Par kolaborantu un tiesu: tiesas spriedums būs ne tikai par pagātni, bet arī par tagadni un, kas vissvarīgāk, par nākotni

Lato Lapsam ir lieliska runa par komunistiem šīs prāvas sakarā, tikai…Komunisms ir kreisi radikāla ideoloģija, bet es neticu, ka šiem tiesu funkcionāriem vispār ir kāds sakars ar ideoloģiju, vienalga kādu, vienīgais, kam viņi tic ir nauda un sakari. Viņi kalpo zelta teļam. Vienmēr.

Kāpēc? Tas ir spogulis pašlaik notiekošajam Krievijā, kur tie paši tiesneši, kuri tiesāja padomju disidentus, tagad tiesā Putina režīma opozicionārus, un tie ir fantastiski nežēlīgi spriedumi. Par tā saucamajām viltus ziņām par Krievijas armiju dod vidēji 8 gadus kolonijas, pat tēvam par bērna pretkara zīmējumu iedeva līdzīgi. Jau mēnešiem apcietinājumā atrodas dzejniece Женя Беркович un režisore Светлана Петрийчук – par izrādi.

Tās ir tiešas atsauces uz PSRS disidentu prāvām. Bet, kad Putinam prasa viedokli par vienu vai otru no šiem notiesātajiem, tad viņš atbild, ka tiesu vara ir neatkarīga un viņš tiesu lietās nejaucās… Negodīgi finansisti un baņķieri atmazgā noziedzīgi iegūtu naudu, bet daudz bīstamāki ir tiesneši, kuri legalizē totalitāru režīmu represijas.

Ko ieraudzīs Putina režīma politieslodzītie, kad, visticamāk, tikai pēc prezidenta maiņas iznāks no kolonijām un cietumiem, pēc karceriem un pazemojumiem, ar sagrautu veselību un neatgriezeniski zaudētiem gadiem? Latvijas prakse rāda, ka viņu tiesneši un prokurori būs lieliski iekārtojušies nākamās varas elites sistēmā, ka tos no morālā kaitējuma apzinīgi apsargās prokuratūra un tiem par godu tiks rīkotas izstādes - Vitam impendere vero… dzīve veltīta taisnībai…Un tāpēc es lieliski saprotu, kāpēc cilvēki Krievijā neiziet protestos pret pašlaik tur notiekošo.

Kurš ir slavenākais tiesnesis pasaules vēsturē? Jūdejas prokurators Poncijs Pilāts, kurš mazgāja rokas nevainībā… Golgātas mistērijā ir trīs galvenās personas - Mesija, Nodevējs un Tiesnesis. Un visos evaņģēlijos ir vēsturiskā liecība par tiesnesi, kurš spriedumu taisīja pēc politiskās konjuktūras apsvērumiem, nevis taisnīguma principiem, bet tajā Grāmatā nav nejaušu lietu, vārdu un līdzību.

Cik lielas problēmas ar pagātnes izvērtēšanu ir Latvijā, parādīja arī notikumi ap pieminekļa atklāšanu Gunāram Astram.

Latvijas augstākais valsts apbalvojums ir Triju Zvaigžņu ordenis, devīze – Per aspera ad astra…Caur ērkšķiem uz zvaigznēm… Ordenis ir piešķirts gan Andrim Grūtupam, gan Ingai Spriņģei. Un kādi tik ļauži no jaunkomunistes/vecsorosistes rokām to medāli nav dabūjuši…Vai viņu vidū varētu būt bijis arī Gunārs Astra? Nekad! Providence to nebūtu pieļāvusi. Tāpēc arī Debesis deva zīmi ar uzvārdu – Astra, kas nozīmē Zvaigzne.

Gļeba Panteļejava veidotais piemineklis ideāli atklāj Gunāra Astras dzīves sāpju ceļa (via dolorosa) kvintesenci – Ņem savu krustu un nāc man līdz!.

Pieminekļa atklāšanā viss notika, kā Krusta notikumiem tradicionāli pienākas, viss bija pēc klasikas. Bija svilpēji, bija brēcēji, bija viltus liecību sniedzēji (Iļjas Kozina reportāža LTV), bija apsmējēji un apņirdzēji (Rvīns Varde, LTV/LSM Kultūras raidījumi), citējot - Viens tiesnesis pateica, ka par gaumi nestrīdas, par to brīnās. Tieši tāpēc viņš sēdējis un brīnījies, bet Gunārs Astra savulaik sēdējis un nebrīnījies. Var saprast, ka tiesneši ir neapmierināti, ka pie tiesu varas citadeles stāv Gunāra Astras piemiņas zīme kā mēms atgādinājums un pārmetums par pagātnes nodarījumiem, kurus tik ļoti gribētos klusi norakt…

Jā, viena bezdelīga pavasari neatnes, bet, ja nebūs tās pirmās bezdelīgas, tad pavasaris nekad neatnāks. Ja tautai krīzes laikā neatrodas uguns sargs kā Gunārs Astra, kurš neļauj ugunij nodzist, tad tauta iet bojā. Kad cilvēki vairs netic, tad grūst impērijas, pazūd valstis un izmirst tautas, jo neviens vairs nav gatavs par tām cīnīties un mirt. Neviens. Ja cilvēkiem vairs nav motivācijas pat aiziet uz vēlēšanām, tad uz fronti iet motivācijas būs vēl mazāk. Bet vētra ir gaisā…

Mozus savu tautu 40 gadus pa tuksnesi veda no verdzības uz Apsolīto zemi. No Latvijas neatkarības atjaunošanas ir pagājuši jau 32 gadi. Mēs ejam un ejam, bet, skatoties uz pēdējo laiku notikumiem, es baidos, ka paliksim tuksnesī mūžīgi…

Tāpēc Lato Lapsa varbūt jūtas kā saucēja balss tuksnesī (tur arī klīstam), bet tas ir ļoti liels un svarīgs darbs, ko viņš dara, atgādinot par pagātnes notikumiem. Viņš atgādina par patiesību, bet tikai patiesība darīs mūs brīvus (Jāņa evanģēlijs 8:32). Tauta, kas nemācās no savas vēstures, to atkārto… atkal un atkal… līdz reizei, kad no tautas vairs nekas nav palicis pāri.

Bet prokuratora Poncija Pilāta tiesu prakses turpinātājiem Latvijas prokuratūrā un tiesās es gribētu atgādināt, ka viņi nav galīgā instance nevienā tiesas procesā. Ja taisnība neatrodas laicīgajā tiesā, to nodrošina Providence, jo stāv rakstīts…

Man pieder atriebšana, Es atmaksāšu, saka Tas Kungs.

Novērtē šo rakstu: