Iesaki rakstu: 
Turpinu skaidrot mūsu priekšlikumu par vēlēšanu sistēmas maiņu un kāpēc tas palīdzēs būtiski uzlabot Saeimas kvalitāti. Laimes Lāča sindroms krietni ies mazumā. Soli pa solim, aiziet!
Kā strādā vēlēšanu sistēma tagad? Tagad tu drīksti balsot tikai par vienu sarakstu jeb partiju. Visas partijas pēc būtības ir viens vai daži cilvēki, par tiem arī balso.
Ko? Kā tad tā? Partijās taču daudz biedru, listēs pāri par simts kandidātu, kāds tur vēl Laimes Lācis, vesela komanda!
Ne te tev nu bija. Cilvēki, kuri balso par partiju, pēc būtības balso par tikai (!) konkrētu vienu vai pāris cilvēkiem. To var uzskatāmi redzēt datos - CVK mājaslapā atrodami. Visvairāk balsu (par ko liecina plusiņu un mīnusiņu skaits) cilvēki atdod par tikai dažiem cilvēkiem, partiju līderiem. Piemēram, Jaunā Vienotība iepriekšējās vēlēšanās ieguva lielāko mandātu/deputātu skaitu tikai un vienīgi divu cilvēku dēļ. Divu (!), nevis 115 vai tūkstošu biedru pulka dēļ. Kariņš un Rinkēvičs.
Vēlēšanu sistēma tagad strādā tā, ka šie divi cilvēki ievilka parlamentā vēl pārdesmit cilvēku, kurus neviens vienkārši nezina/nepazīst (cik cilvēku zini tu pats sevis izvēlētajā partijā?).
Piemēru mums ir daudz. To Laimes Lāču. Esošā vēlēšanu sistēma ir Laimes Lāču sistēma. Ilustrācijai plejāde - Zatlera, Sudraba, Gobzema, Kaimiņa vienpersonu partijas. Partija ir viņi - vai nu viens līderis, vai nu zviedru ģimene - kādi trīs lāči. Vienotība atšķiras no minētajiem tikai ar to, ka viena Laimes Lāča vietā ir tā zviedru ģimenīte.
Tātad tagad tie Laimes Lāči ievelk sev līdzi parlamentā veselu plejādi sazin ko. Ne tu viņus zini, un viņi nereti pat runāt nemāk. Ne reizi 4 gados neuzkāpj uz tribīnes. Tāpēc Saeima arī ir tāda - dažas spilgtākas personības tur ir, bet pārējie… tīrās šausmas.
Kas notiks, kad realizēsim savu ieceri?
Saskaņā ar mūsu piedāvāto sistēmu Tevi neierobežos ar prasību vēlēt par Laimes Lāci ar tam līdzi nākošajām neizbēgamām sekām - desmitiem plunduru ievilkšanu Saeimā.
Vēlē, kā līdz šim. Patīk lidotājs Kariņš? Bet, lūdzu! Patīk aviācija, uz priekšu, karogs rokā! Par naudu nemaz nerunāsim - kuram gan nepatīk tik daudz naudas kā nekad?
Izmainās te kas cits, un tas ir ļoti būtiski. Tev nebūs vairs pienākuma ievilkt Saeimā tos desmitus plunduru, kuru vārdi un uzvārdi tev neizsaka neko. Tos, kuri nāk ar sazin ko un jautrākajos brīžos nolaiž podā visu politspēku uzreiz pēc ievēlēšanas (KPV gadījums).
Tu tātad nobalso par aviāciju, bet tad varēsi sākt skatīties, jo pārējos „savā listē” nepazīsti. Un tad tu kā trešo vai jebkādu nākamo izvēlies, Tavuprāt, sakarīgāko cilvēku no jebkuras citas listes.
Rezultātā (izvēle paplašinās) ievēl vairāk “sakarīgu” cilvēku. Nav jau garantēts, ka nu nez kādus ģēnijus, bet tas vienalga ir daudz labāk, nekā spaidu kārtībā atdot balsi par kaut kādu sazin kādu nezināmu plunduri (kas nāk komplektā ar Laimes Lāci aviatoru vai Stenlija kausa ieguvēju hokejā).
Nu un kā visa šitā rezultātā ceļas Saeimas kvalitāte? Nu tā tas notiek tāpēc, ka arī esošās partijas vairs nevarēs atļauties likt sarakstos noname vārdus un uzvārdus. Lai pretotos balsu pārplūšanai uz citu sarakstu kandidātiem, būs jāliek arī savā sarakstā cienīgi eksemplāri. Un tur sākas arī pašu partiju “kvalitātes” uzlabošanās. Nepietiks vairs ar pāris laimes lāčiem.
Un, starp citu, tā arī notiek, es neesmu šo izdomājis. Īrijā darbojas līdzīga sistēma. Tu vēli par cilvēku. Bet aiz cilvēka ir organizācija, domubiedru grupa, tā pati partija. Ne obligāti ir, viņš var startēt pats par sevi, bet var būt arī domubiedru grupa.
Ja tā organizācija vēlas uzvarēt, tad to pārstāvošajiem kandidātiem jābūt cienījamiem kā tādiem. Nevis plunduriem.
Turās, tautieši, lai jauka diena!
Seko mums 
Godātā Zariņas Stūres kundze! Biedrība Asociācija “Ģimene”, kuras darbības mērķis ir ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzība, vēršas pie Jums kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas ar atkārtotu aicinājumu izvērtēt un pašreizējā redakcijā neturpināt virzīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (865/Lp14).
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
