšana ir radījusi skaļus protestus, to nosaucot par "reiderisma shēmu". Pietiek šodien pilnā apmērā publicē apjomīgo prasības pieteikumu, kas dod priekšstatu, par ko tieši ir runa šajā tiesvedībā un par ko tieši pret uzņēmumiem un to saimnieku, miljonāru Daumantu Vītolu (attēlā) un viņa kompanjoniem celta 5,3 miljonus eiro lielā prasība. Pēc Pietiek lasītāju iepriekš izteikta lūguma prasības pieteikumu no dokumentiem JPEG formātā esam konvertējuši Word formātā.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai

Abrenes ielā 3, Rīgā, LV-1356

Prasītāja: Menard Port LLC, reģ.Nr. 213033-91, 942 Windemere St Nw, Salem, OR 97304, United States of America,

kuru pārstāv tās vienīgā īpašniece Jana Miķelsone, korespondences adrese: Lāčplēša iela 2-XX, Rīga, LV-1010, Latvija,

kas ceļ prasību SIA "NP Business Centre", reģistrācijas Nr. 40003710505, Rūpnīcu iela 4, Olaine, Olaines nov., LV-2114 labā civillietā ar Atbildētājiem:

1. Ivo Luka-Indāns,

pers.kods:120578- XXXXX,

Dzirnavu iela 89-XX, Rīga, LV-1011

2. Daumants Vītols,

pers.kods:211063-XXXXX,

Brīvības iela 162 k-2-XX, Rīga, LV-1012

3. AS "Gutta",

reģistrācijas Nr. 40003214447,

juridiskā adrese: "Gutta", Valdlauči, Ķekavas pag., Ķekavas nov., LV-2176

4. AS "Laima",

reģistrācijas Nr.40003020441,

juridiskā adrese: Miera iela 22, Rīga, LV-1001

5. AS "Staburadze",

reģistrācijas Nr. 40003012482,

juridiskā adrese: Artilērijas iela 55, Rīga, LV-1009

6. SIA "APF",

reģistrācijas Nr. 40003750480,

juridiskā adrese: Rūpnīcu iela 4, Olaine, Olaines novads, LV-2114

7. SIA "Bon Camino",

reģistrācijas Nr. 40003484003,

juridiskā adrese: Rūpnīcu iela 4, Olaine, Olaines novads, LV-2114

8. SIA "Deco Energy",

reģistrācijas Nr. 40103213607,

juridiskā adrese: Rūpnīcu iela 4, Olaine, Olaines novads, LV-2114

9. SIA "Detente",

reģistrācijas Nr. 40003862245,

juridiskā adrese: Rūpnīcu iela 4, Olaine, Olaines novads, LV-2114

10. SIA "DUNTES NAMI INVEST",

reģistrācijas Nr. 40003870609,

juridiskā adrese: Rūpnīcu iela 4, Olaine, Olaines novads, LV-2114

11. SIA "Ķīšezera nami",

reģistrācijas Nr. 40003787731,

juridiskā adrese: Rūpnīcu iela 4, Olaine, Olaines novads, LV-2114

12. SIA "Nordic Industrial Park",

reģistrācijas Nr. 40003419978,

juridiskā adrese: Rūpnīcu iela 4, Olaine, Olaines novads, LV-2114

13. SIA "Nordic Technologies",

reģistrācijas Nr. 40003542000,

juridiskā adrese: Rūpnīcu iela 4, Olaine, Olaines novads, LV-2114

14. SIA "Nordic Technology Park",

reģistrācijas Nr.40003450007,

juridiskā adrese: Jūrkalnes iela 15/25, Rīga, LV-1046

15. SIA "NP Biznesa parks",

reģistrācijas Nr. 40003745691,

juridiskā adrese: Rūpnīcu iela 4, Olaine, Olaines novads, LV-2114

16. SIA "NP Daugavpils biznesa parks",

reģistrācijas Nr. 40003745776,

juridiskā adrese: Rūpnīcu iela 4, Olaine, Olaines novads, LV-2114

17. SIA "NP Duntes biznesa parks",

reģistrācijas Nr. 40003863448,

juridiskā adrese: Rūpnīcu iela 4, Olaine, Olaines novads, LV-2114

18. SIA "NP Foods",

reģistrācijas Nr. 40103217882,

juridiskā adrese: Miera iela 22, Rīga, LV-1001

19. SIA "NP Industrial Village",

reģistrācijas Nr. 40003677893,

juridiskā adrese: Rūpnīcu iela 4, Olaine, Olaines novads, LV-2114

20. SIA "NP Jelgavas biznesa parks",

reģistrācijas Nr. 40003497402,

juridiskā adrese: Rūpnīcu iela 4, Olaine, Olaines novads, LV-2114

21. SIA “NP Logistics",

reģistrācijas Nr.40103167666,

juridiskā adrese: “Augšvimbas", Garkalnes novads, LV-2137

22. SIA "NP Management",

reģistrācijas Nr.40003695738,

juridiskā adrese: Rūpnīcu iela 4, Olaine, Olaines novads, LV-2114

23. SIA "NP Properties",

reģistrācijas Nr.40003742290,

juridiskā adrese: Rūpnīcu iela 4, Olaine, Olaines novads, LV-2114

24. SIA "NP Rēzeknes biznesa parks",

reģistrācijas Nr. 40003745634,

juridiskā adrese: Rūpnīcu iela 4, Olaine, Olaines novads, LV-2114

25. SIA "NP Salaspils biznesa parks",

reģistrācijas Nr. 40003745795,

juridiskā adrese: Rūpnīcu iela 4, Olaine, Olaines novads, LV-2114

26. SIA "NP Valdlauču biznesa centrs",

reģistrācijas Nr. 40003876283,

juridiskā adrese: Rūpnīcu iela 4, Olaine, Olaines novads, LV-2114

27. SIA "NPBC",

reģistrācijas Nr. 40003968446,

juridiskā adrese: Rūpnīcu iela 4, Olaine, Olaines novads, LV-2114

28. SIA "SAIDA",

reģistrācijas Nr. 41503028696,

juridiskā adrese: Rūpnīcu iela 4, Olaine, Olaines novads, LV-2114

Trešo personu: Mārcis Miķelsons,

Zentenes 34, Rīga, LV-1069

Rīga, 2014.gada 18.martā.

PRASĪBAS PIETEIKUMS par atkarīgajai sabiedrībai nodarīto zaudējumu piedziņu no koncerna valdošajiem uzņēmumiem un to likumiskajiem pārstāvjiem

PIETEIKUMS par prasības nodrošināšanu

I. Koncerna pastāvēšana

[1] Atkarīgā Sabiedrība un prasītājs kā Atkarīgās Sabiedrības mazākumdalībnieks

SIA "NP Business Centre", reģ.Nr.40003710505, (turpmāk - "Atkarīgā Sabiedrība") ir reģistrēta Komercreģistrā 2004.gada 12.novembrī.

Prasītājs Menard Port LLC kopš 2004.gada novembra ir mazākumdalībnieks Atkarīgajā Sabiedrībā un Prasītājam pieder 33,33% no visām Atkarīgās Sabiedrības kapitāla daļām, jeb 134 000 kapitāla daļas ar kopējo nominālvērtību 134 000 Ls, kas pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa sastāda 190 664,82 EUR (komercreģistra izziņa par Atkarīgo Sabiedrību 1.pielikumā). Minētās kapitāla daļas Prasītājs ieguva uz 2005.g.15.februārī noslēgtā līguma starp Mārci Miķelsonu, pers.kods:150474- XXXXX, Gisli Reynisson, pers.kods:210665-XXXX, Atbildētāju Daumantu Vītolu, NP Business Centre un Atbildētāju SIA "NP Management" (iepriekšējais nosaukums SIA "Nordic Partners") par kapitāla daļām un uzņēmuma kopīgu pārvaldīšanu (turpmāk "Sabiedrības līgums"; Līguma un tā notariāla tulkojuma kopija 2.pielikumā) pamata, stājoties M.Miķelsona tiesībās un saistībās, tādēļ M.Miķelsons pieaicināms šajā procesā trešās personas statusā. Pārējie Sabiedrības līguma slēdzēji pieaicināmi lietā Atbildētāju statusā, izņemot vienu no līdzējiem Gisli Reynisson, kurš ir miris un kuru Atkarīgās sabiedrības pārvaldīšanā ir aizstājis cits līdzējs – Atbildētājs Daumants Vītols.

[2] Valdošie Uzņēmumi, kuriem ir izšķirošā ietekme Atkarīgajā Sabiedrībā

[2.1] Atbilstoši ierakstiem LR Uzņēmumu reģistrā, balsstiesību vairākums Atkarīgajā Sabiedrībā ir SIA "NPBC", reģistrācijas Nr.40003968446 (turpmāk - "NPBC"), kurai pieder pārējās 66,67% Atkarīgās Sabiedrības kapitāla daļas, t.i. 268 000 kapitāla daļas ar kopējo nominālvērtību 268 000 Ls, kas pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa sastāda 381 329,65 EUR.

NPBC darbojas savā vārdā, bet šādu Daumantam Vītolam pastarpināti piederošu sabiedrību labā (turpmāk tekstā arī – “Sabiedrības, kuru labā darbojas NPBC"), kuras, pamatojoties uz Koncernu likuma 3.panta ceturtajā daļā noteikto, ka "piemērojot šā panta trešās daļas noteikumus, uzņēmuma balsstiesībām un tiesībām iecelt vai atcelt sabiedrības izpildinstitūcijas locekļus attiecīgi pieskaitāmas tās balsstiesības un tiesības iecelt vai atcelt sabiedrības izpildinstitūcijas vai pārraudzības institūcijas locekļus, kas ir (..) citai personai, kura darbojas savā vārdā, bet uzņēmuma vai citas no šā uzņēmuma atkarīgās sabiedrības labā", uzskatāmas par valdošajiem uzņēmumiem attiecībā pret Atkarīgo Sabiedrību:

1 AS "Gutta"

2 AS "Laima"

3 AS "Staburadze"

4 SIA "APF"

5 SIA "Bon Camino"

6 SIA "Deco Energy"

7 SIA "Detente"

8 SIA "DUNTES NAMI INVEST"

9 SIA "Jaunozols Būve"

10 SIA "Ķīšezera nami"

11 SIA "Nordic Industrial Park"

12 SIA "Nordic Technologies"

13 SIA "Nordic Technology Park"

14 SIA "NP Biznesa parks"

15 SIA "NP Daugavpils biznesa parks"

16 SIA "NP Duntes biznesa parks"

17 SIA "NP Foods"

18 SIA "NP Industrial Village"

19 SIA "NP Jelgavas biznesa parks"

20 SIA “NP Logistics"

21 SIA "NP Management"

22 SIA "NP Properties"

23 SIA "NP Rēzeknes biznesa parks"

24 SIA "NP Salaspils biznesa parks"

25 SIA "NP Valdlauču biznesa centrs"

26 SIA "Saida"

Tiesību doktrīnā atzīts, ka cita persona darbojas savā vārdā, bet uzņēmuma labā tad, ja cita persona formāli ir tiesību turētājs, taču uzņēmums sedz izmaksas un arī nes saimnieciskos riskus (vāciski - Anteile gehören dann einem Dritten für Rechnung des Unternehmens (oder eines von ihm abhängigen Unternehmens), wenn der Dritte zwar formal Rechtsinhaber ist, das Unternehmen jedoch die Kosten und auch das wirtschaftliche Risiko trägt).

Lai gan NPBC formāli ir reģistrēta komercdarbības veikšanai, kas atbilstoši Komerclikuma 1.panta otrās daļas noteikumiem ir atklāta saimnieciskā darbība, kuru savā vārdā peļņas gūšanas nolūkā veic komersants, NPBC ar saimniecisko darbību nekad nav nodarbojusies. NPBC gada pārskati par 2011.un 2012.gadu (skat. šī prasības pieteikuma pielikumus Nr.3 un Nr.4) apstiprina, ka NPBC nav bijis apgrozījums (t.i., nav bijuši ienākumi). Lai segtu administratīvos izdevumus, procentu maksājumu izdevumus, kā arī saistības veikt ieguldījumus Atkarīgās Sabiedrības pamatkapitālā, tas tika darīts no Sabiedrību, kuru labā darbojas NPBC, aizdevumiem un cita veida finansiālajām injekcijām.

Komerctiesību speciālists Aigars Strupišs Juridiskajā atzinumā (skat. šī prasības pieteikuma pielikumu Nr.5) 7.lapā norāda, ka kapitāla daļu turēšanas citas personas labā konstatēšanas drošākais kritērijs ir faktiskā labuma gūšanas konstatēšana, ņemot vērā darījuma faktisko (ne formālo) mērķi un darījuma ekonomisko efektu (kurš gūst labumu no šā darījuma vai darījumu ķēdes).

Tiesību doktrīnā atzīts, ka vispārīgo noteikumu par pierādīšanas pienākuma sadali attiecināšana nozīmētu to, ka varētu būt apdraudēta atkarīgās sabiedrības, tās dalībnieku un tās kreditoru aizsardzība. Tas tādēļ, ka bieži ietekmi valdošie uzņēmumi realizē drīzāk neformālā ceļā; jo īpaši vispārīgi ievēroti norādījumi vai direktīvas var tā ietekmēt atkarīgās sabiedrības orgānu darbības, ka ārpusstāvošas personas nav spējīgas saskatīt cēloni citas personas interesēs veiktai un līdz ar to atkarīgai sabiedrībai kaitējošai darbībai. Ar to tiek pamatota pierādīšanas atvieglojumu piešķiršana atkarīgai sabiedrībai, tās kreditoriem un ārpusstāvošiem akcionāriem. (vāciski - (..) der Schutz der abhängigen Gesellschaft, ihrer außenstehenden Aktionäre und ihrer Gläubiger drohten weitgehend leerzulaufen, würde es hinsichtlich des Tatbestandsmerkmals der Veranlassung (..) bei den allgemeinen Grundsätzen der Darlegungs- und Beweislast bewenden. Denn häufig erfolgt die Einflussnahme durch das herrschende Unternehmen auf eher informellem Wege; insbesondere allgemein gehaltene Anweisungen oder Richtlinien (→ Rn. 23) können das Handeln der Organe der abhängigen Gesellschaft prägen, ohne dass eine außenstehende Person in der Lage wäre, die konkrete Ursache einer im fremden Interesse ergriffenen und damit für die abhängige Gesellschaft nachteiligen Maßnahme darzutun. Zu Recht geht deshalb die ganz hM davon aus, dass der abhängigen Gesellschaft, ihren Gläubigern und ihren außenstehenden Aktionären Beweiserleichterungen zugute kommen.)

Līdz ar to šī prasības pieteikuma sadaļā “Atkarīgajai Sabiedrībai neizdevīgu darījumu slēgšana un zaudējumu apmērs" aprakstītie fakti un tos apstiprinošie pierādījumi ir pietiekoši, lai uzskatītu par pierādītu, ka NPBC darbība ir vērsta tikai uz to, lai dotu materiālas priekšrocības Sabiedrībām, kuru labā darbojas NPBC.

Starp Atkarīgās Sabiedrības dalībniekiem 2005.gada 15.februārī ir noslēgts Dalībnieku līgums, kurš nostiprina Valdošo Uzņēmumu tiesības iecelt sabiedrības izpildinstitūcijas locekļu vairākumu un kontrolēt balsstiesību vairākumu sabiedrībā, balsojumu noteiktos jautājumos saskaņojot ar Prasītāju kā mazākumdalībnieku.

Šajā lietā jāņem vērā arī to, ka jau 2001.un 2002.gadā atsevišķi AS “Staburadze" un AS “Laima" mazākuma akcionāri bija vērsušies tiesā sakarā ar koncernu valdošo uzņēmumu prettiesisku rīcību un ar Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesas lēmumiem (skat., piemēram, 2001.gada 25.jūlija lēmumu lietā Nr.2P-106/10, kas pievienots šim prasības pieteikumam kā pielikums Nr.6, 2001.gada 11.septembra lēmumu lietā Nr.2P-136/10, kas pievienots šim prasības pieteikumam kā pielikums Nr.7, 2002.gada 22.aprīļa lēmumu lietā Nr.2P-48/10, kas pievienots šim prasības pieteikumam kā pielikums Nr.8) tika nodrošinātas prasības pirms prasības celšanas, apķīlājot kapitāla daļas un kustamo mantu, aizliedzot apgrūtināt ar lietu tiesībām savu kustamo mantu, ierakstot aizlieguma atzīmes attiecīgās kustamas mantas reģistros, aizliedzot apgrūtināt ar lietu tiesībām savu nekustamo mantu, ierakstot ķīlas tiesības atzīmes zemesgrāmatās, aizliedzot pieņemt un reģistrēt Uzņēmumu reģistrā lēmumus par sabiedrību pamatdokumentu grozījumiem, kas būtu saistīti ar statūtsabiedrību reorganizāciju, izmaiņām pamatkapitālā vai pamatkapitāla daļu īpašnieku sastāvā. Ir pamats domāt, ka tieši lai apgrūtinātu Atkarīgās Sabiedrības mazākuma dalībniekiem un kreditoriem aizsargāt savas tiesības, tika izveidota NPBC kā formālais Atkarīgās Sabiedrības vairākuma dalībnieks.

To, ka atkarīgā sabiedrība vienlaikus var atrasties vairāku valdošo uzņēmumu izšķirošajā ietekmē, paredz Koncernu likuma 2.panta trešās daļas otrais teikums.

Atbilstoši tiesību doktrīnai, lai atzītu par valdošajiem uzņēmumiem Sabiedrības, kuru labā darbojas NPBC, nav nepieciešams konstatēt, ka attiecīgajām sabiedrībām pieder kādas Atkarīgās Sabiedrības daļas. Tāpat nav nepieciešams konstatēt attiecīgo sabiedrību tiesības pieprasīt NPBC Atkarīgās Sabiedrības daļu nodošanu. Tas tiek pamatots ar normas mērķi, kas ir nepieļaut apiešanu.

[2.2] Juridiskajā literatūrā norādīts, ka tiesību zinātnē pastāv vienprātīgs uzskats, ka balsstiesību un tiesību iecelt vai atcelt Atkarīgās Sabiedrības izpildinstitūciju locekļus pieskaitīšana neabsorbē formālā kapitāla daļu turētāja izšķirošo ietekmi. Kapitāla daļas pieskaitāmas abiem, vienā gadījumā veidojot tiešu izšķirošu ietekmi, bet otrā -netiešu izšķirošu ietekmi.

Līdz ar to, lai arī NPBC darbojas citu sabiedrību labā, tā kā NPBC formāli ir balsstiesību vairākums Atkarīgajā Sabiedrībā, atbilstoši Koncernu likuma 3.panta trešās daļas 1.punktam Atkarīgā Sabiedrība formāli atrodas NPBC tiešā izšķirošajā ietekmē uz līdzdalības pamata. Līdz ar to, atbilstoši Koncernu likuma 2.panta otrajai daļai, NPBC uzskatāma par valdošo uzņēmumu attiecībā pret Atkarīgo Sabiedrību, bet Atkarīgā Sabiedrība, atbilstoši Koncernu likuma 2.panta trešajai daļai, uzskatāma par atkarīgo sabiedrību arī attiecībā pret NPBC.

[2.3] Atbilstoši LR Uzņēmumu reģistra datiem (skat. šī prasības pieteikuma pielikumu Nr.9) NPBC vienīgais īpašnieks, kam pieder 100% NPBC kapitāla daļas, ir Maltā reģistrētā sabiedrība "Nordic Partners Properties Limited" (turpmāk – "Nordic Partners Properties Limited"). Kā to apstiprina Koncerna līdzdalības shēma (skat. šī prasības pieteikuma pielikumu Nr.10), un LR Uzņēmumu reģistra dati (skat. šī prasības pieteikuma pielikumus Nr.11 – Nr.18) Nordic Partners Properties Limited ir vienīgais īpašnieks arī šādām Sabiedrībām, kuru labā darbojas NPBC: SIA "Deco Energy", SIA "Nordic Technologies", SIA "Nordic Technology Park", SIA "Nordic Industrial Park", SIA "NP Jelgavas biznesa parks", SIA "NP Daugavpils biznesa parks", SIA "NP Properties". Laikā no 06.10.2005 līdz 29.12.2008, kā arī no 08.06.2010 līdz 27.12.2012 Nordic Partners Properties Limited bija vienīgais īpašnieks (periodā no 06.10.2005 līdz 29.12.2008 caur savu meitas uzņēmumu SIA "NP Properties", periodā no 08.06.2010 līdz 27.12.2012 nepastarpināti) arī SIA "Jaunozols Būve" (skat. šī prasības pieteikuma pielikumus Nr.10 – Nr.18).

Atbilstoši LR Uzņēmumu reģistra datiem (skat. šī prasības pieteikuma pielikumus Nr.19 – Nr.27), Maltā reģistrētā sabiedrība "Nordic Partners Land Limited" (turpmāk – “Nordic Partners Land Limited") ir vienīgais īpašnieks šādām Sabiedrībām, kuru labā darbojas NPBC: SIA "NP Industrial Village", SIA "DUNTES NAMI INVEST", SIA "Ķīšezera nami", SIA "NP Biznesa parks", SIA "NP Duntes biznesa parks", SIA "NP Rēzeknes biznesa parks", SIA "NP Salaspils biznesa parks", SIA "NP Valdlauču biznesa centrs" un SIA "SAIDA".

Atbilstoši LR Uzņēmumu reģistra datiem (skat. šī prasības pieteikuma pielikumus Nr.28 – Nr.34), Maltā reģistrētā sabiedrība "Nordic Partners Food Limited" (turpmāk – “Nordic Partners Food Limited") ir vienīgais īpašnieks šādām Sabiedrībām, kuru labā darbojas NPBC: SIA "Detente", AS "Gutta" un SIA "NP Foods", pastarpināti (ar meitas uzņēmumu starpniecību) arī SIA "Staburadzes konditoreja", SIA "NP Logistics", AS "Staburadze" un AS "Laima".

Atbilstoši LR Uzņēmumu reģistra datiem (skat. šī prasības pieteikuma pielikumus Nr.35 un Nr.36), Maltā reģistrētā sabiedrība "Nordic Partners Limited" (turpmāk – “Nordic Partners Limited") ir vienīgais īpašnieks šādām Sabiedrībām, kuru labā darbojas NPBC: SIA "APF" un SIA "NP Management". Nordic Partners Limited pieder arī:

95% kapitāla daļu Nordic Partners Properties Limited (starp LR UR komercreģistra NPBC lietā esošajiem dokumentiem atrodams Nordic Partners Properties Limited dibināšanas lēmums, kurā norādīts, ka Nordic Partners Properties Limited 95%, jeb 1900 kapitāla daļu īpašnieks ir Nordic Partners Limited, kas atrodas tieši tajā pašā adresē, kur norādīts Nordic Partners Properties Limited reģistrētais birojs – Level 7, The Mall Offices, The Mall Street, Floriana FRN 1470, Malta (Nordic Partners Properties Limited dibināšanas lēmuma kopija 37.pielikumā)), pārējo 5% Nordic Partners Properties Limited pamatkapitāla, jeb 100 kapitāla daļu īpašnieks ir Elita Moiseja;

95% kapitāla daļu Nordic Partners Land Limited (LR UR komercreģistra SIA "NP Salaspils biznesa parks", reģ.Nr.40003745795, lietā atrodas Nordic Partners Land Limited dibināšanas lēmums, kurā norādīts, ka Nordic Partners Land Limited 5%, jeb 100 kapitāla daļu īpašnieks ir Elita Moiseja, bet 95%, jeb 1900 kapitāla daļu īpašnieks ir Daumantam Vītolam 100% piederošā Nordic Partners Limited. Arī Nordic Partners Land Limited reģistrētais birojs atrodas tieši tajā pašā adresē, kur norādīts Nordic Partners Properties Limited, Nordic Partners Food Limited un Nordic Partners Limited reģistrētais birojs – Level 7, The Mall Offices, The Mall Street, Floriana FRN 1470, Malta (Nordic Partners Land Limited dibināšanas lēmuma kopija 38.pielikumā));

95% kapitāla daļu Nordic Partners Food Limited (LR UR komercreģistra SIA "NP Foods", reģ.Nr.40103217882, lietā atrodas Nordic Partners Food Limited dibināšanas lēmums, kurā norādīts, ka Nordic Partners Food Limited 5%, jeb 100 kapitāla daļu īpašnieks ir Daumants Vītols, bet 95%, jeb 1900 kapitāla daļu īpašnieks ir D.Vītolam 100% piederošā Nordic Partners Limited. Nordic Partners Food Limited reģistrētais birojs atrodas tieši tajā pašā adresē, kur norādīts Nordic Partners Properties Limited un Nordic Partners Limited reģistrētais birojs – Level 7, The Mall Offices, The Mall Street, Floriana FRN 1470, Malta (Nordic Partners Food Limited dibināšanas lēmuma kopija 39.pielikumā)).

Starp LR UR komercreģistra SIA "NP Management" lietā esošajiem dokumentiem atrodams Nordic Partners Limited dibināšanas lēmums, kurā norādīts, ka Nordic Partners Limited 100%, jeb 2000 kapitāla daļu īpašnieks ir Atbildētājs Daumants Vītols (Nordic Partners Limited dibināšanas lēmuma kopija 40.pielikumā). Daumanta Vītola loma koncernā ir plaši zināma, ko apstiprina publikācijas masu mēdijos, piemēram:

2012.gada 07.februāra publikācija laikrakstā “Dienas bizness" “NP Foods fokuss – eksports", kurā Daumants Vītols sevi pozicionē kā NP Foods īpašnieka Nordic Partners lielākais akcionārs (laikraksta “Dienas bizness" publikācija 41.pielikumā);

2012.gada 07.februāra publikācija laikrakstā “Neatkarīgā" “Laimas īpašnieki noskatījuši 7 uzņēmumus Latvijā", kurā norādīts, ka pārtikas uzņēmumu grupā NP Foods ietilpst a/s Laima, a/s Staburadze, a/s Gutta, SIA Staburadzes konditoreja, SIA Saldumu tirdzniecība un ka Daumants Vītols ir NP Foods lielākais akcionārs (laikraksta "Neatkarīgā" publikācija 42.pielikumā);

2012.gada 07.februāra publikācija laikrakstā "Latvijas Avīze" "50 jaunu našķu", kurā tiek apstiprināta koncerna un tā valdošā uzņēmuma pastāvēšana, norādot, ka SIA "NP Foods" grupa kopā ar industriālo parku attīstītāju NP Properties ietilpst Nordic Partners grupā (holdingā), kuras lielākais akcionārs ir Daumants Vītols (laikraksta "Latvijas Avīze" publikācija 43.pielikumā);

2012.gada 14.maija publikācija DELFI portālā "Par "Nordic Food" vienīgo īpašnieku kļuvis Daumants Vītols", kurā arī norādīts, ka Nordic Partners lielākais akcionārs un vienīgais valdes loceklis ir Daumants Vītols, vienlaikus apstiprinot arī koncerna struktūru – Nordic Partners grupa ir lielākais īpašnieks "Laimai", "Staburadzei", "Staburadzes konditorejai", mazumtirdzniecības veikalu tīklam "Saldumu tirdzniecība", loģistikas pakalpojumu sniedzējam SIA "NP Logistics", industriālajiem parkiem – SIA "NP Jelgavas biznesa parks", SIA "Nordic Industrial Park", SIA "Nordic Techology Park", Atkarīgajai Sabiedrībai, kā arī citās saistītajās uzņēmējsabiedrībās (publikācija DELFI portālā 44.pielikumā);

2012.gada 12.novembra publikācija žurnālā "Kapitāls", kurā Daumants Vītols norādīts kā lielākais akcionārs Nordic Partners grupā – holdingā, kurā ietilpst Laima, Staburadze, Staburadzes konditoreja, mazumtirdzniecības veikalu tīkls Saldumu tirdzniecība, loģistikas pakalpojumu uzņēmums NP Logistics un industriālie parki (publikācija žurnālā "Kapitāls" 45.pielikumā).

Ņemot vērā Koncernu likuma 3.panta ceturtajā daļā noteikto, ka “Piemērojot šā panta trešās daļas noteikumus, uzņēmuma balsstiesībām un tiesībām iecelt vai atcelt sabiedrības izpildinstitūcijas vai pārraudzības institūcijas locekļus attiecīgi pieskaitāmas tās balsstiesības un tiesības iecelt vai atcelt sabiedrības izpildinstitūcijas vai pārraudzības institūcijas locekļus, kas ir citai no šā uzņēmuma atkarīgai sabiedrībai", netieša izšķiroša ietekme ir arī Nordic Partners Properties Limited, Nordic Partners Land Limited, Nordic Partners Food Limited, Nordic Partners Limited un Daumantam Vītolam.

Tādejādi par valdošajiem uzņēmumiem attiecībā pret Atkarīgo Sabiedrību uzskatāmas gan Maltā reģistrētās sabiedrības Nordic Partners Properties Limited, Nordic Partners Land Limited, Nordic Partners Food Limited, Nordic Partners Limited, gan arī fiziska persona Daumants Vītols, pie kam tieši D.Vītols ir visa koncerna valdošais uzņēmums.

Tas, ka arī fiziska persona Koncernu likuma izpratnē uzskatāma par valdošo uzņēmumu, izriet no Koncernu likuma 1.panta 8.punktā dotās definīcijas: "uzņēmums — komercsabiedrība Komerclikuma izpratnē, kā arī fiziskā persona". Arī tiesību doktrīnā atzīts, ka tā var būt jebkura persona. Šāda uzskata pareizumu apstiprina arī komerctiesību speciālista Aigara Strupiša Juridiskā atzinuma 4.-5.lapā norādītais (skat. šī prasības pieteikuma pielikumu Nr.5).

[2.4] Turpmāk tekstā visas Sabiedrības, kuru labā darbojas NPBC, tai skaitā Maltā reģistrētās sabiedrības Nordic Partners Properties Limited, Nordic Partners Land Limited, Nordic Partners Food Limited, Nordic Partners Limited, NPBC un Daumants Vītols kopā tiks saukti "Valdošie Uzņēmumi", bet katrs atsevišķi arī – "Valdošais Uzņēmums".

[2.5] Uztveramības nolūkā šim prasības pieteikumam tiek pievienota Koncerna līdzdalības shēma (skat. šī prasības pieteikuma pielikumu Nr.10).

[2.6] Neskatoties uz acīmredzamu Valdošo Uzņēmumu izšķirošas ietekmes Atkarīgajā Sabiedrībā pastāvēšanu, ar Atkarīgo Sabiedrību nav noslēgts koncerna līgums saskaņā ar Koncernu likuma II nodaļu, kā arī Atkarīgajai Sabiedrībai netiek gatavots atkarības pārskats saskaņā ar Koncernu likuma 30.panta pirmās daļas prasībām, tādējādi pārkāpjot likuma prasības. Tādēļ Atkarīgās Sabiedrības attiecības un saistības ar Valdošajiem Uzņēmumiem nav tikušas rakstveidā atspoguļotas vispār, lai arī daļa no koncerna tiek uzrādīta gada pārskatos kā saistītās personas. Vērā ņemams, ka atbilstoši koncerna tiesiskajam regulējumam tiesiskās attiecības koncerna ietvaros apspriežamas pēc Koncernu likuma noteikumiem neatkarīgi no tā, vai ir noslēgts koncerna līgums un vai par izšķirošo ietekmi ir paziņots Uzņēmumu reģistram (Koncernu likuma 3.panta devītā daļa).

