Par ko savas Ventspils apstākļiem astronomiskās algas saņem Ventspils augstskolas amatpersonas?
Pietiek lasītājs no Ventspils14.02.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ventspils augstskola ir viena no mazākajām augstskolām Latvijā, kur, kā dzird, regulāri nav aizpildītas visas budžeta vietas. Toties algas… lūk, oficiālais pārskats par valsts amatpersonu statusā esošo darbinieku mēneša NETO (pēc nodokļiem!) atalgojumu pagājušā gada decembrī.
1 Valdis Avotiņš Senators, IZI VSRC direktors, VeA iepirkuma komisijas loceklis, vadošais pētnieks, asociētais profesors 1919
2 Vita Balama Docente, Senators 1641
3 Juris Baldunčiks Profesors, vadošais pētnieks, Senators 3780
4 Ilze Balode Asociētā profesore, Senators 1901
5 Valērijs Bezrukovs Vadošais pētnieks, VeA iepirkuma komisijas loceklis 1052
6 Vladislavs Bezrukovs Pētnieks, lektors, VeA iepirkuma komisijas loceklis. 1605
7 Dace Biteniece ZI VTPC direktora p.i., Stipendijas piešķ.kom.locekle 1078
8 Indra Dedze Zinātņu prorektors, VeA iepirkuma komisijas locekle 1759
9 Guntars Dreijers Dekāns, docents, pētnieks, Senators 2652
10 Agnese Dubova Docente, pētniece, Senators, Satversmes sapulces priekšsēdētāja 2144
11 Māris Ēlerts Dekāns, docents, Senators, VeA iepirkuma komisijas loceklis, Stipendijas piešķ.kom.locek. 938
12 Juris Freimanis Vadošais pētnieks, Senāta priekšsēdētāja vietnieks 1412
13 Gaļina Hiļķeviča Asociētā profesore, vadošā pētniece, Senāta priekšsēdētāja 1623
14 Sergejs Hiļķevičs Profesors, vadošais pētnieks, Senators 2624
15 Signe Juškeviča Vecākā iepirkumu speciāliste 1095
16 Kārlis Krēsliņš (attēlā) Rektors, docents, vadošais pētnieks, senators 4872
17 Liene Resele Dekāne, docente, pētniece, senators 1679
18 Raita Rollande Mācību prorektore, docente, pētniece, senators 3124
19 Sniedze Šama Senators, prorektors finanšu un admin.jaut., VeA iepirkuma komisijas loceklis 1814
20 Jānis Šate Senators, lektors 1195
21 Dace Štefenberga Zinātņu un attīstības daļas vadītāja, lektore, VeA iepirkuma komisijas priekšsēdē 1473
22 Raivo Šteins Jurists, VeA iepirkuma komisijas loceklis 1769
23 Ieva Vizule Lektore, Senators 1226
Šai sakarā man ir daži jautājumi.
No kādas naudas tiek maksātas šādas Ventspils apstākļiem astronomiskas algas ar dažiem simtiem studentu?
Kādas algas saņem tie augstskolas darbinieki, kas nav valsts amatpersonas, jo publiski dati ir tikai par valsts amatpersonām?
Cik izmaksā viens students, un vai tā nav valsts un pašvaldības līdzekļu izšķērdēšana?
Vai gadījumā tā nav vienkārsi samaksa par uzticamu kalpošanu vietējai varai?
Cik lietderīgi ir maksāt šādas algas simboliskas augstskolas uzturēšanai, kuras izmērs būtu pielīdzināms vidusskolas apjomam?
Seko mums 
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
