Iesaki rakstu: 
Zinātņu akadēmijā Pētera Apiņa čomi viņam iedeva goda doktora grādu. Par ko? Par to, ka Gardovskim, Lejniekam, Pīrāgam viņš iedeva sertifikātu. Šobrīd ārstu sertifikācija ir uzticēta Latvijas Ārstu biedrībai (LĀB), kas tai ir pamata ienākuma avots no Veselības ministrijas un mediķu iemaksām.
Ārstu biedrība ieguvusi ēku Skolas ielā 3, pašā Rīgas centrā. Ēku LĀB nodeva Saeima. Likumā paredzēts, ka ēka jāpārņem 3 mēnešu laikā. Bet Ārstu biedrība jau 5 mēnešus nepārņem, jo grib bez mājas arī naudu.
Ārstu biedrība naudas dēļ sastrādājas ar zāļu kompānijām, bet akadēmiķi veic pētījumus ar zālēm. Ienākumu deklarācijās redzam, tad RSU rektoram Jānim Gardovskim par pētījumiem katru gadu zāļu kompānijas maksā pāri par 100 tūkstošiem, bet Laventa ārstu Aivaru Lejnieku par desmit tūkstošiem katru nedēļu ved ekskursijās uz kongresiem.
Bet par šo darbu šiem nepraktizējošiem profesoriem sertifikātus dod Ārstu biedrība. Bet Ārstu biedrība - tas ir Apinis. Visi Pētera Apiņa čomi, kas nestrādā par praktizējošiem ārstiem, bet ir sertificēti, sēž Zinātņu akadēmijā.
Šie paši Apiņa čomi, kas sēž Zinātņu akadēmijā, pagājušā gadā atteicās pat izskatīt jautājumu par iespēju ievēlēt par Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekli diplomētu ārstu un farmaceitu, bioloģijas zinātņu doktoru, Sarkanā krusta ordeņa, P. Stradiņa un Grindeļa balvas ieguvēju, pasaulē populārāko latviešu ārstu un veselības potitiķi Gunti Belēviču.
Belēvičs veica reālas reformas, kas atņemtu šiem akadēmiķiem, naudas izsūcējiem peļņas iespējas. Belēvičs neļāva Ērglim pirkt visdārgākos stentus par nodokļu maksātāju naudu un neļāva Gardovskim privatizēt Stradiņa slimnīcu. Tādēļ akadēmiķis Gardovskis un akadēmiķis Ērglis doktoram Belēvičam nedeva korespondētājlocekļa titulu.
Ārstu biedrībai ir jāatņem sertifikācija. Ārstu biedrībā jaunais ārsts iegūst sertifikātu tikai pēc pabeigtas rezidentūras, un sertifikāts ir jāatjauno ik 5 gadus saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 943 kā reglamentētā profesijā, bet resertificēties var bez eksāmena, savācot noteiktu punktu skaitu tālākizglītības programmās un kongresos.
Lasot publikācijas Pietiek portālā, bija interesanti uzzināt, ka ārstam traumatologam Valdim Zatleram ir izdevies saglabāt sertificētas ārstniecības personas statusu, kaut viņa amatpersonas deklarācijās pēdējos gados nav norādīts neviens ienākums, kas saistīts ar ārstniecību.
Arī medicīnas profesori jau daudzus gadus neveic praktisko ārstniecību, bet sertifikātus par atļauju praktizēt sev saglabā. Mēs - Pietiek lasītāji jau esam jautājuši: cik augsta ir operatīvā aktivitāte ķirurgiem Universitātes slimnīcās Pupelim, Gardovskim, Pētersonam, Lavendelim, cik pacientus praktiski ir ārstējuši Lejnieks, Pīrāgs, cik dzemdības pieņēmusi Rezeberga? Tie, kas iedeva goda doktoru Apinim?
LĀB nepārbauda ārstu iesniegtos datus, jo LĀB nav nekādas juridiskas vai materiālas atbildības par izsniegtajiem sertifikātiem, - juridiski tā ir tikai biedrība un palīdz valstij veikt šo darbu.
Mēs, lasītāji, jau esam prasījuši ministrijai un ārstu biedrībai: kā praktiskās iemaņas ir spējis saglabāt Veselības ministrijas ierēdnis Miķītis, kurš vēl nesen ir sertificējies par veselības aprūpes vadības ārstu, un jaunieceltā Valsts asinsdonoru centra direktore Zaharāne, kura strādā Veselības ministrijā, bet ir resertificēta kā laboratorijas ārsts? Slimību profilakses un kontroles centra direktora vietnieks Dzintars Mozgis ir sertificējies kā pediatrs, bērnu ķirurgs un veselības aprūpes vadības ārsts, kuru asociāciju arī pats vada.
Viņa vadītā asociācija sertifikātu pielēmusi Pēterim Apinim, Romualdam Ražukam un Ingrīdai Circenei, bet sertifikātu izsniegusi šī pati Latvijas Ārstu biedrība. Bet paraksta šos sertifikātus Latvijas Universitātes prodekāns Gustavs Latkovskis. Jūs taču redzat blēdību, vai ne?
LĀB visādus liekēžus sertificē un resertificē tāpēc, ka viņi ieņem attiecīgus amatus un apmeklē dažādus farmācijas firmu apmaksātus kongresus un apmācības ārpus Latvijas robežām vai vienkārši ir Pētera Apiņa čomi.
Goda doktora diplomu čomi Pēterim Apinim izsniedza tādēļ, ka Veselības ministrijai ir jāizlieto 22,7 miljoni eiro lekcijās, ko lasa vietējās autoritātes savā interpretācijā, vai kursos, kurus atsēž punktu dēļ.
Bieži tiek runāts, ka Igaunija mums ir priekšā: tad varbūt lietderīgāk aizbraukt pieredzes apmaiņā un praktiskā apmācībā - apgūt jaunas ārstēšanas metodes, analizēt neskaidrus klīniskos gadījumus un izveidot virtuālu konsultācijas sistēmu, kur varētu vērsties ar neskaidriem klīniskiem gadījumiem, konsultēties ar citām vadošām ES klīnikām vai profesionālās apmācības, jo par savu naudu mediķi to nevar atļauties un tikai pēc citu nostāstiem nojauš, kā slimnīcas darbojas citur.
Seko mums 
Jau atkal jārunā par pensijām. Tā Latvijā aizvien ir aktuāla tēma. Taču šoreiz nevis par indeksāciju vai vecuma robežām, bet par veselu sociālo grupu, kuru valsts pirms 30 gadiem "apšmauca".
Otrajā Pasaules karā (WW2) zaudēja gan kara vinnētāji UK, gan zaudētāji (Vācija). Izjuka impērijas, uz pelniem izauga jauna. Tā bija brutāla padarīšana.
Veselības nozare Latvijā pēdējos gados piedzīvo nebijušu sabiedrības uzmanību. Ne tāpēc, ka tā būtu kļuvusi efektīvāka vai pieejamāka, bet tāpēc, ka tās strukturālās problēmas kļuvušas redzamas ikvienam pacientam, nodokļu maksātājam un veselības sistēmas lietotājam. Lai gan nav iespējams uzreiz aptvert visus nozares aspektus, trīs jautājumi izceļas īpaši skaidri: pakalpojumu pieejamība, resursu sadale un projektu vadības kvalitāte. 
Vienā no iepriekšējiem "Latvijas Avīzes" numuriem tika publicēts biedrības „Latvijas Mediju ētikas padome” valdes locekles Ilonas Skujas raksts ar nosaukumu "Process nonācis strupceļā". Rakstā 
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
