Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Mums visiem ļoti patīk norādīt uz mūsu ievēlēto pārstāvju (deputātu, ministru) neatbilstību praktiski jau nākamajā dienā pēc to ievēlēšanas. Mēs neskopojamies ar epitetiem, to izvēli nosaka vienīgi mūsu pieklājības, audzināšanas un tiešuma pakāpe. Mēs, mūsu sabiedrības sapratīgākā daļa, sūdzas, ka “politikā neiet gudri cilvēki”. Un tagad padomājiet par, lūk, ko…

Vai jūs, gudrākie un spējīgākie, gribētu?

Deputāts, ja tiek ievēlēts, automātiski zaudē jebkuru privātumu. OK, viņš/-a var mēģināt būt “zemāks par zāli”, tad to liks mierā, bet tad izmaiņas nav iespējamas, tad pazūd jēga. Kas tad ir tas fantastiskais deputāta ieguvums? Maksimums faktiski nepilni 2K-3K EUR uz rokas. Labi, jūs teiksiet, - “viņiem tur piemaksas, apdrošināšana un citi labumi”. Nu vēl 500 un komandējumi.

Taču, ja cilvēka biznesa plāns ir bijis nomainīt savu iepriekšējo privāto un profesionālo dzīvi pret tautas kalpa dzīvi, tad ir jājautā – kāda tad šī cilvēka dzīve ir bijusi pirms tam? Ja cilvēks iet politikā, lai savus ienākumus paceltu uz 2K mēnesī, tad iesaku apdomāt – mums vajag šādu priekšstāvi? Vai šāds deputāts ir labākais un gudrākais? 2040EUR “uz rokas”, un tu esi zem palielināmā stikla. OK, pieņemsim, “zemāks par zāli”. Oponenti/konkurenti/mediji liks mierā. Bet mums, vēlētājiem, kāds no tā labums? Kāds labums no deputāta, kurš vēlas par tādu kļūt divu tūkstošu eiro dēļ? Tieši kāds?

Tālāk izskatīsim variantu, ja “nav zemāks par zāli”. Šāda cilvēka (kā man, piemēram) jebkuram privātumam ir beigas. Jo katrs sabiedrības loceklis ir vēlme zināt, “kas viņš tāds” – kur mācījies, kādu augstskolu beidzis, kādos darbos/biznesos strādājis, un, visbeidzot, cik pelnījis… Ģimenes stāvoklis, kas sieva/vīrs, bērni ir? Un tad seko interesantākais – “vārda brīvības” vārdā katrs sabiedrības loceklis drīkst paziņot, ka šis cilvēks, ievēlētais, nu ir tautas, lasiet – viņa kalps un viņam ir tiesības zināt, spriest, kontrolēt, izteikties, apliet sūdiem, un viss šis tiek izpildīts atkarībā no “Viņa/-as” inteliģences.

Jautāšu vēlreiz – jūs to gribētu? Es šaubos.

Un tomēr fakts ir noticis. Cilvēks, pilsonis, ir bijis gana uzticams sabiedrības acīs un ir ievēlēts. Apzinoties vai vēl līdz galam neapzinoties, ir atteicies no privātuma, apmainījis to pret kalpošanu sabiedrībai. Un šeit es gribētu atgriezties pie jautājuma par motivāciju. Kādu domu vadīts cilvēks ir nolēmis spert šo nozīmīgo soli?

Variantu par to, ka ikmēneša ienākumu kāpums līdz “divītim uz rokas”, es negribētu iztirzāt. Nenoliedzot, ka tā ir naudas summa katram un katrā atsevišķā dzīves situācijā (un tās tiešām mēdz būt dažādas), es tomēr atļaušos teikt, ka, ja “biznesa plāns” ir bijis kļūt par deputātu un “izcelt divīti”, mums labāk šādu priekšstāvi nevajag… es teiktu vairāk, tā ir visa mūsu nelaimju sakne. Arī domāt, ka “divītis” ir dzīve šokolādē gudram, veiksmīgam, savā profesijā sevi pierādījušam cilvēkam.

