Par ko savas Ventspils apstākļiem astronomiskās algas saņem Ventspils augstskolas amatpersonas?
Pietiek lasītājs no Ventspils14.02.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ventspils augstskola ir viena no mazākajām augstskolām Latvijā, kur, kā dzird, regulāri nav aizpildītas visas budžeta vietas. Toties algas… lūk, oficiālais pārskats par valsts amatpersonu statusā esošo darbinieku mēneša NETO (pēc nodokļiem!) atalgojumu pagājušā gada decembrī.
1 Valdis Avotiņš Senators, IZI VSRC direktors, VeA iepirkuma komisijas loceklis, vadošais pētnieks, asociētais profesors 1919
2 Vita Balama Docente, Senators 1641
3 Juris Baldunčiks Profesors, vadošais pētnieks, Senators 3780
4 Ilze Balode Asociētā profesore, Senators 1901
5 Valērijs Bezrukovs Vadošais pētnieks, VeA iepirkuma komisijas loceklis 1052
6 Vladislavs Bezrukovs Pētnieks, lektors, VeA iepirkuma komisijas loceklis. 1605
7 Dace Biteniece ZI VTPC direktora p.i., Stipendijas piešķ.kom.locekle 1078
8 Indra Dedze Zinātņu prorektors, VeA iepirkuma komisijas locekle 1759
9 Guntars Dreijers Dekāns, docents, pētnieks, Senators 2652
10 Agnese Dubova Docente, pētniece, Senators, Satversmes sapulces priekšsēdētāja 2144
11 Māris Ēlerts Dekāns, docents, Senators, VeA iepirkuma komisijas loceklis, Stipendijas piešķ.kom.locek. 938
12 Juris Freimanis Vadošais pētnieks, Senāta priekšsēdētāja vietnieks 1412
13 Gaļina Hiļķeviča Asociētā profesore, vadošā pētniece, Senāta priekšsēdētāja 1623
14 Sergejs Hiļķevičs Profesors, vadošais pētnieks, Senators 2624
15 Signe Juškeviča Vecākā iepirkumu speciāliste 1095
16 Kārlis Krēsliņš (attēlā) Rektors, docents, vadošais pētnieks, senators 4872
17 Liene Resele Dekāne, docente, pētniece, senators 1679
18 Raita Rollande Mācību prorektore, docente, pētniece, senators 3124
19 Sniedze Šama Senators, prorektors finanšu un admin.jaut., VeA iepirkuma komisijas loceklis 1814
20 Jānis Šate Senators, lektors 1195
21 Dace Štefenberga Zinātņu un attīstības daļas vadītāja, lektore, VeA iepirkuma komisijas priekšsēdē 1473
22 Raivo Šteins Jurists, VeA iepirkuma komisijas loceklis 1769
23 Ieva Vizule Lektore, Senators 1226
Šai sakarā man ir daži jautājumi.
No kādas naudas tiek maksātas šādas Ventspils apstākļiem astronomiskas algas ar dažiem simtiem studentu?
Kādas algas saņem tie augstskolas darbinieki, kas nav valsts amatpersonas, jo publiski dati ir tikai par valsts amatpersonām?
Cik izmaksā viens students, un vai tā nav valsts un pašvaldības līdzekļu izšķērdēšana?
Vai gadījumā tā nav vienkārsi samaksa par uzticamu kalpošanu vietējai varai?
Cik lietderīgi ir maksāt šādas algas simboliskas augstskolas uzturēšanai, kuras izmērs būtu pielīdzināms vidusskolas apjomam?
Seko mums 
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
