Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
NĀVE audiogrāmata

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Zinātņu akadēmijā Pētera Apiņa čomi viņam iedeva goda doktora grādu. Par ko? Par to, ka Gardovskim, Lejniekam, Pīrāgam viņš iedeva sertifikātu. Šobrīd ārstu sertifikācija ir uzticēta Latvijas Ārstu biedrībai (LĀB), kas tai ir pamata ienākuma avots no Veselības ministrijas un mediķu iemaksām.

Ārstu biedrība ieguvusi ēku Skolas ielā 3, pašā Rīgas centrā. Ēku LĀB nodeva Saeima. Likumā paredzēts, ka ēka jāpārņem 3 mēnešu laikā. Bet Ārstu biedrība jau 5 mēnešus nepārņem, jo grib bez mājas arī naudu.

Ārstu biedrība naudas dēļ sastrādājas ar zāļu kompānijām, bet akadēmiķi veic pētījumus ar zālēm. Ienākumu deklarācijās redzam, tad RSU rektoram Jānim Gardovskim par pētījumiem katru gadu zāļu kompānijas maksā pāri par 100 tūkstošiem, bet Laventa ārstu Aivaru Lejnieku par desmit tūkstošiem katru nedēļu ved ekskursijās uz kongresiem.

Bet par šo darbu šiem nepraktizējošiem profesoriem sertifikātus dod Ārstu biedrība. Bet Ārstu biedrība - tas ir Apinis. Visi Pētera Apiņa čomi, kas nestrādā par praktizējošiem ārstiem, bet ir sertificēti, sēž Zinātņu akadēmijā.

Šie paši Apiņa čomi, kas sēž Zinātņu akadēmijā, pagājušā gadā atteicās pat izskatīt jautājumu par iespēju ievēlēt par Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekli diplomētu ārstu un farmaceitu, bioloģijas zinātņu doktoru, Sarkanā krusta ordeņa, P. Stradiņa un Grindeļa balvas ieguvēju, pasaulē populārāko latviešu ārstu un veselības potitiķi Gunti Belēviču.

Belēvičs veica reālas reformas, kas atņemtu šiem akadēmiķiem, naudas izsūcējiem peļņas iespējas. Belēvičs neļāva Ērglim pirkt visdārgākos stentus par nodokļu maksātāju naudu un neļāva Gardovskim privatizēt Stradiņa slimnīcu. Tādēļ akadēmiķis Gardovskis un akadēmiķis Ērglis doktoram Belēvičam nedeva korespondētājlocekļa titulu.

Ārstu biedrībai ir jāatņem sertifikācija. Ārstu biedrībā jaunais ārsts iegūst sertifikātu tikai pēc pabeigtas rezidentūras, un sertifikāts ir jāatjauno ik 5 gadus saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 943 kā reglamentētā profesijā, bet resertificēties var bez eksāmena, savācot noteiktu punktu skaitu tālākizglītības programmās un kongresos.

Lasot publikācijas Pietiek portālā, bija interesanti uzzināt, ka ārstam traumatologam Valdim Zatleram ir izdevies saglabāt sertificētas ārstniecības personas statusu, kaut viņa amatpersonas deklarācijās pēdējos gados nav norādīts neviens ienākums, kas saistīts ar ārstniecību.

Arī medicīnas profesori jau daudzus gadus neveic praktisko ārstniecību, bet sertifikātus par atļauju praktizēt sev saglabā. Mēs - Pietiek lasītāji jau esam jautājuši: cik augsta ir operatīvā aktivitāte ķirurgiem Universitātes slimnīcās Pupelim, Gardovskim, Pētersonam, Lavendelim, cik pacientus praktiski ir ārstējuši Lejnieks, Pīrāgs, cik dzemdības pieņēmusi Rezeberga? Tie, kas iedeva goda doktoru Apinim?

LĀB nepārbauda ārstu iesniegtos datus, jo LĀB nav nekādas juridiskas vai materiālas atbildības par izsniegtajiem sertifikātiem, - juridiski tā ir tikai biedrība un palīdz valstij veikt šo darbu.

Mēs, lasītāji, jau esam prasījuši ministrijai un ārstu biedrībai: kā praktiskās iemaņas ir spējis saglabāt Veselības ministrijas ierēdnis Miķītis, kurš vēl nesen ir sertificējies par veselības aprūpes vadības ārstu, un jaunieceltā Valsts asinsdonoru centra direktore Zaharāne, kura strādā Veselības ministrijā, bet ir resertificēta kā laboratorijas ārsts? Slimību profilakses un kontroles centra direktora vietnieks Dzintars Mozgis ir sertificējies kā pediatrs, bērnu ķirurgs un veselības aprūpes vadības ārsts, kuru asociāciju arī pats vada.

Viņa vadītā asociācija sertifikātu pielēmusi Pēterim Apinim, Romualdam Ražukam un Ingrīdai Circenei, bet sertifikātu izsniegusi šī pati Latvijas Ārstu biedrība. Bet paraksta šos sertifikātus Latvijas Universitātes prodekāns Gustavs Latkovskis. Jūs taču redzat blēdību, vai ne?

LĀB visādus liekēžus sertificē un resertificē tāpēc, ka viņi ieņem attiecīgus amatus un apmeklē dažādus farmācijas firmu apmaksātus kongresus un apmācības ārpus Latvijas robežām vai vienkārši ir Pētera Apiņa čomi.

Goda doktora diplomu čomi Pēterim Apinim izsniedza tādēļ, ka Veselības ministrijai ir jāizlieto 22,7 miljoni eiro lekcijās, ko lasa vietējās autoritātes savā interpretācijā, vai kursos, kurus atsēž punktu dēļ.

Bieži tiek runāts, ka Igaunija mums ir priekšā: tad varbūt lietderīgāk aizbraukt pieredzes apmaiņā un praktiskā apmācībā - apgūt jaunas ārstēšanas metodes, analizēt neskaidrus klīniskos gadījumus un izveidot virtuālu konsultācijas sistēmu, kur varētu vērsties ar neskaidriem klīniskiem gadījumiem, konsultēties ar citām vadošām ES klīnikām vai profesionālās apmācības, jo par savu naudu mediķi to nevar atļauties un tikai pēc citu nostāstiem nojauš, kā slimnīcas darbojas citur.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

15

Vārda brīvības fonds 1. aprīlī CC Atklāta vēstule kultūras ministram Naurim Puntulim

FotoŠopavasar fonds negaidītā kārtā saņēmis vairākas sabiedrībā pazīstamu cilvēku grēksūdžu vēstules, kuru saturu šeit pārstāstīsim īsi un koncentrētā veidā, jo mūsdienās sāpinošu un dvēseles dzīles atkailinošu tekstu palagus, kādas savulaik uzrakstījuši, piemēram, Svētais Augustīns (“Grēksūdze”) vai Mišels Fuko (“Miesas grēksūdze’) – tik garus gabalus lasīt nevienam nav laika.
Lasīt visu...

21

Nav taisnība, ka valsts palīdz uzņēmējiem. Valsts viņus mēdz reketēt

FotoValsts amatpersonas īpaši jau vēlēšanu laikā daudz runā par uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, palīdzību uzņēmējiem, tiesiskumu un tā tālāk, un tā joprojām. Praksē gan mēdz būt citādāk, un valsts iestāžu vērsanās pret mani, manas ģimenes locekļiem un manis vadīto uzņēmumu liecina, ka realitāte var līdzināties absurda lugai.
Lasīt visu...

21

Korupcijas prakse perifērijā – Balvos

FotoKonkrētā piemērā – Balvos. 2022.gada oktobrī uz ceļa, kuru kā taisnāko vairāk nekā 30 gadus lieto mazdārziņu īpašnieki, bez brīdinājumiem tika nostiepta ķēde, kurā par laimi nelaimē ar salīdzinoši lēnu ātrumu (ap 15 km stundā) ietriecās motocikla vadītājs kurš guva nopietnas kakla traumas.
Lasīt visu...

12

Kas notiek Valmieras policijā un prokuratūrā

FotoVēlos Jūs informēt, kas notiek Valmieras policijā un prokuratūrā.Jau neskaitāmas reizes pēdējo pāris gadu laikā tiek ierosinātas krimināllietas par izvarošanu. Tiek aizturēti cilvēki, kuri pēc pāris mēnešiem tiek atbrīvoti. Bet tajā pašā laikā cietušās personas saņem no valsts atlīdzību, kas paredzēta cietušām personām
Lasīt visu...

21

Levita kungs, mēs gribam 0,16% no iekšzemes kopprodukta, nevis valsts radio un TV sakārtošanu!

FotoPirms vairāk nekā desmit gadiem politiskajā dienaskārtībā pirmoreiz nonāca jautājums par Latvijas sabiedrisko mediju apvienošanu. Toreiz Latvijas Radio iestājās pret to, jo apvienošanās sākotnējais ambiciozais plāns toreizējā resursu trūkuma situācijā bija nerealizējams, savukārt apvienošanās, neieguldot nepieciešamos finanšu līdzekļus attīstībai, solīja vairāk risku nekā ieguvumu. Procesa virzītāji aizrautīgi runāja par sinerģiju, kas veidosies apvienotajā medijā, tajā pašā laikā nespējot kliedēt bažas par to, vai:
Lasīt visu...

21

Sazvērestības teoriju cienītājiem ir jāpajautā sev: bet kāda ilgtermiņa mērķa labā darbojos es?

FotoPirms ejam tālāk, ir jāuzsver, ka sazvērestības teoriju patiesums šeit nav būtisks. Vārdu savienojums “sazvērestības teorija” sākotnēji nenozīmē, ka šī teorija pauž nepatiesību, vien to, ka tā apraksta vairāku spēlētāju sazvērēšanos. Taču skaidrs, ka mūsdienās šim vārdu savienojumam ir negatīva konotācija — ar to apzīmē stāstus, kurus publiskajā telpā nav pieņemts uzskatīt par patiesiem.
Lasīt visu...

18

“Demokrātijas akadēmija” vēlas demokrātiju, par kuru maksā visi citi!

Foto16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Lasīt visu...

21

Pārdomas saistībā ar veselības aprūpes budžetu 2023. gadā

FotoUzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
Lasīt visu...

Lursoft