Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Dokumenta mērķis un sākotnēji identificētās problēmas būtība: 2015.gada 10.novembrī Ministru kabinets izskatīja informatīvo ziņojumu “Par iespēju ieviest aizliegumu sabiedriskās vietās nēsāt seju aizsedzošu apģērbu” (turpmāk - Ziņojums) un uzdeva Tieslietu ministrijai, kopā ar Ārlietu ministriju un Iekšlietu ministriju, ievērojot informatīvā ziņojuma secinājumus, veikt vispusīgu izvērtējumu par aizlieguma sabiedriskās vietās nēsāt seju aizsedzošu apģērbu ieviešanas nepieciešamību un tieslietu ministram izvērtējuma rezultātā izstrādāto tiesību akta projektu iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā.

Ņemot vērā Ziņojumā iekļauto Latvijas normatīvā regulējuma, citu valstu prakses (aizliegums ir ieviests Francijā un Beļģijā), kā arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūras izvērtējumu (lieta S.A.S pret Franciju), valstij ir tiesības noteikt ierobežojumu sabiedriskajās vietās nēsāt seju aizsedzošu apģērbu. Līdz ar to šāds ierobežojums var tikt paredzēts arī Latvijas normatīvajos aktos.

Tomēr šādam ierobežojumam ir jābūt pietiekami skaidri un saprotami noteiktam ar likumu, lai tas ļauj personai prognozēt likuma piemērošanas rezultātu un atbilstoši izvēlēties savu rīcību; jāatbilst specifiskajai valsts situācijai; jābūt vienīgajam līdzeklim, lai sasniegtu precīzi un šauri definētu leģitīmo mērķi; pirms šāda aizlieguma ieviešanas ir nepieciešama visaptveroša, detalizēta un vispusīga diskusija, kurā tiktu iesaistīts pēc iespējas plašāks ekspertu loks, jābūt izvērtētam no valsts drošības un sabiedriskās kārtības un drošības aspekta, ņemot vērā citu valstu pieredzi.

Mainoties ģeopolitiskajai situācijai un globalizācijas tendenču attīstībai, ir saprotams, ka mūsdienu pasaulē cilvēku pārvietošanās un apmešanās uz dzīvi citās valstīs, nevis viņu izcelsmes valstī, kļūst par ikdienu un cilvēki aktīvi izmanto iespējas pārcelties uz dzīvi no vienas valsts uz otro. Tāpat jāņem vērā tas aspekts, ka šobrīd Eiropas Savienībā ieceļo ļoti daudz bēgļu no Austrumu valstīm. Ņemot vērā demokrātiskās valsts uzbūvi un ekonomiskos faktorus, cilvēku migrācijas tendence nav novēršama un ir daļa no mūsdienu dzīves.

Tomēr arī šajos apstākļos būtu saglabājama harmoniska un vienota valsts sabiedrība, kā arī attiecīgajai valstij raksturīgas tradīcijas, kultūra un kopā sadzīvošana. Līdz ar to būtu nepieciešams Latvijā veidot tādu vidi, kas nodrošina cilvēku, kas iebrauc valstī, integrāciju Latvijas sabiedrībā, kā arī nodrošina savstarpēju netraucētu saziņu starp sabiedrības locekļiem. Būtu nepieciešams radīt tādu normatīvo regulējumu, kas nodrošina saliedētas, vienotas un harmoniskas sabiedrības veidošanu, tādējādi nodrošinot sabiedrības labklājības nemateriālos aspektus, kā arī cilvēku tiesību nodrošināšanu dzīvot kopā atvērtā sabiedrībā.

Ja personas, ienākot Latvijas sabiedrībā, savu piekopto tradīciju vai slēpto nolūku dēļ veidos atsevišķas subkultūras, noslēgsies no pārējās sabiedrības, citiem sabiedrības locekļiem, kuri ilglaicīgi dzīvo valsts teritorijā, attiecīgo tradīciju vai nolūku dēļ, būs grūti veidot saziņu ar šo sabiedrības daļu. Līdz ar to Latvijā iebraukušie cilvēki nevarēs kļūt par pilnvērtīgu sabiedrības daļu, integrēties sabiedrībā, kā rezultātā tiks veidota sašķelta un nodalīta sabiedrība, veicinot kultūras un nacionālos konfliktus, kā arī tiks mainīta Latvijas iedzīvotāju saziņa publiskā vidē. Tādējādi likumprojekta mērķis ir nodrošināt vienotas, saliedētas un harmoniskas sabiedrības eksistenci, atvērtu savstarpējo sabiedrības locekļu saziņu un kopā dzīvošanu.

