Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Par lietām, ko nesaprast

Māris Liopa, Latvijas Mežu sertifikācijas padomes priekšsēdētājs
21.03.2018.
Komentāri (89)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pirms dažiem gadiem cilvēki sūdzējās, ka Gaujas Nacionālajā parkā starp Auciemu un Pielekšiem huligāni dzīvām priedēm noplēsuši mizu. Vēlāk gan izrādījās, ka tie nav bijuši nekādi bandīti, bet gan profesionāli dabas draugi, kas mizu noplēsuši par Eiropas naudu – 823 243 eiro vērta projekta ietvaros.

Viņi šo darbību savā starpā mīļi dēvē par "gredzenošanu". "To dara, metra augstumā no zemes kokam izgriežot mizas sloksni, lai tas aizietu bojā. (..) Izklausās brutāli? Ir jau arī, jo tā ir lēna koku nāve, un tāpēc es tā vairs nekad nedarīšu," procesu apraksta Pēteris Vollēbens grāmatā "Koku slepenā dzīve". Taču mūsu kokmīļi tā dara un darīs.

Izrādās, ka parkā, pēc profesionālu dabas draugu ieskatiem, vienkārši ir par maz mirušu koku, kur dzīvot bezmugurkaulniekiem, putniem un sīkajiem grauzējiem, augt tik reti sastopamajiem ķērpjiem, sūnām un sēnēm. Stāvošos nokaltušos kokos taču var dzīvot dažādas vaboles, citi sīki bezmugurkaulnieki.

Izrādās, ka arī šādas darbības pieder pie dabīgās vides atjaunošanas. Tās vides, kuru pamazām sabojāja mūsu senči, iekopjot zemi lauksaimniecībai, kā arī sākot mērķtiecīgi apsaimniekot un kopt mežus. Šīs dabiskās vides sabojāšana savu augstāko punktu sasniedza ulmaņlaikos, kad lauksaimnieciskās zemes platība un īpatsvars bija vislielākie.

Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) ierēdņi arī dzīvo atmiņās par skaisto senatni, kad lauki bija neiekopti un vairāk nekā deviņdesmit procentu valsts teritorijas klāja meži. Seminārā nācās klausīties kādas DAP ierēdnes vaimanāšanu par “šausmīgo situāciju Latvijā”, kuras dēļ ”asins asaras tek, redzot izpostīto Sēlijas ainavu” – protams, bez konkrētības šo nejēdzīgo apgalvojumu pamatojumā. DAP ir arī ierēdņi, kas slavina “lielisko dabas aizsardzības sistēmu PSRS laikos", un viņus nemulsina, piemēram, Daugavas senlejas izpostīšana un latviešu tautai dārgu kultūrvēsturisko vietu appludināšana.

Protams, parastajam latvietim koksnes bojāšana nekad nav šķitusi prāta darbs. Tomēr vismazāk saprotamā profesionālu dabas draugu izdarība bija ieplānotais uguns rituāls, ko viņi paši mīļi sauca par "kontrolētu dedzināšanu". Proti, tajā pašā Gaujas Nacionālajā parkā bija plānots jau 2014. gadā sarīkot ugunsgrēkus 4 hektāru platībā, lai viss notiktu kā senatnē, kad meži dega un tos nedzēsa, bet pēc tam izdegumos izauga tas, kas nu tur izauga. Līdz 2050. gadam Herostrata garīgie mantinieki bija iecerējuši pielaist sarkano gaili 251 hektāram pārlieku zaļu un veselīgu mežu. Projekta "Meža biotopu atjaunošana Gaujas Nacionālajā parkā" īstenošanas ietvaros, protams, sadegtu arī bezmugurkaulnieki, putni, rāpuļi un sīkie grauzēji.

Sabiedrības sašutuma dēļ profesionālie dabas draugi bija spiesti atteikties no lielā dedzināšanas projekta. Dabas aizsardzības pārvalde zūdījās, ka "sabiedrība paudusi neizpratni un satraukumu par šo aktivitāti" un "kontrolētā zemsedzes dedzināšana varētu notikt tikai pēc tam, kad sabiedrība būs izglītota par šādu aktivitāti un tai būs panākts lielāks iedzīvotāju atbalsts". Interesanti, kā gan dabas aizsardzības birokrāti iedomājas panākt šādu neiedomājamu atbalstu?

Savukārt viens no dedzināšanas ideologiem Uģis Rotbergs intervijā 2017. gada 21.-27. jūlija "Sestdienā", kurā viņš pieteikts kā "mežu zinātājs un politiķis", žēlojas, ka pret svilināšanu "desmitiem doktoru rakstīja vēstuli". Bet viņš tik un tā ir gatavs svilināt kaut tūlīt, jo "kontrolētā dedzināšana ir normālas mežsaimniecības metode" un "šī kontrolētā dedzināšana patiesībā samazina jaudīgāka ugunsgrēka draudus – ja tu ik pa brīdim pasvilini, meža nobiras neuzkrājas". Galu galā: "Paskaties, kāds ir priedes čiekurs – viņam vajag karstumu, lai atvērtos.” Un tā tālāk, un tā joprojām. Runā nu gluži kā Zaratustra – latvietim tikpat sveši un nesaprotami.

Vienkāršs cilvēks nespēj saprast, kāpēc, tajā skaitā arī dabas aizsardzības vārdā, mežos netiek izmantota un atstāta sapūšanai koksne, kuras vērtība, pēc speciālistu aprēķiniem, ir 1,5 miljardi eiro. Gluži tāpat pat profesionāli dabas draugi nespēs viņu pārliecināt, kāpēc vienā vietā, rūpējoties par kukaiņiem, zaļojošiem kokiem jāplēš miza, bet citā vietā jāsadedzina koki kopā ar visiem kukaiņiem.

Novērtē šo rakstu:

123
15

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...