Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Atklātā vēstule Valsts prezidentam Egilam Levitam, Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam, Augstākās tiesas priekšsēdētājam Aigaram Strupišam, tieslietu ministram Jānim Bordānam un latviešiem.

Rūdolfa Blaumaņa noveles “Nāves ēnā” vienā no zīmīgākajiem un emocionāli piesātinātākajiem mirkļiem “Grīntāls apgāza cepuri un izkratīja abas pārpalikušās lozes uz ledus. “Mums, Kārlēn, nav ko vilkt,” viņš nosacīja. “Nu, tad ejiet!”” Šie vārdi vienlīdz lielā mērā var tikt attiecināti uz mūsdienu Latvijas tiesu sistēmu, tās darbību regulējošajiem normatīvajiem aktiem un normu piemērošanas praksi, bet par visu pēc kārtas.

Ir mums tāds Civilprocesa likums (CPL), kurā noteikta procesuālā kārtība civillietu izskatīšanai Latvijā. Protams, skumji, ka CPL būtībā ir pārrakstīts un vairāk vai mazāk mūsdienām pielāgots PSRS Civilprocesa kodekss, taču tā vēl būtu tikai puse bēdas.

Kopš CPL spēkā stāšanās 1999. gada 1. martā likumdevējs ciešā sadarbībā ar Tieslietu ministriju un tās paspārnē nesaprotamu darbu darošo pastāvīgo darba grupu CPL grozījumu izstrādei tā vietā, lai novērstu acīmredzamas kļūdas šajā likumā, ir ieviesis grozījumus pēc grozījumiem ar vienu vienīgu sauso atlikumu: tiesas pieejamības mazināšana un tiesu varas ērtības uzlabošana. Protams, tas ir noticis tiesvedības termiņu samazināšanas, tiesu efektivitātes un šķietamo cilvēktiesību aizsardzības skaļo lozungu aizsegā. Cik šie lozungi ir piepildījušies, to noteikti katrs pats jūt.

CPL 4. pantā melns uz balta ierakstītas trīs tiesu instances. Arī likumā “Par tiesu varu” nostiprināta trīspakāpju tiesu sistēma, lai gan nav skaidrs, kādēļ administratīvās lietas apelācijas instancē skata tikai viena vienīga apgabaltiesa, kas atrodas vienā ēkā ar rajona tiesu Rīgā. It kā jau Latviju veido Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale (Satversmes 3. pants) un nav nedz rajonu vairs, nedz apgabalu.

Tātad par trīspakāpju tiesu sistēmu civillietu kontekstā. Formāli ikvienam, ja CPL to paredz, ir iespēja vērsties Augstākajā tiesā ar kasācijas sūdzību vai blakus sūdzību, taču gadu gaitā likuma grozījumi šādas iespējas ir padarījuši par faktiski iluzorām. Pašlaik CPL 57. nodaļa pieļauj iespējas atteikt kasācijas sūdzības iesniegšanu, piemēram, pat gadījumos, ja pārsūdzētajā  spriedumā ietvertais lietas iznākums ir nepareizs, taču trīs rīcības sēdes senatori uzskata, ka izskatāmajai lietai nav būtiskas nozīmes vienotas tiesu prakses nodrošināšanā vai tiesību tālākveidošanā, vai arī pārsūdzētais spriedums atbilst Augstākās tiesas judikatūrai.

Tiesiskai un mūsdienīgai valstij atbilstošs risinājums - ar pārsūdzēto tiesas spriedumu lietai ir nepareizs iznākums, bet kasācijas sūdzību nepieņemsim. Vēl traģikomiskāku situāciju padara fakts, ka  šādu lēmumu cienījamie senatori var arī nemotivēt. Mirāža tuksnesī, bet ne trīs tiesu instanču sistēma. Arī par iedrošinošu vai pārliecinošu nevar uzskatīt pašu senatoru publiski pausto.

Tā pats A. Strupišs ir skaidrojis īsto lietu kārtību tiesā: "Atteikumu gadījumos deviņi no desmit ir īsie pamatojumi. Izņēmumu gadījumi ir tad, ja senators uzskata, ka vajag uzrakstīt kādu īsu pamatojumu dažos teikumos. Tas pamatā ir tādās jūtīgākās sfērās kā darba lietas, bērnu lietas, vājākā tiesisko attiecību dalībnieka aizsardzība – lai cilvēki saprot, kāpēc ir atteikts. Taču šāda rīcība ir referējošā tiesneša ziņā: viņš izlemj, vai un cik detalizēti pamatot atteikumu rosināt lietu.” (Augstākā tiesa strīdu pēc būtības neskata 25.07.2019.https://lvportals.lvltiesas/306451-auqstaka-tiesa-stridu-pec-butibas-neskata-2019).