Nākamais variants. “Divītis ir tikai sākums”. Un šis, manuprāt, ir mūsu status quo – mūsu daļas ambiciozo cilvēku vadmotīvs. Šiem cilvēkiem politika ir biznesa plāns. Uzņēmējdarbības forma. Un ar šo es nebūt negribu apgalvot, ka katrs censonis jau iesākumā iet politikā ar skaidru apziņu būt korumpēts, izmantot savu ietekmi. Pelnīt ar to naudu. Ir sajūta, ka tādu ir daudz, bet tomēr nezūd cerība, ka šodien arvien vairāk zināmu cilvēku (kaut to joprojām ir ļoooooti maz), saskārušies ar mūsu valsts realitāti, dabūjuši pa muti ar to, nolemj – kaut kas ir jādara… Un iet. Un mēģina darīt.

Es, kā jūs daudzi ziniet, biju privāti praktizējošs advokāts. Labs advokāts. Un joprojām esmu labs advokāts, pat ja politisku motīvu dēļ mani izslēdza no advokatūras. Smadzenes taču nevar izslēgt. Pirms Saeimas es pelnīju vairāk, stipri vairāk. Ar smadzenēm, palīdzot cilvēkiem. Mersedesi, ceļojumi, dārgs apģērbs, tā ir normāla laba un zinoša advokāta ikdiena. Es biju trakais, no tā atteicos, lai ietu politikā, jo mīlu zemi, kurā dzīvoju. Ziedoju savus ienākumus, karjeru, lai mani un manu ģimeni ik dienas varētu pētīt, apriet, censties pazemot neveiksminieki, kas politikā vai valsts darbā saņem savas dzīves “highlight” - divīti. Un nemaz nerunāšu par tiem bļāvējiem - es tev maksāju milzu algu, divīti. Un tagad pasakiet, cik daudzi gudru cilvēku ies politikā? Pareizi, gandrīz neviens, jo tas nozīmē ziedot visu.

Ko ar šo gribu teikt? Visa šī sistēma ir uzbūvēta uz liekulības bāzes. Šī sistēma godā ceļ liekulību. Tā piespiež labākajā gadījumā biznesu pārcelt uz radiniekiem vai sievu, jo gudrs, spējīgs, arī turīgs deputāts ir slikts per se. Deputāts nedrīkst saglabāt savu profesiju, jo tas esot interešu konflikts. Tiešām? Kas valstij būtu sliktāk, ja deputāts varētu turpināt savu praksi, santehniķis vai jurists, vienalga. Ārsts taču var, skolotājs var, nekustamo īpašumu spekulants var. Bet tā vietā vajag papildu amatu, teiksim, parlamentārais sekretārs vai piecus amatus Saeimā, jo tā var sakasīt vairāk par divīti.

Un nobeiguma vietā.

Mums ir jābeidz izlikties. Izlikties, ka nesaprotam, ka brīvpusdienu nav – par tām kāds samaksā.

Es uzskatu, ka tā vietā, lai mānītu viens otru, stāstītu stāstus, pieņemtu likumus par partiju finansējumu, mums būtu jāpieņem lobiju likums. Vienkārši. Es kā šīs valsts pilsonis gribu zināt, kas finansē partiju, par kuru es atdodu savu balsi. Es esmu, piemēram, tiesīgs zināt, ka manu kā latvieša izdzīvošanu savā aprūpē ir ņēmusi partija (monopolizējusi šo jautājumu), kura lepni lieto Nacionālo vārdu, bet patiesībā – gadiem tika finansēta, aizstāvot prastu uzņēmumu likvidētāju intereses. Nezinājāt, ka mūsu zemē uzņēmumus likvidēt ir izdevīgāk, nekā tos radīt?