Katrai valstij vēsturiski attīstoties izveidojas sava kultūrvide, paražas un sabiedrībā pieņemtas uzvedības normas publiskajā telpā. Latvijā ir izteikta kristietības ietekme, kas neparedz sejas aizsegšanu, kā arī tautas folklorā, ticējumos un dzīvesziņās netiek piekopta sejas aizsegšana pilnībā personas ikdienas dzīvē. Jau no seniem laikiem sabiedrības komunikācija publiskajā telpā balstās gan uz iespēju identificēt personu pēc tās izskata, atklājot seju, gan arī uztvert personas sakāmo, uzvedību, ne tikai verbāli, bet arī neverbāli. Savstarpēji komunicējot, cilvēki uztver cilvēka sejas vaibstus, mīmiku, žestus. Aizsedzot seju, daļa no saziņā saņemamas informācijas zūd, no kā var pasliktināties komunikācija starp sabiedrības locekļiem.

Persona, kurai seja pilnībā aizsegta ar apģērbu, var tikt uztverta kā tāda, kurai ir ko slēpt, t.i., var tikt uztverta kā apdraudējums, jo tā slēpj savu identitāti no sabiedrības. Minētais var izraisīt konfliktsituācijas sabiedrībā, veicināt diskrimināciju pret personām, kuras nēsā seju aizsedzošo apģērbu, kā arī radīt spriedzi indivīdu kopējā sadzīvē publiskajā telpā. Lai nodrošinātu Latvijas kultūrvidei atbilstošas uzvedības normas, kā arī ievērotu specifisko nacionālo kontekstu attiecībā uz sabiedrībā pieņemtajām uzvedības normām, likumprojektā tiek paredzēts ierobežojums attiecībā uz seju aizsedzošu apģērbu nēsāšanu publiskās vietās.

Likumprojekts paredz noteikt ierobežojumu nēsāt seju aizsedzošo apģērbu publiskajās vietās. Šāds ierobežojums attiecas uz jebkura veida seju aizsedzošu apģērbu, piemēram, maskas, balaklavas, ķiveres, lakati un kapuces, kas aizsedz seju, kā arī sieviešu seju aizsedzošs apģērbs (burka vai niqab).

Likumprojekts paredz ieviest ierobežojumu attiecībā uz seju aizsedzošu apģērbu nēsāšanu sabiedriskās vietās, izņemot reliģisko organizāciju dievnamus, lūgšanu telpas, telpas, kurās tiek veikta reliģiskā darbība, kā arī slēgtus privātus pasākumus, kas notiek publiskajā vietā (piemērām, attiecīgu telpu īre privātajam pasākumam). Tāpat ierobežojums neatteicās uz privātpersonai piederošo nekustāmo īpašumu, kur īpašnieks nosaka nekustāmā īpašuma izmantošanas noteikumus un kārtību.

Tā kā spēkā esošais normatīvais regulējums jau šobrīd nosaka objektīvus apstākļus, proti, drošības, veselības un citus apstākļus, kuriem pastāvot, personai ir obligāti jānēsā seju aizsedzošu apģērbu, likumprojektā ir paredzēti attiecīgi izņēmumi, kad ierobežojums nēsāt seju aizsedzošo apģērbu netiek piemērots. Piemēram, personai, kas brauc ar motociklu obligāti jābūt ķiverei (tomēr, ja persona apmeklē valsts iestādi vai banku, tad ķiverē būtu jānoņem), tāpat noteiktu profesiju pārstāvjiem, pildot amata pienākumus, arī jānēsā seju aizsedzošs apģērbs (piemērām, ārsti, tiesībsargājošo iestāžu darbinieki u.tml.).

Tā ierobežojums nebūtu attiecināms uz obligātām prasībām, kuras ir noteiktās normatīvajos aktos, gadījumiem, kad seju aizsedzošu apģērbu nēsā sporta vai mākslas pasākumu laikā, veselības apstākļu vai laika apstākļu dēļ, kā arī valsts svētku un nacionālo kultūrvēsturisko pasākumu laikā. Ierobežojums nebūtu attiecināms arī uz masku ballēm, noteiktiem svētkiem raksturīgo apģērbu nēsāšanu (līgavas tērps laulības ceremonijā).

Sabiedrības pārstāvju iespējas līdzdarboties: lai informētu sabiedrību par likumprojektu un dotu iespēju izteikt par to viedokļus, likumprojekts saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 25.augusta noteikumu Nr.970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 13.punktu ievietots Tieslietu ministrijas mājaslapā. Sabiedrības pārstāvjiem ir iespēja līdzdarboties likumprojekta izstrādē, sniedzot rakstiski viedokli par likumprojektā iekļauto regulējumu, kā arī priekšlikumus likumprojekta uzlabošanai.

Pieteikšanās līdzdalībai: 1 mēnesi pēc likumprojekta ievietošanas Tieslietu ministrijas mājaslapā, rakstiski sniedzot viedokli Tieslietu ministrijai par likumprojektu tā izstrādes stadijā uz e-pasta adresi [email protected].

Likumprojekts „Seju aizsedzoša apģērba nēsāšanas ierobežojuma likums”

1. pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir nodrošināt vienotas un harmoniskas sabiedrības pastāvēšanu, atvērtu savstarpējo sabiedrības locekļu saziņu un kopā dzīvošanu.

2. pants. Ierobežojums nēsāt seju aizsedzošo apģērbu

(1) Publiskā vietā ir aizliegts nēsāt seju aizsedzošo apģērbu, izņemot šā likuma 3. pantā noteiktos gadījumus.

(2) Par publisku vietu šā likuma izpratnē ir uzskatāma jebkura vieta, kura neatkarīgi no tās faktiskās izmantošanas vai īpašuma formas kalpo sabiedrības kopējo vajadzību un interešu nodrošināšanai un kura par maksu vai bez maksas ir pieejama ikvienai fiziskajai personai, kas nav attiecīgās vietas īpašnieks, valdītājs, turētājs, algots darbinieks vai cita persona, kuras atrašanās attiecīgajā vietā ir saistīta ar darba pienākumu izpildi. Par publisku vietu šā likuma izpratnē nav uzskatāmi dievnami, lūgšanu telpas, kā arī telpas, kurās tiek veikta reliģiskā darbība.

3. pants. Izņēmumi

Sejas aizsegšana publiskās vietās ir atļauta gadījumos, kad sejas aizsegšana nepieciešama:

1) normatīvajos aktos noteikto prasību izpildei;

2) profesionālo pienākumu izpildei;

3) sporta nodarbību un pasākumu dalībniekiem;

4) mākslas pasākumu dalībniekiem;

5) valsts svētku un nacionālo kultūras pasākumu dalībniekiem;

6) laika apstākļu dēļ;

7) veselības apstākļu dēļ.

4. pants. Administratīvā atbildība

Par šā likuma 2. pantā noteiktā ierobežojuma neievērošanu attiecīgā persona saucama pie administratīvās atbildības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Eiropas kolonizēšana: Latvijas pieredze

FotoGadumijā apsveŗot, kas bijis svarīgākais notikums pērn Eiropā un kas visvairāk ietekmēs tās turpmākos likteņus, atbildēt ir viegli. Tas, ka turpinājās [Rietumu] Eiropas kolonizēšana ar trešās pasaules imigrantiem. Jo dēmografija ir liktenis, kā teic amerikāņu paruna. Jo Ulmaņa Latviju var darīt dēmokratisku dažos mēnešos; valsti, ko sociālisms nolaidis līdz kliņķim, var sakārtot un iedibināt kārtīgu, brīva tirgus saimniecības iekārtu dažos gados; bet iedzīvotāju sastāva maiņai, ja nav ārkārtas apstākļu, vajag gadudesmitus un paaudzes. Jo, neskaitot kaŗu un revolūciju laiku, dēmografija luncina polītiku, nevis otrādi. Lai top rakstu sērija par to (šobrīd provizoriski šķiet, ka varētu būt četri raksti).
Lasīt visu...

6

Kartītes, nejaušas kā proftehmeiteņu likstas

FotoNedēļa man sākās ar smagu izāzēšanu – izrādīju pat pusotru minūti ilgu apstulbumu, kamēr meklēju atbildi uz jautājumu: “Vai tu jau apsveici Bičkoviča kungu vārdadienā?” Paga, paga! Augstākās tiesas priekšsēdis ir – ak, jā! – ir... Nu tak ir... Nu jā! Ivars! Bet vārdadiena Ivariem ir... 1. martā!
Lasīt visu...

21

Izglītības interpretācijas konflikti: iemesli un untumi

FotoSaeimas vēlēšanās uzvarējušās “6.oktobra paaudzes” valdības sastādīšanas šarādē jau no pirmās ainas figurēja solījums turpināt izglītības reformas. Tas neapšaubāmi ir kaitīgs solījums. Tāds solījums liecina par izglītības jēgas neizpratni un nespēju uzvarēt mūsdienu garīgajos konfliktos.
Lasīt visu...

