Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Godājamais Auguļa kungs! Pie manis profesionāli ir vērsušies gan izmisuši Valsts darba inspekcijas pazemoti darba meklētāji, gan dažāda vecuma mediķi, juristi, mākslinieki un citu profesiju pārstāvji, kuri lūdz juridisku palīdzību emigrācijai no Latvijas, jo cieš no lingvistiskās diskriminācijas darba tirgū un prettiesiski uzspiestās krievu valodas (rusifikācijas) darbā. Šo cilvēku bezspēcība, stājoties pretī Valsts darba inspekcijas patvaļai, nesodāmībai un līdzdarbībai rusifikācijas nozieguma pastrādāšanā neatkarīgā Latvijā vairāk nekā 30 gadus pēc neatkarības atgūšanas, ir iemesls, kādēļ vēršos pie Jums, Auguļa kungs.

Jau gadiem Valsts darba inspekcija, kuru gadiem vada Renārs Lūsis, savos lēmumos atbalsta faktisku divvalodību un leģitimizē, normalizē darba devēju īstenotos rusifikācijas noziegumus darba vidē Latvijā. Gadiem Valsts darba inspekcija atbalsta daudzo darba devēju sistemātiskās prasības darba ņēmējiem zināt un lietot darbā krievu valodu, it īpaši apkalpojošajā sfērā un saziņā darba kolektīvā.

Valsts darba inspekcija daudzskaitlīgo sūdzību iesniedzējiem par šo praksi un pārkāpumiem trafareti atrakstās, nesaskatot acīmredzamus rusifikācijas noziegumus, diskrimināciju un prettiesisku rīcību. Gan sūdzības, gan trafaretās atbildes ir publiski pieejamas sociālo tīklu lietotāju kontos, bieži arī Labklājības ministrija un Jūs esat bijuši atzīmēti uzmanības pievēršanai (ietagoti), līdz ar to nevarētu pieņemt, ka neesat informēts, bet aktīva rīcība nav sekojusi.

Valsts valodai ir augstākais konstitucionālais statuss, kas veido Satversmes kodolu kā valsts un nācijas identitātes valoda. Šāds statuss Latvijā ir nostiprināts tikai latviešu valodai. Līdz ar to tai Latvijā ir absolūta prioritāte un pārākums attiecībās ar citām valodām. Valsts valodas koncepts ietver ne tikai oficiālo, bet arī publisko saziņu un saziņu darba pienākumu veikšanai šajā valodā.

Šis konstitucionālais regulējums rada arī tiesības un pienākumus, piemēram, tiesības lietot valsts valodu jebkur Latvijā – arī veicot savus darba pienākumus, pienākumu uzturēt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, kā arī pienākumu kopt, apgūt un lietot valsts valodu.

Darba devēja prasība zināt un lietot darbā krievu valodu ir, visupirms, konstitucionālo tiesību lietot valsts valodu jebkur Latvijā ierobežojums, kas varētu būt tikai izņēmuma gadījumā, ja tam ir leģitīms mērķis un tas ir samērīgs. Darba inspekcija to atsakās atzīt un nevērtē, kāds leģitīms mērķis ir tam, ka darba devējs (banka, slimnīca vai jebkurš cits) pieprasa un uzspiež Latvijas pilsonim darbā runāt ar citu Latvijas pilsoni krieviski. Cik tāds ierobežojums ir samērīgs? Un kā tas nākas, ka (bankas, slimnīcas utt.) klients – Latvijas pilsonis – ir tiesīgs pieprasīt, lai viņu apkalpo tieši krieviski, bet nevar pieprasīt, lai viņu apkalpo arābiski, vāciski vai franciski.

Šādi eksperimenti ir veikti. Tas nozīmē, ka Latvijas pilsoņiem, kas pieprasa apkalpošanu krieviski, tiek piešķirtas nepamatotas privilēģijas, diskriminējot citās valodās runājošos un īstenojot atšķirīgu attieksmi valodas dēļ. Vēl vairāk, privilēģijas krievu valodai, ierobežojot latviešu valodas lietošanu, ir pretrunā ar Latvijas valsts dibināšanas mērķi, jēgu un konstitucionālo identitāti. Kāds leģitīms mērķis ir tam, ka darba devējs (banka, slimnīca) pieprasa un uzspiež Latvijas pilsonim darbā runāt ar Krievijas pilsoni tieši krieviski, neskatoties uz to, ka visiem Latvijā pastāvīgi dzīvojošajiem ir pienākums zināt valsts valodu? Cik tas ir samērīgi? Valsts darba inspekcija uz to nekad nav atbildējusi.

