Iesaki rakstu: 
Izlasot Ivetas Kažokas 30.09.14.rakstu par slimām vabolēm, karmu un Lato Lapsu, domāju, kas paliek pāri, ja atmet autores sevis slavināšanu un Lato Lapsas noliegšanu ?
Sausais atlikums bija: “Pietiek.com nav nekāda sakara ar atbildīgu žurnālistiku, līdz ar to tas nebauda neko no žurnālistu privilēģijām”, jo “Pietiek.com neuzskata, ka visiem “kompromatiem” vienmēr būtu pievienojams autora vārds un uzvārds”.
Tāpēc rodas jautājums, ko šo rindu autore saprot ar vārdiem “atbildīga žurnālistika” un kā, pēc viņas domām, kompromata autoram izdotos izvairīties no represijām, ja darba līgumi šodien tiek papildināti ar kofidencialitātes saistībām, kas pilnas ar deklaratīvām frāzēm ( bieži bez juridiska seguma), bet kuras toties var interpretēt pēc vajadzības.
Var jau nosaukt portāla Pietiek.com un Lato Lapsas darbu par “politisko daiļradi”, bet tai ir jēga, kaut vai tāpēc, ka cilvēkiem atgādina, ka Latvija nav viens vienīgs veiksmes stāsts, kā to savā laikā līdzīgi apgalvoja PSRS.
Krievijā daudzi savas privilēģijas zaudējušie bijušie funkcionāri šodien žēlojas: "Ja PSRS ģenerālsekretārs M.Gorbačovs nebūtu nācis ar savu “perestroiku” (pārbūvi) un “glasnosķ” (atklātību), tad PSRS nebūtu sabrukusi." Bet kāpēc šī atklātība toreiz bija vajdzīga?
Vai iemesls nav tas pats, kas šodien Latvijā - varas atsvešināšanās no tautas, ļaungprātīga dienesta stāvokļa izmantošana un korupcija?
Kas ir tie, kas šodien Latvijā cīnās pret atklātību, un kāpēc viņi no atklātības baidās? Lai nesabruktu kompartijas sistēmas atliekas?
Vēlēt bija jāiet kaut vai tāpēc, lai sarakstā izsvītrotu visus, ja nevar atrast kaut vienu cilvēku, kam uzticēties. Latvija nav PSRS un no atklātības nesabruks.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