21

Cik zaļi dzīvosim vecumdienās? Pensiju sistēmas ilgtspējas šķietamība

FotoDaudz ir rakstīts un diskutēts par mūsu pensiju sistēmas nākotnes finansiālo ilgtspēju, t.i., par nākotnē sagaidāmo budžeta ieņēmumu spēju segt izdevumus pensijām. Taču tikpat svarīgs jautājums ir, vai esošā pensiju sistēma ir spējīga nodrošināt nākotnes pensionāriem pienācīgu dzīves līmeni vecumdienās. Jau pašreizējais pensijas apmērs ir salīdzinoši neliels, ar vienu no zemākajiem darba ienākumu aizvietojamības līmeņiem Eiropas Savienībā. Pensijas salīdzinošajai vērtībai vēl samazinoties, sabiedrība varētu pārstāt samierināties ar pensionāru zemajiem ienākumiem un pieprasīt politikas pārmaiņas. Līdz ar to arī formulās labi iezīmētā pensiju sistēmas finansiālā ilgtspēja varētu tikt apdraudēta.
Lasīt visu...

12

„Naida runas” fabricēšana un orveliskā domu kontrole

Foto"Visapkārt mums plosās naida runas uzplaiksnījumi,” - tā apgalvo tie, kuri vēlas attēlot noteiktus viedokļus vissliktākajā iespējamajā skatījumā, lai tos deleģitimizētu. Ja jūs uzdrošināsieties uzturēt atšķirīgus viedokļus par konkrētiem jautājumiem un atklāti paudīsiet šos viedokļus, tad to uzskatīs par naida runu. Nevis tāpēc, ka tā ir naidpilna, bet tāpēc, ka tiem, kas iebilst pret atšķirīgiem viedokļiem, nav nekādu pretargumentu, un tad nu tie tos apzīmē par kaut ko morāli sliktu.
Lasīt visu...

18

Politiku vairs nevērošu, bet pievienošos Viņķelei un Pūcem, lai tiktu pie vietas Eiroparlamentā

FotoMani sauc Ivars Ījabs. Esmu politoloģijas profesors Latvijas Universitātē, taču žurnālisti reizēm mani dēvē arī par “politikas vērotāju”. Lai nu tā būtu, tomēr ir pienācis laiks, kad ar vērošanu vien ir par maz. Ir jānāk darīšanai. Tādēļ esmu pieņēmis lēmumu iesaistīties politikā un kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās no Attīstībai/Par saraksta. Paskaidrošu, kāpēc.
Lasīt visu...

21

Transformeri jeb Putas vai krējums?

FotoKā vienmēr iedvesmu kaut ko uzrakstīt dod pati dzīve, bet dzīve Latvijā radošam cilvēkam ir īpaši piemērota, jo materiālu pārdomām piespēlē vai ik dienas.
Lasīt visu...

21

Kremļa ierocis

FotoLai ilustrētu ne tikai mākslas, bet arī plašāk – kultūras un cilvēka attiecības, Jānis Miezītis savā grāmatā «Būt latvietim» runā par ūdeni peldošu cilvēku. Viss, kas palīdz cilvēkam peldot noturēties virs ūdens, ir māksla (kultūra), bet viss, kas to velk uz dzelmi, ir antimāksla (antikultūra).
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Zagšana un tautas vara

Pie neliela lauku veikaliņa pienāca bārdains vīrs, sev priekšā stumjot ķerru. No tās viņš izņēma vairākus audekla maisus un iegāja veikalā. Pārdevēja...

Foto

Nacionālā ideālisma strupceļš un humanitātes noziedzība

Ideālisms tradicionāli asociējas ar atsevišķa cilvēka garīgo pasauli. Tajā ietilpst cilvēka domas, sirdsapziņas morālā pulsācija, prāta iztēles radošie sapņi. Bez...

Foto

Kāpēc leftisti neieredz vīrišķību

Nepārtraukti skanošā leftistu mantra pauž pārliecību, ka visi ir balto vīriešu upuri, un diezgan daudzas sievietes arī dzied līdzi šim meldiņam....

Foto

Valsts "augstākā līmeņa vadītājus" par jūsu naudu turpināsim attīstīt vēl līdz pat 2022.gadam

Nepārtraukta attīstība – tas ir atslēgvārds, kas attiecas uz ikvienu mūsdienīgu cilvēku, tai...

Foto

Viņš pats sev bija varonis

Šis teksts ir mana pateicība profesoram Mavrikam Vulfsonam. Viņam šodien ir dzimšanas diena. Profesors bija un ir viens no lielākajiem cilvēkiem...

Foto

Tieši augstākā līmeņa Latvijas valsts vadītājus visvairāk demonstrē izdegšanas pazīmes

Par Valsts kancelejas organizētajiem apzinātības treniņiem “Augstākā līmeņa vadītāju attīstības programmā”: apzinātības treniņi bija viena no Augstākā...

Foto

Iesniegums KNAB par Madonas novada atbildīgo amatpersonu rīcību

Ar šo vēlos informēt par Madonas novada atbildīgo amatpersonu Gunta Ķevera un Ivara Miķelsona ieņemamā amata iespējamo ļaunprātīgo...

Foto

Krievija

Lasot latviešu patriotu rakstus, bieži jālasa vai nu kādas no dzīves atrautas teorijas vai arī raksti, kuros, kā mēdz teikt datorspeciālisti, «pēc noklusējuma» mums automātiski...

Foto

Reputācijas šķidrā reputācija

Reputācijas sociālais institūts (uzstādījums, iekārtojums sabiedrībā) uz planētas nodibinājās reizē ar pirmo divu cilvēku piedzimšanu. Ievas un Ādama laikā jau bija reputācijas sociālais...

Foto

Slēptās verdzības darbības principi

Patērētāju kults, kas valda mūsdienu Rietumu pasaulē, nav brīvas sabiedrības izpausme. Tas tiek uzturēts ar mūsdienu verdzības mehānismu palīdzību....

Foto

Latvijas „sabiedriskā” radio žurnālists: ja kāds ierēdnis vai politiķis ir dusmīgs, darbs ir padarīts labi

Latvijas Žurnālistu asociācija turpina interviju sēriju mediju kritikas projekta ietvaros. Viens...

Foto

Nostāja, ka migrācija var radīt apdraudējumu Latvijas sabiedrībai, ir pretrunā žurnālistu ētikas kodeksam

Decembrī Latvijas publisko telpu sarunās par migrāciju dominēja spraiga viedokļu apmaiņa par ANO...

Foto

Vējoņa un Kučinska gadumijas uzrunas

Publicējam Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa un Ministru prezidenta Māra Kučinska gadumijas uzrunas....

Foto

Helisata

Viņa dzīvoja kaimiņos vienu māju tālāk. Veca sieviete. Ar dziļām rievām sejā, vairāk līdzīgas cirtuma rētām nekā laika pēdām. Sirmi, sirmi mati. Smaga nospiedoša gaita,...

Foto

Es balsošu pret „Vienotības” valdību un uz to aicināšu arī KPV frakciju

Esmu izlēmis - es balsošu pret Vienotības valdību un uz to aicināšu arī frakciju...

Foto

MVU žurnālistikas fakultātē bija nākamo spiegu kalve. S.V. arī?

Ideoloģiskie apsvērumi ir svarīgi, bet ne vienīgie, kādēļ VDK tik ļoti uzmanīja un pārbaudīja Maskavas Valsts universitātes...

Foto

Vai Latvija ir demokrātiska valsts un Ārlietu ministrija to zina?

Kad biju mazs, es tam ticēju. Tagad, it īpaši pēc pēdējām vēlēšanām, tam tic retais. Jo...

Foto

Vēlreiz par valsts drošību

Ja tauta ir valstsnespējīga, tautas politiskā apziņa ir nulles līmenī, tauta neciena valstisko suverenitāti un savu valsti ar prieku nodod valdīt ārpasaules...

Foto

Vēstījums 2018. gada Ziemsvētkos

Ziemsvētkus sauc par brīnumu laiku. Mēs varam pārnest mājās eglīti, skatīties uz to un domāt – lūk, brīnums! Mazā sēkliņā Dievs ir...

Foto

Bērnu galēšana... ar cirvjiem

Šis ir laiks, kad cirvju vicināšanu vismaz uz brīdi varētu nolikt malā. Vismaz attiecībā pret neaizsargātiem bērniem! Par tiem šodien būs runa. Jo...

Foto

Juta Anna nodarbojas ar mūsu partijas biedru vervēšanu VDK vislabākajā manierē un tradīcijās

Mūsu partiju šobrīd cenšas šķelt, cerot, ka mūsu partijā būs nodevēji. Ļoti aktīvi....