Par ko savas Ventspils apstākļiem astronomiskās algas saņem Ventspils augstskolas amatpersonas?
Pietiek lasītājs no Ventspils14.02.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ventspils augstskola ir viena no mazākajām augstskolām Latvijā, kur, kā dzird, regulāri nav aizpildītas visas budžeta vietas. Toties algas… lūk, oficiālais pārskats par valsts amatpersonu statusā esošo darbinieku mēneša NETO (pēc nodokļiem!) atalgojumu pagājušā gada decembrī.
1 Valdis Avotiņš Senators, IZI VSRC direktors, VeA iepirkuma komisijas loceklis, vadošais pētnieks, asociētais profesors 1919
2 Vita Balama Docente, Senators 1641
3 Juris Baldunčiks Profesors, vadošais pētnieks, Senators 3780
4 Ilze Balode Asociētā profesore, Senators 1901
5 Valērijs Bezrukovs Vadošais pētnieks, VeA iepirkuma komisijas loceklis 1052
6 Vladislavs Bezrukovs Pētnieks, lektors, VeA iepirkuma komisijas loceklis. 1605
7 Dace Biteniece ZI VTPC direktora p.i., Stipendijas piešķ.kom.locekle 1078
8 Indra Dedze Zinātņu prorektors, VeA iepirkuma komisijas locekle 1759
9 Guntars Dreijers Dekāns, docents, pētnieks, Senators 2652
10 Agnese Dubova Docente, pētniece, Senators, Satversmes sapulces priekšsēdētāja 2144
11 Māris Ēlerts Dekāns, docents, Senators, VeA iepirkuma komisijas loceklis, Stipendijas piešķ.kom.locek. 938
12 Juris Freimanis Vadošais pētnieks, Senāta priekšsēdētāja vietnieks 1412
13 Gaļina Hiļķeviča Asociētā profesore, vadošā pētniece, Senāta priekšsēdētāja 1623
14 Sergejs Hiļķevičs Profesors, vadošais pētnieks, Senators 2624
15 Signe Juškeviča Vecākā iepirkumu speciāliste 1095
16 Kārlis Krēsliņš (attēlā) Rektors, docents, vadošais pētnieks, senators 4872
17 Liene Resele Dekāne, docente, pētniece, senators 1679
18 Raita Rollande Mācību prorektore, docente, pētniece, senators 3124
19 Sniedze Šama Senators, prorektors finanšu un admin.jaut., VeA iepirkuma komisijas loceklis 1814
20 Jānis Šate Senators, lektors 1195
21 Dace Štefenberga Zinātņu un attīstības daļas vadītāja, lektore, VeA iepirkuma komisijas priekšsēdē 1473
22 Raivo Šteins Jurists, VeA iepirkuma komisijas loceklis 1769
23 Ieva Vizule Lektore, Senators 1226
Šai sakarā man ir daži jautājumi.
No kādas naudas tiek maksātas šādas Ventspils apstākļiem astronomiskas algas ar dažiem simtiem studentu?
Kādas algas saņem tie augstskolas darbinieki, kas nav valsts amatpersonas, jo publiski dati ir tikai par valsts amatpersonām?
Cik izmaksā viens students, un vai tā nav valsts un pašvaldības līdzekļu izšķērdēšana?
Vai gadījumā tā nav vienkārsi samaksa par uzticamu kalpošanu vietējai varai?
Cik lietderīgi ir maksāt šādas algas simboliskas augstskolas uzturēšanai, kuras izmērs būtu pielīdzināms vidusskolas apjomam?
Seko mums 
Tā vien izskatās, ka pašreiz izvirzītajiem valsts prezidenta amata kandidātiem nav cerību iekarot Rīgas pili, jo nevienam nav nav tik liela atbalsta, lai saņemtu ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu. To lieliski apzinās arī politiķi.
Kas notiek, kad civilā vara netiek galā ar tiem, kuru rokās ir ieroči? Sākas haoss, un taisnība ir tam, kurš stiprāks.
Pēc pēdējā nedēļā izskanējušajiem Nila Saksa-Konstantinova apgalvojumiem presē, šo rakstu vēlamies sākt ar diviem būtiskiem jautājumiem. Kurš ir atbildīgs par ekspertu ekspertīzes kontroli, un kā pasargāt mūsu bērnus un sabiedrību no stigmatizējošu un veselību apdraudošu naratīvu veidošanās sabiedriskajā domā?
“Nav īstais brīdis eksperimentiem ar koalīciju,” teic Uldis Pīlēns, Valsts prezidenta amata kandidāts, skaidrodams savu pārliecību par to, ka pēc prezidenta ievēlēšanas nevajadzētu veidot citu koalīciju. To viņš uzsver “Neatkarīgās” raidījumā, kurā piedalās visi trīs prezidenta amata kandidāti un kā eksperts – bijušais Valsts prezidenta kancelejas šefs Mārtiņš Bondars (Vairas Vīķes-Freibergas laiki). “Prezidenta dēļ koalīcija sastrīdas? Tas nav nopietni,” Pīlēns pabeidz domu.
Grūti pateikt, kāpēc tieši Saeimas kontekstā Latvijas valsts prezidents Egils Levits ieraudzīja kaut ko tādu, ko nosauca par prokremlisku – proti, nedraudzīgu mūsu kopējam stāstam. Kāpēc neko tādu mēs no viņa nedzirdējām iepriekšējos četrus gadus, lai gan utaino šovinistu grūpijas un virsvadītāji tāpat darīja savu darbu. Un – ne tikai Saeimas namā.
Latvijā virmo diskusijas par vēsturi un tās mācīšanu skolās. Pēc jaunās Skola 2030 programas ieviešanas Latvijas skolās vēsture netiks mācīta atsevišķi no citām disciplīnām/zinātnēm. Arī atsevišķa Latvijas vēsture ne, bet tā tiks mācīta pasaules vēstures kontekstā. Lai plašākai publikai palīdzētu saprast diskusiju, vēlētos dalīties ar to, kas ir vēsture, kāpēc tā jāmāca un kādu vēsturi vajadzētu mācīt mūsu skolās.
Personīgi man nešķiet būtiski, lai valsts prezidents vaļējā automašīnā trauktos pa valsti un sveiktu ceļmalā stāvošos zemniekus vai teiktu iedvesmojošas runas meijām greznotos tautas namos. Pats galvenais ir, lai nākamais prezidents būtu spējīgs vadīt Latviju iespējamā Trešā pasaules kara apstākļos. Lai viņam būtu izveidoti labi personiskie kontakti ar visiem Eiropas, ASV un NATO līderiem un lai viņam vienmēr būtu iespēja ar tiem sazināties un paust savas bažas par Eiropā un pasaulē notiekošo. Un arī lai ārvalstu partneri savukārt cienītu mūsu prezidentu un zinātu, ka viņa domās ir vērts ieklausīties.