Mēs esam tiesīgi zināt finansētājus, un ticiet man – tas pateiks daudz ko priekšā un aiztaupīs vilšanos (gadījumos, ja mums elementāri nav slinkums jeb, kā tautā saka – pofig). Mums jābeidz izlikties, ka cilvēki ievēro noteiktos ziedošanas limitus. Mēs visi ļoti labi zinām, ka likuma noteiktais ierobežojums ziedojumiem tiek apiets, liekulības tirgū iesaistot citus, tos, kam izdala naudu, lai noziedotu. Bet vai nebūtu labāk, ka mēs redzētu patieso ainu, ka vienu partiju (kaut vai par miljonu) sponsorē, teiksim, jaunlaiku oligarhs Ragaušs vai kāds veclaiku oligarhs. Tas būtu daudz godīgāk. Un mazāk liekulīgi.

Un, ja kāds domā, ka ministrs iztiek ar divīti, trinīti, tad viņš neko nesaprot no politikas. Liekulība mums ir visur. Pat mediju vidē. Etalons tam ir Spriņģe un Kaimiņš (nosaucu tikai kā piemēru, jo tas uzskatāmi vislabākais). Tās pārmaiņas abiem vienam pret otru pēc zināmiem notikumiem nekā citādāk nosaukt nevar. Jeb paskatieties uz KNAB darbinieka Juraša māju vai kaut vai ministru uzvalkiem. Tas nav divītis vai trinītis mēnesī.

Un pieliekot punktu.

Draugi, es lietoju facebook, bet Jūs to lasāt. Jā, šobrīd veidojas domubiedru grupa, kura ar vēsu prātu, analizējot katru mūsu politisko spēku un tās piedāvājumu, pulcējas ap mani, jo es uzskatu, ka te nav nekas jāremontē. Ir jāizdomā, jāsarunā celtnieki nākamajai celtnei, un šī sistēma ir jādemontē. Pavisam.

Turpinu gudram lasītājam. Valdošās politiskās elites attieksme pret privāto uzņēmējdarbību var raksturot dažādi, bet pamatiezīme ir viena - valsts pārvalde izdomā, cik privātajam biznesam ir "jāsametas", lai tai (valsts pārvaldei) pietiktu.

Ja nepietiek, biznesam jājūtas vainīgam, jāstrādā vairāk, jākļūst radošākiem. Jāmaksā vēl. Periodiski tiek izveikti vingrinājumi, kurus nosauc par uz labāku nākotni vērstām reformām, par kurām klusi aizmirst pie nākamā “nepietiek” rezultātā uzsāktajām nodokļu izmaiņām. Un tā visu laiku. Rezultāts ir vājākā ekonomika reģionā un gandrīz vājākā Eiropā.

Samazināt valsts aparātu un no budžeta finansētās struktūras, kritiski izvērtēt valsts pārvaldes rentabilitāti un racionalitāti - nē, tā nav opcija...

Veikt "ministriju reformu", nē, priekš kam? Pārskatīt visu budžeta izdevumu sadaļu, ne tikai gadskārtējo pieauguma mazumiņu, arī to nē. Pamatbudžets mums ir neaizskarams kā aksioma. To apstrīdēt nedrīkst! Izdevumus pārskatīt nedrīkst!

Neviens īsti nevēlas dzirdēt skaudro patiesību - tiem, kuri rada pievienoto vērtību, dod cilvēkiem darbu, maksā par šo visu valstij nodokļus, izdomā, kā turpināt strādāt visos jaunajos apstākļos, - visi jau it kā apmaksātie sabiedriskā sektora pakalpojumi pēc būtības ir jāpērk vēlreiz.

Piemēram:

1. Esošo veselības aprūpes sistēmu vai nu nesauciet par medicīnu, vai nesauciet to vismaz par bezmaksas.

2. Izglītības sistēmu - ja vēlaties savu bērnu nodot kaut cik apmierinātam un apgādātam pedagogam - maksājiet. Vai sūtiet privātā skolā. Valsts finansētās augstskolas? Kādas kvalitātes izglītību tās piedāvā?

3. Lai pasargātu mājvietu, cilvēki izvēlas izmantot privāto apsardzes firmu pakalpojumus (jo, ja apzags, maz cerību, ka vainīgos atradīs, attiecīgi nekādu cerību, ka nozagto atgriezīs).

