Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Godājamais Auguļa kungs! Pie manis profesionāli ir vērsušies gan izmisuši Valsts darba inspekcijas pazemoti darba meklētāji, gan dažāda vecuma mediķi, juristi, mākslinieki un citu profesiju pārstāvji, kuri lūdz juridisku palīdzību emigrācijai no Latvijas, jo cieš no lingvistiskās diskriminācijas darba tirgū un prettiesiski uzspiestās krievu valodas (rusifikācijas) darbā. Šo cilvēku bezspēcība, stājoties pretī Valsts darba inspekcijas patvaļai, nesodāmībai un līdzdarbībai rusifikācijas nozieguma pastrādāšanā neatkarīgā Latvijā vairāk nekā 30 gadus pēc neatkarības atgūšanas, ir iemesls, kādēļ vēršos pie Jums, Auguļa kungs.

Jau gadiem Valsts darba inspekcija, kuru gadiem vada Renārs Lūsis, savos lēmumos atbalsta faktisku divvalodību un leģitimizē, normalizē darba devēju īstenotos rusifikācijas noziegumus darba vidē Latvijā. Gadiem Valsts darba inspekcija atbalsta daudzo darba devēju sistemātiskās prasības darba ņēmējiem zināt un lietot darbā krievu valodu, it īpaši apkalpojošajā sfērā un saziņā darba kolektīvā.

Valsts darba inspekcija daudzskaitlīgo sūdzību iesniedzējiem par šo praksi un pārkāpumiem trafareti atrakstās, nesaskatot acīmredzamus rusifikācijas noziegumus, diskrimināciju un prettiesisku rīcību. Gan sūdzības, gan trafaretās atbildes ir publiski pieejamas sociālo tīklu lietotāju kontos, bieži arī Labklājības ministrija un Jūs esat bijuši atzīmēti uzmanības pievēršanai (ietagoti), līdz ar to nevarētu pieņemt, ka neesat informēts, bet aktīva rīcība nav sekojusi.

Valsts valodai ir augstākais konstitucionālais statuss, kas veido Satversmes kodolu kā valsts un nācijas identitātes valoda. Šāds statuss Latvijā ir nostiprināts tikai latviešu valodai. Līdz ar to tai Latvijā ir absolūta prioritāte un pārākums attiecībās ar citām valodām. Valsts valodas koncepts ietver ne tikai oficiālo, bet arī publisko saziņu un saziņu darba pienākumu veikšanai šajā valodā.

Šis konstitucionālais regulējums rada arī tiesības un pienākumus, piemēram, tiesības lietot valsts valodu jebkur Latvijā – arī veicot savus darba pienākumus, pienākumu uzturēt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, kā arī pienākumu kopt, apgūt un lietot valsts valodu.

Darba devēja prasība zināt un lietot darbā krievu valodu ir, visupirms, konstitucionālo tiesību lietot valsts valodu jebkur Latvijā ierobežojums, kas varētu būt tikai izņēmuma gadījumā, ja tam ir leģitīms mērķis un tas ir samērīgs. Darba inspekcija to atsakās atzīt un nevērtē, kāds leģitīms mērķis ir tam, ka darba devējs (banka, slimnīca vai jebkurš cits) pieprasa un uzspiež Latvijas pilsonim darbā runāt ar citu Latvijas pilsoni krieviski. Cik tāds ierobežojums ir samērīgs? Un kā tas nākas, ka (bankas, slimnīcas utt.) klients – Latvijas pilsonis – ir tiesīgs pieprasīt, lai viņu apkalpo tieši krieviski, bet nevar pieprasīt, lai viņu apkalpo arābiski, vāciski vai franciski.

Šādi eksperimenti ir veikti. Tas nozīmē, ka Latvijas pilsoņiem, kas pieprasa apkalpošanu krieviski, tiek piešķirtas nepamatotas privilēģijas, diskriminējot citās valodās runājošos un īstenojot atšķirīgu attieksmi valodas dēļ. Vēl vairāk, privilēģijas krievu valodai, ierobežojot latviešu valodas lietošanu, ir pretrunā ar Latvijas valsts dibināšanas mērķi, jēgu un konstitucionālo identitāti. Kāds leģitīms mērķis ir tam, ka darba devējs (banka, slimnīca) pieprasa un uzspiež Latvijas pilsonim darbā runāt ar Krievijas pilsoni tieši krieviski, neskatoties uz to, ka visiem Latvijā pastāvīgi dzīvojošajiem ir pienākums zināt valsts valodu? Cik tas ir samērīgi? Valsts darba inspekcija uz to nekad nav atbildējusi.

Lai Latvijā ierobežotu personas konstitucionālās tiesības darbā runāt latviski, ir jābūt izņēmuma raksturam, nevis kādas citas personas iegribai runāt kādā konkrētā svešvalodā, nevēlēšanās runāt latviski, latviešu valodas nemācīšanās, it īpaši, ja tādu pienākumu uzliek speciālais likums, piemēram, lai Latvijā iegūtu uzturēšanās atļauju utt. Pašsaprotami, ka nav samērīgi ierobežot darbinieka konstitucionālās tiesības runāt latviski jebkurā sadzīviski apkalpojošā sfērā, arī tādā, kurā ir teorētiska iespējamība saskarties ar tūristu. Vēl vairāk, darbiniekam nav pienākuma runāt katra tūrista dzimtajā vai izvēlētajā valodā.

Turklāt fakts, ka uzņēmums visiem klientus apkalpojošiem darbiniekiem pieprasa zināt tieši krievu valodu un ne visas citas valodas, kuras klienti varētu pieprasīt, skaidri norāda uz antikonstitucionālu reālas divvalodības uzturēšanu un diskriminējošu raksturu attiecībā uz krieviski nerunājošiem darba meklētājiem. Valsts darba inspekcija šo faktu nepamatotineatzīst.

