Par ko savas Ventspils apstākļiem astronomiskās algas saņem Ventspils augstskolas amatpersonas?
Pietiek lasītājs no Ventspils14.02.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ventspils augstskola ir viena no mazākajām augstskolām Latvijā, kur, kā dzird, regulāri nav aizpildītas visas budžeta vietas. Toties algas… lūk, oficiālais pārskats par valsts amatpersonu statusā esošo darbinieku mēneša NETO (pēc nodokļiem!) atalgojumu pagājušā gada decembrī.
1 Valdis Avotiņš Senators, IZI VSRC direktors, VeA iepirkuma komisijas loceklis, vadošais pētnieks, asociētais profesors 1919
2 Vita Balama Docente, Senators 1641
3 Juris Baldunčiks Profesors, vadošais pētnieks, Senators 3780
4 Ilze Balode Asociētā profesore, Senators 1901
5 Valērijs Bezrukovs Vadošais pētnieks, VeA iepirkuma komisijas loceklis 1052
6 Vladislavs Bezrukovs Pētnieks, lektors, VeA iepirkuma komisijas loceklis. 1605
7 Dace Biteniece ZI VTPC direktora p.i., Stipendijas piešķ.kom.locekle 1078
8 Indra Dedze Zinātņu prorektors, VeA iepirkuma komisijas locekle 1759
9 Guntars Dreijers Dekāns, docents, pētnieks, Senators 2652
10 Agnese Dubova Docente, pētniece, Senators, Satversmes sapulces priekšsēdētāja 2144
11 Māris Ēlerts Dekāns, docents, Senators, VeA iepirkuma komisijas loceklis, Stipendijas piešķ.kom.locek. 938
12 Juris Freimanis Vadošais pētnieks, Senāta priekšsēdētāja vietnieks 1412
13 Gaļina Hiļķeviča Asociētā profesore, vadošā pētniece, Senāta priekšsēdētāja 1623
14 Sergejs Hiļķevičs Profesors, vadošais pētnieks, Senators 2624
15 Signe Juškeviča Vecākā iepirkumu speciāliste 1095
16 Kārlis Krēsliņš (attēlā) Rektors, docents, vadošais pētnieks, senators 4872
17 Liene Resele Dekāne, docente, pētniece, senators 1679
18 Raita Rollande Mācību prorektore, docente, pētniece, senators 3124
19 Sniedze Šama Senators, prorektors finanšu un admin.jaut., VeA iepirkuma komisijas loceklis 1814
20 Jānis Šate Senators, lektors 1195
21 Dace Štefenberga Zinātņu un attīstības daļas vadītāja, lektore, VeA iepirkuma komisijas priekšsēdē 1473
22 Raivo Šteins Jurists, VeA iepirkuma komisijas loceklis 1769
23 Ieva Vizule Lektore, Senators 1226
Šai sakarā man ir daži jautājumi.
No kādas naudas tiek maksātas šādas Ventspils apstākļiem astronomiskas algas ar dažiem simtiem studentu?
Kādas algas saņem tie augstskolas darbinieki, kas nav valsts amatpersonas, jo publiski dati ir tikai par valsts amatpersonām?
Cik izmaksā viens students, un vai tā nav valsts un pašvaldības līdzekļu izšķērdēšana?
Vai gadījumā tā nav vienkārsi samaksa par uzticamu kalpošanu vietējai varai?
Cik lietderīgi ir maksāt šādas algas simboliskas augstskolas uzturēšanai, kuras izmērs būtu pielīdzināms vidusskolas apjomam?
Seko mums 
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