[3] Atkarīgās Sabiedrības izpildinstitūcijas locekļi

[3.1] Atkarīgās Sabiedrības vienīgā amatpersona no tās dibināšanas brīža līdz 2008.gada 25.jūnijam bija valdes loceklis Daumants Vītols.

[3.2] Kopš 2008.gada 25.jūnija līdz šim brīdim Atkarīgās Sabiedrības vienīgā amatpersona ir valdes locekle Solvita Pētersone (iepriekšējais uzvārds Evardsone), personas kods 020963- XXXXX.

Solvita Pētersone (pirmslaulības uzvārds- Evardsone) ir Daumanta Vītola uzticības persona, kas kā pilnvarotā persona ir pildījusi dažādus Daumanta Vītola uzdevumus, savas darba gaitas koncernā sākot kā D.Vītola vadītā, tagad jau likvidētā, uzņēmuma SIA "European Plastic Industries" grāmatvede, vēlāk finanšu direktore (no 1998. līdz 2003.gadam), ir bijusi un turpina būt daudzu D.Vītola koncerna dalībnieku amatpersona –valdes locekle, padomes locekle, revidente vai likvidatore. No 2004.gada 12.novembra Solvita Pētersone formāli pildīja Atkarīgās Sabiedrības revidentes pienākumus. Tāpat Solvita Pētersone ilgstoši ieņēmusi amatus daudzos Valdošajos Uzņēmumos, piemēram:

AS "Gutta" Valdes loceklis 31.05.2005 - 09.06.2006 Kopā ar vismaz 1

AS "Gutta" Valdes loceklis 20.09.2004 - 31.05.2005 Kopā ar vismaz 1

AS "Laima" Padomes loceklis 15.02.2005 - 23.03.2007 -

AS "Staburadze" Padomes loceklis 15.02.2005 - 23.03.2007 -

SIA "Bon Camino" Padomes priekšsēdētāja vietnieks 10.06.2009 - 12.07.2010 -

SIA "Bon Camino" Valdes loceklis 28.03.2008 - 19.05.2008 Tiesības pārstāvēt atsevišķi

SIA "Deco Energy" Valdes loceklis 05.02.2009 - 30.07.2010 Tiesības pārstāvēt atsevišķi

SIA "Detente" Valdes loceklis 02.07.2010 - 25.10.2010 Tiesības pārstāvēt atsevišķi

SIA "DUNTES NAMI INVEST" Valdes loceklis 30.05.2007 - 13.06.2008 Kopā ar vismaz 1

SIA "DUNTES NAMI INVEST" Valdes priekšsēdētājs 13.06.2008 - 02.08.2010 Tiesības pārstāvēt atsevišķi

SIA "Ķīšezera nami" Valdes priekšsēdētājs 13.06.2008 - 02.08.2010 Tiesības pārstāvēt atsevišķi

SIA "Nordic Industrial Park" Valdes loceklis 10.05.2008 - 10.06.2008 Tiesības pārstāvēt atsevišķi

SIA "Nordic Industrial Park" Valdes loceklis 05.05.2005 - 10.05.2008 Tiesības pārstāvēt atsevišķi

SIA "Nordic Industrial Park" Valdes priekšsēdētājs 10.06.2008 - 30.07.2010 Tiesības pārstāvēt atsevišķi

SIA "Nordic Technology Park" Valdes priekšsēdētājs 19.06.2008 - 02.08.2010 Tiesības pārstāvēt atsevišķi

SIA "NP Daugavpils biznesa parks" Valdes priekšsēdētājs 19.06.2008 - 02.08.2010 Tiesības pārstāvēt atsevišķi

SIA "NP Industrial Village" Valdes priekšsēdētājs 13.06.2008 - 02.08.2010 Tiesības pārstāvēt atsevišķi

SIA "NP Jelgavas biznesa parks" Valdes priekšsēdētājs 10.06.2008 - 02.08.2010 Tiesības pārstāvēt atsevišķi

SIA "NP Properties" Padomes priekšsēdētāja vietnieks 05.05.2009 - 13.08.2010 -

SIA "NP Properties" Padomes priekšsēdētāja vietnieks 10.06.2008 - 05.05.2009 -

SIA "NP Salaspils biznesa parks" Valdes priekšsēdētājs 12.06.2008 - 02.08.2010 Tiesības pārstāvēt atsevišķi

SIA "Saida" Valdes priekšsēdētājs 11.06.2008 - 30.07.2010 Tiesības pārstāvēt atsevišķi

SIA "APF" Valdes loceklis No 10.06.2008 Tiesības pārstāvēt atsevišķi

SIA "Bon Camino" Valdes loceklis No 12.07.2010 Tiesības pārstāvēt atsevišķi

SIA "Nordic Technologies" Valdes loceklis 27.01.2009 - 22.09.2011 Tiesības pārstāvēt atsevišķi

SIA "NP Management" Valdes loceklis No 05.05.2009 Tiesības pārstāvēt atsevišķi

SIA "Jaunozols Būve" Revidents No 24.09.2002 -

SIA "Jaunozols Būve" Valdes loceklis 19.06.2008 - 02.08.2010 Tiesības pārstāvēt atsevišķi

[4] Valdošo Uzņēmumu likumiskie pārstāvji

[4.1] Daumants Vītols ir amatpersona Nordic Partners Limited un Nordic Partners Properties Limited.

Vienīgais dibināšanas lēmumā norādītais Nordic Partners Properties Limited direktors ir Daumants Vītols. Taču LR UR komercreģistra NPBC lietā atrodas NPBC 2010.gada 30.novembra dalībnieku sapulces protokols, no kura redzams, ka 2010.gada 30.novembra NPBC dalībnieku sapulcē Nordic Partners Properties Limited pārstāv jau divi direktori –Daumants Vītols un Ivo Luka-Indāns (NPBC 2010.gada 30.novembra dalībnieku sapulces protokola kopija 46.pielikumā).

Citiem Valdošajiem Uzņēmumiem ir arī citas amatpersonas, kuras īsteno D.Vītola gribu koncerna dalībnieku pārvaldē gan darba tiesisko attiecību ietvaros, gan arī tādēļ, ka tās atrodas pilnīgā finansiālajā atkarībā no D.Vītola citu tiesisko attiecību ietvaros. Piemēram, Solvitai Pētersonei, Elitai Moisejai, Ivo Luka-Indānam, Andrim Eģītim u.c. personām D.Vītols ir piešķīris neliela apmēra kapitāla daļas dažādos sava koncerna dalībniekos, un šīs personas ar savstarpējiem dalībnieku līgumiem ir saistītas ar pienākumu korporatīvajā pārvaldē vienmēr balsot un rīkoties saskanīgi ar D.Vītolu un atbilstoši viņa norādījumiem. Pieņemot lēmumu par prasības celšanu pret šīm personām kā valdošā uzņēmuma amatpersonām uz Koncernu likuma 27. un 33.pantu pamata, Prasītājs ņem vērā tam zināmos apstākļus par šo personu lomu D.Vītola mahinācijās, attiecīgi izmantojot savu tiesību prasību celt pret I.Luka-Indānu, bet prasījumus pret citām no D.Vītola atkarīgajām personām, kas ieņem amatus D.Vītola koncernā, pagaidām nevēršot.

[4.2] Latvijā reģistrētajos Valdošajos Uzņēmos, atbilstoši publiski pieejamiem LR Uzņēmumu reģistra datiem, pēdējos desmit gados ir bijušas šādas amatpersonas:

Baltavičs Armands SIA  Jaunozols Būve" Valdes loceklis No 05.03.2013 Tiesības pārstāvēt atsevišķi

Bataļins Sergejs AS "Laima" Valdes loceklis 15.04.2009 - 02.11.2009 Kopā ar vismaz 1

Bebris Raits SIA "NP Properties" Valdes loceklis 02.07.2008 - 15.07.2011 Kopā ar vismaz 1

Bebris Raits SIA "NP Properties" Valdes loceklis 10.06.2008 - 02.07.2008 Kopā ar vismaz 2

Bebris Raits SIA "Saida" Valdes loceklis 30.07.2010 - 20.07.2011 Tiesības pārstāvēt atsevišķi

Bērtulis Dans SIA "NP Foods" Valdes loceklis 06.04.2009 - 10.02.2012 Kopā ar vismaz 3

Bjornsson Kristinn AS "Laima" Padomes loceklis 19.06.2003 - 15.02.2005 -

Bjornsson Kristinn AS "Staburadze" Padomes loceklis 19.06.2003 - 15.02.2005 -

Bobovičs Vladimirs SIA "Deco Energy" Valdes loceklis No 16.08.2012 Tiesības pārstāvēt atsevišķi

Bobovičs Vladimirs SIA "Deco Energy" Valdes loceklis 30.07.2010 - 13.09.2011 Tiesības pārstāvēt atsevišķi

Cauna Guntars SIA "NP Properties" Valdes loceklis No 02.11.2011 Kopā ar vismaz 1

Daukste Dita AS "Gutta" Padomes loceklis 03.01.2012 - 04.10.2012 -

Daukste Dita AS "Laima" Padomes loceklis 03.01.2012 - 04.10.2012 -

Daukste Dita AS "Laima" Valdes loceklis 28.02.2008 - 15.04.2009 Kopā ar vismaz 2

Daukste Dita AS "Staburadze" Padomes loceklis 03.01.2012 - 04.10.2012 -

Daukste Dita AS "Staburadze" Valdes loceklis 08.10.2010 - 05.08.2011 Kopā ar vismaz 1

Eģītis Andris AS "Gutta" Padomes loceklis 08.05.2008 - 03.01.2012 -

Eģītis Andris AS "Gutta" Padomes priekšsēdētāja vietnieks No 04.10.2012 -

Eģītis Andris AS "Gutta" Padomes priekšsēdētāja vietnieks 03.01.2012 - 04.10.2012 -

Eģītis Andris AS "Laima" Padomes loceklis 11.06.2009 - 03.01.2012 -

Eģītis Andris AS "Laima" Padomes priekšsēdētāja vietnieks No 04.10.2012 -

Eģītis Andris AS "Laima" Padomes priekšsēdētāja vietnieks 03.01.2012 - 04.10.2012 -

Eģītis Andris AS "Staburadze" Padomes loceklis 11.06.2009 - 03.01.2012 -

Eģītis Andris AS "Staburadze" Padomes priekšsēdētāja vietnieks No 04.10.2012 -

Eģītis Andris AS "Staburadze" Padomes priekšsēdētāja vietnieks 03.01.2012 - 04.10.2012 -

Eģītis Andris SIA "NP Properties" Padomes loceklis 05.05.2009 - 13.08.2010 -

Evardsone Solvita AS "Gutta" Valdes loceklis 31.05.2005 - 09.06.2006 Kopā ar vismaz 1

Evardsone Solvita AS "Gutta" Valdes loceklis 20.09.2004 - 31.05.2005 Kopā ar vismaz 1

Evardsone Solvita AS "Laima" Padomes loceklis 15.02.2005 - 23.03.2007 -

Evardsone Solvita AS "Staburadze" Padomes loceklis 15.02.2005 - 23.03.2007 -

Evardsone Solvita SIA "Bon Camino" Padomes priekšsēdētāja vietnieks 10.06.2009 - 12.07.2010 -

Evardsone Solvita SIA "Bon Camino" Valdes loceklis 28.03.2008 - 19.05.2008 Tiesības pārstāvēt atsevišķi

Evardsone Solvita SIA "Deco Energy" Valdes loceklis 05.02.2009 - 30.07.2010 Tiesības pārstāvēt atsevišķi

Evardsone Solvita SIA "Detente" Valdes loceklis 02.07.2010 - 25.10.2010 Tiesības pārstāvēt atsevišķi

Evardsone Solvita SIA "DUNTES NAMI INVEST" Valdes loceklis 30.05.2007 - 13.06.2008 Kopā ar vismaz 1

Evardsone Solvita SIA "DUNTES NAMI INVEST" Valdes priekšsēdētājs 13.06.2008 - 02.08.2010 Tiesības pārstāvēt atsevišķi

Evardsone Solvita SIA "Ķīšezera nami" Valdes priekšsēdētājs 13.06.2008 - 02.08.2010 Tiesības pārstāvēt atsevišķi

Evardsone Solvita SIA "Nordic Industrial Park" Valdes loceklis 10.05.2008 - 10.06.2008 Tiesības pārstāvēt atsevišķi

Evardsone Solvita SIA "Nordic Industrial Park" Valdes loceklis 05.05.2005 - 10.05.2008 Tiesības pārstāvēt atsevišķi

Evardsone Solvita SIA "Nordic Industrial Park" Valdes priekšsēdētājs 10.06.2008 - 30.07.2010 Tiesības pārstāvēt atsevišķi

Evardsone Solvita SIA "Nordic Technology Park" Valdes priekšsēdētājs 19.06.2008 - 02.08.2010 Tiesības pārstāvēt atsevišķi

Evardsone Solvita SIA "NP Daugavpils biznesa parks" Valdes priekšsēdētājs 19.06.2008 - 02.08.2010 Tiesības pārstāvēt atsevišķi

Evardsone Solvita SIA "NP Industrial Village" Valdes priekšsēdētājs 13.06.2008 - 02.08.2010 Tiesības pārstāvēt atsevišķi

Evardsone Solvita SIA "NP Jelgavas biznesa parks" Valdes priekšsēdētājs 10.06.2008 - 02.08.2010 Tiesības pārstāvēt atsevišķi

Evardsone Solvita SIA "NP Properties" Padomes priekšsēdētāja vietnieks 05.05.2009 - 13.08.2010 -

Evardsone Solvita SIA "NP Properties" Padomes priekšsēdētāja vietnieks 10.06.2008 - 05.05.2009 -

Evardsone Solvita SIA "NP Salaspils biznesa parks" Valdes priekšsēdētājs 12.06.2008 - 02.08.2010 Tiesības pārstāvēt atsevišķi

Evardsone Solvita SIA "Saida" Valdes priekšsēdētājs 11.06.2008 - 30.07.2010 Tiesības pārstāvēt atsevišķi

Fjodorov Maksim AS "Staburadze" Valdes loceklis 23.04.2009 - 08.10.2010 Kopā ar vismaz 1

Fjodorov Maksim SIA "Bon Camino" Padomes priekšsēdētāja vietnieks 30.06.2008 - 10.06.2009 -

Fjodorovs Maksims AS "Staburadze" Valdes loceklis 03.04.2007 - 23.04.2009 Kopā ar vismaz 2

Fjodorovs Maksims AS "Staburadze" Valdes loceklis 12.02.2007 - 03.04.2007 Kopā ar visiem

Fridjonsson Lydur Arni AS "Gutta" Valdes priekšsēdētājs 24.10.2001 - 20.09.2004 ar paraksttiesībām

Fridjonsson Lydur Arni AS "Laima" Padomes loceklis 19.06.2003 - 15.02.2005 -

Fridjonsson Lydur Arni AS "Staburadze" Padomes loceklis 19.06.2003 - 15.02.2005 -

Fridjonsson Lydur Arni SIA "Nordic Technologies" Valdes priekšsēdētājs 29.09.2006 - 21.09.2009 Tiesības pārstāvēt atsevišķi

Fridriksson Ulfar Orn SIA "Nordic Industrial Park" Padomes loceklis 02.10.2003 - 11.03.2005 -

Geirsson Finnur AS "Laima" Padomes loceklis 19.06.2003 - 15.02.2005 

Geirsson Finnur AS "Staburadze" Padomes loceklis 19.06.2003 - 15.02.2005 -

Golubovs Aleksandrs SIA "NP Daugavpils biznesa parks" Valdes loceklis 19.06.2008 - 25.11.2008 Tiesības pārstāvēt atsevišķi

Golubovs Aleksandrs SIA "Saida" Valdes loceklis 11.06.2008 - 24.11.2008 Tiesības pārstāvēt atsevišķi

Groza Raimonds SIA "NP Properties" Valdes loceklis 02.07.2008 - 13.08.2010 Kopā ar vismaz 1

Groza Raimonds SIA "NP Properties" Valdes loceklis 10.06.2008 - 02.07.2008 Kopā ar vismaz 2

Grūtupa Liene AS "Gutta" Valdes loceklis 02.04.2009 - 08.12.2009 Kopā ar vismaz 1

Grūtupa Liene AS "Gutta" Valdes loceklis 22.01.2008 - 26.03.2008 Kopā ar vismaz 1

Grūtupa Liene AS "Staburadze" Valdes loceklis 23.04.2009 - 08.10.2010 Kopā ar vismaz 1

Grūtupa Liene AS "Staburadze" Valdes loceklis 03.04.2007 - 23.04.2009 Kopā ar vismaz 2

Grūtupa Liene AS "Staburadze" Valdes loceklis 12.02.2007 - 03.04.2007 Kopā ar visiem

Grūtupa Liene AS "Staburadze" Valdes loceklis 11.02.2004 - 12.02.2007 Kopā ar visiem

Grūtupa Liene AS "Staburadze" Valdes loceklis 19.06.2003 - 11.02.2004 Kopā ar visiem

Grūtupa Liene SIA "NP Foods" Valdes loceklis 06.04.2009 - 18.01.2010 Kopā ar vismaz 3

Gudmundsson Jon Palmi SIA "Nordic Industrial Park" Padomes loceklis 11.03.2005 - 14.04.2008 -

Gudmundsson Jon Palmi SIA "Nordic Industrial Park" Padomes priekšsēdētāja vietnieks 02.10.2003 - 11.03.2005 -

Gulbis Rolands SIA "NP Foods" Valdes priekšsēdētājs No 03.01.2012 Tiesības pārstāvēt atsevišķi

Gulbis Rolands  AS "Staburadze" Valdes priekšsēdētājs No 03.12.2012 Tiesības pārstāvēt atsevišķi

Gunnarson Bjarni AS "Laima" Padomes loceklis 15.02.2005 - 23.03.2007 -

Gunnarson Bjarni AS "Staburadze" Padomes loceklis 23.03.2007 - 11.06.2009 -

Gunnarson Bjarni AS "Staburadze" Padomes loceklis 15.02.2005 - 23.03.2007 -

Gunnarsson Bjarni AS "Laima" Padomes loceklis 23.03.2007 - 11.06.2009 -

Gunnarsson Bjarni SIA "Nordic Industrial Park" Padomes loceklis 14.04.2008 - 10.06.2008 -

Gunnarsson Gunnar Leo SIA "Bon Camino" Padomes priekšsēdētājs 30.06.2008 - 10.06.2009 -

Gunnarsson Gunnar Leo SIA "Nordic Industrial Park" Padomes priekšsēdētāja vietnieks 14.04.2008 - 10.06.2008 -

Gunnarsson Gunnar Leo SIA "NP Properties" Padomes loceklis 10.06.2008 - 05.05.2009 -

Hjaltason Jon Thor AS "Gutta" Padomes loceklis 20.09.2004 - 05.04.2005 -

Hjaltason Jon Thor AS "Gutta" Padomes priekšsēdētāja vietnieks 30.08.2005 - 08.05.2008 -

Hjaltason Jon Thor AS "Gutta" Padomes priekšsēdētāja vietnieks 05.04.2005 - 30.08.2005 -

Hjaltason Jon Thor AS "Laima" Padomes loceklis 23.03.2007 - 11.06.2009 -

Hjaltason Jon Thor AS "Laima" Padomes loceklis 15.02.2005 - 27.05.2005 -

Hjaltason Jon Thor AS "Laima" Padomes priekšsēdētāja vietnieks 27.05.2005 - 23.03.2007 -

Hjaltason Jon Thor AS "Staburadze" Padomes loceklis 23.03.2007 - 11.06.2009 -

Hjaltason Jon Thor AS "Staburadze" Padomes loceklis 15.02.2005 - 27.05.2005 -

Hjaltason Jon Thor AS "Staburadze" Padomes priekšsēdētāja vietnieks 27.05.2005 - 23.03.2007 -

Hjaltason Jon Thor SIA "Nordic Industrial Park" Padomes priekšsēdētāja vietnieks 11.03.2005 - 14.04.2008 -

Ingimudarsson Sigfus SIA "Nordic Industrial Park" Padomes loceklis 02.10.2003 - 11.03.2005 -

Ivanovs Aleksandrs AS "Staburadze" Valdes loceklis 11.02.2004 - 12.02.2007 Kopā ar visiem

Ivanovs Aleksandrs AS "Staburadze" Valdes loceklis 19.06.2003 - 11.02.2004 Kopā ar visiem

Jarošs Viktors SIA  Jaunozols Būve" Valdes loceklis No 20.11.2008 Tiesības pārstāvēt atsevišķi

Jonaitis Juris AS "Gutta" Padomes priekšsēdētāja vietnieks 20.09.2004 - 05.04.2005 -

Jonaitis Juris AS "Gutta" Padomes priekšsēdētājs 08.05.2008 - 03.01.2012 -

Jonaitis Juris AS "Gutta" Padomes priekšsēdētājs 30.08.2005 - 08.05.2008 -

Jonaitis Juris AS "Gutta" Padomes priekšsēdētājs 05.04.2005 - 30.08.2005 -

Jonaitis Juris AS "Laima" Padomes priekšsēdētājs 11.06.2009 - 03.01.2012 -

Jonaitis Juris AS "Laima" Padomes priekšsēdētājs 23.03.2007 - 11.06.2009 -

Jonaitis Juris AS "Laima" Valdes priekšsēdētājs 11.02.2004 - 20.02.2007 Tiesības pārstāvēt atsevišķi

Jonaitis Juris AS "Laima" Valdes priekšsēdētājs 19.06.2003 - 11.02.2004 Tiesības pārstāvēt atsevišķi

Jonaitis Juris AS "Staburadze" Padomes priekšsēdētājs 11.06.2009 - 03.01.2012 -

Jonaitis Juris AS "Staburadze" Padomes priekšsēdētājs 23.03.2007 - 11.06.2009 -

Jonaitis Juris AS "Staburadze" Valdes priekšsēdētājs 11.02.2004 - 12.02.2007 Tiesības pārstāvēt atsevišķi

Jonaitis Juris AS "Staburadze" Valdes priekšsēdētājs 19.06.2003 - 11.02.2004 Tiesības pārstāvēt atsevišķi

Jonaitis Juris SIA "Bon Camino" Valdes loceklis 19.05.2008 - 12.07.2010 Tiesības pārstāvēt atsevišķi

Jonaitis Juris SIA "Detente" Valdes loceklis 25.10.2010 - 29.12.2011 Tiesības pārstāvēt atsevišķi

Jonaitis Juris SIA "Detente" Valdes loceklis 18.05.2009 - 02.07.2010 Tiesības pārstāvēt atsevišķi

Jonaitis Juris SIA "NP Foods" Valdes loceklis 26.03.2009 - 06.04.2009 Tiesības pārstāvēt atsevišķi

Jonaitis Juris SIA "NP Foods" Valdes priekšsēdētājs 06.04.2009 - 03.01.2012 Tiesības pārstāvēt atsevišķi

Jonsson Jon Didrik AS "Gutta" Padomes priekšsēdētājs 20.09.2004 - 05.04.2005 -

Kaktiņa Helga SIA "Nordic Technology Park" Valdes loceklis 19.06.2008 - 07.12.2012 Tiesības pārstāvēt atsevišķi

Kamarūts Gatis AS "Gutta" Padomes loceklis 30.08.2005 - 08.05.2008 -

Kokina Dace AS "Laima" Valdes loceklis 11.08.2008 - 15.04.2009 Kopā ar vismaz 2

Kozinda Māris SIA  Jaunozols Būve" Valdes loceklis No 05.03.2013 Tiesības pārstāvēt atsevišķi

Kučinskis Kristaps SIA "Deco Energy" Valdes loceklis No 07.06.2013 Tiesības pārstāvēt atsevišķi

Kučinskis Kristaps SIA "Deco Energy" Valdes loceklis 30.07.2010 - 13.09.2011 Tiesības pārstāvēt atsevišķi

Kučinskis Kristaps SIA "Nordic Technologies" Valdes loceklis No 22.09.2011 Tiesības pārstāvēt atsevišķi

Kučinskis Kristaps SIA "Nordic Technology Park" Valdes priekšsēdētājs No 13.09.2011 Tiesības pārstāvēt atsevišķi

Kučinskis Kristaps SIA "NP Jelgavas biznesa parks" Valdes priekšsēdētājs No 13.09.2011 Tiesības pārstāvēt atsevišķi

Kučinskis Kristaps SIA "NP Properties" Valdes loceklis No 02.07.2008 Kopā ar vismaz 1

Kučinskis Kristaps SIA "NP Properties" Valdes loceklis 10.06.2008 - 02.07.2008 Kopā ar vismaz 2

Ļitvinovs Igors AS "Gutta" Valdes loceklis No 01.02.2012 Kopā ar vismaz 1

Ļitvinovs Igors AS "Laima" Valdes loceklis No 05.08.2011 Kopā ar vismaz 1

Ļitvinovs Igors AS "Staburadze" Valdes loceklis No 05.08.2011 Kopā ar vismaz 1

Ļitvinovs Igors SIA "NP Foods" Valdes loceklis No 20.09.2012 Kopā ar vismaz 1

Ļubka Ilgvars AS "Laima" Valdes loceklis 20.02.2007 - 24.08.2007 Kopā ar vismaz 2

Luka-Indāns Ivo AS "Laima" Valdes loceklis 20.12.2006 - 20.02.2007 Kopā ar vismaz 2

Luka-Indāns Ivo AS "Laima" Valdes loceklis 11.02.2004 - 20.12.2006 Kopā ar visiem

Luka-Indāns Ivo AS "Laima" Valdes loceklis 19.06.2003 - 11.02.2004 Kopā ar visiem

Luka-Indāns Ivo SIA "Bon Camino" Padomes loceklis 10.06.2009 - 12.07.2010 -

Luka-Indāns Ivo SIA "Bon Camino" Valdes loceklis 22.08.2006 - 06.02.2007 Tiesības pārstāvēt atsevišķi

Luka-Indāns Ivo SIA "NP Management" Valdes loceklis No 18.08.2011 Tiesības pārstāvēt atsevišķi

Maas Elmer AS "Gutta" Valdes priekšsēdētājs 31.05.2005 - 04.04.2007 Tiesības pārstāvēt atsevišķi

Maas Elmer AS "Laima" Valdes loceklis 11.02.2004 - 01.11.2005 Kopā ar visiem

Maas Elmer AS "Laima" Valdes loceklis 19.06.2003 - 11.02.2004 Kopā ar visiem

Mende Dace AS "Laima" Valdes loceklis 20.02.2007 - 11.08.2008 Kopā ar vismaz 2

Mihņevičs Uģis AS "Gutta" Valdes loceklis 22.01.2008 - 05.05.2009 Kopā ar vismaz 1

Moiseja Elita SIA "Deco Energy" Valdes priekšsēdētājs No 30.07.2010 Tiesības pārstāvēt atsevišķi

Moiseja Elita SIA "DUNTES NAMI INVEST" Valdes loceklis 26.04.2007 - 13.06.2008 Kopā ar vismaz 1

Moiseja Elita SIA "DUNTES NAMI INVEST" Valdes priekšsēdētājs No 02.08.2010 Tiesības pārstāvēt atsevišķi

Moiseja Elita SIA "Ķīšezera nami" Valdes priekšsēdētājs No 02.08.2010 Tiesības pārstāvēt atsevišķi

Moiseja Elita SIA "Nordic Industrial Park" Valdes loceklis 10.05.2008 - 10.06.2008 Tiesības pārstāvēt atsevišķi

Moiseja Elita SIA "Nordic Industrial Park" Valdes loceklis 05.05.2005 - 10.05.2008 Tiesības pārstāvēt atsevišķi

Moiseja Elita SIA "Nordic Industrial Park" Valdes priekšsēdētājs No 30.07.2010 Tiesības pārstāvēt atsevišķi

Moiseja Elita SIA "Nordic Technology Park" Valdes priekšsēdētājs 02.08.2010 - 13.09.2011 Tiesības pārstāvēt atsevišķi

Moiseja Elita SIA "NP Biznesa parks" Valdes priekšsēdētājs No 02.08.2010 Tiesības pārstāvēt atsevišķi

Moiseja Elita SIA "NP Daugavpils biznesa parks" Valdes priekšsēdētājs No 02.08.2010 Tiesības pārstāvēt atsevišķi

Moiseja Elita SIA "NP Duntes biznesa parks" Valdes priekšsēdētājs No 02.08.2010 Tiesības pārstāvēt atsevišķi

Moiseja Elita SIA "NP Industrial Village" Valdes loceklis No 02.08.2010 Tiesības pārstāvēt atsevišķi

Moiseja Elita SIA "NP Jelgavas biznesa parks" Valdes priekšsēdētājs 02.08.2010 - 13.09.2011 Tiesības pārstāvēt atsevišķi

Moiseja Elita SIA "NP Properties" Valdes loceklis 05.05.2005 - 25.05.2005 Tiesības pārstāvēt atsevišķi

Moiseja Elita SIA "NP Properties" Valdes priekšsēdētājs No 10.06.2008 Tiesības pārstāvēt atsevišķi

Moiseja Elita SIA "NP Rēzeknes biznesa parks" Valdes loceklis No 02.08.2010 Tiesības pārstāvēt atsevišķi

Moiseja Elita SIA "NP Salaspils biznesa parks" Valdes loceklis No 02.08.2010 Tiesības pārstāvēt atsevišķi

Moiseja Elita SIA "Saida" Valdes loceklis No 30.07.2010 Tiesības pārstāvēt atsevišķi

Moiseja Elita SIA NP "Valdlauču biznesa centrs" Valdes loceklis No 02.08.2010 Tiesības pārstāvēt atsevišķi

Muižnieks Harijs SIA "DUNTES NAMI INVEST" Valdes loceklis 20.08.2009 - 13.09.2011 Tiesības pārstāvēt atsevišķi

Muižnieks Harijs SIA "Ķīšezera nami" Valdes loceklis 20.08.2009 - 13.09.2011 Tiesības pārstāvēt atsevišķi

Muižnieks Harijs SIA "Nordic Industrial Park" Valdes loceklis 10.06.2008 - 25.11.2008 Tiesības pārstāvēt atsevišķi

Muižnieks Harijs SIA "NP Daugavpils biznesa parks" Valdes loceklis 25.11.2008 - 17.11.2009 Tiesības pārstāvēt atsevišķi

Muižnieks Harijs SIA "NP Duntes biznesa parks" Valdes loceklis 02.08.2010 - 13.09.2011 Tiesības pārstāvēt atsevišķi

Muižnieks Harijs SIA "NP Industrial Village" Valdes loceklis 13.06.2008 - 23.09.2011 Tiesības pārstāvēt atsevišķi

Muižnieks Harijs SIA "NP Salaspils biznesa parks" Valdes loceklis 02.08.2010 - 13.09.2011 Tiesības pārstāvēt atsevišķi

Muižnieks Harijs SIA "Saida" Valdes loceklis 24.11.2008 - 16.09.2009 Tiesības pārstāvēt atsevišķi

Nikuļcevs Māris SIA "Deco Energy" Valdes loceklis 05.02.2009 - 07.06.2013 Tiesības pārstāvēt atsevišķi

Nikuļcevs Māris SIA "DUNTES NAMI INVEST" Valdes loceklis 02.08.2010 - 13.09.2011 Tiesības pārstāvēt atsevišķi