Jāatgādina, ka arī privātā biznesā nav pieļaujama konstitucionālo tiesību pārkāpšana, ko Valsts darba inspekcija neņem vērā, piemērojot spēkā esošos tiesību aktus. Kliedēšu vēl kādu stereotipu, ka personu loks, kuras skar lingvistiskā diskriminācija, ir tikai jaunieši. Tieši tāpat kā 30+ gadus Latvijā ir mūžīgie krievu pensionāri, tieši tāpat ir mūžīgie latviešu jaunieši, kas nerunā krieviski. Pirmie latviešu skolu absolventi, kuriem otrā svešvaloda vairs nav krievu un kuri krieviski nerunā, ir 1994. gada izlaidums. Tā ir paaudze, kas tuvojas piecdesmit gadu slieksnim un sen vairs nav jaunieši. Faktiski krieviski nerunājošie ir kā divdesmitgadnieki, tā trīsdesmitgadnieki, četrdesmitgadnieki un tūlīt būs arī piecdesmitgadnieki –teju visās darbspējīgo vecuma grupās.

Krieviski nerunājoši ir arī emigranti – tie, kas šo diskriminējošo lingvistisko prasību dēļ Latviju ir pametuši, kā arī viņu bērni un citu emigrantu bērni, kas skolojušies ārvalstīs, bet Latvijā nevar atgriezties, jo viņiem uzspiež krievu valodu. Tas arī bremzē reemigrāciju. Un krieviski nerunājoši ir arī Latvijā likumīgi dzīvojošie ārvalstnieki. Tie ir Latvijai cieši piederīgi ārvalstnieki, daudzi ir izveidojuši ģimeni ar Latvijas pilsoni, viņu bērni ir Latvijas pilsoņi, viņi ir apguvuši latviešu valodu ne tikai A2 līmenī, bet arī C1 un C2 līmenī, taču viņus diskriminē, darba tirgū pretlikumīgi pieprasot krievu valodu. Valsts darba inspekcijas direktors regulāri noveļ vainu uz citiem, nepilnīgu likumdošanu, bet pats ilgstoši sabotē darba devēju piekopto prettiesisko prakšu novēršanu, veicot divvalodības, piespiedu rusifikācijas un diskriminācijas piesegšanu.

Viņam ir proaktīvas rīcības pienākums, lai sistemātisku diskrimināciju un pārkāpumus novērstu. Bija iespēja sadarboties ar tiesībsarga biroju, bet viņš bezdarbībā atklāti ar to konfrontē un noniecina tā autoritāti. Konfrontēties ar tiesībsargu, lai varētu bezdarbībā un sabotāžā uzgrūst sūdzības iesniedzējam pienākumu savu interešu likumīgai aizstāvībai vērsties tiesā, īpaši, ja runa ir par pusaudžiem – vasaras darba meklētājiem – vai atkārtotām un daudzskaitlīgām sūdzībām par vienu un to pašu tēmu vai darba devēju, – tā ir amorāla un pazemojoša prakse un rīcība, kas ir pretēja labai pārvaldībai. Vēlētos noskaidrot, vai

1) saskatāt pārkāpumu valsts valodas lietošanas darbavietā ierobežošanā, lai piespiestu darbinieku lietot krievu valodu saskarsmē ar kolēģiem, vadību un klientiem (Latvijas pilsoņiem, Krievijas pilsoņiem). Ja nesaskatāt, kāds ir leģitīmais mērķis un samērīgums Latvijas pilsoņu tiesību ierobežošanai Latvijā lietot Satversmē nostiprināto vienīgo valsts valodu – latviešu valodu?

2) uzskatāt par nepieciešamu ieviest sodus darba devējiem, kuri darba vietā ierobežo latviešu valodas lietošanu, uzspiežot krievu valodu. Ja nē, kāpēc?

3) vērtēsiet Valsts darba inspekcijas direktora kā valsts pārvaldes amatpersonas lojalitāti LR un Satversmei, ņemot vērā, ka viņš sabotē valsts valodas lietošanas darbavietā ierobežošanas (pieprasot zināt un lietot krievu valodu) novēršanu, līdzatbalsta rusifikācijas noziegumu, tādējādi atbalstot faktisku divvalodību, un piesedz krieviski nerunājošu darba ņēmēju diskrimināciju;

4) ierosināsiet dienesta pārbaudi par Valsts darba inspekcijas direktora ilglaicīgi un sistemātiski veiktajiem tiesību aktu un labas pārvaldības pārkāpumiem;

5) pats uzņemsieties atbildību.

Ceru sagaidīt atbildi uz visiem pieciem jautājumiem pēc būtības.

Novērtē šo rakstu:

65
28

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...

21

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

FotoLatvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Lasīt visu...

20

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

FotoRīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

FotoAr katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Lasīt visu...

6

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

FotoLaikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Lasīt visu...

18

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Lasīt visu...

6

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

FotoŅemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

FotoSaeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

FotoKomentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...

Foto

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? 8 no 10 stabila

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo…  Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi...

Foto

Jūs smiesieties, bet neko ticamāku mēs nespējām sacerēt

Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu...

Foto

Zog, acīs skatīdamies, bet stāsta, ka tas visvairāk ir vajadzīgs pašiem apzagtajiem

Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt...

Foto

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju...

Foto

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to,...

Foto

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan...

Foto

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām,...

Foto

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik...

Foto

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri...

Foto

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot...

Foto

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola...

Foto

Sāga par nogriezto ausi

Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza...

Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...