Par Latvijas "aizņēmumiem" – ko patiesībā nozīmē 3,8 miljardi 2026. gadā
Reinis Lūsis03.10.2025.
Komentāri (57)
Iesaki rakstu: 
Šis vairs nav aizņēmums tradicionālā izpratnē, - tā ir naudas drukāšana, un tieši tā uz to ir jāskatās.
Protams, naudu tā vienkārši drukāt būtu katastrofāli - tā būtu radīta bez seguma. Šeit segums ir mūsu nodokļu (nākotnes) ieņēmumi. Bet būtība paliek tā pati.
Sistēma, kas nevar apstāties
Ir jāsaprot - šī drukāšana nekad nevar apstāties. Ja tā apstātos, sekotu sabrukums. Sistēma ir uzbūvēta uz nepārtrauktu pieaugumu un jaunu parādu, lai dzēstu vecos.
Tā šī sistēma darbojas ne tikai Latvijā, bet visās Eiropas valstīs. Un tieši tāpēc, ka tas patiesībā nav aizņēmums, bet naudas drukāšana ar nodokļu segumu, valstis patiesībā savā starpā sacenšas par to, kura "aizņemsies" vairāk!!!
Sacensība par lielāko parādu
Lai aizņemtos vairāk, visi līdzekļi ir labi - tostarp statistikas "optimizēšana" un labojumi (kā tas notiek ASV ar dažādām korekcijām datiem post factum).
Jūs varētu domāt - kā šāda sistēma var darboties ilgtermiņā? Aizņemta nauda taču ir jāatdod?!
Inflācijas noslēpums
Bet šeit ir atslēga: ja patiesā inflācija ir augstāka par aizņēmuma procentu likmi, tad šo naudu var turpināt un turpināt aizņemties. Svarīgi tikai, lai relatīvi šie parādi paliktu kaut kādos pieņemamos rāmjos pret IKP.
Rozenbergs pieminēja: agrāk aizņēmāmies ar ~0%, tagad >3%. Bet ko viņš nepieminēja? Kāda bija un ir patiesā inflācija šajos periodos?
Dubultais nodoklis
Caur šiem aizņēmumiem un inflāciju mēs tiekam papildus aplikti ar nodokļiem - slēpto nodokli, kas saēd mūsu pirktspēju. Un te mēs redzam, ka kopējais nodokļu slogs Latvijā jau ir ļoti izteikti augsts.
Vēstures mācība
Vēsture rāda - augošas valdības vienmēr noved pie sabrukuma. Dažādas formas, bet iznākums līdzīgs. Un šoreiz īpaši - neviens daudzums naudas drukāšanas nevar atrisināt demogrāfisko problēmu. Nevar izdrukāt jaunus nodokļu maksātājus!!
Skaitļi runā
2026: 3,8 miljardi aizņēmuma
2027: 4,3 miljardi aizņēmuma
~2 miljardi katru gadu tikai vecu parādu dzēšanai
Parāds 2025. beigās: 20,5 miljardi (49% no IKP)
Ko saka tirgus?
Zelta cena aug rekordtempos - investori bēg no fiat valūtām
Centrālās bankas iepērk zeltu straujāk kā jebkad agrāk
Nafta joprojām neticami lēta - tā balsta dolāra vērtību!
Reālās procentu likmes joprojām ir negatīvas pēc patiesās inflācijas atskaitīšanas
Rezultāts ir skaidrs kā diena
Hiperinflācija. Tās būs Rietumu dominances beigas.
Cik drīz? Grūti pateikt. Bet tas var notikt, JAU PIRMS mēs sāksim WW3, mēģinot no tā izvairīties.
Vēsture rāda - kad valūta zaudē uzticību, process notiek strauji. Padomājiet - cik ilgi šī spēle var turpināties ar sarūkošu iedzīvotāju skaitu, augošiem parādiem un politiķiem, kas saprot tikai vienu lietu - kā palikt pie varas vēl vienu termiņu?
Tādas ir "Eiropas vērtības", ar kurām mēs dzīvojam un sapņojam par gaišu nākotni. Sistēma, kas balstās uz bezgalīgu parādu pieaugumu ar sarūkošu nodokļu maksātāju bāzi.
Seko mums 
Esmu pret Stambulas konvenciju un jebkuru citu konvenciju, kas atdod suverēna varu nevēlētām, ideoloģiskām ārvalstu institūcijām. Šī konvencija ir nevis apņemšanās partneriem, ka mēs labticīgi ievērosim zināmas civilizētā sabiedrībā pieņemtas normas (un viņi mums attālināti iedos varbūt kādu atzīmi, kas ļaus citu valstu pilsoņiem rēķināties ar zināmu paredzamu tiesisko ietvaru), bet, ka mēs atdodam imūniem GREVIO inspektoriem teikšanu pār savu zemi, teikšanu par to, kāda veida patvaļīgi interpretētas “jebkādas vardarbības” mums būs viņu institucionalizētā uzraudzībā jāievieš un kādi normāli un sakārtotā divu dzimumu sabiedrībā nenovēršami stereotipi viņu ideoloģiskās noslieces dēļ mums būs “jāizskauž”. Tā nav vienošanās, tā ir neskaidru robežu pilnvaru atdošana.
Ekselences, godātie delegāti, vispirms vēlos pateikties Brazīlijas prezidentam un valdībai par viesmīlību. Mēs tiekamies ANO Klimata pārmaiņu COP30 konferencē. Šī gada konference ir veltīta globālai mobilizācijai. Lai kopīgi virzītos no sarunām uz mērķu īstenošanu.
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