Nikuļcevs Māris SIA "DUNTES NAMI INVEST" Valdes loceklis 13.06.2008 - 20.08.2009 Tiesības pārstāvēt atsevišķi

Nikuļcevs Māris SIA "Ķīšezera nami" Valdes loceklis 13.06.2008 - 20.08.2009 Tiesības pārstāvēt atsevišķi

Nikuļcevs Māris SIA "NP Daugavpils biznesa parks" Valdes loceklis 17.11.2009 - 13.09.2011 Tiesības pārstāvēt atsevišķi

Nikuļcevs Māris SIA "NP Industrial Village" Valdes loceklis 02.08.2010 - 28.08.2012 Tiesības pārstāvēt atsevišķi

Nikuļcevs Māris SIA "NP Properties" Valdes loceklis 02.07.2008 - 28.08.2012 Kopā ar vismaz 1

Nikuļcevs Māris SIA "NP Properties" Valdes loceklis 10.06.2008 - 02.07.2008 Kopā ar vismaz 2

Nikuļcevs Māris SIA "NP Salaspils biznesa parks" Valdes loceklis 12.06.2008 - 27.08.2012 Tiesības pārstāvēt atsevišķi

Nikuļcevs Māris SIA "Saida" Valdes loceklis 16.09.2009 - 27.08.2012 Tiesības pārstāvēt atsevišķi

Nikuļcevs Māris SIA  Jaunozols Būve" Valdes priekšsēdētājs No 19.06.2008 Tiesības pārstāvēt atsevišķi

Nordmane Arta SIA "Nordic Industrial Park" Valdes loceklis No 25.11.2008 Tiesības pārstāvēt atsevišķi

Nordmane Arta SIA "NP Jelgavas biznesa parks" Valdes loceklis No 10.06.2008 Tiesības pārstāvēt atsevišķi

Ozola Indra AS "Laima" Valdes loceklis 02.11.2009 - 05.08.2011 Kopā ar vismaz 1

Ozoliņa Anita AS "Gutta" Padomes loceklis No 04.10.2012 -

Ozoliņa Anita AS "Laima" Padomes loceklis No 04.10.2012 -

Ozoliņa Anita AS "Staburadze" Padomes loceklis No 04.10.2012 -

Ozoliņš Normunds AS "Laima" Valdes loceklis 20.12.2006 - 20.02.2007 Kopā ar vismaz 2

Ozoliņš Normunds AS "Laima" Valdes loceklis 16.02.2006 - 20.12.2006 Kopā ar visiem

Ozoliņš Normunds AS "Laima" Valdes priekšsēdētājs 20.02.2007 - 15.04.2009 Tiesības pārstāvēt atsevišķi

Ozoliņš Normunds AS "Staburadze" Valdes priekšsēdētājs 12.02.2007 - 23.04.2009 Tiesības pārstāvēt atsevišķi

Paidere Elita SIA "NP Properties" Valdes loceklis No 02.11.2011 Kopā ar vismaz 1

Pētersone Liene AS "Laima" Valdes loceklis 20.02.2007 - 28.02.2008 Kopā ar vismaz 2

Pētersone Liene SIA "Bon Camino" Padomes loceklis 30.06.2008 - 11.08.2008 -

Pētersone Liene SIA "Bon Camino" Valdes loceklis 06.02.2007 - 28.03.2008 Tiesības pārstāvēt atsevišķi

Pētersone Solvita SIA "APF" Valdes loceklis No 10.06.2008 Tiesības pārstāvēt atsevišķi

Pētersone Solvita SIA "Bon Camino" Valdes loceklis No 12.07.2010 Tiesības pārstāvēt atsevišķi

Pētersone Solvita SIA "Nordic Technologies" Valdes loceklis 27.01.2009 - 22.09.2011 Tiesības pārstāvēt atsevišķi

Pētersone Solvita SIA "NP Management" Valdes loceklis No 05.05.2009 Tiesības pārstāvēt atsevišķi

Pētersons Ojārs SIA "DUNTES NAMI INVEST" Valdes loceklis 13.06.2008 - 20.08.2009 Tiesības pārstāvēt atsevišķi

Pētersons Ojārs SIA "Ķīšezera nami" Valdes loceklis 13.06.2008 - 20.08.2009 Tiesības pārstāvēt atsevišķi

Pētersons Ojārs SIA "NP Duntes biznesa parks" Valdes loceklis 12.06.2008 - 20.08.2009 Tiesības pārstāvēt atsevišķi

Piliņa Ilze AS "Gutta" Valdes loceklis 05.05.2009 - 03.12.2012 Kopā ar vismaz 1

Reynisson Gisli AS "Gutta" Padomes loceklis 30.08.2005 - 08.05.2008 -

Reynisson Gisli AS "Gutta" Padomes loceklis 20.09.2004 - 30.08.2005 -

Reynisson Gisli AS "Laima" Padomes loceklis 23.03.2007 - 11.06.2009 -

Reynisson Gisli AS "Laima" Padomes loceklis 15.02.2005 - 27.05.2005 -

Reynisson Gisli AS "Laima" Padomes loceklis 19.06.2003 - 15.02.2005 -

Reynisson Gisli AS "Laima" Padomes priekšsēdētājs 27.05.2005 - 23.03.2007 -

Reynisson Gisli AS "Staburadze" Padomes loceklis 23.03.2007 - 11.06.2009 -

Reynisson Gisli AS "Staburadze" Padomes loceklis 19.06.2003 - 15.02.2005 -

Reynisson Gisli AS "Staburadze" Padomes priekšsēdētājs 27.05.2005 - 23.03.2007 -

Reynisson Gisli SIA "Nordic Industrial Park" Padomes priekšsēdētājs 14.04.2008 - 10.06.2008 -

Reynisson Gisli SIA "Nordic Industrial Park" Padomes priekšsēdētājs 11.03.2005 - 14.04.2008 -

Reynisson Gisli SIA "Nordic Industrial Park" Padomes priekšsēdētājs 02.10.2003 - 11.03.2005 -

Reynisson Gisli SIA "NP Management" Valdes loceklis 23.08.2004 - 29.10.2004 Tiesības pārstāvēt atsevišķi

Reynisson Gisli SIA "NP Management" Valdes priekšsēdētājs 04.03.2008 - 05.05.2009 Tiesības pārstāvēt atsevišķi

Reynisson Gisli SIA "NP Management" Valdes priekšsēdētājs 29.10.2004 - 04.03.2008 Tiesības pārstāvēt atsevišķi

Rosļiks Vladislavs AS "Gutta" Valdes loceklis 20.09.2004 - 31.05.2005 Kopā ar vismaz 1

Rušiņš Kaspars SIA "NP Properties" Valdes loceklis No 21.03.2013 Kopā ar vismaz 1

Sala Normunds AS "Gutta" Valdes loceklis 04.04.2007 - 17.07.2007 Kopā ar vismaz 1

Sala Normunds AS "Gutta" Valdes loceklis 06.03.2007 - 04.04.2007 Kopā ar vismaz 1

Sama Sanita AS "Laima" Valdes loceklis 15.04.2009 - 08.10.2010 Kopā ar vismaz 1

Sama Sanita AS "Staburadze" Valdes loceklis 09.06.2008 - 23.04.2009 Kopā ar vismaz 2

Sapožnins Vladimirs SIA "NP Foods" Valdes loceklis 29.10.2009 - 20.09.2012 Kopā ar vismaz 2

Stepiņš Jānis AS "Laima" Valdes loceklis 24.08.2007 - 15.04.2009 Kopā ar vismaz 2

Stuģe Jekaterina AS "Gutta" Valdes loceklis 08.12.2009 - 05.03.2013 Kopā ar vismaz 1

Stuģe Jekaterina AS "Laima" Valdes loceklis 08.10.2010 - 05.03.2013 Kopā ar vismaz 1

Stuģe Jekaterina AS "Staburadze" Valdes loceklis 08.10.2010 - 05.03.2013 Kopā ar vismaz 1

Stuģe Jekaterina SIA "NP Foods" Valdes loceklis 29.10.2009 - 01.03.2013 Kopā ar vismaz 1

Tairovs Dmitrijs AS "Gutta" Valdes loceklis 26.03.2008 - 02.04.2009 Kopā ar vismaz 1

Upeniece Liene SIA "Bon Camino" Padomes loceklis 11.08.2008 - 10.06.2009 -

Vdovins Ruslans AS "Gutta" Valdes loceklis 04.04.2007 - 22.01.2008 Kopā ar vismaz 1

Veide Rita AS "Staburadze" Valdes loceklis 03.04.2007 - 09.06.2008 Kopā ar vismaz 2

Veide Rita AS "Staburadze" Valdes loceklis 12.02.2007 - 03.04.2007 Kopā ar visiem

Veide Rita AS "Staburadze" Valdes loceklis 11.02.2004 - 12.02.2007 Kopā ar visiem

Veide Rita AS "Staburadze" Valdes loceklis 19.06.2003 - 11.02.2004 Kopā ar visiem

Vīķelis Ivars AS "Gutta" Valdes loceklis No 19.06.2013 Kopā ar vismaz 1

Vīķelis Ivars AS "Laima" Valdes loceklis No 19.06.2013 Kopā ar vismaz 1

Vīķelis Ivars AS "Staburadze" Valdes loceklis No 19.06.2013 Kopā ar vismaz 1

Vīķelis Ivars SIA "NP Foods" Valdes loceklis No 19.06.2013 Kopā ar vismaz 1

Vilks Ģirts SIA "DUNTES NAMI INVEST" Valdes loceklis No 19.12.2012 Tiesības pārstāvēt atsevišķi

Vilks Ģirts SIA "Ķīšezera nami" Valdes loceklis No 18.12.2012 Tiesības pārstāvēt atsevišķi

Vilks Ģirts SIA "Nordic Technology Park" Valdes loceklis No 07.12.2012 Tiesības pārstāvēt atsevišķi

Vītols Daumants AS "Gutta" - 30.07.2003 - 20.09.2004 -

Vītols Daumants AS "Gutta" Padomes loceklis 30.08.2005 - 08.05.2008 -

Vītols Daumants AS "Gutta" Padomes priekšsēdētāja vietnieks 08.05.2008 - 03.01.2012 -

Vītols Daumants AS "Gutta" Padomes priekšsēdētājs No 04.10.2012 -

Vītols Daumants AS "Gutta" Padomes priekšsēdētājs 03.01.2012 - 04.10.2012 -

Vītols Daumants AS "Gutta" Valdes priekšsēdētājs 20.09.2004 - 31.05.2005 Tiesības pārstāvēt atsevišķi

Vītols Daumants AS "Laima" Padomes loceklis 15.02.2005 - 23.03.2007 -

Vītols Daumants AS "Laima" Padomes loceklis 19.06.2003 - 15.02.2005 -

Vītols Daumants AS "Laima" Padomes priekšsēdētāja vietnieks 11.06.2009 - 03.01.2012 -

Vītols Daumants AS "Laima" Padomes priekšsēdētāja vietnieks 23.03.2007 - 11.06.2009 -

Vītols Daumants AS "Laima" Padomes priekšsēdētājs No 04.10.2012 -

Vītols Daumants AS "Laima" Padomes priekšsēdētājs 03.01.2012 - 04.10.2012 -

Vītols Daumants AS "Staburadze" Padomes loceklis 15.02.2005 - 23.03.2007 -

Vītols Daumants AS "Staburadze" Padomes loceklis 19.06.2003 - 15.02.2005 -

Vītols Daumants AS "Staburadze" Padomes priekšsēdētāja vietnieks 11.06.2009 - 03.01.2012 -

Vītols Daumants AS "Staburadze" Padomes priekšsēdētāja vietnieks 23.03.2007 - 11.06.2009 -

Vītols Daumants AS "Staburadze" Padomes priekšsēdētājs No 04.10.2012 -

Vītols Daumants AS "Staburadze" Padomes priekšsēdētājs 03.01.2012 - 04.10.2012 -

Vītols Daumants SIA "APF" Valdes loceklis 03.08.2005 - 10.06.2008 Tiesības pārstāvēt atsevišķi

Vītols Daumants SIA "Bon Camino" Padomes priekšsēdētājs 10.06.2009 - 12.07.2010 -

Vītols Daumants SIA "Detente" Valdes loceklis No 29.12.2011 Tiesības pārstāvēt atsevišķi

Vītols Daumants SIA "Detente" Valdes loceklis 04.10.2006 - 18.05.2009 Tiesības pārstāvēt atsevišķi

Vītols Daumants SIA "DUNTES NAMI INVEST" Valdes priekšsēdētājs 26.04.2007 - 13.06.2008 Kopā ar vismaz 1

Vītols Daumants SIA "Ķīšezera nami" Valdes loceklis 07.12.2005 - 13.06.2008 Tiesības pārstāvēt atsevišķi

Vītols Daumants SIA "Nordic Industrial Park" Rīkotājdirektors 02.10.2003 - 11.03.2005 Tiesības pārstāvēt atsevišķi

Vītols Daumants SIA "Nordic Industrial Park" Valdes loceklis 11.03.2005 - 05.05.2005 Tiesības pārstāvēt atsevišķi

Vītols Daumants SIA "Nordic Industrial Park" Valdes priekšsēdētājs 10.05.2008 - 10.06.2008 Tiesības pārstāvēt atsevišķi

Vītols Daumants SIA "Nordic Industrial Park" Valdes priekšsēdētājs 05.05.2005 - 10.05.2008 Tiesības pārstāvēt atsevišķi

Vītols Daumants SIA "Nordic Technologies" - 29.09.2006 - 27.01.2009 Tiesības pārstāvēt atsevišķi

Vītols Daumants SIA "Nordic Technologies" Rīkotājdirektors 19.08.2003 - 29.09.2006 Tiesības pārstāvēt atsevišķi

Vītols Daumants SIA "Nordic Technologies" Valdes loceklis 21.09.2009 - 02.08.2010 Tiesības pārstāvēt atsevišķi

Vītols Daumants SIA "Nordic Technology Park" Rīkotājdirektors 01.10.2003 - 29.09.2006 Tiesības pārstāvēt atsevišķi

Vītols Daumants SIA "Nordic Technology Park" Valdes loceklis 29.09.2006 - 19.06.2008 Tiesības pārstāvēt atsevišķi

Vītols Daumants SIA "NP Biznesa parks" Valdes loceklis 13.06.2008 - 02.08.2010 Tiesības pārstāvēt atsevišķi

Vītols Daumants SIA "NP Daugavpils biznesa parks" Valdes loceklis 24.05.2005 - 19.06.2008 Tiesības pārstāvēt atsevišķi

Vītols Daumants SIA "NP Duntes biznesa parks" Valdes loceklis 09.10.2006 - 12.06.2008 Tiesības pārstāvēt atsevišķi

Vītols Daumants SIA "NP Foods" Valdes loceklis 04.03.2009 - 26.03.2009 Tiesības pārstāvēt atsevišķi

Vītols Daumants SIA "NP Industrial Village" Valdes loceklis 29.06.2006 - 13.06.2008 Tiesības pārstāvēt atsevišķi

Vītols Daumants SIA "NP Jelgavas biznesa parks" Valdes loceklis 30.05.2005 - 10.06.2008 Tiesības pārstāvēt atsevišķi

Vītols Daumants SIA "NP Management" Valdes loceklis 04.03.2008 - 06.05.2009 Tiesības pārstāvēt atsevišķi

Vītols Daumants SIA "NP Management" Valdes loceklis 29.10.2004 - 04.03.2008 Tiesības pārstāvēt atsevišķi

Vītols Daumants SIA "NP Properties" Padomes priekšsēdētājs 05.05.2009 - 13.08.2010 -

Vītols Daumants SIA "NP Properties" Padomes priekšsēdētājs 10.06.2008 - 05.05.2009 -

Vītols Daumants SIA "NP Properties" Valdes loceklis 25.05.2005 - 10.06.2008 Tiesības pārstāvēt atsevišķi

Vītols Daumants SIA "NP Rēzeknes biznesa parks" Valdes loceklis 10.06.2008 - 02.08.2010 Tiesības pārstāvēt atsevišķi

Vītols Daumants SIA "NP Rēzeknes biznesa parks" Valdes loceklis 24.05.2005 - 10.06.2008 Tiesības pārstāvēt atsevišķi

Vītols Daumants SIA "NP Salaspils biznesa parks" Valdes loceklis 24.05.2005 - 12.06.2008 Tiesības pārstāvēt atsevišķi

Vītols Daumants SIA "NPBC" Valdes loceklis No 06.11.2007 Tiesības pārstāvēt atsevišķi

Vītols Daumants SIA "Saida" Valdes loceklis 24.05.2007 - 11.06.2008 Tiesības pārstāvēt atsevišķi

Vītols Daumants SIA NP "Valdlauču biznesa centrs" Valdes loceklis 16.11.2009 - 02.08.2010 Tiesības pārstāvēt atsevišķi

Vītols Daumants SIA NP "Valdlauču biznesa centrs" Valdes loceklis 22.11.2006 - 16.11.2009 Tiesības pārstāvēt atsevišķi

Vītols Daumants SIA "Jaunozols Būve" Rīkotājdirektors 24.09.2002 - 20.02.2006 Tiesības pārstāvēt atsevišķi

Vlasovs Vadims AS "Gutta" Valdes loceklis 17.07.2007 - 22.01.2008 Kopā ar vismaz 1

Vlasovs Vadims AS "Gutta" Valdes priekšsēdētājs 22.01.2008 - 01.02.2012 Kopā ar vismaz 1

Vlasovs Vadims AS "Laima" Valdes loceklis 15.04.2009 - 27.01.2012 Kopā ar vismaz 1

Vlasovs Vadims AS "Staburadze" Valdes loceklis 23.04.2009 - 14.05.2012 Kopā ar vismaz 1

Vlasovs Vadims SIA "NP Foods" Valdes loceklis 18.01.2010 - 14.06.2012 Kopā ar vismaz 2

Zālītis Didzis AS "Gutta" Valdes loceklis 06.03.2007 - 04.04.2007 Kopā ar vismaz 1

Zālītis Didzis AS "Gutta" Valdes priekšsēdētājs 04.04.2007 - 22.01.2008 Tiesības pārstāvēt atsevišķi

Zālītis Didzis AS "Laima" Valdes loceklis 20.12.2006 - 20.02.2007 Kopā ar vismaz 2

Zālītis Didzis AS "Laima" Valdes loceklis 02.05.2005 - 20.12.2006 Kopā ar visiem

II. Atkarīgajai Sabiedrībai neizdevīgu darījumu slēgšana un zaudējumu apmērs

[5] Atkarīgās Sabiedrības pamatdarbība ir sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšana un pārvaldīšana. Faktiski Atkarīgā Sabiedrība izīrē un pārvalda tikai savu nekustamo īpašumu, kas sastāv no zemesgabala 65 653 kv.m. platībā un uz tā esošajām nedzīvojamām ēkām, kas atrodas Šampētera ielā 2, Rīgā, kadastra Nr.0100 076 0184, un zemesgabala 17 131 kv.m. platībā un uz tā esošajām nedzīvojamām ēkām, kas atrodas Aizputes ielā 2, Rīgā, kadastra Nr.0100 076 2155 (skat. Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļas 2013.gada 30.septembra uzziņu par personai piederošiem nekustamiem īpašumiem, kas pievienota šim prasības pieteikumam kā pielikums Nr.47, Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumu Nr.7510, kas pievienots šim prasības pieteikumam kā pielikums Nr.48, un Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumu Nr.100000107322, kas pievienots šim prasības pieteikumam kā pielikums Nr.49).

Atbilstoši norādītajam Atkarīgās Sabiedrības gada pārskatā par 2012.gadu, 11.postenis "Pamatlīdzekļi un ieguldījuma īpašumi", abu nekustamo īpašumu vērtība ir apmēram Ls 8 857 303, kas pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa sastāda 12 602 806,76 EUR (skat. šī prasības pieteikuma pielikumus Nr.50).

[6] Pēdējos gadus līdz 2010.gadam un arī turpmāk Atkarīgās Sabiedrības komercdarbība notika ar zaudējumiem, kas visu laiku tika pamatoti ar Atkarīgās Sabiedrības veiktām investīcijām nekustamā īpašuma uzlabošanā un attīstībā. 2010.gada 22.jūlijā sakarā ar Atkarīgās Sabiedrības iepriekšējos gados uzkrātajiem zaudējumiem, kas bija novedis pie negatīva pašu kapitāla (stāvoklis, kad komersanta parādi pārsniedz tā aktīvus jeb mantas vērtību, kas tiek uzskatīts par komersanta maksātnespējas pazīmi), lai uzturētu pozitīvu pašu kapitālu un nodrošinātu Atkarīgās Sabiedrības maksātspēju un darbības turpināšanas iespējamību, Atkarīgās Sabiedrības dalībnieki bija spiesti būtiski palielināt Atkarīgās Sabiedrības pamatkapitālu, iemaksājot Atkarīgās Sabiedrības pamatkapitālā 361 800 Ls, kas pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa sastāda 514 795,02 EUR, tostarp Prasītājs no tā iemaksāja vispirms 119 700 Ls, kas pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa sastāda 170 317,76 EUR, bet vēlāk, atjaunojot sākotnējo līdzdalības apjomu Atkarīgajā Sabiedrībā, vēl 1 000 Ls, kas pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa sastāda 1 422,87 EUR, kopumā ieguldot Atkarīgās Sabiedrības pamatkapitālā 120 700 Ls, kas pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa sastāda 171 740,63 EUR.

[7] 2011.gadā atklājās, ka 2010.gadu Atkarīgā Sabiedrība ir pabeigusi ar vairāk kā 200 tūkstošu Ls lieliem zaudējumiem, kas sastāda gandrīz trešo daļu no visa gada apgrozījuma. Atkarīgās Sabiedrības amatpersona to saistīja ar ekonomisko situāciju valstī un īstermiņa nomas maksas samazināšanu, kā arī 2010.gada pārskata vadības ziņojumā norādīja, ka plāno 2011.gadā palielināt apgrozījumu par 10%. Taču 2012.gada maija beigās saņemtajā Atkarīgās Sabiedrības 2011.gada pārskatā atklājās, ka 2011.gadu Atkarīgā Sabiedrība ir noslēgusi ar vairāk kā 287 tūkstošu Ls zaudējumiem.

Atkarīgās Sabiedrības amatpersonas ir slēgušas Atkarīgajai Sabiedrībai neizdevīgus darījumus ar Valdošajiem Uzņēmumiem un veikušas Atkarīgajai Sabiedrībai neizdevīgus darījumus Valdošo Uzņēmumu labā un interesēs, tādejādi radot ievērojama apmēra zaudējumus, kas nav tikuši nekādā veidā atlīdzināti, un ir būtiski iedragājuši Atkarīgās Sabiedrības maksātspēju un spēju turpināt saimniecisko darbību, jo to rezultātā, jau otro reizi nepilnu triju gadu laikā, Atkarīgās Sabiedrības pašu kapitāls ir kļuvis negatīvs (atbilstoši 2011.gada pārskata datiem Ls 140 707, kas pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa sastāda 200 208,02 EUR, uz 31.12.2011).

[8] Saskaņā ar Civillikuma 1770.pantu ar zaudējumiem jāsaprot katrs mantiski novērtējams pametums. Saskaņā ar Civillikuma 1772.pantu jau cēlies zaudējums var būt vai nu cietušā tagadējās mantas samazinājums, vai arī viņa sagaidāmās peļņas atrāvums.

[9] Ir redzams, ka Valdošie Uzņēmumi ir pamudinājuši vai piespieduši Atkarīgo Sabiedrību slēgt tai neizdevīgus darījumus ar Valdošajiem Uzņēmumiem. Faktiski tādejādi mantu, kas Valdošajiem Uzņēmumiem pienācās tikai 66,67 % apmērā, viņi, izmantojot savu izšķirošo ietekmi, ir aizpludinājuši uz Valdošajiem Uzņēmumiem pilnībā, nodarot zaudējumus Atkarīgajai Sabiedrībai un Prasītājam kā tās mazākumdalībniekam.

Tiesību doktrīnā atzīts, ka normatīvā regulējuma mērķis ir pasargāt sabiedrību, pārējos dalībniekus un kreditorus no riskiem, kas izriet no atkarības, un tādēļ likumā noteiktā ģenerālklauzula "pamudina (..) noslēgt tai neizdevīgu darījumu vai veikt citu tai neizdevīgu pasākumu“ ir saprotama paplašināti un nav nepieciešams konstatēt rakstiskus dokumentus, kuros ietverta pamudināšana. Tāpat nav nepieciešams noskaidrot pamudinātāja gribu un nodomu. Pietiek konstatēt mēģinājumu ietekmēt atkarīgās sabiedrības izturēšanos. Vācijas Augstākās tiesas judikatūrā ir atzīts, ka par pamudinātājiem var tikt uzskatīti arī vairāki valdošie uzņēmumi, ja tie ir saistīti savā starpā ar kādu vienošanos vai kā citādi tiek koordinēti (vāciski - Erfolgt die Veranlassung aus Sicht der abhängigen Gesellschaft in Vollzug der zwischen den Gesellschaftern bestehenden Grundvereinbarung oder auf Grund einer anderweitigen Koordinierung, so sind sämtliche an der gemeinschaftlichen Beherrschung beteiligten Unternehmen als Urheber anzusehen) .

Ņemot vērā, ka Atkarīgās Sabiedrības darījumus līdz 2008.gada 25.jūnijam slēdza pats Daumants Vītols, būdams Atkarīgās Sabiedrības vienīgā amatpersona, bet no 2008.gada 25.jūnija līdz šim brīdim tādus slēdz Solvita Pētersone (Evardsone), un ņemot vērā, ka Valdošo Uzņēmumu pastarpināts īpašnieks ir Daumants Vītols, nevar būt šaubas par to, ka Valdošie Uzņēmumi, D.Vītola koordinēti, pamudinājumu slēgt neizdevīgos darījumus realizē kopīgi un saskaņoti.

Juridiskajā literatūrā atzīts, ka pamudinājumam jābūt no valdošā uzņēmuma, taču netiek prasīts, ka rīkojas valdošā uzņēmuma īpašnieks vai likumiskais pārstāvis. Ietekmi var realizēt kāds valdošā uzņēmuma darbinieks vai pat ārpusstāvoša trešā persona, ja vien no atkarīgā uzņēmuma viedokļa tā ir pieskaitāma valdošajam uzņēmumam. (vāciski - Die Veranlassung muss vom herrschenden Unternehmen ausgehen. Nicht erforderlich ist, dass der Inhaber oder der gesetzliche Vertreter des herrschenden Unternehmens handelt. Vielmehr kann die Einflussnahme auch von einer nachgeordneten Stelle, etwa einem Angestellten, von einem sonstigen Organ oder von einem außenstehenden Dritten ausgehen, sofern sie nur aus Sicht der abhängigen Gesellschaft dem herrschenden Unternehmen zuzurechnen ist und als Ausübung des gesellschaftsrechtlich vermittelten Einflusses erscheint. Auf das Vorliegen einer (Anscheins-)Vollmacht kommt es schon in Ermangelung einer Willenserklärung nicht an.)

[10] Ēkas būvniecība Valdošo Uzņēmumu AS "Staburadze" un AS "Laima" vajadzībām

[10.1] Atkarīgā Sabiedrība 2006.gada 01.martā noslēdza līgumu ar SIA "Būvprojektu vadība" par būvprojekta izstrādi būvprojektam "Biroju un noliktavu kompleksa jaunbūve Rīgā, Šampētera ielā 2", kurā bija paredzēta jaunas ēkas būvniecība AS "Staburadze" un AS "Laima" vajadzībām, Atkarīgajai Sabiedrībai pašai šāda ēka nebija nepieciešama. Būvprojekta 2.kārta ietvēra telpu piemērošanu AS "Staburadze" prasībām. Par šī būvprojekta izstrādi Atkarīgā Sabiedrība samaksāja un uz nepabeigtās celtniecības izmaksām attiecināja 96 726,44 Ls, kas pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa sastāda 137 629,32 EUR.

[10.2] 2007.gada 29.oktobrī Atkarīgā Sabiedrība noslēdza līgumu ar Valdošo Uzņēmumu SIA "Jaunozols Būve" kā ģenerāluzņēmēju par iepriekšminētā būvprojekta īstenošanu un AS "Staburadze" un AS "Laima" vajadzībām paredzētās ēkas būvniecības darbu veikšanu. Būvniecības darbu finansēšanai Atkarīgā Sabiedrība saņēma aizdevumu, no kura finansēja būvdarbus, lai arī aizņēmums pēc taisnības un biznesa loģikas bija jāņem personām, kuru vajadzībām ēkas celšana bija nepieciešama- AS "Staburadze" un AS "Laima" (vai šo abu uzņēmumu īpašniecei- Valdošajam Uzņēmumam SIA "Nordic Foods"). Būvniecība tika uzsākta, bet tā arī netika pabeigta, šobrīd būvobjekta vietā esot vien aizaugušai būvbedrei ar sadrupušiem dzelzsbetona pāļiem. Par sev nevajadzīgajiem būvdarbiem Atkarīgā Sabiedrība samaksāja Valdošajam Uzņēmumam SIA "Jaunozols Būve" 583 031,21 Ls, kas pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa sastāda 829 578,67 EUR, bet par saņemto aizdevumu ir procentu maksājumos samaksājusi jau 165 079,04 Ls, kas pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa sastāda 234 886,31 EUR. Abu Valdošo Uzņēmumu plāni pārcelt ražotnes ārpus esošajām telpām Rīgas centrā tika izziņoti arī masu mēdijos, atspoguļojot tos kā saimnieciska aprēķina diktētu, racionālu un izdevīgu rīcību. Vēlāk šie plāni, bez publiski izskaidrotas motivācijas, tika mainīti un atcelti, neatlīdzinot Atkarīgajai Sabiedrībai līdzekļus, kurus pēdējā bija ieguldījusi AS "Staburadze" un AS "Laima" vēlāk atcelto ieceru realizēšanai.

[10.3] Tādejādi kopā ar naudas summu, kas tika samaksāta par būvprojektu, Atkarīgajai Sabiedrībai šie Valdošo Uzņēmumu AS "Staburadze" un AS "Laima" iecerēm un vajadzībām paredzētie darbi un darījumi ir radījuši zaudējumus 844 836,69 Ls, kas pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa sastāda 1 202 094,31 EUR. Būvbedres izrakšana un pāļu iedzīšana nav radījusi Atkarīgajai Sabiedrībai pilnīgi nekādu saimniecisku labumu vai ieguvumu, tā vispār nav izmantojama Atkarīgās Sabiedrības saimnieciskajā darbībā. Šobrīd būvbedre ir aizaugusi ar krūmājiem un zāli, bet pāļi klimatisko apstākļu ietekmē bojājas un kļūst neizmantojami. Faktiski šī objekta būvniecības turpināšana jau nav iespējama, par jaunu nerokot būvbedri un nenovācot un neaizvietojot ar jauniem bojātos pāļus, kas radīs vēl papildus izdevumus. Tas nozīmē, ka šie ieguldījumi jau ir zaudējuši praktiski jebkādu mantisku vērtību un tādēļ ir uzskatāmi par Atkarīgās Sabiedrības zaudējumiem.

