Iesaki rakstu: 
Kāpēc es kā Nila Ušakova sieva, mēra biroja vadītāja, cilvēks, kas ir strādājis kopā ar Tautas partiju, TB/LNNK, visbeidzot, kā latviete, kas audzināta tīri latviskā garā, ievērojot visas latviešu tautas tradīcijas ar tautas dziesmām un Raimondu Paulu, kuras vecvecāki ir bijuši izsūtīti, aizstāvu viņu šajā situācijā ar karikatūru, kas izsaukusi plašu rezonansi.
1. Karikatūra vispār neskar pagātni. Līdz ar to nav pamata runāt par okupācijas faktu, tās atzīšanu vai noliegšanu, par izsūtīto Latvijas iedzīvotāju ciešanām un tajā laikā pastrādātajiem noziegumiem, kā šobrīd to mēģina traktēt atsevišķi labējie politiķi.
2. Karikatūra ir par tagadni un nākotni - virzienu, kurā diemžēl iet mūsu valsts!
3. Krievija bija, ir un būs mūsu kaimiņi, svarīgi partneri ekonomikā un kultūras dzīvē! Krieviski runājošie jau gadu simtiem ir bijuši Latvijas iedzīvotāji un tādi būs arī turpmāk, kas šeit ir dzimuši, uzauguši un kuri Latviju sauc par savu dzimteni!
4. Tā vietā, lai izmantotu savu ģeogrāfisko stāvokli, ļoti daudzu talantīgu un izglītotu cilvēku potenciālu, mēs nemitīgi nodarbojamies ar pagātnes faktu cilāšanu un to izmantošanu politiskajiem procesiem - skaļai retorikai un saukļiem.
5. Es minēšu tikai pāris piemērus. Latvija šobrīd piedzīvo strauju kravu apgrozījumu kritumu visās savās ostās, jau gada sākumā Latvijas dzelzceļš ziņo par kravu kritumu 20% apmērā. Šo neatkarības gadu laikā esam faktiski iznīcinājuši mūsu ražotnes - cukurfabrikas, Liepājas metalurgu u.c. Ir faktiski nozagta banka Citadele, neskaidrības, kas prasa milzīgus finansiālos ieguldījumus nacionālajā aviokompānijā AirBaltic.
Redzam uzņēmumus, kas savas ražotnes pārceļ uz Igauniju vai Lietuvu, kam pamatā ir tur esošā skaidrā un prognozējamā nodokļu politika un korekta, atbalstoša nodokļu kontrolējošo iestāžu attieksme. Ar streiku draud pedagogi un veselības nozarē strādājošie. Cilvēki turpina pamest valsti, kas nozīmē darbaspēku trūkumu un kopējo ieņēmumu samazināšanos, tieši pateicoties valsts politikai un tuvredzībai!
6. Ja visu šo laiku, kopš Krievijas noteiktā embargo, varējām teikt, ka vismaz kultūra nav lielās politikas sastāvdaļa un tā stāv pāri visam, vieno un bagātina, tad tagad mūsu Kultūras ministrija neparaksta līgumu ar Krieviju par sadarbību kultūras jomā!
7. Ar ko nodarbojamies mēs: mūsu vēlētā Saeima un valdība tērē desmitiem tūkstošus katru gadu dažādu komisiju izveidošanai un uzturēšanai, kura tikai pēc sev zināmas formulas aprēķina Latvijai nodarītos zaudējumus, kurus maz ticams kādreiz saņemsim, bet toties atkal ir izveidota platforma politiskajām sarunām par slikto Krieviju, tās rīcību pagātnē! Kaut Padomju Savienība vairs nepastāv!
Krievija ir neatkarīga valsts, kura, starp citu, ar M.Gorbačovu un B.Jeļcinu priekšgalā veicināja Latvijas neatkarības atjaunošanos. Tas viss no vienas puses bojā tā jau ne visai vienkāršās starpvalstu attiecības, kas tik ļoti kaitē uzņēmējiem, kas ir nodokļu maksātāji un valsts kases papildinātāji, kas samazina iespēju atgriezties Krievijas ekonomiskajā tirgū brīdī, kad sankciju periods beigsies. No otras puses kurina naidu valsts iekšienē. Un šeit dzimušie krievvalodīgie nav un nevar būt atbildīgi par Staļina noziegumiem, jo Latvija ir viņu dzimtene!
8. Kā mēs varam runāt par bēgļu un imigrantu integrāciju, par kaut kādām integrācijas programmām, ja joprojām ir ārsti, kas, pārkāpjot Hipokrāta zvērestu, atsakās ārstēt bērnu, kurš nerunā latviski!
9. Mums ir tik daudz problēmu, ko risināt valsts iekšienē, tik daudz vajadzību, kur tērēt naudu, tik daudz gudru un talantīgu cilvēku, kuru zināšanas un potenciāls būtu jāizmanto valsts labklājības celšanai un valsts nākotnei. Tāpēc tērēsim naudu nākotnei, pārdomātai nodokļu politikai, ekonomikai, ne pagātnes faktu analizēšanai politiskiem nolūkiem un saukļiem!
10. Vienlaicīgi pieminot represijās cietušos un stāstot bērniem savas tautas vēsturi un mūžam turot svētu viņu piemiņu!
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
