Par kontrolējošo iestāžu rīcību ēnu ekonomikas apkarošanā būvniecības nozarē
Latvijas Republikas tiesībsargs09.06.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvijas Republikas Saeimā tiek virzīts likumprojekts “Grozījums Darba likumā”, kas paredz papildināt Darba likuma 68.pantu ar trešo daļu, kas paredz iespēju piemaksu par virsstundu darbu samazināt līdz 50 procentiem no darbiniekam noteiktās stundas algas likmes vai akorddarba izcenojuma par paveiktā darba daudzumu, ja noslēgtā ģenerālvienošanās paredz būtisku valsts noteiktās minimālās darba algas vai stundas algas likmes paaugstināšanu nozarē.
Esmu kategoriski iebildis pret šiem grozījumiem, norādot, ka likumprojektā ietvertā tiesību norma neatbilst Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajā teikumā nostiprinātajam vienlīdzības principam. Izvērtējot likumprojektu un tā anotāciju, cita starp norādīju, ka nav pieļaujams vienai nozarei paredzēt virsstundu apmaksas likmes samazinājumu, bez leģitīma mērķa paredzot darbiniekiem sliktākus nosacījumus kā citās nozarēs strādājošiem. Izvirzīto mērķi - ierobežot ēnu ekonomiku un izskaust “aplokšņu algas” būvniecības nozarē - var sasniegt citiem līdzekļiem.
Likumprojekta anotācijā ir atsauce uz A.Saukas pētījumā “Ēnu ekonomika Latvijas būvniecības nozarē 2015 -
Tāpat anotācijā ir atsauce uz oficiāliem Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk arī - VID) datiem, proti, 2016.gada vienpadsmit mēnešos 48,1 % no vispārējā nodokļu maksāšanas režīmā strādājošiem būvniecības nozares darba devējiem darba ņēmējiem ir aprēķinājuši ienākumus, kas ir mazāki par valstī noteikto minimālo darba algu, savukārt 16,2% no minētajiem darba devējiem darba ņēmējiem ir aprēķinājuši ienākumus 0 euro (vidējais darba devēju skaits 2016.gada vienpadsmit mēnešos - 5 838). Savukārt 25,6% no būvniecības nozarē nodarbinātajiem (nodarbināts pie vispārējā nodokļu maksāšanas režīmā strādājoša darba devēja) bruto darba ienākumi ir valstī noteiktās minimālās darba algas apmērā vai mazāks (vidējais darba ņēmēju skaits 2016.gada vienpadsmit mēnešos - 51 841). Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem būvniecībā nodarbināto skaits ir par aptuveni 20% lielāks, nekā liecina VID dati (66 100 ar ticamības intervālu +/-4100).
Minētie dati pamatoti valstij ļauj izdarīt secinājumu, ka būvniecības nozarē ir augsti ēnu ekonomikas rādītāji. Vienlaicīgi bez mulsuma to atzīst arī pati nozare, turklāt norādot uz problēmas šķēršļiem. Proti, anotācijā iekļauts Būvuzņēmēju partnerības viedoklis, ka spēkā esošais regulējums attiecībā uz virsstundu apmaksu traucē piedāvāt kompleksus darba samaksas risinājumus .
Publiski jau esmu paudis viedokli, ka grozījumos ietvertais prasījums no nozares un arī valsts nav atbilstošs labiem tikumiem, jo prasa legalizēt nelikumību. No tā varam secināt, ka nozare atzīst - “mēs nemaksājam nodokļus”, un tirgojas ar likumdevēju, solot tos maksāt, uz darbinieku pamattiesību rēķina, proti, maksājot mazāk par virsstundu darbu .
Taču minētais un fakts, ka dati par ēnu ekonomiku būvniecības nozarē valstij ir bijuši zināmi vairāku gadu garumā un arī šobrīd ir labi zināmi, neviļus liek uzdot arī jautājumu. Ko ir darījušas un ko plāno darīt kontrolējošās iestādes šī jautājuma sakārtošanā atbilstoši spēkā esošajam tiesiskajam regulējuma, lai atsevišķās nozarēs nerastos īpatnējs priekšstats, proti, ka spēkā esošais regulējums attiecībā uz virsstundu apmaksu ir traucēklis pienācīgi un ar cieņu ievērot valstī noteikto kārtību attiecībā uz darba samaksu un nodokļu nomaksu?
Ņemot vērā iepriekš norādīto un pamatojoties uz Tiesībsarga likuma 13. panta 11. punktu, lūdzam divu nedēļu laikā no šīs vēstules saņemšanas sniegt informāciju, kādus pasākumus savu pilnvaru ietvaros VID un Valsts darba inspekcija ir veikusi un plāno veikt, lai novērstu likumprojekta anotācijā norādīto ēnu ekonomikas līmeni būvniecības nozarē.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