[10.4] Nozīmīgs apstāklis ir, ka starp Atkarīgo Sabiedrību un Valdošajiem Uzņēmumiem AS "Staburadze" un AS "Laima", kuru interesēs un labā Atkarīgā Sabiedrība pasūtīja būvprojektu un uzsāka būvdarbus, iztērējot tam kopumā 844 836,69 Ls, kas pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa sastāda 1 202 094,31 EUR, nav noslēgts nekāds līgums vai vienošanās, kas paredzētu kārtību, kādā Atkarīgā Sabiedrība atgūs ieguldījumus šādas ēkas būvniecībā no Valdošajiem Uzņēmumiem, un paredzētu AS "Staburadze" un AS "Laima" pienākumu pārcelties uz šo ēku un noteiktu periodu maksāt noteiktu nomas maksu, kas segtu Atkarīgās Sabiedrības ieguldījumus ēkas būvniecībā.

[10.5] Šāda rīcība nav savietojama ar normālu, neatkarīga uzņēmuma komercpraksi, kuras mērķis saskaņā ar Komerclikuma 1.panta otro daļu ir peļņas gūšana, un šādi nekad nerīkotos neatkarīga komercsabiedrība, ja tai būtu jāveic vairāk kā miljons euro lieli ieguldījumi citas, ar šo komercsabiedrību nesaistītas, personas biznesa ieceru vajadzībām. Krietns un rūpīgs saimnieks pirms tāda apmēra ieguldījumu veikšanas citas komercsabiedrības labā un interesēs, kas varētu pārsniegt vairākus gada apgrozījumus, un kam nepieciešams ņemt aizņēmumu, par ko jāmaksā procenti, vispirms nodrošinātos, ka šie ieguldījumi no to veikšanā ieinteresētās personas tiek atgūti, noslēdzot attiecīgu līgumu vai vienošanos. Pierādījums šim faktam ir būvniecība, kuru veic lielveikalu ēku attīstītāji vai, piemēram, Ventspils ostas pārvalde, kuri uzsāk lielveikala vai ražošanas ēku būvniecību tikai pēc tam, kad ir noslēgts līgums, kurš atrunā arī attiecīgā lielveikalu tīkla operatora vai ražotnes īpašnieka saistības izbūvēto ēku pieņemt, izmantot noteiktu laiku un maksāt noteiktu nomas maksu, kas garantē būvniecības apmaksātāja ieguldījuma atmaksāšanos un peļņu. Līdzīgi Valsts ieņēmumu dienesta jauno administratīvo kompleksu Mežaparkā privātais attīstītājs sāka būvēt tikai tad, kad bija noslēgts līgums ar VID un valsts pārstāvjiem par nomas termiņu un nomas maksu.

[10.6] Atkarīgās Sabiedrības apmaksātā ēkas būvniecības imitācija Valdošo Uzņēmumu AS "Staburadze" un AS "Laima" vajadzībām un sakarā ar to radušies izdevumi nebija izdevīgi Atkarīgajai Sabiedrībai, bet bija izdevīgi un nepieciešami tikai Valdošajiem Uzņēmumiem SIA "Jaunozols Būve", AS "Staburadze" un AS "Laima", jo faktiski noveda pie naudas līdzekļu ievērojamā apjomā "pārpumpēšanas" no Atkarīgās Sabiedrības uz Valdošajiem Uzņēmumiem. Uz veidu, kādā Valdošie Uzņēmumi organizēja šo Atkarīgajai Sabiedrībai neizdevīgo darījumu slēgšanu, norāda fakts, ka šo darījumu veikšanas laikā Daumants Vītols pats bija gan Atkarīgās Sabiedrības vienīgais valdes loceklis, gan AS "Staburadze" un AS "Laima" padomes loceklis un vēlāk padomes priekšsēdētājs, tātad šos darījumus faktiski plānoja, slēdza un organizēja pats, ar Ivo Luka-Indāna un citu darbinieku palīdzību, būdams vienlaikus arī šajos darījumos tieši ieinteresētā persona. Savukārt tālākajā šo darbību izpildes laikā, no 2008.gada jūnija, D.Vītola uzticības persona Solvita Evardsone (Pētersone) bija vienīgais valdes loceklis gan Atkarīgajā Sabiedrībā, gan SIA "Jaunozols Būve".

[10.7] Taču pretēji Koncernu likuma 33.panta pirmajā daļā noteiktajam pienākumam atlīdzināt Atkarīgajai Sabiedrībai šādu tai neizdevīgu darījumu slēgšanas radītos zaudējumus, neviens no Valdošajiem Uzņēmumiem nav atlīdzinājis Atkarīgajai Sabiedrībai šos zaudējumus.

[11] Neizmantots un neatgriezts 2008.gada avansa maksājums Valdošajam Uzņēmumam SIA "Jaunozols Būve"

[11.1] Atkarīgās Sabiedrības bilances postenī "Avansa maksājumi par pamatlīdzekļiem" norādīts 2008.gadā Atkarīgās Sabiedrības veiktais avansa maksājums SIA "Jaunozols Būve", reģistrācijas Nr.40003604207, 106 112 Ls apmērā, kas pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa sastāda 150 983,77 EUR. Šī avansa summa nav atprasīta un saņemta atpakaļ, ar šo summu nav dzēsti no SIA "Jaunozols Būve" 2009.-2011.gados saņemtie pakalpojumi, tā nav pārformēta par aizdevumu un nav pieprasīti procentu maksājumi par ilgstošu šīs summas izmantošanu. Interesanti, ka šī avansa summa nevienā Atkarīgās Sabiedrības gada pārskatā netiek norādīta kā SIA "Jaunozols Būve" parāds Atkarīgajai Sabiedrībai un tādejādi visu laiku ir tikusi slēpta (Atkarīgās Sabiedrības 2005.-2011.gada pārskati pielikumos Nr.51 – 57).

[11.2] Faktiski šādā veidā no Atkarīgās Sabiedrības līdzekļiem tiek slēpti un bez atlīdzības kreditēts Valdošais Uzņēmums SIA "Jaunozols Būve". Taču vienlaikus pati Atkarīgā Sabiedrība ir aizņēmusies naudu lielā apjomā no citiem Valdošajiem Uzņēmumiem, par ko maksā 8% gadā (skat. Atkarīgās Sabiedrības 2009.-2012.gada pārskati). Turklāt Atkarīgā Sabiedrība katru gadu pērk pakalpojumus no SIA "Jaunozols Būve", piemēram, 2011.gadā 95 805 Ls, kas pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa sastāda 136 318,23 EUR, bet 2010.gadā 73 581 Ls apmērā, kas pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa sastāda 104 696,33 EUR, par ko Atkarīgā Sabiedrība maksā atlīdzību no saviem līdzekļiem, bet neveic savstarpējo prasījumu ieskaitu.

[11.3] Šāda rīcība nav savienojama ar krietna un rūpīga saimnieka rīcību un normālu, neatkarīga uzņēmuma komercpraksi, jo rada Atkarīgajai Sabiedrībai zaudējumus. Atkarīgā Sabiedrība savus apgrozāmos līdzekļus 106 112 Ls apmērā, kas pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa sastāda 150 983,77 EUR, faktiski ir bez atlīdzības nodevusi lietošanā Valdošajam Uzņēmumam, kurš ir faktiski maksātnespējīgs (pašu kapitāls 31.12.2012 bija mīnus Ls 473 640, kas pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa sastāda 673 929 EUR), tajā pašā laikā Atkarīgajai Sabiedrībai pašai hroniski pietrūkst apgrozāmie līdzekļi un tā aizņemas naudu no citiem Valdošajiem Uzņēmumiem un par tiem maksā 8% gadā. Atkarīgā Sabiedrība nav atprasījusi šos 106 112 Ls, kas pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa sastāda 150 983,77 EUR, vai vismaz ieskaitījusi tos no SIA "Jaunozols Būve" saņemto pakalpojumu apmaksai.

[11.4] Tā kā no lietas apstākļiem izriet, ka šāds avansa maksājums nav paredzēts SIA "Jaunozols Būve" pakalpojuma apmaksai, tad šī Atkarīgajai Sabiedrībai piederošā naudas summa pie SIA "Jaunozols Būve" atrodas bez jebkāda tiesiska pamata un ir atprasāma saskaņā ar Civillikuma 2389.pantu. Vienlaikus saskaņā ar Civillikuma 1759.panta 2.punktu SIA "Jaunozols Būve" uz likuma pamata ir jāmaksā procenti par svešas naudas lietošanu savā labā. Norādīto naudas summu Atkarīgā Sabiedrība sākotnēji ir ieskaitījusi SIA "Jaunozols Būve" kā avansa maksājumu, tātad plānojot ar to norēķināties par kādu tiesisku darījumu, kas tā arī nav noticis. Tādēļ likumisko procentu apmērs ir nosakāms atbilstoši Civillikuma 1765.panta otrajai, trešajai un ceturtajai daļai, t.i. 7 % virs Latvijas Bankas noteiktās refinansēšanas likmes.

Saskaņā ar Latvijas Bankas publicētajām refinansēšanas likmēm, no 2008.gada līdz 24.03.2009. tā bija 6 %, no 24.03.2009. līdz 24.05.2009. - 5 %, no 24.05.2009. līdz 24.03.2010. – 4 %, no 24.03.2010. līdz 24.07.2012. – 3,5 %, no 24.07.2012. līdz 24.09.2012. – 3 %, no 24.09.2012. līdz 24.07.2013 – 2,5%, no 24.07.2013. līdz 24.09.2013 – 2 %, no 24.09.2013 1,5 %.

Piedzenamais likumisko procentu apmērs sastāda 65 876,39 Ls, kas pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa sastāda 93 733,66 EUR, ((106 112*14/12*13%) + (106 112*2/12*12%) + (106 112*10/12*11%) + (106 112*28/12*10,5%) + (106 112*2/12*10%) + (106 112*10/12*9,5%) + (106 112*2/12*9%)+ (106 112*7/30/12*8,5%).

[11.5] Vērtējot pamudināšanu noslēgt šādu Atkarīgajai Sabiedrībai neizdevīgu darījumu, jāņem vērā tas, ka Atbildētājs Daumants Vītols līdz 2008.gada 25.jūnijam pats bija Atkarīgās Sabiedrības vienīgais valdes loceklis, bet pēc tam iecēla par Atkarīgās Sabiedrības vienīgo valdes locekli savu darbinieci Solvitu Pētersoni (iepriekš Evardsone), kas ir tieši padota Daumantam Vītolam ne tikai Atkarīgās Sabiedrības ietvaros, bet pilda Daumanta Vītola uzdevumus arī Valdošajos Uzņēmumos, t.sk. SIA "Jaunozols Būve", kur Solvita Pētersone no 2008.gada 19.jūnija līdz 2010.gada 02.augustam bija iecelta par valdes locekli, vienlaikus pildot Atkarīgās Sabiedrības valdes locekļa pienākumus. Arī pats D.Vītols apvienoja amatus gan SIA "Jaunozols Būve", gan Atkarīgajā Sabiedrībā, no 24.09.2002 līdz 20.02.2006 ieņemdams SIA "Jaunozols Būve" rīkotājdirektora amatu, bet līdz 2008.gada 25.jūnijam ieņemot Atkarīgās Sabiedrības vienīgā valdes locekļa amatu.

[12] Saimnieciski nepamatoti maksājumi Valdošajiem Uzņēmumiem SIA "NP Properties" un SIA "NP Management"

[12.1] Atkarīgā Sabiedrība katru gadu veic apjomīgus maksājumus SIA "NP Properties", reģ.Nr.40003742290. Atkarīgās Sabiedrības 2008.gada pārskata vadības ziņojumā norādīts: "Veiksmīgā sadarbība ar menedžmenta un vadības uzņēmumu SIA "NP Properties" ļāva uzņēmumam pietiekoši īsā laikā pārorganizēt darbību uzturēšanas režīmā, pārskatīt cenu politiku, kas nodrošinās uzņēmuma darbību krīzes apstākļos". Savukārt Atkarīgās Sabiedrības 2010.gada pārskata vadības ziņojumā norādīts: "Lai negatīvi neietekmētu klientiem sniegtā pakalpojuma kvalitāti, Sabiedrība būtiski nesamazināja tiešās saimnieciskās darbības izmaksas, taču tika pārskatīts SIA "NP Properties" sniegtā pakalpojuma apjoms, samazinot administratīvās izmaksas par ~40%, salīdzinot ar 2009. gadu. Pārskata gadā Sabiedrības vadība turpināja sadarbību ar sabiedrību SIA "NP Properties", kas nodarbojās ar objekta mārketinga, attīstības plānošanu, kā arī jaunu klientu piesaisti".

[12.2] No minētajām Atkarīgās Sabiedrības gada pārskatos ietvertajām norādēm secināms, ka NP Properties ir menedžmenta un vadības uzņēmums, kurš sniedz Atkarīgās Sabiedrības objekta mārketinga, attīstības plānošanas un jaunu klientu piesaistes pakalpojumus, kas tiek iekļauti Atkarīgās Sabiedrības administratīvajos izdevumos, tātad ir tieši saistīti ar Atkarīgās Sabiedrības vadīšanu un darbības plānošanu un organizēšanu. Taču tajā pašā laikā Atkarīgās Sabiedrības gada pārskatos darījumi ar NP Properties norādīti kā darījumi ar saistītajiem uzņēmumiem, bet nav norādīti pie administrācijas izmaksām. Maksājumi NP Properties laika posmā no 2007.gada līdz 2011.gadam sastādīja 16-22,5 % no visa Atkarīgās Sabiedrības apgrozījuma.

[12.3] Pie administrācijas izmaksām ir norādīti Atkarīgās Sabiedrības maksājumi SIA "NP Management", reģ.Nr.40003695738, iekļaujot tos iedaļā "Profesionālie pakalpojumi". Šo pakalpojumu raksturs Atkarīgās Sabiedrības gada pārskatos vispār netiek atšifrēts. No šo izdevumu iekļaušanas administratīvo izdevumu iedaļā "Profesionālie pakalpojumi" var saprast, ka tie ir pakalpojumi saistībā ar Atkarīgās Sabiedrības vadīšanu un darbības plānošanu un organizēšanu. Maksājumi NP Management katru gadu sastāda no 12-19% no visa Atkarīgās Sabiedrības gada apgrozījuma. Zīmīgi, ka Solvita Evardsone (Pētersone) ir valdes loceklis gan Atkarīgajā Sabiedrībā, gan SIA "NP Management", tātad Atkarīgās Sabiedrības līdzekļus ievērojamā apmērā valdes locekle samaksā citam pašas vadītam komersantam- valdošajam uzņēmumam SIA "NP Management".

[12.4] Atkarīgajā Sabiedrībā visu laiku ir bijis valdes loceklis, kura pienākumos saskaņā ar Komerclikuma 221.panta pirmo daļu ietilpst Atkarīgās Sabiedrības vadīšana un pārstāvēšana, un kuram no Atkarīgās Sabiedrības līdzekļiem ir iespējams maksāt samērīgu algu par šo pienākumu pildīšanu. Turklāt Atkarīgās Sabiedrības apsaimniekotajā nekustamajā īpašumā galvenais nomnieks kopš 2004.gada, kad šis nekustamais īpašums tika iegādāts, bija un joprojām ir šī nekustamā īpašuma bijušais īpašnieks SIA "ACOT Technologies" un tā tiesiskie pēcteči un saistītās personas, no jauna piesaistīti nomnieki veido salīdzinoši nelielu ieņēmumu daļu, no kā izriet, ka Atkarīgajai Sabiedrībai nav nepieciešamas menedžmenta, marketinga un administratīvās konsultācijas simtiem tūkstošu latu apmērā, lai iznomātu sev piederošās telpas tur jau no vēsturiskiem laikiem esošajiem lietotājiem. Tādēļ šādiem milzīga apmēra maksājumiem par it kā saņemtiem administratīviem un menedžmenta pakalpojumiem nav saredzams nekāds saimniecisks pamatojums un to objektīva nepieciešamība Atkarīgajai Sabiedrībai, tie ir acīmredzami fiktīvi, neizdevīgi un zaudējumus izraisoši Atkarīgajai Sabiedrībai un acīmredzot ir saistīti ar Atkarīgās Sabiedrības līdzekļu aizpludināšanu uz Valdošajiem Uzņēmumiem. To apstiprina arī spēja šos izdevumus strauji samazināt uz pusi, kad to prasa vajadzība uzlabot sabiedrības finansiālos rādītājus vai bankas prasības.

[12.5] Ar šādiem maksājumiem no Atkarīgās Sabiedrības bez saimnieciska pamatojuma ir tikuši aizpludināti naudas līdzekļi uz Valdošajiem Uzņēmumiem katru gadu 190 līdz 432 tūkstošu latu apmērā, kas sastāda 28-41 % no visa Atkarīgās Sabiedrības apgrozījuma (skat. tabula zemāk). Tieši šie maksājumi, ņemot vērā to fiskālo ietekmi uz Atkarīgās Sabiedrības saimnieciskās darbības rādītājiem ir acīmredzamais galvenais cēlonis Atkarīgās Sabiedrības saimnieciskās darbības zaudējumiem par visu pārskata periodu.

2007 2008 2009 2010 2011 Kopā

Apgrozījums 837147 1063466 806975 681356 674580 4063524

"Profesionālie pakalpojumi (NP Management) 89 220 193 400 130 550 81 500 127 800 622 470

NP Properties 146 195 238 729 166 102 108 773 120 567 780 366

Kopā maksājumi NP Management un NP Properties 235 415 432 129 296 652 190 273 248 367 1 402 836

Maksājumu NP Management un NP Properties % no kopējā apgrozījuma 28.12% 40.63% 36.76% 27.93% 36.82% 34.52%

Peļņa (+)/zaudējumi (-) (Ls) 202171 -26145 -26028 -200017 -287433 -337452

[12.6] Laika posmā no 2007.-2011.gadam šādā veidā bez saimnieciska pamatojuma ir tikuši uz Valdošajiem Uzņēmumiem SIA "NP Properties" un SIA "NP Management" aizpludināti Atkarīgās Sabiedrības naudas līdzekļi kopumā Ls 1 402 836, kas pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa sastāda 1 996 055,80 EUR, ar to nodarot Atkarīgajai Sabiedrībai apjomīgus zaudējumus. Prasītājs šos maksājumus pamatoti novērtē pēc to finansiālā rakstura un satura kā slēptās dividendes, kuras sev izmaksājuši Valdošie Uzņēmumi. Ņemot vērā Koncernu likuma regulējumu par pienākumu nastas sadali (Koncernu likuma 33.p.2.daļa), Atbildētājiem ir pienākums pierādīt šādu izdevumu un to apjoma pamatotību un satura atbilstību formai, atspēkojot likuma prezumpciju un Prasītāja viedokli, ja tomēr kāda daļa no šo izdevumu summas izrādītos ekonomiski pamatota un sabiedrības interesēm atbilstoši iztērēta.

[12.7] Šādā veidā aizpludināto Atkarīgās Sabiedrības naudas līdzekļu apjoms vairāk kā četras reizes pārsniedz Atkarīgās Sabiedrības šajā laika periodā ciesto zaudējumu apmēru. Uz matemātisku aprēķinu pamata iespējams izdarīt secinājumu, ja nebūtu veikti saimnieciski nepamatotie maksājumi Valdošajiem Uzņēmumiem NP Properties un NP Management, Atkarīgā Sabiedrība katru gadu būtu strādājusi ar peļņu, un tai nebūtu negatīvs pašu kapitāls, nerastos vajadzība 2010.gadā palielināt pamatkapitālu.

[12.8] 28-41% no visa uzņēmuma apgrozījuma novirzīšana menedžmenta, marketinga un administratīvajiem pakalpojumiem, kuru saimnieciskā nepieciešamība un loģika nav saredzama, lai "piesaistītu" nomnieku, kurš telpas lietoja vēl pirms to iegādes iznomātāja īpašumā, neatbilst normālai, neatkarīga uzņēmuma darbībai un komercpraksei, kā arī krietna un rūpīga saimnieka rīcībai, īpaši, ja šādu maksājumu dēļ uzņēmums strādā ar arvien lielākiem zaudējumiem, regulāri nonāk līdz negatīvam pašu kapitālam un tā dalībnieki ir spiesti palielināt pamatkapitālu, lai atjaunotu uzņēmuma maksātspēju!

[13] Nepamatoti augstu aizdevuma procentu likmju noteikšana

[13.1] Atkarīgā Sabiedrība ir saņēmusi aizdevumus no atsevišķiem Valdošajiem Uzņēmumiem ar gada procentu likmi par aizdevuma lietošanu 8%. Tajā pašā laikā Valdošie Uzņēmumi paši apgrozāmos līdzekļus, t.sk. tos, kurus aizdod Atkarīgajai Sabiedrībai, ir aizņēmušies par daudz zemāku gada procentu likmi par aizdevuma lietošanu – 4-5% (skat. NP Management, NP Properties, Nordic Industrial Park un Nordic Technology Park gada pārskati par 2004.-2011.gadu pielikumos Nr.58 – Nr.88).

[13.2] Atkarīgās Sabiedrības no Valdošajiem Uzņēmumiem saņemto aizdevumu procentu likme vēl 2008.gadā bija 6%, taču jau 2010.gadā tā ir tikusi palielināta līdz 8%, šādā veidā Valdošajiem Uzņēmumiem ļaujot bez saimnieciska pamatojuma pelnīt uz Atkarīgās Sabiedrības rēķina kā starpniekiem aizdevumu izsniegšanā. Vienlaikus, kā apliecina augstāk norādītais par Latvijas Bankas refinansēšanas likmi, centrālās bankas noteiktā kapitāla cena valstī šajā laikā ir samazinājusies no 5% līdz 1,5%.

[13.3] Valdošie Uzņēmumi, izmantojot savu izšķirošo ietekmi, ir pamudinājuši vai piespieduši Atkarīgo Sabiedrību noslēgt tai neizdevīgus aizdevuma darījumus (ar tai neizdevīgu aizdevuma procentu likmi) Valdošo Uzņēmumu labā. Ir pamats domāt, ka Daumants Vītols un koncerna finanšu direktors Ivo Luka-Indāns, kas vienlaikus kopā ar Daumantu Vītolu ir gan direktors Nordic Partners Properties Limited, gan valdes loceklis NP Management, ir īstie šīs mahinācijas shēmas autori, kuras mērķis ir pārpumpēt līdzekļus no Atkarīgās Sabiedrības uz Valdošajiem Uzņēmumiem. Valdošie Uzņēmumi ir pamudinājuši vai piespieduši šo aizdevuma procentu likmi 2010.gadā vēl paaugstināt, t.i. padarīt vēl neizdevīgāku Atkarīgajai Sabiedrībai. Arī šajā gadījumā Valdošie Uzņēmumi no Atkarīgās Sabiedrības sev ir aizpludinājuši naudas līdzekļus. Kopumā šādā veidā Atkarīgajai Sabiedrībai ir radušies ievērojami zaudējumi, kuru apmēru prasītājs aprēķinās uz tiesvedības gaitā izprasīto pierādījumu pamata.

[14] Atkarīgās Sabiedrības mantas ieķīlāšana par Valdošo Uzņēmumu SIA "APF", SIA "Nordic Industrial Park", SIA "Nordic Technology Park" saistībām

[14.1] Atkarīgajai Sabiedrībai piederošais nekustamais īpašums Šampētera ielā 2, Rīgā, kadastra Nr.0100 076 0184, joprojām ir apgrūtināts ar četrām spēkā esošām hipotēkām, nodrošinot atsevišķu Valdošo Uzņēmumu saistību izpildi šādā apmērā:

- no 2005.gada 25.novembra aizdevuma līguma Nr.05-102965-IN izrietošo SIA “Nordic Technology Park" kā aizņēmēja saistību izpildi pret AS “Swedbank" par kopējo summu Ls 4 573 538, kas pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa sastāda 6`507`558,30 EUR, (skat. Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr. 7510 IV daļas 1-2.iedaļas 14.1.punktu; šī prasības pieteikuma pielikums Nr.48)

- no 2006.gada 7.marta aizdevuma līguma Nr.06-021645-IN izrietošo SIA “APF" kā aizņēmēja saistību izpildi pret AS “Swedbank" par kopējo summu Ls 542 069, kas pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa sastāda 771`294.70 EUR, (skat. Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr. 7510 IV daļas 1-2.iedaļas 13.1.punktu; šī prasības pieteikuma pielikums Nr.48)

- no 2007.gada 5.februāra aizdevuma līguma Nr.07-010987-IN izrietošo SIA “Nordic Industrial Park" kā aizņēmēja saistību izpildi pret AS “Swedbank" par kopējo summu Ls 6 632 275, kas pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa sastāda 9`436`877.14 EUR, (skat. Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr. 7510 IV daļas 1-2.iedaļas 14.1.punktu; šī prasības pieteikuma pielikums Nr.48)

- no 2008.gada 20.marta aizdevuma līguma Nr.08-034043-IN izrietošo SIA “APF" kā aizņēmēja saistību izpildi pret AS “Swedbank" par kopējo summu Ls 2 912 577, kas pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa sastāda 4`144`223.71 EUR, (skat. Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr. 7510 IV daļas 1-2.iedaļas 11.1.punktu; šī prasības pieteikuma pielikums Nr.48)

[14.2] Atkarīgajai Sabiedrībai piederošais nekustamais īpašums Aizputes ielā 2, Rīgā, kadastra Nr.0100 076 2155, ir apgrūtināts ar analoģiskām hipotēkām, nodrošinot Valdošo Uzņēmumu saistību izpildi šādā apmērā:

- no 2005.gada 25.novembra aizdevuma līguma Nr.05-102965-IN izrietošo SIA “Nordic Technology Park" kā aizņēmēja saistību izpildi pret AS “Swedbank" par kopējo summu Ls 4 573 538, kas pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa sastāda 6`507`558,30 EUR, (skat. Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr. 100000107322 IV daļas 1-2.iedaļas 7.1.punktu; šī prasības pieteikuma pielikums Nr.49)

- no 2006.gada 7.marta aizdevuma līguma Nr.06-021645-IN izrietošo SIA “APF" kā aizņēmēja saistību izpildi pret AS “Swedbank" par kopējo summu Ls 542 069, kas pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa sastāda 771`294.70 EUR, (skat. Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr. 100000107322 IV daļas 1-2.iedaļas 8.1.punktu; šī prasības pieteikuma pielikums Nr.49)

- no 2007.gada 5.februāra aizdevuma līguma Nr.07-010987-IN izrietošo SIA “Nordic Industrial Park" kā aizņēmēja saistību izpildi pret AS “Swedbank" par kopējo summu Ls 6 632 275, kas pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa sastāda 9`436`877.14 EUR, (skat. Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr. 100000107322 IV daļas 1-2.iedaļas 9.1.punktu; šī prasības pieteikuma pielikums Nr.49)

- no 2008.gada 20.marta aizdevuma līguma Nr.08-034043-IN izrietošo SIA “APF" kā aizņēmēja saistību izpildi pret AS “Swedbank" par kopējo summu Ls 2 912 577, kas pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa sastāda 4`144`223.71 EUR, (skat. Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr. 100000107322 IV daļas 1-2.iedaļas 6.1.punktu; šī prasības pieteikuma pielikums Nr.49)

[14.3] Atkarīgās Sabiedrības vērtīgāko aktīvu – nekustamo īpašumu Šampētera ielā 2, Rīgā, kadastra Nr.0100 076 0184, un Aizputes ielā 2, Rīgā, kadastra Nr.0100 076 2155, ieķīlāšana par labu AS “Swedbank", lai nodrošinātu Valdošo Uzņēmumu SIA "APF", SIA "Nordic Technology park" un SIA "Nordic Industrial park" aizņēmumus, ir saimnieciski pilnīgi neloģiska risku uzņemšanās no Atkarīgās Sabiedrības un tās mazākumdalībnieku viedokļa, jo rada iespēju, ka atsevišķiem Valdošajiem Uzņēmumiem nespējot pildīt savas saistības, savu mantu zaudētu nevis šīs, aizdevumus saņēmušās, personas, bet gan Atkarīgā Sabiedrība. Tai skaitā savu ieguldījumu zaudētu arī Prasītājs, lai gan ne Atkarīgā Sabiedrība, ne Prasītājs kā tās mazākumdalībnieks labumu no Valdošo Uzņēmumu aizņemšanās nav guvis nekādu. Normālās komerciālajās attiecībās būtu neiespējami un neiedomājami, ka tiktu bez atlīdzības sniegts galvojums vai saistību pastiprinājums ar ķīlu citai personai, jo, piemēram, kredītiestādes, sniedzot komersantiem šādu pakalpojumu, prasa atlīdzību procentos no sniegtā galvojuma vai cita saistību pastiprinājuma summas.

[14.4] Kā to norādījis nekustamā īpašuma ekonomikas un nekustamā īpašuma investīciju eksperts, analītiķis Māris Grīnbergs 2013.gada 17.septembra Atzinumā par nekustamas lietas ieķīlāšanas ietekmi uz ķīlas devēja mantas sastāvu (skat. šī prasības pieteikuma pielikumu Nr.88), nekustamas lietas ieķīlāšana samazina uzņēmējsabiedrības – ķīlas devēja – mantas sastāvu; hipotēka samazina ķīlas devēja mantas sastāvu ar hipotēku nodrošināto saistību apmērā.

Konkrētajā gadījumā reģistrētie apgrūtinājumi samazina Atkarīgās Sabiedrības mantu, radot Atkarīgajai Sabiedrībai zaudējumus, Ls 14 660 459 apmērā, kas pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa sastāda 20 859 953.84 EUR.

[15] Kopējā aprēķināto zaudējumu summa

Kopējā uz šī prasības pieteikuma sastādīšanas dienu aprēķinātā zaudējumu summa ir Ls 17 080 120, kas pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa sastāda 24`302`821.27 EUR, ko veido iepriekš aprakstīto zaudējumu kopsumma.

IV Zaudējumu atlīdzināšanas pienākums

[16] LR UR komercreģistrā Atkarīgās Sabiedrības lietā nav atrodams koncerna līgums. Prasītājs kā Atkarīgās Sabiedrības mazākumdalībnieks, kam pieder 1/3 pamatkapitāla daļa, nekad nav ticis par tādu informēts un tāds nekad nav ticis izskatīts vai apstiprināts Atkarīgās Sabiedrības dalībnieku sapulcē, kur to nebūtu iespējams apstiprināt bez Prasītāja balsīm (Koncernu likuma 12.pants).

[17] Koncernu likuma 29.panta pirmā daļa paredz, ja nav noslēgts pārvaldes līgums, valdošais uzņēmums nedrīkst izmantot savu ietekmi, lai pamudinātu atkarīgo sabiedrību noslēgt tai neizdevīgu darījumu vai arī veikt citu tai neizdevīgu pasākumu, ja vien netiek atlīdzināti šāda darījuma vai pasākuma rezultātā radušies zaudējumi. Šī panta otrā daļa noteic, ja šā panta pirmajā daļā minētie zaudējumi pārskata gada laikā netiek faktiski atlīdzināti, valdošais uzņēmums līdz tā pārskata gada beigām, kurā šie zaudējumi radušies, rakstveidā informē atkarīgo sabiedrību, kad un kādā veidā zaudējumi ir atlīdzināmi, piešķirot atkarīgajai sabiedrībai atbilstošas prasījuma tiesības.

[18] Augstāk norādīto Atkarīgajai Sabiedrībai neizdevīgo darījumu radītie zaudējumi Atkarīgajai Sabiedrībai attiecīgajā pārskata gadā, kurā šie zaudējumi radušies, nav tikuši atlīdzināti. Nevienā Atkarīgās Sabiedrības gada pārskatā un nevienā dalībnieku sapulcē, kurā ir lemts par gada pārskatu apstiprināšanu, nav norādītas Atkarīgās Sabiedrības prasījuma tiesības pret valdošo uzņēmumu par radītajiem zaudējumiem. Konstatējams, ka Valdošie Uzņēmumi un to amatpersonas ir pārkāpuši Koncernu likuma 29.panta prasības, t.i. rīkojušies prettiesiski.

[19] No Koncernu likuma 30.panta pirmās daļas izriet pienākums, ja nav noslēgts koncerna līgums, atkarīgās sabiedrības izpildinstitūcijai par katru pārskata gadu sastādīt atkarības pārskatu, kuru sastāda un apstiprina kopā ar atkarīgās sabiedrības gada pārskatu. Nevienam Atkarīgās Sabiedrības gada pārskatam nav pievienots un kopā ar gada pārskatiem nav ticis sastādīts un apstiprināts atkarības pārskats.

[20] Konstatējams, ka Atkarīgās Sabiedrības amatpersonas ir pārkāpušas Koncernu likuma 30.panta pirmās daļas prasības, tādejādi slēpjot no Prasītāja atkarības pārskatā saskaņā ar Koncernu likuma 30.panta otro un trešo daļu norādāmās ziņas par atkarīgās sabiedrības attiecībām ar valdošo uzņēmumu, tostarp:

1) ziņas par darījumiem, kurus atkarīgā sabiedrība noslēgusi citu uzņēmumu, kas apvienoti koncernā ar valdošo uzņēmumu, interesēs vai pamudinājuma rezultātā, īpaši norādot darījumus, kuri atkarīgajai sabiedrībai ir pilnīgi vai daļēji neizdevīgi vai kuri saistīti ar īpašu risku atkarīgajai sabiedrībai, vai arī kuri būtiski atšķiras no parasti veiktās komercdarbības;

2) citus sabiedrības pasākumus, kurus atkarīgā sabiedrība pārskata gada laikā veikusi vai no kuriem tā atturējusies valdošā uzņēmuma vai cita ar valdošo uzņēmumu koncernā apvienota uzņēmuma interesēs vai pamudinājuma rezultātā, īpaši norādot pasākumus, kuri atkarīgajai sabiedrībai ir pilnīgi vai daļēji neizdevīgi vai kuri saistīti ar īpašu risku atkarīgajai sabiedrībai, vai arī kuri būtiski atšķiras no parasti veiktās komercdarbības;

3) 1.punktā minēto darījumu izpildījumu un pretizpildījumu;

4) 2.punktā minēto pasākumu pamatu, kā arī šo pasākumu rezultātā gūto labumu un radušos zaudējumus;

5) pasākumus, kas veikti pārskata gada laikā, lai faktiski atlīdzinātu atkarīgajai sabiedrībai radušos zaudējumus;

6) atkarīgajai sabiedrībai pārskata gada laikā radušos zaudējumu apjomu un tai piešķirtās prasījuma tiesības uz šādu zaudējumu atlīdzību, ciktāl pārskata gada laikā zaudējumi nav faktiski atlīdzināti.

[21] Atkarīgā Sabiedrība, kas atrodas Valdošo Uzņēmumu izšķirošā ietekmē, Valdošo Uzņēmumu pamudināta ir veikusi Atkarīgajai Sabiedrībai neizdevīgus darījumus Valdošo Uzņēmumu labā, kas ir radījuši zaudējumus Atkarīgajai Sabiedrībai, taču Atkarīgā Sabiedrība šīs savas attiecības ar Valdošajiem Uzņēmumiem, Valdošo Uzņēmumu pamudinājuma rezultātā noslēgtos neizdevīgos darījumus un ar tiem radītos zaudējumus līdz šim ir slēpusi. Šādu Atkarīgās Sabiedrības amatpersonas rīcību var izskaidrot tikai tas, ka Valdošie Uzņēmumi izmanto savu izšķirošo ietekmi, lai šīs ziņas nenonāktu atklātībā, kas notiktu, ja LR UR komercreģistrs publicētu atkarības pārskatus, un lai nebūtu publiski pieejamā atkarības pārskatā jānorāda Valdošo Uzņēmumu pamudinājumu un ietekmes izmantošanas rezultātā Atkarīgās Sabiedrības slēgtie neizdevīgie darījumi un ar tiem nodarīto zaudējumu apmērs, kurus Valdošajiem Uzņēmumiem ir pienākums atlīdzināt.

[22] Faktiski tas nozīmē, ka Valdošie Uzņēmumi ir ne tikai pamudinājuši Atkarīgo Sabiedrību slēgt tai neizdevīgus darījumus ar Valdošajiem Uzņēmumiem, bet arī ir mērķtiecīgi, pārkāpjot likumu, slēpuši šādu neizdevīgu darījumu un ar tiem radītu zaudējumu esamību un to neizdevīguma apmēru, acīmredzami plānojot šādā veidā izvairīties no zaudējumu atlīdzināšanas pienākuma. Tas apliecina Valdošo Uzņēmumu negodprātību, informācijas slēpšanu un mērķtiecīgo vēlmi izvairīties no nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas pienākuma izpildes.

[23] Koncernu likuma 33.pants nosaka valdošā uzņēmuma un tā likumisko pārstāvju atbildību, ja nav noslēgts koncerna līgums. Šī panta pirmās daļas pirmais teikums paredz, ja valdošais uzņēmums pamudina atkarīgo sabiedrību, ar kuru nav noslēgts pārvaldes līgums, noslēgt tai neizdevīgu darījumu vai veikt citu tai neizdevīgu pasākumu un līdz pārskata gada beigām faktiski neatlīdzina šā darījuma vai pasākuma rezultātā radušos zaudējumus vai arī nepiešķir atbilstošas prasījuma tiesības uz šādu zaudējumu atlīdzību, valdošā uzņēmuma pienākums ir atlīdzināt atkarīgajai sabiedrībai šādas rīcības rezultātā radušos zaudējumus.

Tiesību doktrīnā atzīts, ka vairāki valdošie uzņēmumi atbild kā kopparādnieki (vāciski - Geht die Veranlassung von mehreren herrschenden Unternehmen aus und kommt es nicht zum Nachteilsausgleich, so haften diese – gemeinsam mit den verantwortlichen gesetzlichen Vertretern– als Gesamtschuldner).

[24] Koncernu likuma 33.panta trešajā daļā noteikts, ka blakus valdošajam uzņēmumam kā kopparādnieki atbild arī valdošā uzņēmuma likumiskie pārstāvji, kuri pamudinājuši atkarīgo sabiedrību noslēgt tai neizdevīgu darījumu vai veikt tai neizdevīgu pasākumu, kādi ir D.Vītols un I.Luka-Indāns. Šī panta ceturtā daļa nosaka, ka prasījumam par zaudējumu atlīdzību attiecīgi piemērojami šā likuma 27.panta trešās, ceturtās, piektās, sestās un septītās daļas noteikumi. Solidāru atbildību nes arī personas, kas ar ļaunu nolūku panāk to, ka valdes vai padomes loceklis, prokūrists vai komercpilnvarnieks rīkojas pretēji sabiedrības vai tās dalībnieku interesēm (Komerclikuma 168.pants).

[25] Koncernu likuma 27.panta piektajā daļā noteikts, ka prasību par zaudējumu atlīdzību savā vārdā, bet atkarīgās sabiedrības labā var celt arī katrs tās dalībnieks. Prasītājs vēlas izmantot savas tiesības, ceļot prasību Atkarīgās Sabiedrības labā (Koncernu likuma 27.p.5.d.).

[26] Koncernu likuma 33.panta otrā daļa paredz, ka šādas prasības celšanas gadījumā pierādīšanas pienākums tiek uzlikts valdošajam uzņēmumam, kuram, lai izvairītos no pienākuma atlīdzināt šā panta pirmajā daļā minētos zaudējumus, jāpierāda, ka kārtīgs un apzinīgs neatkarīga uzņēmuma vadītājs tāpat būtu noslēdzis šā panta pirmajā daļā minēto darījumu vai veicis šā panta pirmajā daļā minēto pasākumu. Tāpat pierādīšanas pienākums ir uzlikts valdošā uzņēmuma likumiskajiem pārstāvjiem (Koncernu likuma 33.p.2. daļa), un atkarīgās sabiedrības valdei (Koncernu likuma 34.p.1.daļa).

[27] Koncernu likums attiecībā uz koncerniem un valdošā uzņēmuma un atkarīgo sabiedrību savstarpējām attiecībām uzskatāms par speciālo likumu attiecībā pret Komerclikumu un Civillikumu, tādēļ Komerclikuma un Civillikuma normas attiecībā uz koncerniem ir piemērojamas tikai tiktāl, ciktāl nenonāk pretrunā Koncernu likumā noteiktajam.

[28] Koncernu likuma 34.panta pirmā daļa noteic, ka atkarīgās sabiedrības izpildinstitūcijas locekļi atbild blakus personām, kurām saskaņā ar šā likuma 33.pantu ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, kā kopparādnieki, ja viņi, pārkāpjot savus pienākumus, atkarības pārskatā nav norādījuši neizdevīgu darījumu vai neizdevīgu pasākumu vai arī nav norādījuši, ka atkarīgajai sabiedrībai ar šādu darījumu vai pasākumu nodarīti zaudējumi un tie nav faktiski atlīdzināti. Ja ir strīds par to, vai viņi rīkojušies ar kārtīga un apzinīga sabiedrības vadītāja rūpību, pierādīšanas pienākums ir atkarīgās sabiedrības izpildinstitūcijas locekļiem. Šajā gadījumā šim statusam atbilst Daumants Vītols (NP Business Centre valdes loceklis līdz 2008.gada 25.jūnijam) un Solvita Pētersone (valdes loceklis pēc 2008.gada 25.jūnija). Prasītājs, kura pārstāvji ir personīgi pazīstami ar S.Pētersoni, zinot viņas lomu Daumanta Vītola koncernā, kā arī novērtējot viņas konstruktīvos centienus veicināt pušu sarunas, kurās vairāku mēnešu laikā 2012.gadā tika mēģināts rast mierizlīgumu, lai šī situācija nenonāktu līdz tiesai, izvēlas necelt prasību pret viņu, bet gan pret Daumantu Vītolu, kura interesēs un atbilstoši kura norādījumiem savus valdes locekļa pienākumus pildījusi S.Pētersone.

[29] Atbildētājs Daumants Vītols līdz 2008.gada 25.jūnijam bija arī Atkarīgās Sabiedrības vienīgais valdes loceklis un tātad pats personiski īstenoja Valdošo Uzņēmumu intereses Atkarīgajā Sabiedrībā. Savukārt pēc tam viņš par Atkarīgās Sabiedrības valdes locekli iecēla savu darbinieci Solvitu Pētersoni, kas pirms tam bija Atkarīgās Sabiedrības revidente, kā arī ieņēma un turpina ieņemt citus amatus Atbildētāja Daumanta Vītola koncerna atkarīgajās sabiedrībās. S.Pētersone strādā un saņem ienākumus tikai no Valdošajiem Uzņēmumiem, tādēļ ir pilnīgi ekonomiski atkarīga no D.Vītola. Tātad Solvita Pētersone faktiski uzskatāma par Valdošajam Uzņēmumam D.Vītolam pakļautu un no viņa atkarīgu personu (darbinieku), kuru Valdošais Uzņēmums D.Vītols ir iecēlis par Atkarīgās Sabiedrības valdes locekli, lai viņa tur pildītu Valdošo Uzņēmumu norādījumus.

[30] Aplūkojot LR UR komercreģistra izziņu par NPBC, redzams, ka tas ir tikai t.s. buferuzņēmums, kura uzdevums ir turēt 66,67 % Atkarīgās Sabiedrības kapitāla daļu. To apliecina fakts, ka NPBC laikā no 2009.-2011.gadam apgrozījums sastāda 0 Ls.

[31] LR UR komercreģistrā esošajā NPBC lietā atrodams 2010.gada 30.novembra NPBC dalībnieku sapulces protokols Nr.2 (skat. 46.pielikums), kurā NPBC vienīgo dalībnieku Nordic Partners Properties Limited pārstāv tās direktori Atbildētājs Daumants Vītols un Atbildētājs Ivo Luka-Indāns, kuri divatā arī izlemj visus ar NPBC vadību saistītos jautājumus, jo NPBC vienīgais valdes loceklis arī ir Atbildētājs D.Vītols. Atbildētājs Ivo Luka-Indāns ir amatpersona ar tiesībām pārstāvēt atsevišķi arī Valdošo Uzņēmumu SIA NP Management, kura labā Atkarīgā Sabiedrība ir veikusi apjomīgus un Atkarīgajai Sabiedrībai neizdevīgus maksājumus fiktīvu saistību, kas maskēti kā vadības un konsultatīvie pakalpojumi, sakarā.

[32] Atbildētājs Ivo Luka-Indāns, būdams kopā ar Atbildētāju D.Vītolu Nordic Partners Properties Limited amatpersona, nevarēja nezināt, kas notiek ar Nordic Partners Properties Limited piederošo NPBC, kura vienīgais aktīvs ir Atkarīgās Sabiedrības kapitāla daļas, īpaši tādēļ, ka tās apgrozījums pēdējos trīs gados ir 0 Ls. Atbildētājs Ivo Luka-Indāns kā NP Management valdes loceklis nevarēja nezināt par Atkarīgās Sabiedrības apjomīgajiem, saimnieciski nepamatotajiem maksājumiem NP Management, īpaši tādēļ, ka NP Management valdē viņš ir kopā ar Atbildētāju Daumantu Vītolu un Solvitu Pētersoni, kas vienlaikus ir arī Atkarīgās Sabiedrības valdes locekle. Ivo Luka-Indānam bija iespējams un tātad bija pienākums, izmantojot savas amatpersonas tiesības un pilnvaras Nordic Partners Properties Limited un NP Management, iebilst pret Atkarīgajai Sabiedrībai neizdevīgo darījumu slēgšanu un nepieļaut to turpināšanu, apturot zaudējumu radīšanu Atkarīgajai Sabiedrībai. Taču Atbildētājs Ivo Luka-Indāns to nedarīja, tieši otrādi- apzināti un aizrautīgi piedalījās to plānošanā un īstenošanā, tādejādi kļūstot līdzatbildīgs par Atkarīgajai Sabiedrībai nodarītajiem zaudējumiem.

[33] Piedziņa un nodrošinājums jo īpaši ir vēršams pret Valdošajiem Uzņēmumiem, kas ir guvuši labumu un iedzīvojušies uz Atkarīgās Sabiedrības rēķina, saņemot šajā pieteikumā aprakstītos nepamatotos maksājumus un dāvinājumus, izpildot šo koncerna dalībnieku un amatpersonu likumisko pārstāvju un valdošo uzņēmumu norādījumus, kā arī kuros zaudējumu nodarīšanas periodā amatpersonas ir bijuši D.Vītols, S.Pētersone un/vai I.Luka-Indāns, kuru darbības rezultātā šie zaudējumi tika radīti. Pretējā gadījumā Valdošie Uzņēmumi, izmantojot savu izšķirošo ietekmi un ar tās palīdzību nodrošinātos amatus dažādos sava koncerna uzņēmumos, varētu viegli uzdot visiem atkarīgajiem uzņēmumiem, kuru kapitāla daļas viņiem būtu apķīlātas, pārdot aktīvus vai pārcelt tos uz kādu citu tikko nodibinātu uzņēmumu un padarīt kapitāla daļas bezvērtīgas, tādejādi padarot arī Prasītājam labvēlīga tiesas sprieduma izpildi par neiespējamu vai apgrūtinātu. Šāds zaudējumu atlīdzināšanas pienākums kopā ar pārējiem valdošajiem uzņēmumiem ir arī SIA "Jaunozols Būve", kaut arī šis komersants 2012.g.27.decembrī formāli izstājies no D.Vītola koncerna, Nordic Partners Properties Limited nododot tai piederošās visas SIA "Jaunozols Būve" kapitāla daļas D.Vītola koncerna darbiniekam M.Nikuļcevam, M.Kozindam un V.Jarošam. Prasību pret šo uzņēmumu būtu iespējams celt uz Komerclikuma 20.panta pamata, piemērojot uzņēmuma nodevēja un uzņēmuma ieguvēja solidāras atbildības principu par visām nodotā uzņēmuma saistībām. Tomēr Prasītājs izmanto savu tiesību prasību pret šo komersantu necelt, ņemot vērā praktiskos apsvērumus- gan minētā uzņēmuma milzīgais negatīvais pašu kapitāls (Ls 473 640, kas pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa sastāda 673`929.00 EUR), gan cita Atbildētāja SIA "NP Properties" labā 26.09.2013 nodibinātā komercķīla uz visu SIA "Jaunozols Būve" mantu, to novērtējot tikai Ls 78 000 apjomā, kas pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa sastāda 110`984 EUR (sk. komercķīlas izziņu pielikumā Nr.89), gan arī fakts, ka formāla pamatkapitāla īpašnieku nomaiņa īsi pirms kārtējā koncerna dalībnieka likvidācijas ir iecienīts D.Vītola koncerna dalībnieku likvidācijas procesa ietvaros veikts pasākums, visus apstākļus izvērtējot kopsakarā, ļauj secināt, ka SIA "Jaunozols Būve" tiek gatavota maksātnespējas procesam, tādēļ ir nelietderīga prasības celšana pret šādu subjektu apstākļos, kad ir vairākas solidāri atbildīgas personas, kuru maksātspēja ir mazāk apšaubāma. Atbilstoši vispārējam principam pie solidāru saistību būtības pieder tas, ka kreditors var pēc sava ieskata prasīt visas saistības izpildījumu no visiem vai tikai no dažiem kopparādniekiem, vai arī tikai no viena (Civillikuma 1683.pants).

V Pienākums Latvijas valstij nodrošināt efektīvu investīciju aizsardzību

[34] Prasītājs Menard Port LLC ir ASV Oregonas štatā reģistrēta komercsabiedrība. Līdz ar to Menard Port LLC piederošās Atkarīgās Sabiedrības kapitāla daļas kā ASV uzņēmuma ieguldījumu Latvijas Republikā aizsargā 13.01.1995 "Latvijas Republikas Valdības un Amerikas Savienoto Valstu Valdības līgums par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību".

[35] Norādītā līguma I panta 1.punkta a. apakšpunkta II daļā norādīts, ka šī līguma ietvaros ar ieguldījumu tiek saprasts jebkura veida ieguldījums otras Puses teritorijā, kas pieder vai kuru tieši vai netieši kontrolē otras Puses pilsoņi vai uzņēmējsabiedrības, arī tādus kā līdzdalību uzņēmējsabiedrībā vai tās aktīvos. Līguma II panta 7.punkts uzliek Latvijas Republikai pienākumu paredzēt iedarbīgus līdzekļus prasību aizstāvēšanai un tiesību iegūšanai attiecībā uz ASV uzņēmumu ieguldījumiem, ieguldījumu līgumiem un ieguldījumu pilnvarojumiem.

VI Prasības nodrošināšanas pamatojums un nepieciešamība

[36] Sakarā ar to, ka Prasītājam ir pamats uzskatīt, ka Atbildētāju manipulāciju dēļ tiesas sprieduma izpilde šajā lietā varētu būt apgrūtināta vai pat neiespējama, kā arī sakarā ar to, ka Prasītāja prasījums par zaudējumu atlīdzināšanu ir uzskatāms par mantisku prasījumu un pati Prasītāja prasība atzīstama par mantisku, Prasītājam ir pamats lūgt tiesu piemērot prasības nodrošinājumu.

[36.1] Civilprocesa likuma 137.pants nosaka, ka gadījumā, ja ir pamats uzskatīt, ka tiesas sprieduma izpilde lietā varētu kļūt apgrūtināta vai neiespējama, tiesnesis pēc prasītāja motivēta pieteikuma var pieņemt lēmumu par prasības nodrošināšanu mantiska rakstura prasībās.

[36.2] Prasītāja vārdā un Atkarīgās Sabiedrības labā celtā prasība ir vērsta uz zaudējumu EUR 5 300 000 apmērā piedziņu, kas ir daļa no šajā prasības pieteikumā norādītās kopējās nodarīto zaudējumu summas Ls 17 080 120, kas pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa sastāda 24`302`821,27 EUR. Līdz ar to ir secināms, ka celtajai prasībai ir mantisks raksturs, jo tā ir vērsta uz naudas piedziņu no atbildētājiem. Tādējādi Prasītājs ir tiesīgs lūgt tiesu prasību nodrošināt.

[37] Civilprocesa likuma 140.panta pirmajā daļā noteikts, ka, izlemjot jautājumu par prasības nodrošināšanu, tiesnesis ņem vērā prasības pirmšķietamo (prima facie) formālo juridisko pamatojumu.

Prasība ir pirmšķietami juridiski pamatota, kas izriet no prasības pieteikumā norādītiem, ar rakstveida pierādījumiem pamatotiem faktiskiem un juridiskiem apstākļiem.

[37.1] Valdošo Uzņēmumu gada pārskatos ir atspoguļoti Atkarīgajai Sabiedrībai neizdevīgie, zaudējumus nesošie darījumi, kas ir slēgti ar Valdošajiem Uzņēmumiem vai to labā. No LR UR komercreģistra, kas ir publisks reģistrs, iegūtā informācija un dokumenti apstiprina minēto darījumu esamību, kā arī apstiprina koncerna pastāvēšanu un identificē Valdošos Uzņēmumus.

[37.2] Koncernu likuma 33.panta pirmajā daļā expressis verbis noteikts valdošo uzņēmumu, to amatpersonu pienākums atlīdzināt zaudējumus, kas atkarīgajai sabiedrībai nodarīti ar neizdevīgiem darījumiem, kurus noslēgt pamudinājuši valdošie uzņēmumi.

[37.3] Ar iesniegtajiem pierādījumiem tiek pierādīts fakts, ka patiesie labuma guvēji un Atkarīgajai Sabiedrībai neizdevīgo darījumu slēgšanā ieinteresētās personas ir Valdošie Uzņēmumi.

[38] Zemāk norādītie apstākļi, kas pamatoti ar attiecīgiem pierādījumiem, ir vairāk kā pietiekami, lai tiesa gūtu pārliecību par to, ka sprieduma izpilde šajā lietā var būt apgrūtināta vai pat neiespējama. Sprieduma izpildes grūtības motivētas zemāk, un tiesai ir dibināts pamats nodrošināt prasību.

[38.1] Saskaņā ar LR Satversmes tiesas atziņām tiesnesim, lemjot par prasības nodrošināšanu, ir jāizvērtē pierādījumi par tiem apstākļiem, kas var radīt grūtības sprieduma izpildei (sk. Satversmes tiesas 2010.gada 30.marta spriedumu lietā Nr.2009-85-01, 20.2.punktu).

[38.2] Prasītājs uzskata, ka zemāk norādītie apstākļi un fakti dod pamatu uzskatam un kalpo kā pierādījums tam, ka sprieduma izpilde lietā var kļūt apgrūtināta vai pat neiespējama.

[38.3] Pirmkārt, Valdošie Uzņēmumi jau ir pierādījuši savu negodprātīgo attieksmi pret likumā noteikto pienākumu un saistību izpildi, gan citās tiesiskajās attiecībās, sistemātiski pārkāpjot mazākumakcionāru tiesības (skat. lieta, kuras ietvaros taisīts AT Senāta 2002.g.13.marta spriedums Nr.SKC-158 (skat. pielikums Nr.90), kā arī Rīgas Vidzemes priekšpilsētas 25.07.2001 lēmumu Nr.2P-106/10, 11.09.2001 lēmumu Nr.2P-136/10, 22.04.2002 lēmumu Nr.2P-48/10), gan arī šajā lietā, ilgstoši prettiesiski izvairoties pildīt savu likumisko pienākumu- sastādīt, apstiprināt un LR Uzņēmumu reģistrā iesniegt Atkarīgās Sabiedrības atkarības pārskatus, nolūkā slēpt savas saistības pret Atkarīgo Sabiedrību. Valdošo uzņēmumu konsekventu un regulāru negodprātīgu attieksmi pret mazākumdalībnieku tiesībām apliecina, piemēram, 2000.gada 23.septembra raksts "Staburadzē briest konflikts par Noi Baltija iegādi" laikrakstā "Diena" (publikācija 91.pielikumā) un 2000.gada 19.oktobra raksts "Vēl lems par Noi Baltija" laikrakstā "Dienas Bizness" (publikācija 92.pielikumā), kuros ir atspoguļots, kādu shēmu jau 2000.gadā īstenoja Valdošo uzņēmumu lielākais dalībnieks, lai apejot mazākumdalībnieku tiesības un intereses, uzņēmuma nozīmīgu aktīvu daļu iegūtu tikai savā nedalītā īpašumā – izmantojot savas no kapitāla daļām izrietošās tiesības un pilnvaras, ignorējot mazākumdalībnieku iebildumus, pieņemot lēmumu pirkt nevērtīgu sev piederošu uzņēmumu par ievērojami palielinātu, t.i. mākslīgi "uzpūstu" summu. Tas rada pamatotu pārliecību, ka arī turpmāk Valdošie Uzņēmumi turpinās rīkoties kā iepriekš un centīsies izvairīties no zaudējumu atlīdzināšanas Atkarīgajai Sabiedrībai arī pēc tiesas sprieduma spēkā stāšanās.

[38.4] Otrkārt, publiski pieejamā informācija par atbildētāju finanšu resursiem un aktīviem liek secināt, ka viņiem visiem kopā ņemtiem būtu problemātiski vai pat neiespējami izpildīt spriedumu par EUR 5 300 000 piedziņu, nerunājot nemaz par katra atsevišķa atbildētāja iespējām izpildīt spriedumu šādā solidāri celtajā prasībā, vēl jo vairāk tad, ja Prasītājs izmantotu tiesību palielināt prasības summu līdz pilnam apmēram atbilstoši prasības 15.paragrāfā norādītajam.

[38.4.1] Atbildētājam Daumantam Vītolam personīgi piederošā publiskai reģistrācijai pakļautā manta aptver tikai divus nekustamos īpašumus Kocēnu novadā, "Vīteļi", kad.Nr.9664-014-0023, un "Kūļi", kad.Nr.9664-014-0062, (skat. 2013.gada 30.septembra Uzziņu par personai piederošiem un piederējušiem nekustamiem īpašumiem, kas pievienota šim prasības pieteikumam kā pielikums Nr.93) ar kopējo kadastra vērtību Ls 43 734, kas pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa sastāda 62`227.88 EUR, kuri uz hipotēkas noteikumiem ieķīlāti AS "SEB Banka" un AS "Latvijas Hipotēku un zemes banka" par kopējo nodrošināto prasījumu (hipotēkas atbildības) summu Ls 150 000, kas pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa sastāda 213`430.77 EUR, AS "SEB Banka" labā (nekustamam īpašumam "Vīteļi") un Ls 874 692, kas pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa sastāda 1`244`574.59 EUR, AS "Latvijas Hipotēku un zemes banka" labā (nekustamam īpašumam "Kūļi") (izdrukas no www.kadastrs.lv un zemesgrāmatu izdrukas pielikumos Nr.94 - 97).

Daumants Vītols ieņem amatus Valdošajos Uzņēmumos un pats ir galvenais Valdošais Uzņēmums, tomēr ņemot vērā attiecīgos Daumanta Vītola finanšu resursu un ienākumu avotus ir skaidrs, ka ar tiem nepietiek iespējamā sprieduma izpildei, turklāt liela daļa no Daumanta Vītola īpašumiem varētu būt naudas uzkrājumi, ko var viegli izņemt no kredītiestādes un nodot kādai trešai personai, vai arī citādi noslēpt, tāpēc ir pamats uzskatīt, ka var būt apgrūtināta iespējamā sprieduma izpilde pret Daumantu Vītolu.

[38.4.2] Atbildētājam Ivo Luka-Indānam personīgi piederošā publiskai reģistrācijai pakļautā vienīgā manta ir trīs nekustamie īpašumi (skat. Uzziņu par personai piederošiem un bijušiem nekustamiem īpašumiem, kas pievienota šim prasības pieteikumam kā pielikums Nr.98) ar kopējo kadastra novērtējumu Ls 88 930, kas pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa sastāda 126`535.99 EUR, kuri visi ieķīlāti par parādsaistībām pret kredītiestādēm ar hipotēkas atbildības summu, kas pārsniedz divus miljonus latu: 1) dzīvoklis Dzirnavu ielā 89-21, kadastra Nr.0100-908-0402 (ieķīlāts Nordea bankā par Ls 323 887,22, kas pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa sastāda 460`850.00 EUR); 2) nekustamais īpašums Rīgas ielā 4A, Jūrmalā, kadastra Nr.1300-009-6609 (ieķīlāts AS "Parekss banka", tagad "Citadeles banka" par Ls 1 853 856,40, kas pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa sastāda 2`637`800.01 EUR); 3) ½ domājamā daļa no nekustamā īpašuma "Jaunlīcīši" Talsu novadā, kad.Nr.8837-002-0195 (ieķīlāts MAS "Latvijas Krājbanka" par Ls 34 719,00, kas pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa sastāda 49`400.69 EUR) (zemesgrāmatu un www.kadastrs.lv izdrukas pielikumos Nr.99 – Nr.104). Pieejamā publiskā informācija uzrāda, ka pēc visām būtiskām pazīmēm I.Luka-Indāns ir faktiski maksātnespējīgs, un tiesiskas maksātnespējas procesa uzsākšana ir tikai laika jautājums.

[38.4.3] Iepazīstoties ar Valdošo Uzņēmumu – Latvijā reģistrētu sabiedrību - publiski pieejamiem gada pārskatiem, secināms, ka Valdošie Uzņēmumi ir finansiāla piramīda, kas slīgst zaudējumos, un tas ir tikai laika jautājums, kad tie vairs nespēs pildīt savas saistības (Valdošo uzņēmumu 2012.gada pārskati pielikumos Nr. 199 – Nr.223).

