Iesaki rakstu: 
Pašreizējais Nacionālā teātra direktors Ojārs Rubenis tāpat kā citi apsūdzētie savu vainu bēdīgi slavenajā Kempmayer lietā neatzīst, kaut afēras īstenošanas laikā bija tajā cieši iesaistītā valsts a/s Latvijas valsts radio un televīzijas centrs valsts pilnvarnieks. Pietiek šodien publiskojamā Rubenim izvirzītā apsūdzība un viņa liecības dod lielāku skaidrību par to, kā šis iespaidīgais „parastais saimnieciskais darījums” tika organizēts.
Tas ir neatbildētais jautājumus – vai digitālās TV lietā tieši iesaistītās valsts a/s Latvijas valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) amatpersonas zināja, kā tieši ar britu pastkastītes firmas Kempmayer Media Ltd. rokām tiks īstenots ciparu TV apraides projekts Latvijā un vai padomes amatpersonas apzināti „pievēra acis” uz šī procesa atbilstību valsts interesēm.
Viena no LVRTC galvenajām valsts amatpersonām tolaik bija pašreizējais Nacionālais teātra direktors Ojārs Rubenis. Viņa liecības prokuratūrā, kas sniegtas izmeklēšanas laikā, un viņam izvirzīto apsūdzību Pietiek publisko pilnībā.
Neoficiāli ir izskanējis, ka tieši Rubenis bija galvenā LVRTC padomes amatpersona, ar kuru saskaņoja LVRTC un tās meitasfirmas Digitālais radio un televīzijas centrs (DRTC) lēmumus, kas bija saistīti ar līgumu slēgšanu ar Kempmayer.
Tāpat neoficiāli minēts, ka, iespējams, tieši Rubenis, ņemot vērā viņa pazīšanos ar LNT šefu Andreju Ēķi (lietā apsūdzēts kā organizators, - viņa liecības publiskosim tuvākajā laikā) labi zināja, kas stāv aiz Kempmayer un kādas ir projekta īstenotāju ieceres.
Kopš digitālās afēras izmeklēšanas pirmsākumiem kuluāros izskanējis, ka Rubenis kā ar TV saistīts profesionālis, iespējams, bijis iesaistīts arī Kempmayer daļā. Tāpēc arī viņš vairāk esot rūpējies par digitālās TV projekta iesaistītās britu pastkastītes firmas, nevis valsts interesēm.
Tomēr oficiālu apliecinājumu tam nav, un arī prokuratūra, izmeklējot šo lietu, līdz secinājumiem, kas ļautu spriest, ka toreizējais LVRTC valsts pilnvarnieks bija tieši saistīts ar britu pastkastītes firmu, nav nonākusi.
Digitālās TV lietā Rubenis sēž uz lietā apsūdzēto sola blakus citiem. Taču viņam izvirzītā apsūdzība ir no tā sauktā „vieglā” gala - par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, tas ir - par nolaidību, pildot amata pienākumus, kas izraisījuši smagas sekas: nepārbaudot, cik nopietns uzņēmums ir Kempmayer, bez ievērības atstāts tas, ka DLRTC nav juridiski un ekonomiski pamatota biznesa plāna.
Rubeni no amata LVRTC atbrīvoja 2003.gada vasarā pēc toreizējā premjera Einara Repšes (Jaunais laiks) rīkojuma. Repše uzskatīja, ka LVRTC pārāk ilgi vilcinājusies ar atzinuma sniegšanu valdībai par digitālās televīzijas ieviešanas līgumu. Tas tika noslēgts starp LVRTC meitasfirmu DRTC un Kempmayer, un šis līgums digitālās TV ieviešanu paredzēja īstenot vairākās kārtās: pirmās kārtas izdevumi, kurus atmaksātu DLRTC, veidoja vairāk nekā 50 miljonus dolāru.
Lejuplādēt dokumentus kā PDF failu
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