4. Ja jūsu labklājība atļauj un jūs iegādājaties jaunu auto, kas jums ir jādara? Obligāti tas jāapdrošina. Vēl nesen, pēc lielākās Latvijā darbojošās apdrošināšanas firmas datiem, Igaunijā gada laikā nozaga aptuveni 2 (viena krāpniecība, otra nozagta Latvijā), Latvijā - 70 automašīnas. Un tie ir tikai vienas kompānijas dati. Taisnības labad jāsaka, ka pagājušais gads esot bijis labāks, bet nu atkal tendence atjaunojoties.

5. Policijas standarta jautājums cietušajam zādzības vai laupīšanas gadījumā - apdrošināts bija? Nu, tad jau viss kārtībā, apdrošinātāji kompensēs...

Kārtībā jau ir, un, visticamāk, kompensēs arī. Tikai pie šādas pieejas, kam mums vajadzīga Valsts policija? Varbūt pietiek ar apdrošināšanas un apsardzes firmām?

Bet, atgriežoties pie ekonomikas un tās pārvaldes modeļiem. Rodas sajūta, ka par ekonomikas teorijām (starp citu, uz daudzām no tām ir būvētas pasaulē attīstītākās valstis, vismaz sākotnēji), kuras paredz pēc iespējas mazāku valsts iejaukšanos ekonomiskajos procesos, dzirdējis nav ne viens pie varas esošais. Ne kapitālisma pīlārā dzimušais premjers, ne Latvijā dzimušais finanšu ministrs.

Mēs sevi principā saucam par labēji-centrisku valsti, bet praksē piekopjam pilnīgi ko citu. Mūsu valsts pārvalde sev saprotamā veidā cīnās par taisnīgumu, mēģinot regulēt ekonomikā notiekošo ar administratīvām metodēm, sodīt, sodīt, uzraudzīt un finālā iznīcināt un atņemt. Ne velti maksātnespējas bizness ir pelnošākais. Jūs man nepiekrītat? Pievērsiet uzmanību valsts aparātā/valsts uzņēmumos nodarbināto skaitam, valsts/pašvaldību konkursu/pasūtījumu lomai ekonomikā, galu galā. Kas ir Latvijas lielākie uzņēmumi? Pirmie divi - valsts akciju sabiedrības (nevis privātie), trešais - mūsu lepnums SIA Mikrotīkls, kuram valdošās elites veiktā finanšu sektora “kapitālā remonta” dēļ 2 no 4 vērā ņemamajām Latvijas komercbankām aizvēra norēķinu kontus, kā stāsta zinātāji.

Visbeidzot, cik mūsu valstī ir kontroles dienesti, kādas ir to pilnvaras? Vājprātīgi daudz un vājprātīgi traucējoši biznesam.

Mums gadiem stāsta, ka mums ir sabalansēta ekonomika, saprātīgs nodokļu slogs. Bet gadu no gada publiskajam sektoram katastrofāli trūkst naudas. Kā tas iespējams, ja jau viss ir tik sabalansēts?

Viens piemērs, kuru ekonomikas students būs dzirdējis - kāpēc sabiedriskā transporta šoferis Cīrihē un Rīgā ar vienādiem nosacījumiem (nobraukto stundu/km skaits) saņem reizēs mērāmu atšķirīgu atalgojumu? Tamdēļ, ka viens apkalpo pārtikušu vidi, otrs - ne tik ļoti.

Tā turpināt var ilgi. Šo pārdomu kopsavilkums ir šāds: kā Latvijā dzīvot cilvēkam, kurš nav piedalījies privatizācijā? Kurš neuzskata, ka politika ir biznesa modelis? Kurš ir spējīgs izdomāt, kā dot darbu sev un citiem? Kurš ir gana spējīgs, kurš var izpildīt, piemēram, sekojošo... seko "excelītis", kur ir parādīts, cik izmaksā 600 EUR “uz rokas” cilvēkam Latvijā un Igaunijā. Par Zviedriju vai Angliju nemaz nerunāsim.

Novērtē šo rakstu:

71
11

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...