2012.gadā Valdošajiem Uzņēmumiem bija šādi peļņas rādītāji, un šādi pašu kapitāli uz 2012.gada sākumu un uz tā beigām:

NOSAUKUMS Peļņa pēc nodokļiem

2012.gadā (Ls) Pašu kapitāls uz 31.12.2011 (Ls) Pašu kapitāls uz 31.12.2012 (Ls)

1 AS "Gutta" -671 831 534 803 162 972

2 AS "Laima" 787 392 13 594 325 14 376 801

3 AS "Staburadze" 205 541 16 657 650 16 863 191

4 SIA "APF" -151 810 -123 812 -275 622

5 SIA "Bon Camino" 244 710 1 474 246 183

6 SIA "Deco Energy" -95 641 -55 805 -151 446

7 SIA "Detente" -28 594 388 465 359 871

8 SIA "DUNTES NAMI INVEST" -67 068 16 249 99 181

9 SIA "Jaunozols Būve" -6 061 -467 579 -473 640

10 SIA "Ķīšezera nami" -349 017 1 666 344 2 067 327

11 SIA "Nordic Industrial Park" 100 576 1 326 473 1 427 049

12 SIA "Nordic Technologies" 74 026 2 738 206 1 622 026

13 SIA "Nordic Technology Park" 286 920 152 493 439 413

14 SIA "NP "Valdlauču biznesa centrs"" -54 926 -173 614 -78 540

15 SIA "NP Biznesa parks" -58 094 110 903 117 810

16 SIA "NP Daugavpils biznesa parks" 128 48 085 48 213

17 SIA "NP Duntes biznesa parks" -177 480 277 351 249 871

18 SIA "NP Foods" 214 063 781 011 1 495 074

19 SIA "NP Industrial Village" -127 771 502 950 525 179

20 SIA "NP Jelgavas biznesa parks" -672 387 1 057 782 1 235 395

21 SIA “NP Logistics" 13 864 -729 137 -715 273

22 SIA "NP Management" -920 400 6 757 399 5 836 999

23 SIA "NP Properties" -487 919 -50 479 401 602

24 SIA "NP Rēzeknes biznesa parks" 728 -54 756 -54 028

25 SIA "NP Salaspils biznesa parks" -1 283 196 998 971 765 775

26 SIA "NPBC" -8 514 50 612 42 098

27 SIA "Saida" -191 433 240 603 179 170

No minētajiem 30 Valdošajiem Uzņēmumiem tikai 9 Valdošie Uzņēmumi 2012.gadu ir beiguši ar peļņu. Saskaitot visu 30 Valdošo Uzņēmumu 2012.gada peļņas rādījumus, secināms, ka šo uzņēmumu kopums ir strādājis ar zaudējumiem Ls 3 503 352 apmērā, kas pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa sastāda 4`984`820.80 EUR. Vairums Valdošo Uzņēmumu nav spējuši gūt peļņu jau kopš to izveidošanas, tādēļ ir nopietns pamats uzskatīt, ka to maksātnespēja ir tikai laika jautājums. Ja pēc klasiskās finanšu ekonomikas teorijas uzņēmuma parādu nasta uzskatāma par samērīgu tad, ja tā nepārsniedz 3-5 gados gūto bruto peļņu, tad šajā situācijā peļņu lielākā daļa no Valdošajiem Uzņēmumiem vispār nav pieredzējuši, toties parādsaistības ievērojami pārsniedz Valdošo Uzņēmumu kopējo apgrozījumu, bet ar peļņu parādus nav vispār iespējams salīdzināt, jo tā ir negatīvs lielums. Pie tam ir pamatotas aizdomas, ka Valdošajos Uzņēmumos notiek manipulācijas ar datiem vai, iespējams, pat to viltošana plašos mērogos, kā arī peļņas pārcelšana un slēpšana ārzonās reģistrētos peļņas gūšanas centros, ko, domājams, būs iespējams pierādīt ar Valdošo Uzņēmumu bankas kontu izdrukām.

Septiņi no minētajiem 30 Valdošajiem Uzņēmumiem faktiski ir maksātnespējīgi, jo tiem ir negatīvs pašu kapitāls, t.i., šo uzņēmumu pasīvi pārsniedz aktīvus.

Ņemot vērā, ka pēc bilances datiem uz 2012.gadu daļa no Valdošajiem Uzņēmumiem faktiski ir maksātnespējīgi (pasīvi pārsniedz aktīvus), saimnieciskās darbības zaudējumu un parādsaistību apjoms pieaug, ir pamats uzskatīt, ka iespējamā sprieduma izpilde par zaudējumu piedziņu var būt apgrūtināta vai neiespējama. Līdzīgi secinājumi attiecībā uz daļu no Valdošajiem Uzņēmumiem (un agrākajiem koncerna dalībniekiem, kuri tagad jau ir maksātnespējīgi) ir atrodami jau 2001./2002.gada Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneses lēmumu par prasības nodrošināšanu motīvos, piemēram, 2001.gada 25.jūlija lēmumā lietā Nr.2P-106/10, kas pievienots šim prasības pieteikumam kā pielikums Nr.6, 2001.gada 11.septembra lēmumā lietā Nr.2P-136/10, kas pievienots šim prasības pieteikumam kā pielikums Nr.7, 2002.gada 22.aprīļa lēmumā lietā Nr.2P-48/10, kas pievienots šim prasības pieteikumam kā pielikums Nr.8.

[38.7] Treškārt, ir pamats domāt, ka pastāv plaša neatļautu transferta cenu mehānismu izmantošana, pārdodot savu produkciju zem pašizmaksas ārzonas firmām, kuras to par reālo cenu pārdod gala pircējiem, un spēj izmaksāt D.Vītolam un citām ar Valdošajiem Uzņēmumiem saistītām personām peļņu bez nodokļu nomaksas, kā arī tiek veikti liela apjoma maksājumi par fiktīviem pakalpojumiem. Tas izskaidro faktu, ka laikā, kad valsts tautsaimniecība atkopjas un gada pārskatos atspoguļotie finanšu rādītāji uzlabojas praktiski visos sektoros, Valdošie Uzņēmumi 2011.gadā uzrādīja apgrozījuma samazinājumu par vairāk kā 30%, savukārt zaudējumi, kā minēts iepriekš, gandrīz trīskāršojās. Prasītāja rīcībā ir ziņas, ka šādas aizdomas ir radušās arī nodokļu administrācijai, kas ir uzsākusi vispārēju auditu ar D.Vītola koncernu saistītām personām.

Attiecīgu neatļautu mehānismu izmantošana pakļauj Valdošos Uzņēmumus paaugstinātam VID uzrēķinu riskam, kā rezultātā var tikt vērsta piedziņa pret Valdošo Uzņēmumu mantu, līdz ar ko arī konkrētajā Prasītāja prasībā sprieduma izpilde pret Valdošajiem Uzņēmumiem varētu būt apgrūtināta vai pat neiespējama.

[38.8] Ceturtkārt, lielai daļai šo uzņēmumu manta ir apgrūtināta ar liela apmēra saistībām, kas pārsniedz to aktīvus un liek šaubīties par to faktisko maksātspēju (Valdošo Uzņēmumu nekustamo īpašumu zemesgrāmatu izdrukas, izdrukas no www.kadastrs.lv pielikumos Nr.105 – Nr.198). To pēc analoģijas apstiprina viena no Maksātnespējas likuma 57.pantā noteiktajām juridiskās personas maksātnespējas pazīmēm – ja saskaņā ar likvidācijas sākuma finanšu pārskatu parādniekam nepietiek aktīvu, lai apmierinātu visus pamatotos kreditoru prasījumus. No Valdošo Uzņēmumu gada pārskatiem nepārprotami izriet, ka lielākā daļa šo uzņēmumu ir nonākuši tādā stāvoklī, ka, uzsākot to likvidāciju, būtu jākonstatē to maksātnespēja. T.i. likvidācijas gadījumā šo uzņēmumu dalībnieki nesaņemtu nekādu likvidācijas kvotu, jo tam gluži vienkārši nepietiktu mantas pēc visu kreditoru prasījumu apmierināšanas, kur ar šo uzņēmumu rīcībā esošo mantu nepietiktu pat visu kreditoru prasījumu apmierināšanai. Visi šie ar saistībām apgrūtinātie Valdošie Uzņēmumi jebkurā brīdī var kļūt maksātnespējīgi vai pret to vēl neapķīlāto mantu var vērst savus prasījumus citi nenodrošinātie kreditori, kas padarīs Prasītājam labvēlīga tiesas sprieduma izpildi šajā lietā par apgrūtinātu vai pat neiespējamu.

[38.9] Piektkārt, Prasītāja rīcībā ir nonākusi informācija, ka Valdošo Uzņēmumu kredītsaistību būtisku samazinājumu D.Vītols ir nodrošinājis, iespējams, stājoties tādās attiecībās ar Valdošo Uzņēmumu kreditora – kādas Islandes Republikas kredītiestādes-pārstāvjiem, kas atbilstoši Islandes Republikas likumiem atzīstamas par krimināli sodāmu noziedzīgu nodarījumu, un var novest pie Valdošo Uzņēmumu aktīvu zaudēšanas vai iesaldēšanas kriminālprocesa ietvaros (skat. Islandes Republikas Augstās tiesas advokāta Karl Georg Sigurbjornsson juridisko atzinumu pielikumā Nr.224). Citas Prasītāja rīcībā esošās ziņas un pierādījumus iesniegsim tiesai pēc to pienācīgas nostiprināšanas, izskatot lietu pēc būtības. Kā izriet no minētā Islandes Republikas Augstās tiesas advokāta atzinuma, tad normālas un paredzamas sekas šāda nodarījuma izmeklēšanas gadījumā kriminālprocesa ietvaros, var būt parāda atlaiduma anulēšana, kas nozīmētu Atbildētāju parādsaistību pēkšņu pieaugumu par vairāk kā 240 miljoniem eiro, t.i. par ~250%, kas neizbēgami novestu pie visu Valdošo Uzņēmumu tūlītējas maksātnespējas un bankrota nepanesamas parādu nastas iespaidā.

[38.10] Sestkārt, Valdošajiem Uzņēmumiem nepieder pietiekami vērtīgi nekustamie īpašumi, kuri jau nebūtu apgrūtināti ar liela apmēra saistībām hipotēkas veidā vai nebūtu pakļauti būtiskiem apgrūtināšanas riskiem sakarā ar iepriekš norādītajiem apstākļiem. Ņemot vērā šīs prasības lielo apmēru un Valdošo Uzņēmumu mantas faktisko stāvokli, ir pamats uzskatīt, ka prasības nenodrošināšanas gadījumā sprieduma izpilde būs apgrūtināta vai neiespējama. Arī tie nekustamie īpašumi, kas Atbildētājiem vēl pieder, var tikt ātri atsavināti vai ieķīlāti par savām vai citu personu saistībām (ieķīlājums atbilstoši Civillikuma 1593.panta un 2071.panta nosacījumiem pielīdzināms lietas atsavināšanai). Par šādu apdraudējumu liecina arī trešās personas Mārča Miķelsona atbilde uz Prasītāja pārstāvja zvērināta advokāta Laura Lejas pieprasījumu, kurā, atbildot uz advokāta pieprasījumu paskaidrots, ka, pārkāpjot Sabiedrības līgumā nolīgto, D.Vītols un citi Sabiedrības līguma līdzēji nekad nav saskaņojuši Atkarīgās sabiedrības nekustamo īpašumu ieķīlāšanu vai citu rīcību ar tiem ar M.Miķelsonu, pārkāpjot līgumisku imperatīvu (skat. zvērināta advokāta Laura Lejas pieprasījuma apliecinātu kopiju pielikumā Nr.225, skat. M.Miķelsona atbildes apliecinātu kopiju pielikumā Nr.226). Analoģiski šāda rīcība ar Atkarīgās sabiedrības mantu nekad nav tikusi saskaņota ar Prasītāju kā M.Miķelsona tiesību pārņēmēju minētā Sabiedrības līguma saistībās. To, ka Atbildētāji var veikt savas mantas atsavināšanu un to jau nesen ir darījuši, apliecina 2013.gadā veiktā SIA „Ķīšezera nami” nekustamā īpašuma (visas mantas) atsavināšana, kuras rezultātā SIA „Ķīšezera nami” būtībā palika čaulas uzņēmums, t.i. faktiski bez jebkādas mantas (skat. zemesgrāmatas izdrukas pielikumā Nr.227). SIA „Ķīšezera nami” nekustamā īpašuma atsavināšana apstiprina, ka koncernam, kuru veido Atbildētāji, ir tik nopietnas finanšu problēmas, ka saistību izpildei ir nepieciešams atsavināt koncerna struktūrā esošo uzņēmumu piederošos un apsaimniekotos nekustamos īpašumus. Uz to, ka šāds nekustamā īpašuma atsavinājums liecina par finanšu problēmām, norāda šādi fakti. SIA „Ķīšezera nami” komercreģistrā norādītā komercdarbība bija sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšana un pārvaldīšana. Tātad SIA „Ķīšezera nami” komercdarbība nav nekustamo īpašumu tirdzniecība. SIA „Ķīšezera nami” piederošā nekustamā īpašuma atsavināšana faktiski izbeidz SIA „Ķīšezera nami” pamata komercdarbību. Tas nozīmē, ka koncerna vajadzība pēc naudas līdzekļiem bija tik spiedīga, ka šo naudas līdzekļu iegūšanai tika upurēta vesela uzņēmuma - SIA „Ķīšezera nami” komercdarbība un no tās gūtie ienākumi. Šis fakts rada pamatu uzskatīt, ka līdzko no SIA „Ķīšezera nami” piederošā nekustamā īpašuma atsavināšanas iegūtā nauda būs izlietota un pienāks kārtējais koncerna uzņēmumu saistību izpildes periods, visticamāk, būs kārta nākošā koncerna uzņēmuma nekustamā īpašuma pārdošanai un komercdarbības izbeigšanai. Šādā veidā tiks strauji samazināta Atbildētājiem piederošā manta, kas gala rezultātā var novest pie tiesas sprieduma izpildes apgrūtinājuma vai pat neiespējamības.

[38.11] Septītkārt, prasības nodrošinājumam nepieciešamās, apķīlājamās Atbildētāju mantas apjoms noteikts, izmantojot publiskajos reģistros (LR Uzņēmumu reģistrs, Ķīlu reģistrs, zemesgrāmata) pieejamo informāciju par Atbildētājiem piederošās mantas sastāvu, vērtību, summu, par kādu šī manta apgrūtināta par labu trešajām personām. Nosakot mantas vērtību, par pamatu ņemta kadastrālā vērtība nekustamajiem īpašumiem.

Aprēķinot norādītajā kārtībā Atbildētājiem piederošās nekustamās mantas kadastrālo vērtību, tā sastāda 14 908 378,50 Ls, kas pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa sastāda 21`212`711.51 EUR, bet zemesgrāmatā reģistrētie hipotekārie apgrūtinājumi kopumā sastāda 40 447 124,82 Ls, kas pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa sastāda 57`551`073.73 EUR. Redzams, ka arī uz Atbildētājiem piederošajiem nekustamajiem īpašumiem piedziņas vēršana būs apgrūtināta vai pat neiespējama, jo īpaši ņemot vērā šīs prasības 38.1.-38.10. rindkopās norādītos apstākļus.

[39] Piemērojamie prasības nodrošinājuma līdzekļi, valsts nodevas aprēķins.

[39.1] Civilprocesa likuma 138.panta pirmajā daļā uzskaitīti Latvijas tiesās pieļaujamie prasības nodrošinājuma līdzekļi. Šī panta 1.punkts paredz prasības nodrošinājuma līdzekli –skaidras naudas apķīlāšana, 5.punkts paredz prasības nodrošinājuma līdzekli – aizliegumu atbildētājam veikt noteiktas darbības, 6.punkts paredz prasības nodrošinājuma līdzekli – to maksājumu apķīlāšanu, kuri pienākas no trešajām personām, tajā skaitā naudas līdzekļi kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās.

[39.2] Atbilstoši prasītāja rīcībā esošai informācijai tieši Daumants Vītols ir galvenā persona, kas ir izdomājusi un vadījusi koncerna struktūru un shēmas dažādiem prettiesiskiem Atkarīgajai Sabiedrībai zaudējumus radošajiem darījumiem, saņemot aktīvu Ivo Lukas-Indiāna un pārējo Valdošo Uzņēmumu atbalstu.

Izvērtējot lietas faktiskos apstākļus, Prasītājs uzskata, ka šajā gadījumā attiecībā uz prasību par zaudējumu piedziņu ir jāpiemēro visu atbildētāju (i) skaidras naudas apķīlāšanu; (ii) naudas līdzekļu kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās apķīlāšana, kā arī maksājumu, kuri pienākas no trešajām personām, apķīlāšanu; (iii) aizliegumu samazināt aktīvu vērtību vai veikt darbības, kas tieši vai netieši samazina aktīvu vērtību; (iv) aizliegumu veikt reorganizāciju, kuras rezultātā mainās esošais dalībnieku sastāvs vai manta tiek nodota citai komercsabiedrībai; (v) aizliegumu atsavināt, ieķīlāt vai citādi apgrūtināt ar lietu vai saistību tiesībām piederošās kapitāla daļas jebkurās komercsabiedrībās, piederošos transportlīdzekļus un piederošos nekustamos īpašumus. Pie kam šiem prasības nodrošinājuma līdzekļiem ir pamats tikt piemērotiem tā, lai tos varētu izpildīt kā Latvijā, tā arī ārvalstīs, jo no līdzšinējās atbildētāju darbības kļūst skaidrs, ka viņi izmantos visus līdzekļus, lai izvairītos no savu saistību izpildes arī prasības nodrošināšanas stadijā, kur visvienkāršākais veids parasti ir kontu atvēršana ārvalstīs un naudas nobēdzināšana un slēpšana tajos.

[39.3] Šādi prasības nodrošinājuma līdzekļi var gādāt, lai atbildētāju mantiskais stāvoklis nepasliktinātos līdz sprieduma izpildei, kā arī lai atbildētāju finanšu līdzekļi un manta nenonāktu citu personu rīcībā, tādejādi novedot pie sprieduma izpildes grūtībām. Ņemot vērā to, ka prasībā ietvertais prasījums ir vērsts uz naudas piedziņu, apķīlājami ir Atbildētāja skaidras naudas līdzekļi un naudas līdzekļi, kas atrodas pie trešajām personām, tostarp kredītiestādēs.

Taču vienlaikus vērā ņemams ir apstāklis, ka naudas līdzekļu apķīlāšana prasības summas pilnā apmērā visticamāk nebūs iespējama, uz ko skaidri norāda iepriekš izklāstītie fakti par Atbildētāju slikto finansiālo stāvokli. Tādēļ, lai nepieļautu, ka Atbildētāji pēc prasības celšanas atbrīvojas no savas mantas vai nobēdzina to, vai pēc prasības celšanas cenšas slēpt koncerna pastāvēšanu, fiktīvi mainot koncernā ietilpstošo uzņēmumu dalībniekus, vienlaikus Atbildētājiem nosakāmi aizliegumi. Atbildētājiem - fiziskajām personām nosakāms aizliegums atsavināt, ieķīlāt vai citādi apgrūtināt ar lietu vai saistību tiesībām viņam piederošās kapitāla daļas jebkurās komercsabiedrībās, viņam piederošos transportlīdzekļus un viņam piederošos nekustamos īpašumus. Savukārt Atbildētājiem - juridiskajām personām nosakāms aizliegums samazināt aktīvu kopējo vērtību un veikt darbības, kas tieši vai netieši samazina aktīvu kopējo vērtību, veikt reorganizāciju, kuras rezultātā mainās esošais dalībnieku sastāvs vai manta tiek nodota citai komercsabiedrībai, atsavināt, ieķīlāt vai citādi apgrūtināt ar lietu vai saistību tiesībām piederošās kapitāla daļas jebkurās komercsabiedrībās, piederošos transportlīdzekļus un piederošos nekustamos īpašumus. Šādu aizliegumu noteikšana ir attaisnota un mērķtiecīga, jo koncerna faktiskie kontrolētāji- D.Vītols un viņa ilggadīgie padotie un algotie darbinieki, ar nepārsūdzami spēkā nākušu administratīvo iestāžu (Vērtspapīru tirgus komisijas) un tiesu (ieskaitot AT Senātu) lēmumiem un spriedumiem ir atzīti par personām, kuras sistemātiski pārkāpj mazākumdalībnieku tiesības un cenšas izvairīties no atbildības un likumisku pienākumu izpildes, nobēdzinot aktīvus un slēpjot savu faktisko kontroli pār komersantiem un to mantu. Aizliegumu noteikšanas nepieciešamību jo īpaši pamato fakts, ka Atbildētāju atbildības priekšnosacījums ir atrašanās koncerna tiesiskajās attiecībās (D.Vītola koncerna sastāvā). Šajā koncernā ietilpstošie koncerna dalībnieki no atbildības var censties izvairīties divējādi: 1) kapitāla daļu piederības izmaiņu rezultātā formāli izstāties no koncerna (kā tas jau noticis ar Atkarīgās sabiedrības izlaupīšanā aktīvi dalību ņēmušo SIA "Jaunozols Būve"), kā rezultātā koncerna dalībnieku skaits teorētiski var samazināties līdz vienam dalībniekam (D.Vītolam); vai 2) koncerna dalībniekiem nobēdzināt aktīvus, kā rezultātā sabiedrības formāli paliktu koncerna dalībnieki, bet faktiski būtu tukšas čaulas bez saistību nokārtošanai pietiekamas mantas (kā tas noticis ar koncernā ietilpstošo SIA "Ķīšezera nami"). Šāds aktīvu nobēdzināšanas risks ir ļoti reāls, jo Prasītāja rīcībā ir ziņas, kuras procesa gaitā nostiprināsim un sniegsim arī tiesai, ka Atbildētāju lielākās daļas manta (gan atsevišķi nekustami īpašumi, gan uzņēmumi kā mantas kopums), ieskaitot Atkarīgās sabiedrības aktīvus, kuru pārdošanai Prasītāja piekrišana nekad nav prasīta, lai arī ir obligāta saskaņā ar Dalībnieku līguma un statūtu noteikumiem, tiek gatavota pārdošanai.

Neviena Atbildētāja saimnieciskā darbība nav vērsta uz transportlīdzekļu vai nekustamo īpašumu pārdošanu, tādēļ aizliegums, kas darbosies līdz tiesas sprieduma spēkā stāšanās brīdim, atsavināt un apgrūtināt transportlīdzekļus un nekustamos īpašumus, netraucēs Atbildētāju saimnieciskajai darbībai, vienlaikus nodrošinot Prasītājam labvēlīga tiesas sprieduma efektīvas izpildes iespējamību, kas arī ir prasības nodrošinājuma pamatmērķis.

[39.4] Vadoties no dispozivitātes principa civilprocesā, šobrīd prasītājs atzīst par nepieciešamu lūgt prasības nodrošinājumu par summu, kas sniedzas līdz EUR 5 300 000 (pieci miljoni trīs simti tūkstoši euro). Šajā sakarā par prasības nodrošināšanas pieteikuma izlemšanu prasītājs arī ir samaksājis valsts nodevu 0,5% apmērā no EUR 5 300 000, kā to paredz Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 5.punkts.

[39.5] Prasītājs uzskata, ka sakarā ar celtās prasības solidāro raksturu pret katru no atbildētājiem būtu nepieciešams piemērot prasības nodrošinājuma līdzekļus par summu līdz EUR 5 300 000, jo prasības nodrošinājums kā tāds sniegtos tikai līdz šai summai, un, izpildot prasības nodrošināšanas lēmumu pilnīgi pret vienu no Atbildētājiem, nebūtu pamata turpināt izpildu darbības pret citiem. Taču Prasītājam ir zināms, ka pašreizējā judikatūrā tomēr dominē viedoklis, ka arī solidāras prasības gadījumā, nodrošinot prasību, prasības summu nepieciešams sadalīt starp visiem solidāri saistītajiem, pret kuriem tiek vērsta prasības nodrošināšana, nevis pret katru vērst nodrošinājumu pilnas prasības summas apmērā. Lai gan pēc Prasītāja uzskata šāda judikatūra nav atbilstoša solidāras saistības būtībai, kur katrs solidāri saistītais atbild par visa parāda samaksu pilnā apmērā bez regresa tiesības pret citiem solidāri saistītajiem, tomēr Prasītājs, kamēr tiesu praksē vēl nav ieviesusies cita judikatūra, šajā prasībā prasības nodrošinājumu ir sadalījis starp visiem Atbildētājiem tādejādi, ka pret katru Atbildētāju vērsto prasības nodrošinājuma summu kopsumma nepārsniedz prasības kopējo summu.

[39.6] Visbeidzot, Prasītājs vēlas uzsvērt, ka prasības nodrošinājums ir vēršams ne vien pret atbildētāju mantu un finanšu resursiem Latvijā, bet arī ārpus Latvijas teritorijas. Šajā sakarā prasītājs vērš uzmanību, ka Latvijas tiesai ir jurisdikcija pēc būtības skatīt konkrēto civiltiesisko strīdu par zaudējumu piedziņu, tāpēc tiesai nav nekādu šķēršļu lemt par prasības nodrošinājumu piemērošanu atbildētāju mantai un finanšu resursiem, kas atrodas ārpus Latvijas. Šāds tiesas kompetences ierobežojums Latvijas tiesībās nav noteikts. Eiropas Savienības Padomes 2000.gada 22.decembra Regulas (EK) Nr.44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (turpmāk “Briseles I Regula") noteikumi risina jautājumu, kā ir izpildāmi tiesu nolēmumi, kas pieņemti vienā jurisdikcijā, bet izpildāmi kādā citā jurisdikcijā, un arī šajā Eiropas Kopienas normatīvajā aktā nav noteikti šādi Latvijas tiesas kompetences ierobežojumi. Turklāt Eiropas Kopienu Tiesa, analizējot jautājumu par prasības nodrošināšanas jautājumiem ir atzinusi, ka 1968.gada 27.septembra Briseles Konvencija par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (turpmāk “Briseles Konvencija") paredz, ka tiesa, kurai ir jurisdikcija skatīt lietu pēc būtības ir tiesīga arī piemērot prasības nodrošinājumu bez jebkādiem papildus ierobežojumiem (sk. Eiropas Kopienu Tiesas 1998.gada 17.novembra lēmumu lietā Van Uden Maritime BV (t/a Van Uden Africa Line) v Kommanditgesellschaft in Firma Deco-Line (C-391/95) [1998] E.C.R. I-7091). Briseles konvencijas interpretācija ir attiecināma arī uz Briseles I Regulu, jo pēc būtības tā satur analoģisku tiesisko regulējumu, kas vienīgi ir izteikts atbilstošākā un piemērotākā Eiropas Savienības tiesību aktā. Tātad Latvijas tiesa nav ierobežota savā lēmumā nodrošināt prasību tādejādi, ka šī izpilde var notikt tikai Latvijas teritorijā.

[39.7] Tātad prasības nodrošinājuma līdzekļu vēršana uz mantu gan tiesas foruma valstī, gan ārpus tās nav nekas neparasts vai neordinārs. Jāuzsver, ka Anglijas tiesībās ir arī daudz efektīvāki līdzekļi ārvalsts atbildētāju mantas stāvokļa noskaidrošanai. Tā plašu rezonansi Latvijā ir guvusi ziņa, ka Anglijas tiesa ir uzlikusi par pienākumu Aivaram Lembergam nodot zvērestu par saviem īpašumiem un aktīviem, kas ir efektīvs līdzeklis atbildētāja mantas sastāva apzināšanai. Diemžēl Latvijas tiesībās šāda juridiska konstrukcija nav ieviesta, kā rezultātā prasības nodrošinājuma līdzekļu pieprasījumu var adresēt uz vispārīgiem, abstraktiem atbildētāju aktīviem, kuru saturu var noskaidrot vienīgi lēmuma izpildes stadijā.

VII Lūgums par rakstveida pierādījumu izprasīšanu

[40] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 112.panta pirmo daļu tiesa pēc lietas dalībnieka motivēta lūguma ir tiesīga izprasīt rakstveida pierādījumus no fiziskām un juridiskām personām.

Lai arī prasība tiek celta Atkarīgās Sabiedrības labā, Prasītājam un tā pārstāvjiem nav pieejami Atkarīgās Sabiedrības lietvedībā un dokumentu arhīvā esošie rakstveida pierādījumi, jo par šo dokumentu glabāšanu ir atbildīga Atkarīgās Sabiedrības valde atbilstoši Komerclikuma 301.pantam.

Kredītiestāžu likuma 62.panta pirmajā daļā noteikts, ka ziņas par fizisku personu kontiem un veiktajiem darījumiem sniedzamas pašām fiziskajām personām un to likumīgajiem pārstāvjiem. Saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 62.panta otro daļu, ziņas par juridisko personu kontiem un veiktajiem darījumiem sniedzamas šo juridisko personu pilnvarotajiem pārstāvjiem un to augstākajām institūcijām pēc šo institūciju vadītāju pieprasījuma. Līdz ar to Prasītāja pieprasījumus izsniegt Valdošo Uzņēmumu un Atkarīgās Sabiedrības kontu izrakstus kredītiestādes nevar izpildīt.

[41] Prasības pamatošanai un pierādīšanai būtiski ir lietas materiāliem pievienot vairākus rakstveida pierādījumus, kurus prasītājs lūdz tiesai izprasīt:

No SIA "NP Business Centre", reģ.Nr. 40003710505:

1) Pilnu SIA "Būvprojektu vadība" izstrādātā būvprojekta "Biroju un noliktavu kompleksa jaunbūve Rīgā, Šampētera ielā 2" dokumentāciju;

2) SIA "NP Business Centre" noslēgto līgumu ar SIA "Būvprojektu vadība" par būvprojekta "Biroju un noliktavu kompleksa jaunbūve Rīgā, Šampētera ielā 2" izstrādi, visus šī līguma izpildes ietvaros parakstītos aktus un saņemtos rēķinus;

3) SIA "NP Business Centre" noslēgto līgumu ar SIA "Jaunozols Būve" par būvprojekta "Biroju un noliktavu kompleksa jaunbūve Rīgā, Šampētera ielā 2" īstenošanu, visus šī līguma izpildes ietvaros parakstītos aktus un saņemtos rēķinus;

4) Visus SIA "NP Business Centre" laika posmā no 2005.gada līdz 2012.gadam noslēgtos aizdevuma līgumus ar visiem to grozījumiem vai papildinājumiem;

5) SIA "NP Business Centre" visu bankas kontu izdrukas par laika posmu no 2004.gada līdz 2012.gadam;

6) Visu SIA "NP Business Centre" noslēgto līgumu ar SIA "NP Management" apliecinātas kopijas, visu šo līgumu izpildes ietvaros parakstīto aktu un saņemto rēķinu apliecinātas kopijas;

7) Visu SIA "NP Business Centre" noslēgto līgumu ar SIA "NP Properties" apliecinātas kopijas, visu šo līgumu izpildes ietvaros parakstīto aktu un saņemto rēķinu apliecinātas kopijas.

No visiem Atbildētājiem:

1) Visus aizdevuma līgumus un tos pārjaunojošos, atceļošos vai izbeidzošos līgumus vai vienošanās ar Islandes Republikas kredītiestādi Landsbanki Islands Hf un / vai tās tiesisko pēcteci, kas noslēgti laikā no 2004.gadam līdz 2012.gadam;

No Atbildētājiem Daumanta Vītola, Ivo Lukas-Indāna, kā arī no Solvitas Pētersones (pers. kods 020963- XXXXX), Elitas Moisejas (pers. kods 290868- XXXXX), Andra Eģīša (pers. kods 010276- XXXXX), Jura Jonaiša (pers. kods 030267- XXXXX), Māra Nikuļceva (pers. kods 070668- XXXXX), Artas Nordmanes (pers. kods 090367- XXXXX) un Anitas Ozoliņas (pers. kods 140256- XXXXX):

1) visus līgumus un to grozījumus / papildinājumus, kuru slēdzēju starpā ir jebkura no minētajām personām un kuru priekšmets ir pamatkapitāla daļas piederības noteikšana, balsošanas noteikumi ar līdzējiem piederošo pamatkapitāla daļu, korporatīvās pārvaldīšanas principu noteikšana, utt., jebkurā no zemāk norādītajiem komercdarbības subjektiem:

sabiedrība "Nordic Partners Food Limited", reģistrācijas Nr. C48545, sabiedrība "Nordic Partners Land Limited", reģistrācijas Nr. C48543, sabiedrība "Nordic Partners Limited", reģistrācijas Nr. C48542, sabiedrība "Nordic Partners Properties Limited", reģistrācijas Nr. C48544, AS "Gutta", reģistrācijas Nr. 40003214447, AS "Laima", reģistrācijas Nr.40003020441, AS "Staburadze", reģistrācijas Nr. 40003012482, SIA "APF", reģistrācijas Nr. 40003750480, SIA "Bon Camino", reģistrācijas Nr. 40003484003, SIA "Deco Energy", reģistrācijas Nr. 40103213607, SIA "Detente", reģistrācijas Nr. 40003862245, SIA "DUNTES NAMI INVEST", reģistrācijas Nr. 40003870609, SIA "Ķīšezera nami", reģistrācijas Nr. 40003787731, SIA "Nordic Industrial Park", reģistrācijas Nr. 40003419978, SIA "Nordic Technologies", reģistrācijas Nr. 40003542000, SIA "Nordic Technology Park", reģistrācijas Nr.40003450007, SIA "NP Biznesa parks", reģistrācijas Nr. 40003745691, SIA "NP Daugavpils biznesa parks", reģistrācijas Nr. 40003745776, SIA "NP Duntes biznesa parks", reģistrācijas Nr. 40003863448, SIA "NP Foods", reģistrācijas Nr. 40103217882, SIA "NP Industrial Village", reģistrācijas Nr. 40003677893, SIA "NP Jelgavas biznesa parks", reģistrācijas Nr. 40003497402, SIA “NP Logistics", reģistrācijas Nr.40103167666, SIA "NP Management", reģistrācijas Nr.40003695738, SIA "NP Properties", reģistrācijas Nr.40003742290, SIA "NP Rēzeknes biznesa parks", reģistrācijas Nr. 40003745634, SIA "NP Salaspils biznesa parks", reģistrācijas Nr. 40003745795, SIA "NP Valdlauču biznesa centrs", reģistrācijas Nr. 40003876283, SIA "NPBC", reģistrācijas Nr. 40003968446, SIA "SAIDA", reģistrācijas Nr. 41503028696.