Lai Latvijā ierobežotu personas konstitucionālās tiesības darbā runāt latviski, ir jābūt izņēmuma raksturam, nevis kādas citas personas iegribai runāt kādā konkrētā svešvalodā, nevēlēšanās runāt latviski, latviešu valodas nemācīšanās, it īpaši, ja tādu pienākumu uzliek speciālais likums, piemēram, lai Latvijā iegūtu uzturēšanās atļauju utt. Pašsaprotami, ka nav samērīgi ierobežot darbinieka konstitucionālās tiesības runāt latviski jebkurā sadzīviski apkalpojošā sfērā, arī tādā, kurā ir teorētiska iespējamība saskarties ar tūristu. Vēl vairāk, darbiniekam nav pienākuma runāt katra tūrista dzimtajā vai izvēlētajā valodā.

Turklāt fakts, ka uzņēmums visiem klientus apkalpojošiem darbiniekiem pieprasa zināt tieši krievu valodu un ne visas citas valodas, kuras klienti varētu pieprasīt, skaidri norāda uz antikonstitucionālu reālas divvalodības uzturēšanu un diskriminējošu raksturu attiecībā uz krieviski nerunājošiem darba meklētājiem. Valsts darba inspekcija šo faktu nepamatotineatzīst.

Jāatgādina, ka arī privātā biznesā nav pieļaujama konstitucionālo tiesību pārkāpšana, ko Valsts darba inspekcija neņem vērā, piemērojot spēkā esošos tiesību aktus. Kliedēšu vēl kādu stereotipu, ka personu loks, kuras skar lingvistiskā diskriminācija, ir tikai jaunieši. Tieši tāpat kā 30+ gadus Latvijā ir mūžīgie krievu pensionāri, tieši tāpat ir mūžīgie latviešu jaunieši, kas nerunā krieviski. Pirmie latviešu skolu absolventi, kuriem otrā svešvaloda vairs nav krievu un kuri krieviski nerunā, ir 1994. gada izlaidums. Tā ir paaudze, kas tuvojas piecdesmit gadu slieksnim un sen vairs nav jaunieši. Faktiski krieviski nerunājošie ir kā divdesmitgadnieki, tā trīsdesmitgadnieki, četrdesmitgadnieki un tūlīt būs arī piecdesmitgadnieki –teju visās darbspējīgo vecuma grupās.

Krieviski nerunājoši ir arī emigranti – tie, kas šo diskriminējošo lingvistisko prasību dēļ Latviju ir pametuši, kā arī viņu bērni un citu emigrantu bērni, kas skolojušies ārvalstīs, bet Latvijā nevar atgriezties, jo viņiem uzspiež krievu valodu. Tas arī bremzē reemigrāciju. Un krieviski nerunājoši ir arī Latvijā likumīgi dzīvojošie ārvalstnieki. Tie ir Latvijai cieši piederīgi ārvalstnieki, daudzi ir izveidojuši ģimeni ar Latvijas pilsoni, viņu bērni ir Latvijas pilsoņi, viņi ir apguvuši latviešu valodu ne tikai A2 līmenī, bet arī C1 un C2 līmenī, taču viņus diskriminē, darba tirgū pretlikumīgi pieprasot krievu valodu. Valsts darba inspekcijas direktors regulāri noveļ vainu uz citiem, nepilnīgu likumdošanu, bet pats ilgstoši sabotē darba devēju piekopto prettiesisko prakšu novēršanu, veicot divvalodības, piespiedu rusifikācijas un diskriminācijas piesegšanu.