Kur tad paliek dedzīgās runas par to, ka trīs senatori, galvas kopā salikuši, cītīgi vērtē visus apsvērumus par kasācijas tiesvedības ierosināšanu un motīviem? Vai nevar būt tā, ka praksē tas senators, kuram nav palaimējies ar “jaunu lietu”, pēc vēja virziena noteic tās likteni, bet kolēģi, būdami koleģiāli un atbalstoši, tik vien kā pamāj ar galvu?  

Šāds regulējums un prakse tiek attaisnota kā runās, tā arī darbos pat apstākļos, kuros A. Strupišs (vēl būdams Civillietu departamenta priekšsēdētājs) kā problēmu norādījis nekvalitatīvus zemāko tiesu instanču tiesu nolēmumus (http://www.at.gov.lv/lv/jaunumi/par-notikumiem/senata-departamentu-priekssedetaji-norada-uz-zemaku-instancu-tiesu-nolemumu-un-kasacijas-sudzibu-slikto-kvalitati-9474).

Ja cilvēks nokļuvis situācijā, kurā ir nepieciešams iesniegt kasācijas sūdzību, protams, nekas neatliek ,un, kā moderni dažādos forumos izsakās īsti un nereti arī iedomāti procesa zinātāji jeb takuziņi, jācenšas pārvarēt “filtrus” uz kasācijas tiesvedības ierosināšanu. Tikai nevajag aizmirst, ka pašlaik jāiemaksā arī drošības nauda 300 eiro apmērā (CPL 458.p.1.d.), kas likuma spējā stāšanās dienā bija 50 latu (CPL 1999.gada 1.marta redakcija, skat. 458.p.), kas, pārvērsta mūsdienu naudā, būtu 74, 14 eur. To, ja senatoriem labpatiks, nāksies zaudēt tādēļ, ka, piemēram, nepareizais lietas iznākums nešķiet pietiekami nozīmīgs judikatūras vai tiesību tālākveidošanas kontekstā. Sak’, mēs ar “sīkumiem” nenodarbojamies. Interesanti – kur tad ir tie lielie darbi trešajai tiesu instancei?

Vēl daudz pamācību priekšā, liekam jaunu bildi iekšā. Kopš eiro ieviešanas Latvijā ir jau pagājis zināms laiks, taču toreiz matemātiski pārvērstie skaitļi, izņemot drošības naudas apmēru par kasācijas sūdzības iesniegšanu, kas sākotnēji bija pārvērsta uz 284,57 eiro un nu “noapaļota” uz 300 eiro, tā arī palikuši “ērti piemērojami”. Piemēram, valsts nodeva par prasību, kas novērtējama naudas summā, aprēķināma šādi. Ja prasības summa ir no 2135 eiro līdz 7114 eiro, tad jāmaksā 320 eiro plus 4 procenti no summas, kas pārsniedz 2134 eiro. Lēti un ērti?

Par kļūdām likumā, ko tādi vai citādi lietpratēji ir uzgājuši laika gaitā, varētu runāt gari un plaši, taču likumdevējs tā arī nav radis laiku kaut ko tajā visā mainīt. Piemēram, CPL paredz spriedumu izskaidrošanu (202. p.), bet neparedz tiesas lēmumu izskaidrošanu. Tad nu nākas gadiem ilgi izlīdzēties ar analoģiju un runām par likuma robiem.

Tieslietu ministrs tika no tautas izvēlēts SAEIMĀ, jo iestājās par bezkompromisa tiesiskumu jeb faktiski tiesisku valsti. Kāpēc gan klerki viņa ministrijā neseko viņa deklarētiem nodomiem, bet rīkojas gluži pretēji?

Aicinu beidzot sākt darīt savu darbu un civilajai tiesvedībai radīt jaunu likumu!

Turpinājumam te noteikti noderētu stāstījums par vienu blēdīgu zviedru banku, mūsu tautiešiem panāksniekiem bankā, kuri ir gatavi pakalpot blēdībās un tiesnešiem, iespējami visās instancēs, kuri labprāt bagātinās banku paspārnē, tā ka rezultātā pilsonis vienkāršais pēkšņi atgūstas bezdibeņa malā. Par to ir gana bagātīgs materiāls un, domājams, ne tikai man.

Quo vadis Latvija?

PIETIEK PIESMIET!

Novērtē šo rakstu:

73
1

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...