Minētie rakstveida pierādījumi pierāda koncerna pastāvēšanu, to darījumu un darbību esamību, ar kuriem Atkarīgajai Sabiedrībai ir nodarīti zaudējumi, kā arī to saturu, kā arī lomu sadalījumu D.Vītola koncerna ietvaros, kas izraisa Koncernu likumā noteikto atbildību.

VIII Piekritība un piemērojamās tiesību normas

[42] Tiesību zinātnieki ir atzinuši: “Neatļauta ir katra darbība vai bezdarbība, kas aizskar cita tiesības. Šādā nozīmē prettiesisk[s] ir (..) arī ārpuslīgumisks pārkāpums, kas var izpausties (..) mantiskos aizskārumos (deliktos)." Vadoties no augstāk minētā secināms, ka Prasītāja prasījuma tiesību pamatā ir Latvijas Republikas Koncernu likuma 33.panta pirmā daļa, t.i. Latvijas Republikā pieņemtā normatīvā aktā paredzētas tiesības. Tādejādi redzams, ka atbildētāju prettiesiskā rīcība (pārkāpjot Koncernu likuma 33.panta pirmās daļas noteikumus) ir nevis kāda noslēgta līguma pārkāpums, bet minētā prettiesiskā rīcība uzskatāma par ārpuslīgumisku pārkāpumu (deliktu). Prasības pieteikumā norādīts arī uz minētā pārkāpuma mantisko dabu (zaudējumi). Sekojoši uzskatāms, ka attiecībā uz starp strīdus pusēm piemērojamo likumu jāvadās no Eiropas Parlamenta un Padomes 2007.gada 11.jūlija Regulas Nr.864/2007, turpmāk tekstā – Regula, par ārpuslīgumiskajām attiecībām piemērojamo likumu 4.panta pirmās daļas, kas paredz, ka no delikta izrietošajām ārpuslīgumiskajām attiecībām piemērojams tās valsts likums, kurā radīts attiecīgais zaudējums. Saskaņā ar 2000.gada 22.decembra Padomes regulas (EK) Nr.44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās 5.panta trešo daļu personu, kuras domicils ir kādā dalībvalstī, citā dalībvalstī var iesūdzēt lietās, kas attiecas uz kaitējumu vai neatļautu rīcību, tās vietas tiesā, kur kaitējums noticis vai varējis notikt. No prasības pieteikuma izriet, ka zaudējums nodarīts Latvijā tā iemesla dēļ, ka nav ievēroti Latvijas Republikā spēkā esoša normatīvā akta noteikumi. Turklāt, Eiropas Savienības ietvaros ar 2001.g.8.oktobra Padomes Regulas (EK) Nr.2157/2001 par Eiropas uzņēmējsabiedrības (SE) statūtiem preambulas 15.apsvērumu atzīta starptautisko privāttiesību norma, ka gadījumos, ja viens uzņēmums kontrolē otru uzņēmumu, uz kuru attiecas cita tiesību sistēma, tad kontrolējošā uzņēmuma saistības un pienākumus attiecībā uz mazākumdalībnieku un trešo personu aizsardzību reglamentē tiesību akti, kuri attiecas uz kontrolē esošo uzņēmumu, neskarot pienākumus, ko uzliek kontrolējošā uzņēmuma valsts tiesību akti, piemēram, prasību sagatavot konsolidētos pārskatus. Tādejādi starp pusēm esošais strīds pēc visiem piemērojamiem likumiem izskatāms Latvijas Republikas tiesās, piemērojot Latvijas Republikā spēkā esošos normatīvos aktus.

[43] Šī lieta, pēc prasības celšanas laikā spēkā esošā likuma, saskaņā ar Civilprocesa likuma 24.pantu un 25.pantu, ir piekritīga Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai, jo lielākajai daļai Atbildētāju dzīvesvieta vai juridiskā adrese atrodas Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai piekritīgajā teritorijā.

IX Valsts nodevas samaksa

[44] Atbilstoši iepriekš minētajam kopējā Atkarīgajai Sabiedrībai nodarīto zaudējumu summa ir Ls 17 080 120, kas pēc Latvijas Bankas noteiktajam oficiālā valūtas maiņas kursa sastāda EUR 24`302`821,27 taču, vadoties no dispozivitātes principa, Prasītājs šobrīd izmanto savas tiesības un ceļ prasību vienīgi par EUR 5 300 000 (pieci miljoni trīs simti tūkstoši euro) piedziņu. Tādejādi saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta f) apakšpunktu valsts nodeva par prasības celšanu sastāda EUR 36`246,43. Savukārt valsts nodeva par prasības nodrošināšanu atbilstoši Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 5.punktam sastāda EUR 26`500. Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir EUR 98,60.

Ņemot vērā iepriekšminēto, pamatojoties uz Komerclikuma 1.panta otro daļu, 221.panta pirmo daļu, Koncernu likuma 1.panta 8.punktu, 2.panta otro daļu, 3.panta pirmo un trešo daļu, 4.panta otro un trešo daļu, 6.panta ceturto daļu, 27.panta piekto un septīto daļu, 29.panta pirmo un otro daļu, 30.panta pirmo, otro un trešo daļu, 33.panta pirmo, otro, trešo un ceturto daļu, 34.panta pirmo daļu, Civillikuma 1635.panta pirmo daļu, 1639.pantu, 13.01.1995. "Latvijas Republikas Valdības un Amerikas Savienoto Valstu Valdības līgums par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību" I panta 1.punkta a. apakšpunkta II daļu, II panta 7.punktu, Civilprocesa likuma 25.panta pirmās daļas 2.punktu, 137.panta pirmo daļu, 138.panta pirmās daļas 1., 2., 3., 5. un 6.punktu, astoto un devīto daļu, 140.panta pirmo daļu,

lūdzam:

1. Pieņemt un izskatīt šo prasības pieteikumu atbilstoši Koncernu likuma (27.p.5.d.) regulējumam.

2. Piedzīt solidāri no Ivo Luka-Indāna, personas kods:120578- XXXXX, Daumanta Vītola, personas kods:211063- XXXXX, AS "Gutta", reģistrācijas Nr. 40003214447, AS "Laima", reģistrācijas Nr.40003020441, AS "Staburadze", reģistrācijas Nr. 40003012482, SIA "APF", reģistrācijas Nr. 40003750480, SIA "Bon Camino", reģistrācijas Nr. 40003484003, SIA "Deco Energy", reģistrācijas Nr. 40103213607, SIA "Detente", reģistrācijas Nr. 40003862245, SIA "DUNTES NAMI INVEST", reģistrācijas Nr. 40003870609, SIA "Ķīšezera nami", reģistrācijas Nr. 40003787731, SIA "Nordic Industrial Park", reģistrācijas Nr. 40003419978, SIA "Nordic Technologies", reģistrācijas Nr. 40003542000, SIA "Nordic Technology Park", reģistrācijas Nr.40003450007, SIA "NP Biznesa parks", reģistrācijas Nr. 40003745691, SIA "NP Daugavpils biznesa parks", reģistrācijas Nr. 40003745776, SIA "NP Duntes biznesa parks", reģistrācijas Nr. 40003863448, SIA "NP Foods", reģistrācijas Nr. 40103217882, SIA "NP Industrial Village", reģistrācijas Nr. 40003677893, SIA "NP Jelgavas biznesa parks", reģistrācijas Nr. 40003497402, SIA “NP Logistics", reģistrācijas Nr.40103167666, SIA "NP Management", reģistrācijas Nr.40003695738, SIA "NP Properties", reģistrācijas Nr.40003742290, SIA "NP Rēzeknes biznesa parks", reģistrācijas Nr. 40003745634, SIA "NP Salaspils biznesa parks", reģistrācijas Nr. 40003745795, SIA "NP Valdlauču biznesa centrs", reģistrācijas Nr. 40003876283, SIA "NPBC", reģistrācijas Nr. 40003968446, SIA "SAIDA", reģistrācijas Nr. 41503028696, par labu SIA "NP Business Centre", reģistrācijas Nr.40003710505, EUR 5`300`000,00.

3. Nodrošināt šo prasību par kopējo summu EUR 5`300`000,00 (pieci miljoni trīs simti tūkstoši euro), vēršot pret katru no zemāk norādītajiem atbildētājiem prasības nodrošinājumu zemāk norādītajā apmērā, un noteikt, ka kopējā summa, līdz kurai sniedzas prasības nodrošinājums, ir EUR 5`300`000,00 (pieci miljoni trīs simti tūkstoši euro), un piemērot sekojošus prasības nodrošinājuma līdzekļus:

(3.1) apķīlāt Ivo Luka-Indāna, personas kods:120578-XXXXX, skaidras naudas līdzekļus, naudas līdzekļus kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, kā arī maksājumus, kuri pienākas no trešajām personām, EUR 53`500 apmērā, kā Latvijā, tā arī ārpus Latvijas;

(3.2) aizliegt Ivo Luka-Indānam, personas kods:120578-XXXXX, atsavināt, ieķīlāt vai citādi apgrūtināt ar lietu vai saistību tiesībām viņam piederošās kapitāla daļas jebkurās komercsabiedrībās, viņam piederošos transportlīdzekļus un viņam piederošos nekustamos īpašumus;

(3.3) apķīlāt Daumanta Vītola, personas kods:211063- XXXXX, skaidras naudas līdzekļus, naudas līdzekļus kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, kā arī maksājumus, kuri pienākas no trešajām personām, EUR 290`000 apmērā, kā Latvijā, tā arī ārpus Latvijas;

(3.4) aizliegt Daumantam Vītolam, personas kods:211063- XXXXX, atsavināt, ieķīlāt vai citādi apgrūtināt ar lietu vai saistību tiesībām viņam piederošās kapitāla daļas jebkurās komercsabiedrībās, viņam piederošos transportlīdzekļus un viņam piederošos nekustamos īpašumus;

(3.5) apķīlāt AS "Gutta", reģistrācijas Nr. 40003214447, skaidras naudas līdzekļus, naudas līdzekļus kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, kā arī maksājumus, kuri pienākas no trešajām personām, EUR 265`000 apmērā, kā Latvijā, tā arī ārpus Latvijas;

(3.6) aizliegt AS "Gutta", reģistrācijas Nr. 40003214447, samazināt aktīvu kopējo vērtību un veikt darbības, kas tieši vai netieši samazina aktīvu kopējo vērtību, veikt likvidāciju vai reorganizāciju, kuras rezultātā mainās esošais dalībnieku sastāvs vai manta tiek nodota citai komercsabiedrībai, atsavināt, ieķīlāt vai citādi apgrūtināt ar lietu vai saistību tiesībām piederošās kapitāla daļas jebkurās komercsabiedrībās, piederošos transportlīdzekļus un piederošos nekustamos īpašumus;

(3.7) apķīlāt AS "Laima", reģistrācijas Nr.40003020441, skaidras naudas līdzekļus, naudas līdzekļus kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, kā arī maksājumus, kuri pienākas no trešajām personām, EUR 1`430`000 apmērā, kā Latvijā, tā arī ārpus Latvijas;

(3.8) aizliegt AS "Laima", reģistrācijas Nr.40003020441, samazināt aktīvu kopējo vērtību un veikt darbības, kas tieši vai netieši samazina aktīvu kopējo vērtību, veikt likvidāciju vai reorganizāciju, kuras rezultātā mainās esošais dalībnieku sastāvs vai manta tiek nodota citai komercsabiedrībai, atsavināt, ieķīlāt vai citādi apgrūtināt ar lietu vai saistību tiesībām piederošās kapitāla daļas jebkurās komercsabiedrībās, piederošos transportlīdzekļus un piederošos nekustamos īpašumus;

(3.9) apķīlāt AS "Staburadze", reģistrācijas Nr.40003012482, skaidras naudas līdzekļus, naudas līdzekļus kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, kā arī maksājumus, kuri pienākas no trešajām personām, EUR 130`000 apmērā, kā Latvijā, tā arī ārpus Latvijas;

(3.10) aizliegt AS "Staburadze", reģistrācijas Nr.40003012482, samazināt aktīvu kopējo vērtību un veikt darbības, kas tieši vai netieši samazina aktīvu kopējo vērtību, veikt likvidāciju vai reorganizāciju, kuras rezultātā mainās esošais dalībnieku sastāvs vai manta tiek nodota citai komercsabiedrībai, atsavināt, ieķīlāt vai citādi apgrūtināt ar lietu vai saistību tiesībām piederošās kapitāla daļas jebkurās komercsabiedrībās, piederošos transportlīdzekļus un piederošos nekustamos īpašumus;

(3.11) apķīlāt SIA "APF", reģistrācijas Nr.40003750480, skaidras naudas līdzekļus, naudas līdzekļus kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, kā arī maksājumus, kuri pienākas no trešajām personām, EUR 29 000 apmērā, kā Latvijā, tā arī ārpus Latvijas;

(3.12) aizliegt SIA "APF", reģistrācijas Nr.40003750480, samazināt aktīvu kopējo vērtību un veikt darbības, kas tieši vai netieši samazina aktīvu kopējo vērtību, veikt likvidāciju vai reorganizāciju, kuras rezultātā mainās esošais dalībnieku sastāvs vai manta tiek nodota citai komercsabiedrībai, atsavināt, ieķīlāt vai citādi apgrūtināt ar lietu vai saistību tiesībām piederošās kapitāla daļas jebkurās komercsabiedrībās, piederošos transportlīdzekļus un piederošos nekustamos īpašumus;

(3.13) apķīlāt SIA "Bon Camino", reģistrācijas Nr.40003484003, skaidras naudas līdzekļus, naudas līdzekļus kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, kā arī maksājumus, kuri pienākas no trešajām personām, EUR 7 200 apmērā, kā Latvijā, tā arī ārpus Latvijas;

(3.14) aizliegt SIA "Bon Camino", reģistrācijas Nr.40003484003, samazināt aktīvu kopējo vērtību un veikt darbības, kas tieši vai netieši samazina aktīvu kopējo vērtību, veikt likvidāciju vai reorganizāciju, kuras rezultātā mainās esošais dalībnieku sastāvs vai manta tiek nodota citai komercsabiedrībai, atsavināt, ieķīlāt vai citādi apgrūtināt ar lietu vai saistību tiesībām piederošās kapitāla daļas jebkurās komercsabiedrībās, piederošos transportlīdzekļus un piederošos nekustamos īpašumus;

(3.15) apķīlāt SIA "Deco Energy", reģistrācijas Nr.40103213607, skaidras naudas līdzekļus, naudas līdzekļus kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, kā arī maksājumus, kuri pienākas no trešajām personām, EUR 285 000 apmērā, kā Latvijā, tā arī ārpus Latvijas;

(3.16) aizliegt SIA "Deco Energy", reģistrācijas Nr.40103213607, samazināt aktīvu kopējo vērtību un veikt darbības, kas tieši vai netieši samazina aktīvu kopējo vērtību, veikt likvidāciju vai reorganizāciju, kuras rezultātā mainās esošais dalībnieku sastāvs vai manta tiek nodota citai komercsabiedrībai, atsavināt, ieķīlāt vai citādi apgrūtināt ar lietu vai saistību tiesībām piederošās kapitāla daļas jebkurās komercsabiedrībās, piederošos transportlīdzekļus un piederošos nekustamos īpašumus;

(3.17) apķīlāt SIA "Detente", reģistrācijas Nr.40003862245, skaidras naudas līdzekļus, naudas līdzekļus kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, kā arī maksājumus, kuri pienākas no trešajām personām, EUR 29 000 apmērā, kā Latvijā, tā arī ārpus Latvijas;

(3.18) aizliegt SIA "Detente", reģistrācijas Nr.40003862245, samazināt aktīvu kopējo vērtību un veikt darbības, kas tieši vai netieši samazina aktīvu kopējo vērtību, veikt likvidāciju vai reorganizāciju, kuras rezultātā mainās esošais dalībnieku sastāvs vai manta tiek nodota citai komercsabiedrībai, atsavināt, ieķīlāt vai citādi apgrūtināt ar lietu vai saistību tiesībām piederošās kapitāla daļas jebkurās komercsabiedrībās, piederošos transportlīdzekļus un piederošos nekustamos īpašumus;

(3.19) apķīlāt SIA "DUNTES NAMI INVEST", reģistrācijas Nr.40003870609, skaidras naudas līdzekļus, naudas līdzekļus kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, kā arī maksājumus, kuri pienākas no trešajām personām, EUR 7 200 apmērā, kā Latvijā, tā arī ārpus Latvijas;

(3.20) aizliegt SIA "DUNTES NAMI INVEST", reģistrācijas Nr.40003870609, samazināt aktīvu kopējo vērtību un veikt darbības, kas tieši vai netieši samazina aktīvu kopējo vērtību, veikt likvidāciju vai reorganizāciju, kuras rezultātā mainās esošais dalībnieku sastāvs vai manta tiek nodota citai komercsabiedrībai, atsavināt, ieķīlāt vai citādi apgrūtināt ar lietu vai saistību tiesībām piederošās kapitāla daļas jebkurās komercsabiedrībās, piederošos transportlīdzekļus un piederošos nekustamos īpašumus;

(3.21) apķīlāt SIA "Ķīšezera nami", reģistrācijas Nr.40003787731, skaidras naudas līdzekļus, naudas līdzekļus kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, kā arī maksājumus, kuri pienākas no trešajām personām, EUR 30 000 apmērā, kā Latvijā, tā arī ārpus Latvijas;

(3.22) aizliegt SIA "Ķīšezera nami", reģistrācijas Nr.40003787731, samazināt aktīvu kopējo vērtību un veikt darbības, kas tieši vai netieši samazina aktīvu kopējo vērtību, veikt likvidāciju vai reorganizāciju, kuras rezultātā mainās esošais dalībnieku sastāvs vai manta tiek nodota citai komercsabiedrībai, atsavināt, ieķīlāt vai citādi apgrūtināt ar lietu vai saistību tiesībām piederošās kapitāla daļas jebkurās komercsabiedrībās, piederošos transportlīdzekļus un piederošos nekustamos īpašumus;

(3.23) apķīlāt SIA "Nordic Industrial Park", reģistrācijas Nr.40003419978, skaidras naudas līdzekļus, naudas līdzekļus kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, kā arī maksājumus, kuri pienākas no trešajām personām, EUR 57 000 apmērā, kā Latvijā, tā arī ārpus Latvijas;

(3.24) aizliegt SIA "Nordic Industrial Park", reģistrācijas Nr.40003419978, samazināt aktīvu kopējo vērtību un veikt darbības, kas tieši vai netieši samazina aktīvu kopējo vērtību, veikt likvidāciju vai reorganizāciju, kuras rezultātā mainās esošais dalībnieku sastāvs vai manta tiek nodota citai komercsabiedrībai, atsavināt, ieķīlāt vai citādi apgrūtināt ar lietu vai saistību tiesībām piederošās kapitāla daļas jebkurās komercsabiedrībās, piederošos transportlīdzekļus un piederošos nekustamos īpašumus;

(3.25) apķīlāt SIA "Nordic Technologies", reģistrācijas Nr.40003542000, skaidras naudas līdzekļus, naudas līdzekļus kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, kā arī maksājumus, kuri pienākas no trešajām personām, EUR 30 000 apmērā, kā Latvijā, tā arī ārpus Latvijas;

(3.26) aizliegt SIA "Nordic Technologies", reģistrācijas Nr.40003542000, samazināt aktīvu kopējo vērtību un veikt darbības, kas tieši vai netieši samazina aktīvu kopējo vērtību, veikt likvidāciju vai reorganizāciju, kuras rezultātā mainās esošais dalībnieku sastāvs vai manta tiek nodota citai komercsabiedrībai, atsavināt, ieķīlāt vai citādi apgrūtināt ar lietu vai saistību tiesībām piederošās kapitāla daļas jebkurās komercsabiedrībās, piederošos transportlīdzekļus un piederošos nekustamos īpašumus;

(3.27) apķīlāt SIA "Nordic Technology Park", reģistrācijas Nr.40003450007, skaidras naudas līdzekļus, naudas līdzekļus kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, kā arī maksājumus, kuri pienākas no trešajām personām, EUR 72 000 apmērā, kā Latvijā, tā arī ārpus Latvijas;

(3.28) aizliegt SIA "Nordic Technology Park", reģistrācijas Nr.40003450007, samazināt aktīvu kopējo vērtību un veikt darbības, kas tieši vai netieši samazina aktīvu kopējo vērtību, veikt likvidāciju vai reorganizāciju, kuras rezultātā mainās esošais dalībnieku sastāvs vai manta tiek nodota citai komercsabiedrībai, atsavināt, ieķīlāt vai citādi apgrūtināt ar lietu vai saistību tiesībām piederošās kapitāla daļas jebkurās komercsabiedrībās, piederošos transportlīdzekļus un piederošos nekustamos īpašumus;

(3.29) apķīlāt SIA "NP Biznesa parks", reģistrācijas Nr.40003745691, skaidras naudas līdzekļus, naudas līdzekļus kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, kā arī maksājumus, kuri pienākas no trešajām personām, EUR 7 200 apmērā, kā Latvijā, tā arī ārpus Latvijas;

(3.30) aizliegt SIA "NP Biznesa parks", reģistrācijas Nr.40003745691, samazināt aktīvu kopējo vērtību un veikt darbības, kas tieši vai netieši samazina aktīvu kopējo vērtību, veikt likvidāciju vai reorganizāciju, kuras rezultātā mainās esošais dalībnieku sastāvs vai manta tiek nodota citai komercsabiedrībai, atsavināt, ieķīlāt vai citādi apgrūtināt ar lietu vai saistību tiesībām piederošās kapitāla daļas jebkurās komercsabiedrībās, piederošos transportlīdzekļus un piederošos nekustamos īpašumus;

(3.31) apķīlāt SIA "NP Daugavpils biznesa parks", reģistrācijas Nr.40003745776, skaidras naudas līdzekļus, naudas līdzekļus kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, kā arī maksājumus, kuri pienākas no trešajām personām, EUR 7 200 apmērā, kā Latvijā, tā arī ārpus Latvijas;

(3.32) aizliegt SIA "NP Daugavpils biznesa parks", reģistrācijas Nr.40003745776, samazināt aktīvu kopējo vērtību un veikt darbības, kas tieši vai netieši samazina aktīvu kopējo vērtību, veikt likvidāciju vai reorganizāciju, kuras rezultātā mainās esošais dalībnieku sastāvs vai manta tiek nodota citai komercsabiedrībai, atsavināt, ieķīlāt vai citādi apgrūtināt ar lietu vai saistību tiesībām piederošās kapitāla daļas jebkurās komercsabiedrībās, piederošos transportlīdzekļus un piederošos nekustamos īpašumus;

(3.33) apķīlāt SIA "NP Duntes biznesa parks", reģistrācijas Nr.40003863448, skaidras naudas līdzekļus, naudas līdzekļus kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, kā arī maksājumus, kuri pienākas no trešajām personām, EUR 7 200 apmērā, kā Latvijā, tā arī ārpus Latvijas;

(3.34) aizliegt SIA "NP Duntes biznesa parks", reģistrācijas Nr.40003863448, samazināt aktīvu kopējo vērtību un veikt darbības, kas tieši vai netieši samazina aktīvu kopējo vērtību, veikt likvidāciju vai reorganizāciju, kuras rezultātā mainās esošais dalībnieku sastāvs vai manta tiek nodota citai komercsabiedrībai, atsavināt, ieķīlāt vai citādi apgrūtināt ar lietu vai saistību tiesībām piederošās kapitāla daļas jebkurās komercsabiedrībās, piederošos transportlīdzekļus un piederošos nekustamos īpašumus;

(3.35) apķīlāt SIA "NP Foods", reģistrācijas Nr.40103217882, skaidras naudas līdzekļus, naudas līdzekļus kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, kā arī maksājumus, kuri pienākas no trešajām personām, EUR 1 473 000 apmērā, kā Latvijā, tā arī ārpus Latvijas;

(3.36) aizliegt SIA "NP Foods", reģistrācijas Nr.40103217882, samazināt aktīvu kopējo vērtību un veikt darbības, kas tieši vai netieši samazina aktīvu kopējo vērtību, veikt likvidāciju vai reorganizāciju, kuras rezultātā mainās esošais dalībnieku sastāvs vai manta tiek nodota citai komercsabiedrībai, atsavināt, ieķīlāt vai citādi apgrūtināt ar lietu vai saistību tiesībām piederošās kapitāla daļas jebkurās komercsabiedrībās, piederošos transportlīdzekļus un piederošos nekustamos īpašumus;

(3.37) apķīlāt SIA "NP Industrial Village", reģistrācijas Nr.40003677893, skaidras naudas līdzekļus, naudas līdzekļus kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, kā arī maksājumus, kuri pienākas no trešajām personām, EUR 7 200 apmērā, kā Latvijā, tā arī ārpus Latvijas;

(3.38) aizliegt SIA "NP Industrial Village", reģistrācijas Nr.40003677893, samazināt aktīvu kopējo vērtību un veikt darbības, kas tieši vai netieši samazina aktīvu kopējo vērtību, veikt likvidāciju vai reorganizāciju, kuras rezultātā mainās esošais dalībnieku sastāvs vai manta tiek nodota citai komercsabiedrībai, atsavināt, ieķīlāt vai citādi apgrūtināt ar lietu vai saistību tiesībām piederošās kapitāla daļas jebkurās komercsabiedrībās, piederošos transportlīdzekļus un piederošos nekustamos īpašumus;

(3.39) apķīlāt SIA "NP Jelgavas biznesa parks", reģistrācijas Nr.40003497402, skaidras naudas līdzekļus, naudas līdzekļus kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, kā arī maksājumus, kuri pienākas no trešajām personām, EUR 57 000 apmērā, kā Latvijā, tā arī ārpus Latvijas;

(3.40) aizliegt SIA "NP Jelgavas biznesa parks", reģistrācijas Nr.40003497402, samazināt aktīvu kopējo vērtību un veikt darbības, kas tieši vai netieši samazina aktīvu kopējo vērtību, veikt likvidāciju vai reorganizāciju, kuras rezultātā mainās esošais dalībnieku sastāvs vai manta tiek nodota citai komercsabiedrībai, atsavināt, ieķīlāt vai citādi apgrūtināt ar lietu vai saistību tiesībām piederošās kapitāla daļas jebkurās komercsabiedrībās, piederošos transportlīdzekļus un piederošos nekustamos īpašumus;

(3.41) apķīlāt SIA “NP Logistics", reģistrācijas Nr.40103167666, skaidras naudas līdzekļus, naudas līdzekļus kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, kā arī maksājumus, kuri pienākas no trešajām personām, EUR 570 000 apmērā, kā Latvijā, tā arī ārpus Latvijas;

(3.42) aizliegt SIA “NP Logistics", reģistrācijas Nr.40103167666, samazināt aktīvu kopējo vērtību un veikt darbības, kas tieši vai netieši samazina aktīvu kopējo vērtību, veikt likvidāciju vai reorganizāciju, kuras rezultātā mainās esošais dalībnieku sastāvs vai manta tiek nodota citai komercsabiedrībai, atsavināt, ieķīlāt vai citādi apgrūtināt ar lietu vai saistību tiesībām piederošās kapitāla daļas jebkurās komercsabiedrībās, piederošos transportlīdzekļus un piederošos nekustamos īpašumus;

(3.43) apķīlāt SIA "NP Management", reģistrācijas Nr.40003695738, skaidras naudas līdzekļus, naudas līdzekļus kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, kā arī maksājumus, kuri pienākas no trešajām personām, EUR 215 000 apmērā, kā Latvijā, tā arī ārpus Latvijas;

(3.44) aizliegt SIA "NP Management", reģistrācijas Nr.40003695738, samazināt aktīvu kopējo vērtību un veikt darbības, kas tieši vai netieši samazina aktīvu kopējo vērtību, veikt likvidāciju vai reorganizāciju, kuras rezultātā mainās esošais dalībnieku sastāvs vai manta tiek nodota citai komercsabiedrībai, atsavināt, ieķīlāt vai citādi apgrūtināt ar lietu vai saistību tiesībām piederošās kapitāla daļas jebkurās komercsabiedrībās, piederošos transportlīdzekļus un piederošos nekustamos īpašumus;

(3.45) apķīlāt SIA "NP Properties", reģistrācijas Nr.40003742290, skaidras naudas līdzekļus, naudas līdzekļus kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, kā arī maksājumus, kuri pienākas no trešajām personām, EUR 143 000 apmērā, kā Latvijā, tā arī ārpus Latvijas;

(3.46) aizliegt SIA "NP Properties", reģistrācijas Nr.40003742290, samazināt aktīvu kopējo vērtību un veikt darbības, kas tieši vai netieši samazina aktīvu kopējo vērtību, veikt likvidāciju vai reorganizāciju, kuras rezultātā mainās esošais dalībnieku sastāvs vai manta tiek nodota citai komercsabiedrībai, atsavināt, ieķīlāt vai citādi apgrūtināt ar lietu vai saistību tiesībām piederošās kapitāla daļas jebkurās komercsabiedrībās, piederošos transportlīdzekļus un piederošos nekustamos īpašumus;

(3.47) apķīlāt SIA "NP Rēzeknes biznesa parks", reģistrācijas Nr.40003745634, skaidras naudas līdzekļus, naudas līdzekļus kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, kā arī maksājumus, kuri pienākas no trešajām personām, EUR 7 200 apmērā, kā Latvijā, tā arī ārpus Latvijas;

(3.48) aizliegt SIA "NP Rēzeknes biznesa parks", reģistrācijas Nr.40003745634, samazināt aktīvu kopējo vērtību un veikt darbības, kas tieši vai netieši samazina aktīvu kopējo vērtību, veikt likvidāciju vai reorganizāciju, kuras rezultātā mainās esošais dalībnieku sastāvs vai manta tiek nodota citai komercsabiedrībai, atsavināt, ieķīlāt vai citādi apgrūtināt ar lietu vai saistību tiesībām piederošās kapitāla daļas jebkurās komercsabiedrībās, piederošos transportlīdzekļus un piederošos nekustamos īpašumus;