Viņam ir proaktīvas rīcības pienākums, lai sistemātisku diskrimināciju un pārkāpumus novērstu. Bija iespēja sadarboties ar tiesībsarga biroju, bet viņš bezdarbībā atklāti ar to konfrontē un noniecina tā autoritāti. Konfrontēties ar tiesībsargu, lai varētu bezdarbībā un sabotāžā uzgrūst sūdzības iesniedzējam pienākumu savu interešu likumīgai aizstāvībai vērsties tiesā, īpaši, ja runa ir par pusaudžiem – vasaras darba meklētājiem – vai atkārtotām un daudzskaitlīgām sūdzībām par vienu un to pašu tēmu vai darba devēju, – tā ir amorāla un pazemojoša prakse un rīcība, kas ir pretēja labai pārvaldībai. Vēlētos noskaidrot, vai

1) saskatāt pārkāpumu valsts valodas lietošanas darbavietā ierobežošanā, lai piespiestu darbinieku lietot krievu valodu saskarsmē ar kolēģiem, vadību un klientiem (Latvijas pilsoņiem, Krievijas pilsoņiem). Ja nesaskatāt, kāds ir leģitīmais mērķis un samērīgums Latvijas pilsoņu tiesību ierobežošanai Latvijā lietot Satversmē nostiprināto vienīgo valsts valodu – latviešu valodu?

2) uzskatāt par nepieciešamu ieviest sodus darba devējiem, kuri darba vietā ierobežo latviešu valodas lietošanu, uzspiežot krievu valodu. Ja nē, kāpēc?

3) vērtēsiet Valsts darba inspekcijas direktora kā valsts pārvaldes amatpersonas lojalitāti LR un Satversmei, ņemot vērā, ka viņš sabotē valsts valodas lietošanas darbavietā ierobežošanas (pieprasot zināt un lietot krievu valodu) novēršanu, līdzatbalsta rusifikācijas noziegumu, tādējādi atbalstot faktisku divvalodību, un piesedz krieviski nerunājošu darba ņēmēju diskrimināciju;

4) ierosināsiet dienesta pārbaudi par Valsts darba inspekcijas direktora ilglaicīgi un sistemātiski veiktajiem tiesību aktu un labas pārvaldības pārkāpumiem;

5) pats uzņemsieties atbildību.

Ceru sagaidīt atbildi uz visiem pieciem jautājumiem pēc būtības.

Novērtē šo rakstu:

65
28

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

12

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

FotoNesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka Saeimas vīri un sievas dzīvo pasaku valstībā. Vairums runātāju kaismīgi klāstīja, kas būtu jādara, bet neviens nerunāja, kas to traucēja paveikt jau, piemēram, pagājušajā gadā.
Lasīt visu...

21

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

FotoIgauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas nodrošinās ērtu tramvaja savienojumu ar Tallinas lidostu, pilsētas centru un ostu. Ülemiste termināla pabeigšana plānota 2028. gadā."
Lasīt visu...

21

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

FotoPartiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās “aizmirst” paziņot dažādus svarīgus sīkumus, piemēram – kur ņemt naudu savu ideju finansēšanai. Tomēr tajās reizēs, kad saruna ir garāka par pusminūti, sāk parādīties interesantas idejas. Uzmanībai daži momenti, kurus ne katrs lasītājs vienmēr redz.
Lasīt visu...

21

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

FotoLikumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā Saeima apstiprināja ieturējamu summu 10% no parāddnieka ienākumiem, kas nepārsniedz minimālās algas apmēru neatkarīgi no piedziņas veida. Tātad no minimālās algas 300 EUR mēnesī parādnieka ieturējamā summa sastādītu: 59,74 EUR/mēnesī (aprēķins: 700 - 10,5% Soc.nod. - 500 neapliek.summa - 23% IIN * 10% = 59,74).
Lasīt visu...

21

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

FotoPiecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā ar unikālu atklāsmi: nevis pašu saraksta biedri esot tie labākie, bet gan viņa galvenais politiskais konkurents.
Lasīt visu...

21

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

FotoEs jums izstāstīšu kaut ko, ko LTV Ivo Leitāns jums neteica. Un viņš arī to nezina. Mans ģimenes uzņēmums pirms dažiem gadiem ir maksājis naudu portālam Delfi par manu dokumentālo filmu reklāmu. Abas reizes portals Delfi ziņoja saviem lasītājiem, ka ir skatāmas žurnālista Anša Pūpola dokumentālās filmas. Es ticu, ka portāls ļoti rūpīgi seko likumiem, kas aizliedz melīgas reklāmas izplatīšanu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...