(3.49) apķīlāt SIA "NP Salaspils biznesa parks", reģistrācijas Nr.40003745795, skaidras naudas līdzekļus, naudas līdzekļus kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, kā arī maksājumus, kuri pienākas no trešajām personām, EUR 7 200 apmērā, kā Latvijā, tā arī ārpus Latvijas;

(3.50) aizliegt SIA "NP Salaspils biznesa parks", reģistrācijas Nr.40003745795, samazināt aktīvu kopējo vērtību un veikt darbības, kas tieši vai netieši samazina aktīvu kopējo vērtību, veikt likvidāciju vai reorganizāciju, kuras rezultātā mainās esošais dalībnieku sastāvs vai manta tiek nodota citai komercsabiedrībai, atsavināt, ieķīlāt vai citādi apgrūtināt ar lietu vai saistību tiesībām piederošās kapitāla daļas jebkurās komercsabiedrībās, piederošos transportlīdzekļus un piederošos nekustamos īpašumus;

(3.51) apķīlāt SIA "NP Valdlauču biznesa centrs", reģistrācijas Nr.40003876283, skaidras naudas līdzekļus, naudas līdzekļus kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, kā arī maksājumus, kuri pienākas no trešajām personām, EUR 7 200 apmērā, kā Latvijā, tā arī ārpus Latvijas;

(3.52) aizliegt SIA "NP Valdlauču biznesa centrs", reģistrācijas Nr.40003876283, samazināt aktīvu kopējo vērtību un veikt darbības, kas tieši vai netieši samazina aktīvu kopējo vērtību, veikt likvidāciju vai reorganizāciju, kuras rezultātā mainās esošais dalībnieku sastāvs vai manta tiek nodota citai komercsabiedrībai, atsavināt, ieķīlāt vai citādi apgrūtināt ar lietu vai saistību tiesībām piederošās kapitāla daļas jebkurās komercsabiedrībās, piederošos transportlīdzekļus un piederošos nekustamos īpašumus;

(3.53) apķīlāt SIA "NPBC", reģistrācijas Nr.40003968446, skaidras naudas līdzekļus, naudas līdzekļus kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, kā arī maksājumus, kuri pienākas no trešajām personām, EUR 4 300 apmērā, kā Latvijā, tā arī ārpus Latvijas;

(3.54) aizliegt SIA "NPBC", reģistrācijas Nr.40003968446, samazināt aktīvu kopējo vērtību un veikt darbības, kas tieši vai netieši samazina aktīvu kopējo vērtību, veikt likvidāciju vai reorganizāciju, kuras rezultātā mainās esošais dalībnieku sastāvs vai manta tiek nodota citai komercsabiedrībai, atsavināt, ieķīlāt vai citādi apgrūtināt ar lietu vai saistību tiesībām piederošās kapitāla daļas jebkurās komercsabiedrībās, piederošos transportlīdzekļus un piederošos nekustamos īpašumus;

(3.55) apķīlāt SIA "SAIDA", reģistrācijas Nr.41503028696, skaidras naudas līdzekļus, naudas līdzekļus kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, kā arī maksājumus, kuri pienākas no trešajām personām, EUR 7 200 apmērā, kā Latvijā, tā arī ārpus Latvijas;

(3.56) aizliegt SIA "SAIDA", reģistrācijas Nr.41503028696, samazināt aktīvu kopējo vērtību un veikt darbības, kas tieši vai netieši samazina aktīvu kopējo vērtību, veikt likvidāciju vai reorganizāciju, kuras rezultātā mainās esošais dalībnieku sastāvs vai manta tiek nodota citai komercsabiedrībai, atsavināt, ieķīlāt vai citādi apgrūtināt ar lietu vai saistību tiesībām piederošās kapitāla daļas jebkurās komercsabiedrībās, piederošos transportlīdzekļus un piederošos nekustamos īpašumus;

4. Izprasīt no SIA "NP Business Centre", reģ.Nr.40003710505:

(4.1) Pilnu SIA "Būvprojektu vadība" izstrādātā būvprojekta "Biroju un noliktavu kompleksa jaunbūve Rīgā, Šampētera ielā 2" dokumentācijas apliecinātu kopiju;

(4.2) SIA "NP Business Centre" noslēgtā līguma ar SIA "Būvprojektu vadība" par būvprojekta "Biroju un noliktavu kompleksa jaunbūve Rīgā, Šampētera ielā 2" izstrādi, visu šī līguma izpildes ietvaros parakstīto aktu un saņemto rēķinu apliecinātas kopijas;

(4.3) SIA "NP Business Centre" noslēgtā līguma ar SIA "Jaunozols Būve" par būvprojekta "Biroju un noliktavu kompleksa jaunbūve Rīgā, Šampētera ielā 2" īstenošanu, visu šī līguma izpildes ietvaros parakstīto aktu un saņemto rēķinu apliecinātas kopijas;

(4.4) Visu SIA "NP Business Centre" laika posmā no 2004.gada līdz 2012.gadam noslēgto aizdevuma līgumu ar visiem to grozījumiem vai papildinājumiem apliecinātas kopijas;

(4.5) Apliecinātas SIA "NP Business Centre" visu bankas kontu izdrukas par laika posmu no 2005.gada 01.janvāra līdz 2012.gada 31.decembrim;

(4.6) Visu SIA "NP Business Centre" noslēgto līgumu ar SIA "NP Management" apliecinātas kopijas, visu šo līgumu izpildes ietvaros parakstīto aktu un saņemto rēķinu apliecinātas kopijas;

(4.7) Visu SIA "NP Business Centre" noslēgto līgumu ar SIA "NP Properties" apliecinātas kopijas, visu šo līgumu izpildes ietvaros parakstīto aktu un saņemto rēķinu apliecinātas kopijas.

5. Izprasīt no visiem Atbildētājiem Visus aizdevuma līgumus un tos pārjaunojošos, atceļošos vai izbeidzošos līgumus vai vienošanās ar Islandes Republikas kredītiestādi Landsbanki Islands Hf un / vai tās tiesisko pēcteci, kas noslēgti laikā no 2004.gadam līdz 2012.gadam.

6. Izprasīt no Atbildētājiem Daumanta Vītola (pers. kods 211063- XXXXX), Ivo Lukas-Indāna (pers. kods 120578- XXXXX), kā arī no Solvitas Pētersones (pers. kods 020963- XXXXX), Elitas Moisejas (pers. kods 290868- XXXXX), Andra Eģīša (pers. kods 010276- XXXXX), Jura Jonaiša (pers. kods 030267- XXXXX), Māra Nikuļceva (pers. kods 070668- XXXXX), Artas Nordmanes (pers. kods 090367- XXXXX) un Anitas Ozoliņas (pers. kods 140256- XXXXX) visus līgumus un to grozījumus / papildinājumus, kuru slēdzēju starpā ir jebkura no minētajām personām un kuru priekšmets ir pamatkapitāla daļas piederības noteikšana, balsošanas noteikumi ar līdzējiem piederošo pamatkapitāla daļu, korporatīvās pārvaldīšanas principu noteikšana, utt., jebkurā no zemāk norādītajiem komercdarbības subjektiem:

sabiedrība "Nordic Partners Food Limited", reģistrācijas Nr. C48545, sabiedrība "Nordic Partners Land Limited", reģistrācijas Nr. C48543, sabiedrība "Nordic Partners Limited", reģistrācijas Nr. C48542, sabiedrība "Nordic Partners Properties Limited", reģistrācijas Nr. C48544, AS "Gutta", reģistrācijas Nr. 40003214447, AS "Laima", reģistrācijas Nr.40003020441, AS "Staburadze", reģistrācijas Nr. 40003012482, SIA "APF", reģistrācijas Nr. 40003750480, SIA "Bon Camino", reģistrācijas Nr. 40003484003, SIA "Deco Energy", reģistrācijas Nr. 40103213607, SIA "Detente", reģistrācijas Nr. 40003862245, SIA "DUNTES NAMI INVEST", reģistrācijas Nr. 40003870609, SIA "Ķīšezera nami", reģistrācijas Nr. 40003787731, SIA "Nordic Industrial Park", reģistrācijas Nr. 40003419978, SIA "Nordic Technologies", reģistrācijas Nr. 40003542000, SIA "Nordic Technology Park", reģistrācijas Nr.40003450007, SIA "NP Biznesa parks", reģistrācijas Nr. 40003745691, SIA "NP Daugavpils biznesa parks", reģistrācijas Nr. 40003745776, SIA "NP Duntes biznesa parks", reģistrācijas Nr. 40003863448, SIA "NP Foods", reģistrācijas Nr. 40103217882, SIA "NP Industrial Village", reģistrācijas Nr. 40003677893, SIA "NP Jelgavas biznesa parks", reģistrācijas Nr. 40003497402, SIA “NP Logistics", reģistrācijas Nr.40103167666, SIA "NP Management", reģistrācijas Nr.40003695738, SIA "NP Properties", reģistrācijas Nr.40003742290, SIA "NP Rēzeknes biznesa parks", reģistrācijas Nr. 40003745634, SIA "NP Salaspils biznesa parks", reģistrācijas Nr. 40003745795, SIA "NP Valdlauču biznesa centrs", reģistrācijas Nr. 40003876283, SIA "NPBC", reģistrācijas Nr. 40003968446, SIA "SAIDA", reģistrācijas Nr. 41503028696.

7. Piedzīt solidāri no atbildētājiem prasītāja Menard Port LLC labā visus tiesāšanās izdevumus.

8. Noteikt, ka piedzenamās naudas summas (izņemot tiesāšanās izdevumus) ieskaitāmas SIA "NP Business Centre", reģ.Nr.40003710505, norēķinu kontā Nr. LV80HABA0551008597336, kas atvērts AS “Swedbank".

Ar cieņu,

Menard Port LLC vārdā tās vienīgā īpašniece un valdes locekle

Jana Miķelsone

Novērtē šo rakstu:

31
10

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Autoratlīdzība ir jāmaksā. Aicinājums Latvijas autoriem

FotoLatvijas Rakstnieku savienības vārdā aicinu Latvijas rakstošos autorus rūpīgi izvērtēt dažādu projektu vadītāju (tostarp tādu, kas pārstāv Latvijas Republikas uzņēmējus, valsts un pašvaldības iestādes) piedāvājumus izdot darbus Latvijā un ārvalstīs. Lai cik cēla ir ideja, nav iedomājama situācija, ka autors par sava darba publicēšanu nesaņem nekādu autoratlīdzību. Arī tad ja, projektu vadītāji apelē pie autora patriotisma jūtām un runā par Latvijas 100. jubileju.
Lasīt visu...

21

Muhameda portrets

FotoCeturtdien, 17.augustā Katalonijas pilsētā Barselonā musulmaņi pastrādāja kārtējo teroraktu, ar automobili ietriecoties cilvēkos un laupot 14 nevainīgas dzīvības, tostarp diviem maziem bērniem atņemot tēvu. Nākamajā dienā Somijas pilsētā Turku marokāņu musulmanis ar nazi nodūra divus cilvēkus. Vēl kaut kas notika Diseldorfā, Vācijā, bet par to nav skaidras informācijas.
Lasīt visu...

21

Motivācija celt labklājību vai ņemt kukuli?

FotoLatvijas attīstību kavē tas, ka cilvēkiem, kam esam uzticējuši attīstīt mūsu valsti, nav patiesas motivācijas to darīt, izņemot politisko atbildību. Pašvaldību un valsts atbildīgās amatpersonas saņem atalgojumu, kas nav atkarīgs no viņu darba rezultātiem – padarītā vai nepadarītā.
Lasīt visu...

21

Valstiskuma metabolisms un kultūras liekulība

Foto2017.gada vasarā „Rīdzenes sarunas” sašūpoja latviešu vislielāko politisko grēku – LR krimināli oligarhisko valsts iekārtu. Tika sašūpots valstiskums visaugstākajā līmenī. Tāpēc pret “Rīdzenes sarunām” ir jāizturas ļoti nopietni. Patiesībā ir jāizturas maksimāli nopietni. Latvijas Republikā nekas nopietnāks vairs nevar būt. “Rīdzenes sarunas” attiecas uz LR valsts iekārtu. Tātad attiecas uz valsts pamatiem, valstiskuma pamatformu, valsts pastāvēšanas visbūtiskākajiem nosacījumiem. Valsts iekārta vitāli skar katru pavalstnieku, kura apziņā valsts figurē kā dzīves nepieciešamība, dzīves garants, dzīves patrons, dzīves lepnums.
Lasīt visu...

12

Par manis paša kļūdām es pats esmu maksājis, maksāju un turpināšu maksāt

FotoTe manas pārdomas, kuras rakstīju reiz, kad pēc kārtējās, enerģētiski, intelektuāli un sirdsgudri piesātinātās intervijas (ja nemaldos - tā bija nra.lv) komentāros un citur soctīklos tika „apd...ts” Ēriks Stendzenieks.
Lasīt visu...

21

Ašeradens būs īstais

FotoLabdien, biedri un atbalstītāji, visi. kam rūp tiesiska, latviska un eiropeiska Latvija! Šajā sestdienā mēs sanāksim kopā. lai lemtu par mūsu partijas nākotni, par mūsu vērtībām un idejām, kā arī cilvēkiem, kas tās īstenos dzīvē.
Lasīt visu...

15

Atklāta vēstule Latvijas Republikas 12. Saeimas deputātam Andrejam Judinam

FotoLatvijas Republikas 12. Saeimas 2017. gada 21. jūlija ārkārtas sēdē tika pieņemts lēmums ar nosaukumu “Par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti kriminālprocesā Nr.16870000911” (turpmāk – Lēmums). Lēmumu sagatavojis un kā pirmais parakstījis Saeimas deputāts Andrejs Judins.
Lasīt visu...

20

Latvijas attīstība Šveika garā jeb ķemertiņu reģistram būt

FotoBrīdināts, ka pēc likuma par šķiņķa zādzību pienākas sods no 6 mēnešiem līdz 20 gadiem, krietnais kareivis Šveiks atbildēja, ka tādus likumus viņš nepazīstot. Nedomāju, ka likuma nezināšana glābs arī tos Latvijas iedzīvotājus, kuri nebūs reģistrējuši savus, atvainojiet, ķemertiņus jeb decentralizētās kanalizācijas sistēmas kopējā reģistrā. Labi, ka par šo pārkāpumu nedraud tāds sods kā Šveikam, taču arī 1400 eiro juridiskajām personām un 350 eiro fiziskajām ir gana liels sods, īpaši lauku reģionos dzīvojošiem pensionāriem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

SS.LV un VID strīds parāda, ka dzīvojam represīvā valstī

Šodien Cīrules kundze LTV paziņoja, ka strīds starp VID un SS.lv esot pievērsis uzmanību tam, vai būt...

Foto

Haltūra, ko veselības ministre Čakša sauc par likumprojektu un kas Kučinskim šķiet derīga

Lai novērstu uzmanību no veselības aprūpes pamatproblēmām – mediķu streika, zemas efektivitātes un...

Foto

Nevajag eksperimentēt ar sešgadniekiem

Laikā, kad Izglītības un zinātnes ministrija gatavo apjomīgu nozares reformu, kas skar dažādus būtiskus jautājumus, tostarp t.s. sešgadnieku jautājumu, jāatceras, ka mēģinājumi...

Foto

Par "iztīrīto" Nacionālo mākslas muzeju un elitāri politisko kroni

Pēc ilgstošas rekonstrukcijas 2016. gadā vasaras sākumā cilvēku apskatei tika atvērts Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM) ar...

Foto

Par valsts un pašvaldību amatpersonu elektroniskās sarakstes atbilstību likumam

Nekustamā īpašuma speciālistu apvienība un Nekustamā īpašuma lietotāju apvienība (turpmāk – NĪSA un NĪLA) vērš sabiedrības un...

Foto

Papildizglītības un katalizatora izpalīdzība

Tagadnes politiķu intelektuālā potenciāla objektīvs vērtējums nav sasniedzams bez jaunām zināšanām. Tas pavēloši attiecas uz LR politiķu vērtējumu. LR politisko kadru analītika...

Foto

Piespiedu noma: diena, kad es atguvu ticību taisnīgai tiesai

Lai cik tiesas neatkarīgas, likums nemainās no tā, kura tiesa to piemēro. It kā ābeces patiesība. Nesen...

Foto

Mums Molotova – Ribentropa pakta sekas ir jālikvidē pilnībā

Darbu ir sākusi Saeimas izmeklēšanas komisija, kam būtu jāvērtē oligarhu sarunas un lietas izmeklēšanas izčākstēšanas iemesli. Taču...

Foto

Kaimiņš "sēž, vēro un neko nelaiž uz āru"

Pietiek lasītāji pēdējā laikā interesējušies – kur pēc pašvaldību vēlēšanu iznākuma esot pazudis latvju tautas interešu pēdējais aizstāvis...

Foto

Mīti un patiesība par „Lidl” jaunajām darbavietām un zemajām cenām

Latvijā Lidl ienākšana mazumtirdzniecības segmentā sākusies ar ceļa izzāģēšanu – slepenības aura ap Rīgas mikrorajonā Purvciemā gaidāmo koku...

Foto

SS.LV ir mūsu sabiedrības un ēnu ekonomikas spogulis

Es neaizstāvu Valsts ieņēmumu dienestu (VID) par izvēlēto problēmas risināšanas formu, jo uzskatu, ka bija un ir citi...

Foto

Ēēēēēēēēēēē...

Man nudien nebija nodoma divas dienas pēc kārtas izteikties par vienu un to pašu tēmu, taču pašreizējās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ilzes Cīrules pirmdienas...

Foto

Kāpēc SS.LV nav konkurentu

Pateicoties nesenajām* sludinājumu izvietošanas cenu izmaiņām portālā ss.lv, sabiedrībā uzvirmoja kārtējais nepatikas vilnis pret šo interneta resursu - sak’ dzēšot sludinājumus, neatbildot...

Foto

Prezidenta kungs, vai, runājot par oligarhiem un to sarunām, jūs domājāt arī mani?

Augsti godātais Prezidenta kungs! Preses brīfingā pēc Nacionālās drošības padomes sēdes šā gada...

Foto

Prezidentam jārīkojas! Nepārdomātā akcīze degvielai vājinās Latvijas ekonomiku

Biedrība "Baltijas asociācija - Transports un Loģistika" (BATL) vērsusies pie Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa ar lūgumu izmantot LR...

Foto

Ss.lv un VID stāsts – speciāli advokātu madāmām, sektantiem no sabiedriskā radio un citiem "tiesiskās valsts" cienītājiem

Nu jau pat advokātu madāmas – mājsaimnieces ir iesaistījušās...

Foto

Kondora lidojums jeb jēru skaitīšana: par zīmoliem un tirgus pārdali

Ziemas miegā iztraucēts lācis ir bīstams, mēdzot uzbrukt pat cilvēkiem. Politiķiem savukārt pagulēšanai atvēlēts laiciņš pēc...

Foto

Sabiedrības līderu piemiņai

Džeka Londona stāstā Baltais Ilknis ir aprakstīta likumsakarība, kas valda suņu barā. Līderis vienmēr ir jāliek pajūga priekšgalā, jo pārējie suņi, redzot bēgošo līderi, centīsies...

Foto

„Cant” latviskajā vidē jeb meli ar tīru sirdsapziņu

Angļu valodā ir divi vārdi „cant”. Tie ir homonīmi – vienādi rakstāmi un vienādi izrunājami vārdi ar atšķirīgu...

Foto

Neizskatās, ka valstī kāds domātu par eksistenciālajiem jautājumiem

Tas, ka Latvija joprojām ir viena no nabadzīgākajām ES valstīm, nav nekāds jaunums. To raksturo dažādi rādītāji. Viens...

Foto

Mēs varam, bet – nezinām vai negribam?

Bieži tiek spriests, cik labi ir sakārtotajā un turīgajā Vācijā, Lielbritānijā, ASV... Taču latvieši negrib saprast, ka turienes iedzīvotāji...

Foto

Uz 73 valsts auto - 4 apkopēji ar 1000 eiro algu, 2 ēdināšanas speciālisti, medicīnas speciālists, 8 dežuranti...

Medijos publicētas vairākas ziņas ar skaļiem virsrakstiem „Atsakoties...

Foto

Par likumprojektu "Dzīvojamo telpu īres likums"

Pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas (turpmāk – EM) publiski izsludināto Paziņojumu par līdzdalības iespējām likumprojekta izstrādes procesā, biedrības “NĪSA, Nekustamā īpašuma...

Foto

Veselības ministrija šobrīd cenšas sarīdīt trīs lielākās ārstu grupas

Ģimenes ārstu temats nav bijis ilggadējam publicistikas flagmanim Dainim Lemešonokam īsti mīļš, radot iespaidu, ka kāds autora...

Foto

Cik partiju Kučinska koalīcijā? Vienpadsmit plus bezpartijiskie

Šovakar LTV Ministru prezidents pats īsti nevarēja pateikt, cik partiju tad ir viņa koalīcijā. Vēlos viest skaidrību. Zināms, ka...

Foto

Ceturtā atmoda. Mosties vai zust

Trešā atmoda atjaunoja neatkarību, taču netika atjaunota 18. novembra Latvija. Tika radīts hibrīds - tapa 4. maija republika, apvienojot padomju laika...

Foto

Seši blēdīgi leftistu koncepti, kas pretendē būt pozitīvi

Leftisms savā būtībā ir konfliktus ģenerējošs. Tas vienmēr nostājas pret pastāvošo lietu kārtību. Savā agrīnā posmā tas maskēja...

Foto

Tautas politiskā apziņa: realitāte, mīmikrija, dresūra

Latvijā regulāri atskan politiski loģiskā prasība atļaut latviešu tautai vēlēt Valsts prezidentu. Regularitāti (reizi četros gados) nosaka Valsts prezidenta vēlēšanas....

Foto

Jautājums par sešgadniekiem skolās IZM dienaskārtībā ir jau 20 gadus

Jūlijā plašsaziņas līdzekļos atkal aktualizējās Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) virzītā reforma, kas paredz vairākas izmaiņas,...

Foto

Ģimenes ārsti paši sevi gāž no pjedestāla

Ģimenes ārstu streiks ir nolemts sakāvei, jo tam nav morāla atbalsta sabiedrībā. Valsts vara viņus spēj ne tikai uzveikt,...

Foto

Mēs esam PAR

Mēs esam par Latviju, kura ir iespēja visiem. Mēs esam par brīvu cilvēku. Mēs ticam ikviena cilvēka tiesībām izdarīt savas izvēles un atbildībai...

Foto

Jebkurā civilizētā valstī tādai Čakšai sen būtu bijis jāatkāpjas

Veselības ministre Anda Čakša nebeidz izbrīnīt. Ne velti, stājoties amatā sevi dēvēja par krīzes menedžeri un izcilu...

Foto

Kučinska kungs, Jūsu pasaulē nav mazā Ivana, kas vientulībā nomirst mežā

Augsti godātais Ministru prezidenta kungs Māri Kučinski! Iespējams, ka mēs dzīvojam divās dažādās un ļoti...

Foto

Skarba replika par PVN un tiesām

Ar tiesisku valsti katrs var saprast ko citu – citam tā ir pārliecība, ka par katru noziegumu katrs noziedznieks tiks...

Foto

Atklāta vēstule – iesniegums par padomju tiesību doktrīnai tipisku principu ietveršanu ārstu sertifikācijas procesa pārraudzībā

Iesniedzējs atgādina, ka iepriekšējā sarakstē jau tika informējis Ministru prezidentu un...

Foto

Par dalītā īpašuma neatbilstību LR Satversmei: faktiski atjaunotas feodālās privilēģijas un likvidēta demokrātija

Tiesiskais pamats dalītā īpašuma radīšanai Latvijas pilsētās tika izveidots 1991. gada 20. novembrī,...

Foto

Tāda ir bijusi un ir tā sauktā politiskā NEgriba

Garāmejot kārtējo reizi uzmetu aci nu jau vairāk nekā 20 gadu gaitā savāktajai DVD kolekcijai (lauvas tiesa...

Foto

...

Foto

Kleptomānijas cēlonis

Retrospektīvi izzinoša ekskursija uz lietišķo pierādījumu muzeju nav vajadzīga. Nav vajadzīgs intelektuālais reids aizvadīto 27 gadu vēsturē. Latvijas Republika kā krimināla valsts ar ideālu...

Foto

Mēs atsakāmies no savas valsts, atstājot to neliešu bariņa rokās

Atbilstoši oficiālajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2017. gada janvārī Latvijā dzīvoja 1 miljons 953 tūkstoši cilvēku....

Foto

“Nodokļu reforma” - kas tiek noklusēts

Daudz piesauktā un plaši aprunātā, bet patiesībā reti kuram zināmā “nodokļu reforma” nu ir ieguvusi daudz maz konkrētus apveidus. Un,...

Foto

Ģimenes ārsti dara pareizi, ka netic Čakšas tukšajiem „solījumiem”

Jau ilgāk nekā divas nedēļas valstī notiek ģimenes ārstu streiks. Taču nekas neliecina, ka tiks panākta vienošanās...

Foto

Atklāta vēstule valdošajai koalīcijai: IZM reforma – nodomi labi, bet izpildījums vājš

Augsti godājamais Ministru prezidenta kungs, Saeimas cienījamie frakciju vadītāji, pagājušajā nedēļā medijos atkal aktualizējās...

Foto

Latvijas sabiedrisko mediju "caurās mucas" svētās dusmas

Cēlonis melodramatiskajam sašutumam, kādā Latvijas Radio (LR) darbinieki izteica neuzticību Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) un tās loceklim...

Foto

VID Cīrule „atbild” pavāram Dreibantam

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ilze Cīrule pavāram Ērikam Dreibantam nosūtījusi to, ko pati uzskata par atbildēm uz viņa atklātajā vēstulē...

Foto

Tumsonība Īvāna gaumē

Neesmu vegāns, pat veģetārietis ne tuvu ne. Dzīvnieki nav sveši, jau kopš bērnības mūsu vai vismaz radu mājās ir bijis kāds "kustonis", arī...

Foto

Ēnu ekonomikas process sākas tad, kad VID martā bloķē restorāna bankas kontu par 2000 eiro nodokļu parādu...

Nesen no Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) saņēmu...

Foto

Laikmeta ainiņas: futbols un nacionālisms - I

1989. gada 21. jūnija rītā pie Satekles ielas stāvvietas piebrauca tumši sarkans Ikarus autobuss. Ar tūrisma firmas Inturist atbalstu devāmies ceļojumā, kura galamērķis...

Foto

Mēs esam slikti saimnieki savā zemē

Tautieši, nevairosim sabiedrībā naidu un haosu, negānīsim deputātus un valdību, ka tā neprot vadīt valsti. Politiķi, kam ir uzticēta Latvijas...

Foto

Pa dibenu vai pa purnu

Vai nesen publicētās sarunas, kurās politiskie līderi apspriež procesus valstī, kārto lietas, mēģina slēpt iespējamus likumpārkāpumus un pakļaut medijus, raisa izbrīnu?...

Foto

NEPLP lēmums par „Pieci.lv” hibrīdkara apstākļos ir nacionālās drošības apdraudējums

Latvijas Radio darbinieki kategoriski noraida un iebilst pret pagājušajā nedēļā medijos publicēto informāciju („Diena” 07.07.2017. „Lielās...

Foto

Otrā atklātā vēstule ģenerālprokuroram Kalnmeieram un citām augstākajām valsts amatpersonām

Vai es varu lūgt jūsu uzmanību beidzot mani sadzirdēt? Zinot to, cik aizņemti jūs esat, man...

Foto

Oligarhija: kastas ģenēze un kastas misija

Latvijā drīkst nerunāt par galveno. Latvieši drīkst neapspriest galveno. Latviešiem tas ir piedodami, jo bez šīs spējas neapspriest galveno nav...

Foto

Manifests – ir laiks aizstāvēt Latviju, tautu un Satversmi

1918. gada 18. novembrī Latvijas tauta dibināja brīvu un demokrātisku valsti. Latvijas Republikas Satversmē pirmie divi panti...

Foto

Par Jelgavas pašvaldības vadības patvaļīgo lēmumu

Mēs, Jelgavas 6. vidusskolas audzēkņu vecāki, vēršamies ar lūgumu atsaukties un nepalikt vienaldzīgiem pret, mūsuprāt, Jelgavas pašvaldības vadības vienpersonisko, diktatorisko...

Foto

Georga Isersona „Jaunās karadarbības formas” un latviešu valstsgriba

Turpinot par tēmu – pazīsti savu potenciālo ienaidnieku –, jau rakstīju par ģeniālo krievu militāro domātāju Jevgēņiju Mesneru, kura...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: demogrāfija

Uz Zemes ir gājušas bojā daudzas civilizācijas. Zinātne ir noskaidrojusi bojāejas galveno iemeslu. Tas ir civilizācijas iekšējais sabrukums. Katra civilizācija ir bijusi...

Foto

Daži mazemocionāli ideju zibšņi “oligarhu lietas” sakarā

Paklausījos, palasīju dažādus materiālus, kas publiskajā infotelpā pieejami biezā slānī. Pārdomas ir vairākas:...

Foto

Oligarhi, Šlesers un Baznīca

Vai atceramies, kas pirms 15 gadiem Ainaram Šleseram palīdzēja iegūt kāroto varu un deva iespējas piedalīties Latvijas īpašumu sadalē? Tās bija kristīgās...

Foto

Kā es sarakstījos ar „Labklājības” ministriju

Vēlos pastāstīt Pietiek lasītājiem, kā es mēģināju gūt kādu atsaucību no mūsu tā saucamās „Labklājības” ministrijas – un ko es...

Foto

Atmaskot "oligarhus" ir vitāli svarīgi, bet žurnālistikas standarti ir jāievēro

Latvijas Televīzijas komentārs par žurnāla "Ir" rakstu "Preses kastrēšana", kurā atspoguļotas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja...

Foto

Atklāta vēstule veselības ministrei Andai Čakšai

Piektdien, 30.jūnijā no Jums saņēmu bezpersonisku e-pastu, kas, kā saprotams, bija sūtīts daudziem un kurā Jūs mēģinājāt paskaidrot par Latvijas...

Foto

Ģimenes ārstu streiks, privātpersonu rīcība savu tiesību aizsardzībai

Pārdomas par ģimenes ārstu streiku: vai sabiedrība ir gatava ar aktīvu (uzsverot, aktīvu!) rīcību iesaistīties problēmu risināšanā? Diemžēl...

Foto

Saņēmu vēstuli. No ministres. Un atbildēju

Saņēmu vēstuli. No ministres. Un atbildēju: labdien, Anda Čakša! Jūsu izmisuma pilnā vēstule ar tradicionālajiem politiķu solījumiem, kuriem neviens vairs...

Foto

Atklāta vēstule – atzinums par likumprojektu „Dzīvojamo telpu īres likums” un pieteikums līdzdalībai likumprojekta pilnveidošanai

Pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas (turpmāk – EM) publiski izsludināto Paziņojumu par...

Foto

Ekoloģiskā katastrofa Latvijas centrā

Ar šo rakstu gribu pavēstīt Jūrmalas bīstamo atkritumu degšanas seku mērogus. Pēc pieejamām ziņām, četrām mājsaimniecībām ir aizliegts lietot aku ūdeni. Tātad...